Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kulturys ministreja (KM) sevkuru, kuram ryup Latvejis kulturvidis saglobuošona i atteisteiba – nūvodu dzeivuotuojus, uzjiemiejus, navaļstiskuos organizacejis, kai ari pošvaļdeibys i vaļsts institucejis – aicynoj pīsadaleit “ideju tolkā” aba prīšklykumu dasaceišonā Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plāna izstruodei, viesteits KM sātyslopā.

Interesenti aicynuoti padūt sovus prīšklykumus, da 15. janvara aizpyldūt anketu ITE.

2021. gods 1. julī stuojīs spākā jaunais Latvīšu viesturiskūs zemu lykums, kura mierkis ir veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu dzeivuotuoju kūpejū apziņu, identitati i pīdereibu Latvejai, kai ari garantēt latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu.

Atbylstūši lykumā nūsaceitajam KM ir suokuse dorbu pi juo īdzeivynuošonys: Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plāna sagataveišonys i koordinejūšuos institucejis – Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis – izveidis.

“Sevkurs nūvods, sevkura lela ci moza kulturtelpa dūd sovu daleņu Latvejis kūpejuos daudzveideiguos identitatis veiduošonā, partū myusu volūdys i kulturys sovpateiba ir sorguojama i ari atteistama, kab ari iz prīšku mes byutu tikpat boguoti i stypri kai šudiņ. Tys, cik sekmeigi izadūs sasnēgt lykumā īcarātū, ir atkareigs nu sevkura, kurs kasdīnā kūp i globoj Latvejis volūdys i kulturys boguoteibu,” akcentej kulturys ministrs Nauris Puntulis, pastreipojūt, ka nivīns cyts par mums lobuok nazynuos, kas padoroms, kab itei boguoteiba pastuovātu i šudiņ, i reit, i vēļ piec daudzim godu symtim.

KM škārsteikla vītnē publicātuo prīšklykumu padūšonys anketa sastuov nu treju daļu – poša prīšklykuma ci īceris, ziņu par juos īstynuošonu i informacejis par dasaceituoju (kab plāna veiduotuoji vajadzeibys gadejumā varātu sasazynuot i precizēt anketā nūruodeitū informaceju). Prīšklykumu dasaceituoji aicynuoti vīnā reizē padūt tikai vīnu prīšklykumu, kab plāna sastuodeituojim byutu vīgluok apkūpuot vysus sajimtūs prīšklykumus.

Nūsaverams 15. decembra tīšsaistis medeju pasuokuma-seminara video, kurymā par suoktū dorbu pi ituo plāna i vareibu padūt prīšklykumus stuosta kulturys ministrs Nauris Puntulis (0:53), vaļsts sekretaris vītnīks vaļsts kulturpolitikys vaicuojumūs Uldis Zariņš (3:42) i kulturys ministra padūmnīks kulturpolitikys eistynuošonys vaicuojumūs Valts Ernštreits (11:05), teik atbyldāts iz vaicuojumim (25:12).

Kab atbylstūši Latvīšu viesturiskūs zemu lykumā nūsaceitajam da 2022. gods 1. juļa vaļdeibā apstyprynuotu Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys plānu, kas apkūpuos cytus godus eistynojamūs pasuokumus lykuma mierķu sasniegšonai, KM ir suokuse dorbu pi plāna izstruodis. Plānu īcarāts baļsteit pamatā iz sabīdreibys padūtajim prīšklykumim, kurus izviertēs i apkūpuos KM izveiduota storpnūzaru dorba grupa. Plāna projektu pyrma vierzeišonys izavieršonai Ministru kabinetā apstyprynuos, kai ari juo izpiļdi puorraudzeis Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūme, kuru veiduos Ministru kabineta lūcekli, Vaļsts prezidenta, Saeimys i pošvaļdeibu delegāti puorstuovi, kai ari viesturiskūs zemu interesis puorstuovūšūs navaļstiskūs organizaceju puorstuovi. Padūmi plānuots izveiduot da cytagods marta, juos nūlykumu apstyprynūt jau kaidā nu tyvuokūs Ministru kabineta siežu.