Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv apkūpuojs tīšsaistis prīšklasejumus video īrokstūs i cytus materialus nu novembrī i decembrī nūtykušūs humanitarūs zynuotņu lasejumu i konfereņču, kuramuos referenti pīsavārsuši ar Latgolys kulturu, volūdu saisteitom tēmom.

LNB letonikys lasejumūs par jezuitu Georga Elgera i Mihaela Rota literarū montuojumu

Pyrma 400 godu – 1621. godā – izdūta goreidznīka Georga Elgera sastuodeituo pyrmuo katuoļu dzīšmu gruomota latvīšu volūdā. Sovutīs pyrma 300 godu – 1721. godā – Īlyukstē dzims nareši par “latgalīšu apustuli” sauktais goreidznīks i literats Mihaels jeb Mikeļs Rots. Obeju goreidznīku darbeiba veicynuojuse latvīšu i latgalīšu rokstu volūdys atteisteibu i veidoj nūzeimeigu daļu nu Latvejis kulturys montuojuma.

22. decembra Latvejis Nacionaluos bibliotekys pasuokuma pyrmajā daļā treis pietnīki uzastuoja ar prīšklasejumim: literaturzynuotneica Dr. philol. Māra Grudule stuosteja par Georga Elgera 1621. godā sastuodeituos dzīšmu gruomotys nūzeimi latvīšu dzejis viesturē (video 11:24); profesors Dr. habil. philol. Pēteris Vanags referēja par Georga Elgera rokstu volūdu 17. godu symta latvīšu katuoļu rokstu kontekstā (35:00); Jānis Meļņikovs SJ stuosteja par Mihaela Rota lūmu latgalīšu rokstu volūdys aizsuokumūs (1:15:00).

Pasuokuma pyrmuos dalis diskusejā (1:37:35) pietnīki atbiļdēja iz vaicuojumim, pīmāram, tyka aizdūts aktuals vaicuojums par Rota i Plāteru uzvuordu pareizraksteibu latvīšu volūdā (1:47:35). Pasuokuma ūtrajā daļā G. Elgera pīraksteituos goreiguos dzīsmis izpiļdeja “Fabella Ensemble” (Agnese Pauniņa – soprans, Rūdolfs Bērtiņš – tenors, Guntars Prānis – bass, ratalira, Ieva Nīmane – blokflauta, Ilze Reine – vargaņpozitivs).

Storptautyskā konferencē “Ēdiena reprezentācija literatūrā un kultūrā”

25. i 26. novembrī nūtyka Latvejā pyrmuo storptautyskuo div dīnu konference, kas veļteita iedīņa kulturai “Ēdiena reprezentācija literatūrā un kultūrā”. Konferenci organizēja Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis Latvistikys i baltistikys nūdaļa.

Leluokuo daļa konferencis referatu apsaver iedīņa radeituos nūzeimis vysaidūs literarūs tekstūs, atseviški referati veļteiti iedīņa reprezentacejai kinā, gleznīceibā, performativajā muokslā i filozofejā. Konferencis programa ITE.

Sekcejā “Pasakas un svētki” Angelika Juško-Štekele nu Rēzeknis Tehnologeju akademejis referatā “Piparkūku lamatu variācijas latviešu pasakās un periodikā” analizej, kas soveigs Vydzemē, Kūrzemē i Latgolā pīraksteitom latvīšu puorsokom, kuramuos pīmynāts pyparkiuku muojenis ci itys sižets (20:40–42:30).

Sovutīs sekcejā “Divas pasaules uz vienas zemes” Ingrīda Kupšāne nu Daugovpiļs Universitatis nūlaseja refereatu “Jāņa Klīdzēja trimdinieka ēdienu un dzērienu karte” (42:40–1:05:00).

Gunta Šmidchena prīšklasejums “Latviešu valodas studijas ASV un Jāzepa Leļa (1927–1989) mantojums”

23. novembrī Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis Latvistikys i baltistikys nūdaļa aicynuoja iz kuortejū tīšsaistis tikšonūs cyklā “Latvistika – pasaules skatījums”, kurymā uorzemu augstškolu vuiceibspāki stuosta par sovim pietejumim i kai jūs universitatēs nūteik studejis latvīšu volūdā i literaturā, itūreiz – ar volūdnīku i folkloristu Gunti Šmidchenu nu ASV. Jis stuosteja par nūtikšonom Vašingtonys Universitatis Baltejis studeju programā i īpazeistynuoja ar bejušuo Hauarda Universitatis Vašingtonā asociātuo profesora Jezupa Leļa dzeivi i padareitū. Pasuokumu vadeja LU HZF profesore Lideja Leikuma.

LU HZF Dialektologejis lasejumūs

8. novembrī interesenti tyka aicynuoti iz Dialektologejis lasejumim tīšsaistē, kas ritēja baltistikys studeju Latvejis Universitatē symtgadis atceris nūskaņā. Taidi lasejumi nūteik kas gods Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis Latvistikys i baltistikys nūdalis profesoris Lidejis Leikumys vadeibā i ir veļteiti izcyluos latvīšu volūdneicys, dialektologis i ilggadejuos LU profesoris Martys Rudzītis (04.11.1924–19.07.1996) pīmiņai, reizē – aplīcynuojums nūvodu runys izpietis nūzeimeigumam ari myusu dīnuos, cīna paruodeišona volūdys regionalūs paveidu saglobuotajim.

Dialektologejis lasejumi tek organizāti voi nu M. Rudzītis dzymtā dīnā, voi datumūs tyvu tai. Pīsadola i pīredzis boguoti dialektologi, i studenti – suocieji itamā jūmā, i cyti nūvodu runys draugi. Skaņ īroksti, teicieju stuostejumi, nūteik prezentacejis i dūmu apmaiņa.

Itymūs lasejumūs L. Leikuma ari pyrmuo uzastuoja ar sagataveitū prezentaceju “No valsts zemniekiem pie panu ļaudīm un atpakaļ” i stuostejumu (3:37–29:35) par sovom gaitom dialektologejā, doktora dorba tapšonu par verbu četruos – Aulejis, Izvolta, Kruoslovys, Skaistys – Dīnvydlatgolys izlūksnēs.

Vēļ vīnā prīšklasejumā gasteišona Latgolā. Edmunds Trumpa stuostejumā “Ekspedīciju pieredze un 21. gadsimta izaicinājumi” (1:13:00–1:41:45) atsaguodoj 2010.–2012. gods ekspedicejis 11 nūvodu arealā nu Leivuona da Guļbinis.

LU LFMI Latvīšu folklorys kruotivis sātyslopā ir izveiduota sadaļa “Krišjāņa Barona konference”

Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivis sātyslopys sadaļā apkūpuotys zinis par konferencis nūtikšonom nu 1981. da 2021. gods ITE. Jamā atrūnama informaceja par izvālātū tematiskū fokusu, atbiļdeigajim reikuotuojim, konfereņču programys, rokstu kruojumi i cyti materiali. Konferencēs referenti pīsavierš ari ar Latgolys kulturtelpu saisteitom temom.

Par latgaliskū ituogods konferencē “Folklora un atmoda” ITE.

Ar Latgolys kulturtelpu voi latgaliskuo pīminiejumu saisteitys publikacejis atrūnamys Barona konferencis rokstu kruojumā, pīmāram, īrūsmei: Angelika Juško-Štekele “Koncepts “grēks” latgaliešu pasakās” (2017) ITE, Linda Vorpe “Man tā liekas tāda burvju zeme, vai tad vēl kaut kas skaistāks var būt, kā tur tas bij’…” jeb atmiņas un robeža kā abreniešu identitātes veidošanās faktors” (2013) ITE.