Roksta autors: Jurs Viļums

Tai sauktais “NVO sektors” kotrā demokratiskā vaļstī ir svareigs spālātuojs vysaidu, ka na vysu dzeivis jūmu sakuortuošonā, problemu identificiešonā i rysynuojumu pīduovuošonā, piļsūniskuos sabīdreibys interešu puorstuoviešonā… Varātu itū uzskaitejumu turpynuot, tok paraudzeisim sataiseit eisu kūpsavylkumu par niulejū latgalīšu sabīdryskūs organizaceju darbeibu, golvonajim mierkim i varbyut ari tu izavieliesi kaidā nu tūs īsasaisteit ci vysmoz tai paleidzēt ar sovu atbolsta placu?

“Pretvaļstiskuos” darbeibys viesture

Latvejā teik lītuots termins “navaļstiskuos organizacejis”, saeisynuojumā kai jau ituo roksta īvodā – NVO. Tok taidā veidā jau saknē ir īlykts drusku naprecizs, varbyut pat moldynūšs kods. Angļu mēlē soka non-governmental, kas, burtiski tulkojūt iz latvīšu volūdu, byutu kai “navaļdeibys”. Sovukuort krīvu volūda gon ir негосударственные, taitod sakreit ar pošreizejū pi myusu lītuotū apzeimiejumu. Dūmojams, ka tys “navaļdeibys” ci vīnkuorši “sabīdryskuos organizacejis” byutu juorauga vaira īvīst ari pi myusu, lai nivīnam nasarostu tīšys voi natīšys aizdūmys, ka itaiduos bīdreibuos apsavīnovuši ļauds koč kū perynoj pret sovu vaļsti.

Pyrmuo zynomuo latgalīšu bīdreiba pyrms 120 godu tyka izveiduota Pīterpilī, tai sauktuo “Latvīšu Muzikaliskuo Sabīdreiba”. Fraņcs Kemps sovā kulturviesturiskajā skicē “Latgalieši” roksta: “Latgalē kaut kādas biedrības, pie pastāvošiem vietējās administrācijas uzskatiem un cirkulāriem, nebij brīv. Vislielākais, ko šis pulciņš varēja panākt, bij Pēterburgas latgaliešu iesildīšana priekš tautiskās darbības. Tas iesākās ar “Peterburgas Latviešu Muzikaliskās Sabiedrības” atklāšanu 1902. gadā. Plaši domātā šās Sabiedrības darbība aprobežojās tikai ar maza korteļa noīrešanu, dažu dejas un teātra vakaru izrīkošanu. No biedrības dibinātajiem cerētā plašā Pēterburgas un pat dzimtenes latgaliešu sajūsmiba par šito pirmo biedribu nepiepildījās: ļoti niecīgs biedru skaits ar grūtiem naudas un pūļu upuriem iespēja tikai korteli samaksāt un nodibināt mazu dziedāšanas kori. Inteliģentāku strādnieku bij liels trūkums. Dzimtenē tikai reti kurš bija dzirdējis par kaut kādas tur biedrības atklāšanu; par viņas mērķiem un centieniem zināja tikai neliels biedru pulciņš un viņu teātra apmeklētāji.”

Piec drukys atceļšonys dūmubīdru puļceni vairuok sasavuoce ap kaidu nu presis izdavumu, a tūs tymā laikā beja gona daudz. Acimradzūt, aktivī ļauds saprota, ka nav lelys jāgys dorbuotīs, ka par tovu darbeibu nivīns tai ari naizzynoj, deļ tam beja svareigs kaids informacejis izplateišonys kanals. Socialūs teiklu i radejis tymā laikā nabeja, taitod avīze beja ītekmeigs resurss, ar kuru, kai zynoms, var koč mušu nūsist. 20. godusymta 20.–30. godūs latgalīšu sabīdryskuo darbeiba jau varēja byut daudz aktivuoka – pošim beja pat vairuokys politiskuos partejis, vys tik ari tuos parostai sasapuļcēja ap kaidu vīnu atpazeistamuoku lideri.

Ari padūmu okupacejis godūs trymdā turpynova latgalīši sasadorbuot – uzturēja kontaktus, kūpā finansēja gruomotu i periodikys izdūšonu, gona aktivai īsasaisteja kūpejūs latvīšu trimdys pasuokumūs.

1960. godā, apsavīnojūt ASV i Rītumeiropys latgalīšim, tyka izveituots Latgaļu Pētnīceibas instituts, tyka uzsuokta Latgolai veļteitu konferenču reikuošona, zynuotniska rokstu kruojuma “Acta Latgalica” izdūšona, popularzynuotnisku i literaru saceriejumu publiciešona, aizasuoce ari diskusejis par latgalīšu kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, tyka izdūts žurnals “Dzeive” i avīze “Latgolas Bolss”, atbaļsteita Andryva Jūrdža fonda darbeiba.

1991. godā Daugovpilī, turpynojūt itū tradiceju, tyka dybynuots “Latgales Pētniecības institūts” (LPI), kas da 2006. goda sareikova 13 konferencis tīsa gon ar vīnu i tū pošu nūsaukumu “Latgales pagātne, tagadne, nākotne”. Beidzamajā laikā par LPI prakstiski nikas nav dzierdāts.

Atmūdys laikā 80. godu beigys i 90. godi deve taidu kai jaunu elpu vysai Latvejai – aktivi dorbovās studenti, veidovās vairuokys latgalīšu kulturys bīdreibys dažaiduos Latvejis piļsātuos. Latvejis Televizejā beja populars raidejums “Latgola”, nu 1989. goda leidz pat 2012. godam raidejumu deļ Latvejis Radio taiseja Bronislavs Spridzāns, a nu 1991. da 2000. goda dorbovās myusu pošu vītejuo Latgolys Televizejis sabīdreiba, par kuru nūteikti byutu juotaisa atseviškys roksts ci vasala gruomota.

Personeigi

Pījemu, ka tys beja kaids 2001. goda rudiņa vokors. Tūlaik beju ūtro kursa students Latvejis Lauksaimnīceibys universitatē Jelgovā. Iz kūpmītņu ustabeņu nazkurais atvede taidu specialū kaneņu, kab nūspīstu kopejis bīzumus. Pījemu, ka daudzeji par taidom ir aizmiersuši, tok tod vēļ moltais kopejs nabeja tik lobs, kab tū varātu tai vīnkuorši kruškeņā aplīt, kai tū niu bīži doram. Tod nu itaids “aparats”, prūtama līta, beja izreizis juoparauga darbeibā – savuorejom iudiņa, aizliejom kopeja, smaržova vysa ustabeņa… Gords! Nu, tod vēļ pa vīnai! Jemūt vārā munu eipašū ašņa spīdīni, tod nu maņ beja nūdrūsynuota nagulāta nakts… Munā gruomotu plauktā beja īsamaļdejs ari “Tāvu zemes kalendars” – vys jau ka muote īdeve. Paškūrsteju, paskaiteju – nu da, kulturviesture vysaiduoka. Tok tod tī pat atrodu ari kaidu nu Ontona Slišāna rokstu. Tūlaik laikam maņ ar tū “latgalīšu luopstu” pa pīri tai pastyprai īsyta, ka nu jau sovys dzeivis leluokū daļu asu bejs vairuok ci mozuok aktivs vysaiduos latgalīšu sabīdryskuos dzeivis nūtikšonuos.

Juoatzeist, ka maņ tys O. Slišāna roksts golvā aizdeve vairuokys vaicuojumus, iz kurim maņ tūlaik nabeja atbiļdis. Voi vyspuor ir kaida aktiva latgalīšu oganizaceja? Ci kaids rauga kūpā sasaukt ka na Jelgovā, tod Reigā asūšūs latgalīšus? Kur varu pasavuiceit latgaliski raksteit? Dūmoju, ka itaidi ci leidziegi vaicuojumi ari niu varātu kaidam golvā pīdzimt, koč ari niu škārsteiklā ir daudz vīgļuok atrast vysaiduokys informacejis, cytureizi tuos jau i par daudz, ka vairs navar saprast, nu kura gola īsuokt? Tod nu raudzeišu ite apstuosteit par dažom niu aktivajom bīdreibom – eisai i kūdūleigai. Ka gribēsit vairuok zynuot, informaceju atrassit.

LgSC

Pylnais itūs burtu atšifrejums sovulaik beja “Latgolys Studentu centrs”, koč ari niu bīdreiba ir stypri puorauguse tikai studentu tolku voi kūpeigys čyguonūs īšonys leimini, deļ tuo ari nūsaukums teik lītuots vairs tikai kai vyspuoreiga burtu kombinaceja.

Studenti ir bejuši aktivi dažaidūs laikūs, tok jūs darbeibai leluokuo problema ir napastuoveiba – vīnā laikā sasavuoc kaids bareņš studentu, kas kūpā izkaļ vysaiduokys idejis, sareikoj kaidus pasuokumus, a tod piec studeju pabeigšonys – saime, dorbs, cytys lītys i lai dora jauni, tok na vysod izreizis ir kaids aktivs cylvāks, kas gotovs īsuoktuos lītys turpynuot i vysa dzela drusku rozkreit, propulst… Tod piec kaida laika vēļ kaids “trokais ci nu Rogovkys” atsarūn, kas otkon kopeja ci kuo cyta (a varbyut nikuo specifiska nav) sasalītovs, i suoc kužynuot apleiciejūs ļauds nu jauna. Tai nazkod ap 2003. godu Reigā tyka sareikuota gona zeimeiga sasatikšona, kurā kūpā tyka sasaukti filologi i katuoļu bazneicys puorstuovi, kūpā tyka pījimts lāmums, ka juoveidoj jauna ortografejis komiseja i tys vyss piec tam vainagovās ar Vaļsts volūdys centrā apstyprynuotim “Myusdīnu latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim” 2007. godā.

“LgSC” tyka kai oficiala bīdreiba nūdybynuota tikai 2005. godā, dorbojās pa šai dīnai. Beja laiks, kod bīdreibai beja ari vairuoki aktivi biroji: Jelgavā, Reigā, Daugovpilī, Rēzeknē. Dūmoju, ka nūzeimeiguokais tuos projekts ir Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv (izveiduots vēļ 2007. godā). Moz vairs kas atguodoj, ka 2008. godā Leiksnā nūtyka Latgalīšu navaļstiskūs organizaceju kongress – tī beja ceņtīni veiduot sistematisku mehanismu latgalīšu NVO sadarbeibai vysa goda garumā. Dīvamžāļ tūlaik tys eisti nasaguoja, tok vajadzeiba nikur napropula.

Bīdreibys “LgSC” paspuornē izdūtys jau daudzejis gruomotys, cyta vydā ari Annys Rancānis, Ingridys Tāraudys i cytu autoru dzeja, myusu dīnu latgalīšu dzejis antalogeja “Susātivs” (2008), “Es soku, Tu soki. Puosokys par krīzi” (2011), ari Edeitis Husaris iļgi veiduotuo “Muna dzīšmu gruomota: 300 dzīsmis latgaliski” (2020). Niu Edeite ari ir bīdreibys vadeituoja, lopa lgsc.lv, eposts: lgsc@lgsc.lv Bīdreibys paspuornē dorbojās ari folklorys kūpa “Ceidari”.

LVLKŠA

Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja. Maņ pošam lela prīca beja par īspieju pīsadaleit vairuokuos “Vosoruošonuos” – pyrmū reizi vēļ 2002. godā. Tī ir parostai vīnys nedelis vosorys kursi školuotuojim i cytim interesentim. Jau nu pyrmsuokumu itūs kursu mierkauditoreja beja taišni školuotuoji. Dūma taida, ka taidā veidā jūs īkustynuot – īinteresēt par vysaiduokom ar latgalīšim saisteitom temom, kū varātu vuiceit tuoluok ari bārnim sovā klasē, sovā školā voi nu attīceigajā vuiceibu stuņdē, voi kaidā Nūvodvuiceibys puļceņā. Beidzamajūs godūs itei tradiceja drusku guojuse mozumā – pamatā jau deļ tuo, ka dalinīki itaidai vosorys nūmetnei gods nu goda beja apmāram tī poši ļauds i beja gryuts izalauzt iz drusku plašuoku auditoreju. Pījemu, ka ari dabuotūs zynuošonu praktiskuo pīlītuošona vuiceibu procesā vys vēļ ir gona apgryutynuota. Ka nav pošam školuotuojam dyžan lelys iniciativys i školys vadeibys atbolsta, tod tys latgaliskums var gona dreiž apseikt. Ite naatguodynuošu suopeigū vaicuojumu par lauku školu tuoluokū liktini, a kai reize tymuos da šam ir bejušys vysmoz koč kaidys latgalīšu volūdys salenis. Niu ir pat atseviškys pilotprojekts, kurā padsmit Latgolys školuos vysmoz atsevišķuos klasēs teik nūdrūsynuota latgalīšu volūdys vuiceišona. Kai byus tuoļuok – tū ruodeis laiks.

Ite juoatzeimej, ka “Vosoruošonu” sovulaik aizsuoce “LgSC” ļauds i piec leidzeiga pryncypa “LgSC” vairuokus godus reikova nūmetni jaunīšim “Atzolys”, kas beja īspieja ari školu jaunantei kūpa sasatikt, kū vairuok par latgalīšu lītom uzzynuot, sovā vydā sasapazeit. Itūgod planavuots “Atzolys” atjaunuot.

Ūtrais pasuokums, kuru LVLKŠA vadeituoja Veronika Dundure da itam vysod raudzejuse nūturēt pi dzeiveibys, ir skotuvis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade. Pādejūs godūs deļ vysu trokumu ar virusim, itais pasuokums nūteik attuolynuoti – daiļrunuotuoji teik aicynuoti īraksteit eisus video i īsyuta iz lvlksa@inbox.lv. Sātyslopa: ltgasoc.lv/.

Latgalīšu kulturys bīdreiba

Agruokais nūsaukums – Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba. Dybynuota vēļ 1989. godā. Izaruod, ka ap tū laiku leidzeigys bīdreibys izaveidova daudz kur Latvejā – ari Daugovpilī, pat Jākubpilī i Līpuojā, tok tī latgalīšu aktivitatis praktiski jau apseikušys. Rēzeknīši pamatā var lepuotīs ar vairuoku pīminekļu pastatiešonu piļsātā i Pasauļa latgalīšu saītu sareikuošonu 1992., 2002., 2012. i 2017. godā. Beidzamais izskanēja ar plašu vierīni, tuo nūslāgumā tyka izveiduota ari Saīta rezoļucejis izpiļdis komiteja – paradzāta vīnpadsmit lūcekļu sastuovā. Pamata dūma tai ir uzturēt dzeivys rezoļucejā nūsauktuos praseibys, aktualizēt tuos i ryupētīs, lai nuokamais latgalīšu saīts jau itymā godā teik labi sagotovuots, laiceigi izsludynuots i kvalitativi sareikuots. Vysā “latgalīšu vaicuojumā” tei ir vīna nu leluokūs problemu, ka navaram nūdrūsynuot vysu bīdreibu darbeibys sistematiskumu – lelā mārā deļ tuo ari vyspuor tyka sagataveits itais roksts, kab apkūpuotu asūšū situaceju i varbyut īskicātu puora idejis īspiejamai eistynuošonai kūpeigim spākim – par tū beiguos kūpsavylkumā.

Beidzamajūs godūs Latgalīšu kulturys bīdreiba sareikovuse konkursu izcyluokajim Latgolys padagogim i pasnāguse Nikodema Rancāna vuordā nūsauktū bolvu. Ari itymā godā konkurss ir paradzāts i vys jau ka septembrī nūtiks i otkon varēs paļdis pasceit školuotuojim, kam niu dorba slūdze tikai pasalelynovuse – lela daļa izgleituošonys dorba juoveic attuolynuotai i vysu laiku juopīsalāgoj jaunajim apstuoklim.

Niu puors pādejūs godu bīdreibys vadeituojs ir ituo roksta autors. Bīdreibys e-posts: latgalisubidreiba@gmail.lv

Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba

Izveiduota vēļ 1990. godā. Tuos dybynuotuojs i vadeituojs vēļ da šai dīnai ir Juoņs Elksnis. Izdevnīceiba ir sagataviejuse i īspīduse lelu skaitu vysaiduoku nūsaukumu gruomotu, ari jau itymā rokstā pīmynātū Tāvu zemes kalendaru. Juoatzeist, ka daudzys ir vierteigys gruomotys, dažys – varbyut vairuok atspīgeļoj īprīškejuo godu symta izpratni par poligrafeji. Juoatzeimej, ka Juoņa Elkšņa vadeituo izdevnīceiba lelā mārā turpynova tuos tradicejis, kurys sovulaik vēļ Ūtruo pasauļa kara laikā aizsuoka i piec tam trymdā turpynova Vladislavs Luocs.

Vladislava Lōča fonds

Dīvamžāļ, Vladislava “drukuotovai dabasūs” jau pīsavīnovs ari juo pleminīks Pīters Luocs, kas ilgus godus ryupiejuos par slovonuo radinīka pīmini, ar naatlaideibu panuoce ari pīminekļa pastateišonu Rēzeknē, poša spākim i pamatā par privatajim leidzeklim veidova “Latgaļu rakstnīceibys muzeju”. Pīteram vēļ dzeivam asūt, izveidovam fondu, lai koč kai paleidzātu muzeja idejis atteisteibai. Niu iz Pītera radinīku i fonda aktivistu placim guļst moralais pīnuokums sakuortuot atstuotū montuojumu i īzeimēt nuokūtnis atteisteibys strategeju, kab kvalitativi myusu dīnu praseibom tyktu turpynuots izgleitojūšais i latgalīšu raksteibys populariziejūšais dorbs. Niu teik kuortuotys vysaidys juridiskuos lītys i teik raudzeits saprast, kurā vītā tod eisti muzejs turpynuos sovu darbeibu. Cikom ir juonūdrūsynoj telpu i vysu materialu tehniskuo uzturiešona – temperaturys (kurynuošona), mitruma leimiņa kontrole i citi praktiskys dobys vaicuojumi. Fonda volda vadeituojs ir Harijs Bernāns. Pavedīņs škārsteiklā ite: facebook.com/loca.muzejs/ Vīns nu potencialūs fonda darbeibys nūdrūsynuošonys modeļu paradzātu fonda padūmē vairuoku latgalīšu organizaceju puorstuovnīceibu. Vēļ ari mes zynim, ka daudzejuos privatajuos kolekcejuos ir cīš vierteigi materiali – īspiejams, itys ir tys breids, kod apvīnojūt spākus var izveiduot eistyn vierteigu, aizraujūšu i myusu dīnu praseibom atbylstūšu datu kruotivi – vysmoz daleji ari digitalu.

Par vysaidom tīsvedeibom, kas niu nūteik deļ vīna Pītera radinīka nagūdpruoteigys reiceibys, seikuok naraksteišu. Tikai izsoku nūceju, ka īspiejami dreiž itais mūrgs beigsīs i fonds varēs ar pylnu atdevi īsaguļdeit muzeja atteisteibys dorbūs.

Latgolys Saeima

2011. goda suokumā tyka dybynuota bīdreiba ar kai ba ambiciozu nūsaukumu, tymā pošā laikā tys tyka izvālāts, lai paruodeitu vajadzeibu piec vysu latgalīšu organizaceju i individualūs entuziastu kūpeigys sadarbeibys – pyrmkuort jau savstarpejis runuošonys, ideju apsprīsšonys, kūpeigu mierķu nūsprausšonys. Kūpeigi izstruodojūt ilgtermiņa strategiju i videjuo termiņa taktiku, kūpeigi dorūt pi tuo vysa eistynuošonys, mes varātu panuokt daudz vairuok kai tikai kotrs nu sovys saleidzynūši mozuos bīdreibys – vysom tryukst i cylvāku, finansu resursu i laika… Dorba gona kai atsevišķu pašvaļdeibu, tai Latgolys i vysys Latvejis vaļsts leiminī. Vairuoki vaicuojumi nu bīdreibys pusis tyka ari gona veiksmeigi aktualizāti. “Latgolys Saeima” ir izveiduota kai puori politiskajom partejom asūša, lai arī dažūs laikūs tai ir raudzāts “dasīt” kaidu vīnu ci ūtru birku. Nu poša suokuma tymā tyka aicynuoti vysu parteju puorstuovi i tuos bīdru sastuovā ir gona daudz ari napolitisku cylvāku. Niu bīdreibys vadeituojs ir Guntis Rasims, oficialais eposts: latgolyssaeima@gmail.com

Latgolys Producentu Grupa

Struodoj iz konkretu projektu eistynuošonu: muzykys disku izdūšona (albums i koncerti “Celīs, bruoļ!” ar vysaiduoku laiku popularu latgalīšu dzīšmu apdarem, sovulaik izdūtyss ari latgalīšu puosokys), vysaidu video taiseišona – topušys dokumentaluos kinys (“Sibira latgalīši”, “Laiki. Cylvāki. Volūda.”, ari raidejumu cyklys “Puormejis”. LPG rūku dorbs ir ari projekts “Dūmoj ar komatim” i vys jau byus vysa kas cyts. Pamatinformaceja: muzyka.lv

Trešō Zvaigzne

Reigys latgalīšu bīdreiba ar itaidu nūsaukumu dybynuota vēļ 1988. godā.  Laiku pa laikam bīdreiba reikoj kaidu sasatikšonu Reigys latgalīšim, ir sovys telpys Puordaugovā. Juoatzeist gon, ka itamā bīdreibā pamatā ir apsavīnovuši vacuoka godu guojuma latgalīši. Niu vadeituoja ir Laura Mozga. Reigā, kūpumā jemūt, latgalīšu ir vairuok nakai Rēzeknē, na veļti ari kaidā jūkā var dzierdēt, ka tei ir latgalīšu leluokuo piļsāta i taitod ari Latgolys golvyspiļsāta.

Reigā atkareibā nu vīna ci ūtra entuziasta iniciativys, ir nūtykuši ari vairuok ci mozuok regulari latgalīšu pasuokumi – sovulaik par regularu saīšonys vītu beja palics krūgs “Leningrad”. Latgalīšu muziķu uzastuošonys nūteik dažaiduos vītuos i cytureizi gryuts vysom izsekuot. Ari tys beja vīns nū pamatu vēļ arviņ popularajā socialajā teiklā Facebook sataiseit grupu ar nūsaukumu “Latgalīšu Reiga” – tuos sekuotuoju skaits arviņ pa druskai aug, informaceju tamā rauga papyldynuot vairuoki ļauds. Kūpumā jemūt, Reigā eistyn latgalīšu ir cīš daudz i byutu labi, ka atsarostu veids, kai jūs apvīnuot vīnā ci vairuokuos reiceibspiejeiguos bīdreibuos, apvīneibuos, interešu klubūs. Lobuok agruok kai vāluok. Reigā nūteikti byutu vīta arī vīnai leluokai latgalīšu sātai, kurā i sasatikt, i apsarunuot, i dzelys sabeideit. Tai saukto “Latgales pārstāvniecība”, kas nu jau vairuokus godus atsarūn Vacreigā Jākuba kazarmuos i kuru nu dažaidu projektu naudeņu rauga uzturēt Latgolys planavuošonys regiona administraceja, pa munam, ir sūļs pareizajā vierzīnī.

Latgaļu sāta

Tok sova sāta latgalīšim ir Dekšuorēs, tys natuoļ nu Varakļuonu. Tī bāzejās bīdreiba “Latgolas tradicionalōs kulturas centrs „Latgaļu sāta”” – 20. g.s. 20. godūs caltajā ākā apsaverama autentiski saglobuota ustoba, latgalīšu muzykys instrumenti i rūtu kolekceja.  Ite tyka reikuotys kūkļu dīnys i vysaiduoki citi izgleitojūši pasuokumi, nūmetnis. Beidzmajā laikā e-posti nu “Latgaļu sātys” par vysaiduokom aktualitatem gona regulari īgulst daudzu latgalīšu posta kastēs. Par tū jim paļdis. Vadeituoja – Marika Zeimule, vīns nu aktivuokūs bīdru Daiņs Mjartāns. facebook.com/latgalusata

Garuo stuosta naeisais kūpsavylkums

Prīca, ka ir tik daudz latgalīšu sabīdryskūs organizaceju. Ite vēļ varātu minēt ari cytys, kas dorbojās kaidā specifiskā vierzīnī voi vairuok lokali (kai pīvadumam “Kroma kolna bruoliste” restaurejūt senejūs latgaļu ciļšu dzeivis ziņu, Namaterialuos kulturas montojuma centrs “Upīte” i c.), pavysam neseņ izveiduota, tok jau ar vairuokim vierteigim projektim sevi pīsacejuse bīdreba “Hronologeja”, sovu darbeibu acimradzūt jau beiguse bīdreiba “Bruoli i muosys”, kas sagataveja vasalu video cyklu latgalīšu volūdys apvuiceibai i populariziešonai – tys vys vēļ atrūnams škārsteikla plašūmūs. Ir ari cytys bīdreibys, kas izdavušys kaidu lobu gruomotu ci eistynovušys kaidu latgalīšim vierteigu akceju, tok vysys ite pīminēt vīnkuorši nabyus īspiejams.

Kai jau nu latgalīšu sabīdryskuos darbeibys pyrmsuokumu, tai ari tagad redzim, cik svareigi ir informacejis aba sabīdryskuos dūmys jaunumu nesieji tautā – voi tei ir avīze, žurnals, lopa škārsteiklā, radejis i televizejis regulars raidejums, a varbyut vasals škārsteikla portals, vysa radejis studeja ar sovu vilni raideišonai, atsevišks televizejis kanals ci kaids myusudīnom atbylstūšs interaktivs plašsazinis leidzeklis, kas sevi pīsoka izreiz vairuokuos platformuos… Pats pīmiņu vēļ laiku, kod gondreiž vysa latgalīšu saziņa nūtyka tai sauktajā “Dūmu meitā” (latgola.lv), tok niu vysa tei lopa (uztur Aņss Ataols Bierzeņš) i taids sazinis veids ir nagluobjami nūvacovs. Juoīt laikam leidza! Deļ tam cīš svareigs ir vysu (ci leluokuos dalis) latgalīšu sabīdryskūs organizaceju eistyna sadarbeiba kasdīnā, a na tikai reizi godā ci vēļ ratuok. Dūmoju, ka cīš lels atspaids byutu kaida vīnuota “sekretariata” izveide, kurā varātu ari pastuoveigi struoduot vysmoz puors cylvāku i par tū sajimt ari atolguojumu – tys ir īspiejams ci nu kaida starptautiska fonda, ci iz prīšku ar vaļsts voi Latgolys administrativuo regiona (ka taids byus) atbolstu. Kotrā ziņā vysim juosaprūt, ka navar iļgi dareit tik iz plyka entuziasma.

Ka mes, aktivī latgalīši, naspēsim atsasēst pi vīna sarunu golda ci sasaslēgt vīnā videokonferencē attuolynuotai, kai tys niu nūteik vysuos dzeivis jūmuos (pašvaļdeibu dorbā, izgleiteibā, uzjiemiejdarbeibā i c.), tod tam “latgalīšu vaicuojumam” byus neikt i komuotīs ari iz prīšku, guodojūt, ka varbyut nazkod vyss pasamaineis iz lobū pusi pats nu sevi.

Juoatzeimej, ka ir bejuši vairuoki atseviški gadīni, kod tys ir ari izadevs, tok piec tam nav bejs ilglaiceiga efekta. Ar laiku otkon kotrs ir īsyunovs pats sovūs dorbūs.

2011. godā ari pamatā ar sabīdryskuo sektora īsaisti (a ka vēļ precizuok – ar puors cylvāku naatlaideigu dorbu) tyka panuokts, ka tautys skaiteišonā teik īkļauts vaicuojums par latgalīšu volūdu. Rezuļtatā nūskaidrovom, ka tūlaik kūpā beja 164 tyukstūšys cylvāku, kas beja gotovi atzeit, ka lītoj latglīšu volūdu kasdīnā. Cik byutu šudiņ? Cik byus piec vēļ desmit godu?

2016. godā Vīsturs Kairišs sovā e-posta viestulē, kas tyka pi daudzeju latgalīšu, uzdeve vairuokus kai ba tūs pošus vacūs, tok vys vēļ aktualūs vaicuojumus – deļ kam mes navarim izdareit lobuok, deļ kam navarim apvīnuot spākus leluokim (tok tik vajadzeigim) dorbim? Rezuļtatā nūtyka ari nu jau juosoka viesturiskais pasauļa latgalīšu 4. saīts aba 2017. goda Latgolys Symtgadis kongress, kurais saaicynova i Saeimys deputatus, i ministrus, i dažaidu laiku vaļsts prezidentus runuot ci vysmoz uzklauseit stuostejumu par latgalīšim svareigim vaicuojumim. Iz Rēzeknē vēļ da tam napīradzātu drūšeibys īrūbežuojumu fona Latvejis plašsazinis leidzekļūs izskanēja ari latgalīšu suope par viesturiskū nataisenibu, par tagadejuos lykumdūšonys napiļneibom, par vaļsts sistematiska atbolsta tryukumu. Svareigi, kab mes poši tymā suopē nanūsleikstam, a suokam ari maut uorā nu tuo leluo pūra. A īspiejis dabuot atbolstu ir. Tikai pošim juobyut gotovim tū sajimt, pajimt, pareizai papraseit, ka na cytaiž – pīpraseit tai, kab nabyutu vareibys atsaceit. Kai nuokamais sūļs latgalīšu kūpeigā dareišonā paradzāts ituo goda Latgolys kongress, kas nūtiks 27.–29.aprelī. Par tū niu vysa aktualuo informaceja ir lopā latgolyskongress.lv

Kai ba mums nivīns nalīdz dareit – da, bez eipaši specifiska atbolsta, tok ari tū var dabuot i var daudz kū izdareit, ka mes tū poši grybam. Voi grybam? I voi vajag? Īspiejams, daudzejim jau tei latgalīšu volūda, literatura, kultura ir tikai apgryutynuojums, ka vīgļuok dzeivuot ir bez tuos. Juoatzeist, ari pošam cytu reizi izīt kaids nūgurums. Niu gribīs redzēt dareitajam leluoku jāgu ilgtermiņā. Ar sprostim uzsaukumim, ka “ari es asu latgalīts”, “ari muna baba ir nu Latgolys” i tml., nabyus ilga aršona. Kaidam byut latgaliskumam 21. godu symtā? Iz itū vaicuojumu atbiļdēt i kūpā tū īdzeivynuot daīs pamatā jau tom pošom navaļdeibys organizacejom. Taitod tev i maņ.

Iz sadarbeibu!