Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Par Rēzeknis teatra “Joriks” izruodi “Muols”

Kai nu pandemejis piļneiga klusuma pa drupeitei otkon suokuši atsadzeivuot teatri, asu īvāruojuse, ka vēļ vaira nakai īprīšk mani pīsaista mozuos formys, navaļstiskī teatri, izruodis, kuruos jiutu, ka tuos veiduotuoji ar mani rauga runuot personeigai. Tī kluotyn asūša ir koč kaida sovejūs izjiuta, tys, kuo beidzamajūs godūs (a vui, kai tys izaklausa!) dzeivē ir datryucs. Taida izjiuta roduos ari, īīmūt Rēzeknis teatra “Joriks” zalē eisai pyrma izruodis “Muols” suokuma. Lai ari eistineibā izruode jau beja suokusēs – tuos akteri Liena Šmukste, Juoņs Kruonis (Jānis Kronis) i kūklātuoja Liene Skrebinska jau beja iz skotivis, tik mes niu jim pīsavīnojam. Tik puors skateituoju ryndys pi pošys skotivis i puors vītu ari iz pošys skotivis (tymā skaitā munejuo). Lela daļa puorejūs skateituoju vysmoz koč kur radzāta, ka ni personeigi zynoma. Piec bezgaleiguos distanciešonuos mes otkon asam tyvu kluotyn cyts cytam i vēļ muolam.

Skotivis greida ir puorkluota ar malnu plēvi, akteri savylkti zemis kruosys drēbēs, vysapleik kūka kastis i muola trauki (scenografe i kostimu muokslineica Paraskēva Deikina). Pat caur FFP2 sejis masku var drupeit sajust muola smuordu. “Grybātūs pameiceit muolu!” pyrma gaismys izdzisšonys zalē maņ ausī īčukst mama, ar kuru kūpā asam atbraukušys iz izruodi. Voi maņ ari gribīs? Nazynu, juopadūmoj. Naasu tū darejuse kaidus 15 godus, kai vaira nasavuicu Rogovkys muokslys školā. Mums tī struoduot ar muolu vuiceja keramiks Pīters Gailums. I varbyut natradicionali Latgolys pūdnīkim voi keramikim, jis mums deve dīzgon lelu breiveibu. Prūtams, īvuiceja muola vierteibu, ka ni mozuokū pykuceiti navar svīst uorā, tok munā bierneibys muola darbeņu kolekcejā, par pīmāru, ir panka figureņa, kū es sataiseju kai protestu pret tū, ka maņ naizguoja taida smuka tautumeitys figureņa kai cytim. Pījēme i izdadzynuoja ceplī munu panku ar vysu grebeni. Izruodē muna mama eistyn ari tyka pi muola meiceišonys, naleli darbeni tyka uztycāti ari cytim skateituojim. Ruodīs, ka tys otkon myus satyvynuoja i pītyvynuoja muolam.

Ka maņ byutu juoraksturoj izruode vīnā teikumā, tys byutu: “Ka jius nikuo nazynit par Latgolys keramiku, tod piec izruodis zynuosit daudz.” Dramaturge Rūta Holendere ir padarejuse lelu dorbu i apkūpuojuse daudz informacejis, tok ruodīs, ka varbyut izruodē tuos ir ari nadaudz par daudz. Tei ir drupeit saguojuse kai izruode-lekceja, kur šaļtim informativais aspekts dominej puor muokslinīciskū voi ir vīnā leiminī ar tū. Nasagrib nikuo puormest, tys nūteikti ir lobs i interesants veids, kai izgleituot cylvākus par Latgolys keramiku, tok maņ nav puorlīceibys, ka taids ir bejs golvonais režisora Mārtiņa Eihis mierkis, īstudejūt itū izruodi. Tok ari tys ir pītyvynuojums – na vērtīs iz muolu par gobolu, bet raktīs i tikt da tuo dzili kluotyn.

Nav jau ari tai, ka vysa izruode ir tik informativa lekceja. Tei līk dūmuot par daudz i dažaidim vaicuojumim. Piec izruodis, īmūt nu teatra iz mašynu, munā golvā jau moluos vasala skaudze ar tim. Zynūt, ka par “Muolu” byus juoroksta, raudzeju koč kai tūs salikt i strukturizēt, lai piec tam byutu vīgļuok. Tok tī vysi izgaisa cytā reitā, kod pasamūdu ar ziņu, ka Krīveja ir ībrukuse Ukrainā. Voi laikā, kod aktuali ir vaicuojumi par pasauļa i ciļviecis byušonu iz prīšku, ir jāga diskutēt par Latgolys pūdnīceibu? Voi maņ tys vyss vyspuor byutu pruotā, ka iz izruodi byutu aizguojuse dīnu vāluok, kod akteri jau beiguos iz skotuvis pasaruodeja ar Ukrainys karūgu? Pyrmajuos dīnuos piec kara suokuma vyspuor navarieju nikuo pruoteiga padareit, piec tam suocēs sirdsapzinis puormatumi, ka naspieju pīraksteit apsūleitū recenzeju. Kod piec puors nedeļu atsaroda itam spāks, roduos sirdsapzinis puormatumi par tū, ka otkon spieju raksteit par it kai nasvareigom temom. Bet kas gon mums kotram ir svareigs voi nasvareigs? Ari izruode aizdeve vaicuojumu, voi pūdnīks muolam naatdūd puoruok daudz sovys dzeivis. I maņ nasagryb iz tū atbiļdēt apstyprynūši. Trauksmainais laiks, kurā dzeivojam, pa manim, vēļ vaira līk puorviertēt sovu vierteibu sistemu. I tei mums vysim nav vīnaida. Dzeiveiba, tyvinīku drūseiba vys jau leluokajai daļai ir pošā viersyunē, tok tuoļuok var byut vyss kas cyts. I tycu, ka lelai daļai pūdnīku jūs dorbs ir jūs miseja, na uzstuodejums, ka “koč kas jau dzeivē juodora, kab varātu samoksuot riekinus”. I pūdnīks bīži viņ nateik skaiteits par vīnkuoršu profeseju, tī ir koč kas nu sakraluo, kū paruodeja ari izruode. I maņ gribīs ticēt, ka tys sakralais ir eists, na glorificātuoju izmuozuota glazurys kuorteņa iz aproksta muzeja stendā. Kai malnuos keramikys pūds industriali ražuotu vāzeišu vydā. Na vysod mums ticīs, ka taidys lītys vēļ eksistej – ka cylvāks var dzeivuot mežā, puortikt nu naturaluos saimisteibys, pats sev izceļt sātu. Bez bloga, vloga voi instagram konta par tū.

Mes bīži ironizejam, ka Latgolu ļauds saredz kai taidu rezervatu, kur ļauds taisa pūdus, dzīd tautysdzīsmis i vēļ runoj latgaliski. Ā, vēļ kotru svātdīni īt iz bazneicu. I ka vēļ koč kur pa ceļam pasaruoda dzeds zyrga rotūs (vālams, pi azara), tod vysi punkti Latgolys apceļuošonys spēlē sakruoti. Partū maņ suokumā drupeit natycami stereotipiska ruodejuos ari izruode. Muols, tautysdzīsmis, kūkle, volūda… Tok, kū ilguok vierūs, tū vaira saprotu, ka glupa itūreiz asu bejuse es. Bēdz kai gribi, nu seve naaizbiegsi. Atsasaceit nu seve, tik partū, ka cyti redz tikai daļu nu teve, navajag. Tys vyss jau myusūs ir, pat tod, ka nagribim tū atzeit. I te es pītyvynuojumā īraudzeju latgalīšus. Cyti bīži gaida, ka mes vysu myužu dzeivuosim paguotnē, mes gribim paruodeit, ka prūtam dzeivuot ari niu i nu tuos paguotnis bāgom. Daļa lobpruot ari palyktu paguotnē i lomojās iz tūs, kuri rauga īt laikam leidza. Voi latgalīša identitate ir tys vyss, kas mums beja pyrma 1917. voi 1940. goda voi mes tū papyldynojam i audzejam ari šudiņ? Voi latgaliskais ir tik viesture i tradiceja, voi otkon tys vyss ir juoaizmiež, kab dzeivuotu kai myusdīneigi ļauds. Kai atrast tū vydsceļu? Tū vaicoj ari izruode, līkūt sasatikt tradicionalam Latgolys pūdnīkam ar myusdīneigu porcelana muokslineicu. Voi jim ir vareiba atrast kūpeigu volūdu, ka kotrys dzeivoj sovā pasaulī? I, ka kaidam ir juopīsakuop, tod kuram pyrmajam?

Ruodīs, ka dorbs kai miseja bejuse ari muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujātam. Jis sovulaik otkon izcieļs gaismā Latgolys pūdnīceibys tradicejis i atjaunuos tuos ašņariti, īsaistūt tamā jaunus cylvākus, jaunus keramikus. Niu jam Rēzeknē tūp pīmineklis, i presis relīzēs par tū raksteits, ka jis ir īvāruojamuokais latgalīts piec 2. pasauļa kara. Itam apgolvuojumam var pīkrist voi napīkrist, tok sevkurā gadīnī – cik daudzi zyna, kas ir Juoņs Pujāts (kai izruodē soka – najaukt ar kardinalu)? Atsaļaušu saceit, ka moz. Kai juo nūvodneica, kas izauguse Nautrānu pogostā, leidz taidam sapruoteigam vacumam par jū zynuoju tik tū, ka jis ir vīns nu tūs puors īvārojamūs cylvāku, kura vuords ir īraksteits Pujatu cīmā asūšajā pīmineklī, i pietejs keramiku. Vyss. Lai ari izzynūt par jū vys vaira, ruodīs, ka taišni itaidys personeibys stuosts varātu īdvasmuot ari cytus lelim dorbim Latgolys lobā. Izruodē Pujātu naspielej vīns konkrets akters. Pujāts ir tys, kuram ir capure i portfeļs. Pujāts ir Juoņs Kruonis. Pujāts ir Liena Šmukste. Pujāts ir veirīts pyrmajā skateituoju ryndā. Mes vysi varim byut Pujāts. Tok eistineibā nivīns nu myusu nav Pujāts. Kas niu varātu byut Latgolys keramikys Pujāts? Kas niu varātu byut Latgolys Pujāts? Vai Latgolai otkon vajadzātu sovu Pujātu?

Liena i Juoņs izruodis gaitā pucej muola trauceņus, izceļ tūs gaismā, paruoda, kai tī var speidēt. Tai sovulaik ar Latgolys pūdnīceibu padareja ari Juoņs Pujāts. Tok izruodis beiguos Juoņs Kruonis tūs vysus traukus sastota iz muola kolna skotuvis aizmugurē. Iz muola kolna kai kopu kolna. Voi Latgolys pūdnīceiba lieneišam mierst? Voi mes jū varim gluobt? Kai mes jū varim gluobt? Voi mums jū vajag gluobt? Mārtiņš Eihe atbiļdis nadūd, tys juosaprūt mums pošim.