Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba nu jauna izdavuse Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns (Romans nu Latgolas atmūdas laikim)”, viestej izdevnīceibys vadeituojs Juoņs Elksnis sovā Facebook profilā.

Pārnejuo goda beiguos Juoņs Elksnis aicynoja zīduot gruomotys izdūšonai, partū ka projektam nabeja izadevs sajimt Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu. Niu, pasasokūt zīduotuoju atbolstam, romans izdūts 100 eksemplarūs i tiks duovuots Latgolys bibliotekom.

Kai īprīšk nūruodejs Juoņs Elksnis, romanam ir lela kulturviesturiska i izzinis vierteiba, ruodūt realū dzeivis situaceju 20. gs. suokuos Latgolys laukūs: zemnīku naizgleituoteiba, školys (pat krīvu) nav daīmamys jūs bārnim, jaunuo paaudze atsasvešynoj nu sovu latgaliski latviskūs tradiceju i sovys volūdys, puorsapūļojūt. Pretstats ir tautīšu atmūdys ideju īmīsuotuojs students Pīters Vylāns.

Romana autors Čenču Jezups aba Jezups Kindzuļs dzims Rēzeknis apriņča Drycānu pogosta Kūzmūs 1883. goda 16. aprelī. Piec pogosta školys i Rēzeknis Piļsātys školys beigšonas devīs iz Pīterburgu, kur pabeidzs gimnazeju (1907) i turpynuojs agronomejis studejis universitatē, byudams aktivs latgalīšu nacionaluos atmūdys kusteibys dalinīks. 1. pasauļa kara laikā bejs sanitars frontē. 1917. godā beja vīns nu Latgolys kongresa organizātuoju Rēzeknē i Latgolys Pagaidu Zemis padūmis lūceklis. Piec tam — Tautys padūmis lūceklis (1918—1920), Satversmis sapuļcis deputats (1920—1922) i īšklītu ministra bīdrs ar bolsstīseibom vaļdeibā (1920—1921). Daudz rakstejs latgalīšu presē, jau suocūt ar “Gaismu” (1905—1906) i “Drywu” (1908—1917): par saimnīciskim i sabīdryskuos dzeivis vaicuojumim, izgleiteibu i kulturu. Bejs laikrokstu “Latgalīts” (1921), “Zemnīka Bolss” (1924) i “Latgolas Zemkūpis” (1925—1935), ari “Latgolas lauksaimnīku kalendara” (1924—1935) redaktors. 20. gs. 20. godūs vadejs Latgolys Lauk­saimnīceibys bīdreibu savīneibu. Dzeivuojs i saimnīkuojs Īlyukstis apriņča Laucesys pogosta Peliečūs. Apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordini (1926).

Latgalīšu presē publicāti ari J. Kindzuļa literarī dorbi: bierneibys atmiņu tāluojumi, stuosteni — ar dedzeigu aicynuojumu ceņstīs piec izgleiteibys. Sovus rokstu dorbus parakstejs ar pseidonimu “Dzērkste”. Leluokais juo davums literaturā ir apjūmeigais romans par Latgolys atmūdys laiku — “Pīters Vylāns”, kas, dūmojams, raksteits vairuoku godu ilgameibā i tics izdūts ar pseidonimu Čenču Jezups. Dīnys gaismu tys īraudzeja jau piec rakstnīka nuovis, pasasokūt uztycamim cylvākim, kuri saglobuoja manuskriptu 1940.—1941. godā. Vladislava Lōča izdevnīceibā Daugovpilī patriotiskais romans izguoja 1943. godā, i ar Latgolys lauku dzeivis realitatis atainuojumu iz reizis atrads ceļu iz skaiteituoju sirdim. Izdevnīceibys reikuotajā latgalīšu literaturys konkursā 1944. godā Čenču Jezupa “Pīters Vylāns” sajēme pyrmū gūdolgu.

Romana autora liktiņs ir tragiskys. 1941. goda 28. majā Daugovpilī boļševiki Jezupu Kindzuli arestēja i īslūdzeja cītumā, kur jis tyka pratynuots i spydzynuots. Par tuoluokū liktini ziņu nav, tok teik skaiteits, ka jis cītumā guoja būjā.

Vladislava Lōča izdevnīceibā trymdā, Minhenē, 1967. godā romans izdūts atkuortuoti. Itys ir pyrmais romana izdavums Latvejā piec vaļsts naatkareibys atjaunuošonys.