Kulturys īsacejumi nedeļai: latgaliskais bārnim, latgalīšu repa daudzveideiba i audio izruode
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Kulturys īsacejumus 2022. gods pyrmajai nedeļai īsuoc Laura Melne, kurei leidza ar jaunu godu pīsavīnoj portala lakuga.lv komandai. Koč ari itū var saukt par atsagrīzšonu – sovulaik ari Laura bejuse portala redaktore i veicynuojuse latgalīšu kulturys ziņu portala atteisteibu. Pārn beja vareiba Lauru īpazeit ari kai raksteituoja, juos dzejūļu pyrmpubliciejums puorskaitoms ITE.
Jaunys gruomotys bārnim i jūs vacuokim latgaliski
Aizvadeituo goda beigys latgalīšu literaturai bejušys ražeigys – izguojušys vairuokys jaunys gruomotys latgaliski voi par Latgolu. Prīca par kotru nu tūs, tok eipaši gribīs izceļt div jaunys gruomotys, kū bārni var skaiteit kūpā ar sovim vacuokim.
Ilzis Spergys saraksteituo i Līgys Romančukys ilustrātuo “Vuškeņa iz pļovys” ir skaista, mīleiga i jauka gruomota, kur atrūnami dzejūli, kas varātu patikt pyrmsškolys vacuma bārnim. I jau suocūt nu pošu mozuokūs, ar kurim vacuoki var izspielēt autoris pīduovuotuos spēlis. Drupeit leluokim patiks puorškūrteit i pieteit ilustracejis, tok vysleluokī jau vuiceisīs skaiteit voi skaiteis poši. Gruomotu papyldynoj ari digitals dzīšmu albums, kurūs autors ir Kristaps Rasims. Garanteju, ka Kristapa i juo bārnu īdzīduotuos dzīsmis dalips ari tim, kuri seņ puorsnāguši pylngadeibu.
Sovpus “Jākuba citati” ir desmitgadeiguo Jēkaba godu gaitā izsaceituos gudreibenis i aizdūtī vaicuojumi, kas juo mamai Īvai Johansson lykuši na tik aizadūmuot, tok ari tūs pīfiksēt, apkūpuot gruomotā i papyldynuot ar sarunys veicynūšim vaicuojumim, kū izmontuot ari cytuos saimēs.
Mīlesteiba, drūsme, dorbs, uzvarys i cytys temys šaļtim palīk naizrunuotys i nasaprostys ari pīaugušā vacumā. Itī vaicuojumi varātu byut svareigi ari na tik lelajim, kas audzynoj bārnus, bet ari turpynoj augt i atsateisteit poši.
Īpazeit latgalīšu repa daudzveideibu
Aizvadeitajā godā gona daudz par sevi lykuši runuot dažaidi latgalīšu repa muokslinīki. Popularuokī nu tūs nūteikti ir apvīneiba ar nūsaukumu “Latgalīšu reps” i ŪGA, tok jī pavysam nūteikti nav vīneigī. Gaumis i interesis atsaškir, nu tim, kas da šam mozuok zyna par latgalīšu reperim, īsoku īraksteit Youtube taidus vuordus kai “Cegly”, “Ausmeņa Records” voi “Bruolāns”. Muni personeigī pārnejuo gods favoriti ir taidi skaņdorbi kai Bruolāna “Cīņa” i “Ausmeņa Records”, Bruolāna i “Cegly” dzīsme “Uzmini nu”. Tok puorsteigums beja piec daudzu godu puortraukuma najauši otkon nūsaklauseit gondreiž desmit godu vacūs “Ausmeņa Records” īrokstus “As šudiņ našuceju” i “Vipingas psihiatriskuo slimneica”, kas skaņ labi i sovu aktualitati nav pagaisynuojuši ari myusu dīnuos. Tys tik paruoda, ka “Ausmeņa Records”, ruodīs, nazkod ir apsteiguse laiku i nūteikti tūlaik beja peļnejuse leluoku atpazeistameibu i rezonansi. Vyss muns respekts latgalīšu reperim par tū, ka jī jau godim dora tū, kas jim vysvaira pateik i dora tū labi. Kai jau godim viestej Rēzeknis sīnys – “hip-hops ir dzeivs”.
Audio izruode “Grāmata zīme”
Maņ cīši mīla kulturys jūma ir teatris, partū nūteikti gribīs īsaceit ari kaidu tuo nūtikšonu. Itūreiz tei byus izruode, kas breivi daīmama sevkurā laikā i vītā, vajadzeigs tik škārsteikla pīslāgums i vālams ari austenis, kurymuos vyslobuok baudeit Gertrudis īlys teatra audio izruodi “Grāmata zīme”. Tei ir par cylvākim, kas padūmu okupacejis laikā globuoja aizlīgtuos gruomotys. Izruodis režisore ir latgalīte Liena Šmukste, kura izveiduojuse sovu “Sajūtu teātri” i taisa sajiutu izruodis – i kluotīnē, i audio formatā. Tuos ir izruodis, kas stimulej vysys pīcys manis. Itamā audio izruodē, saprūtams, uzsvors lykts ir dzierdi. I piec nūsaklauseišonys ir lels puorsteigums, cik pylnvierteigai var pīdzeivuot stuostu, ka tū tik dzierdi, na redzi voi, pīmāram, vari sasmaržuot. Taidā veidā teatris palīk daīmams ari cylvākim, kam kasdīnā aizīt iz teatri nav tik vīnkuorši, kai cylvākim ar redzis trauciejumim. Gribīs cerēt, ka pandemejis laiks, kod daudzys prīcys bejušys līgtys, kai ari naseņ bejušuo lobdareibys akceja “Dod pieci” sabīdreibu pamudynuos vaira padūmuot vīnleidzeibai. Dūmuot, kab ari muoksla i kultura byutu daīmama vysim. Partū cīši lela prīca par Lienys iniciativu i gribīs cerēt, ka eistynuosīs ari cytys juos idejis, pīmāram, radeit izruodis pošim mozuokajim bārnim leidz treis godu vacumam, kam da šam nav bejs kulturys pīduovuojuma.