Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Apstyprynuota Latgolys kongresa “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai” programa, informej Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis (SaRIK) prīšksādātuoja vītneica Ilga Šuplinska. Apstyprynuoti ari 258 kongresa delegati, pīsasacejs 40 klauseituoju, tok da 12. apreļa pīsasaceit var medeju puorstuovi, kai ari teik apzynuoti lyugtī gosti. Latgolys kongress nūtiks nu 27. da 29. apreļa Rēzeknē.

Latgolys kongresa mierkis ir aplīcynuots 2017. goda Latgolys symtgadis kongresā: „Mes, pyrmuo Latgolys kongresa lāmumu idejiskī turpynuotuoji, (..), 4. pasauļa latgalīšu saītā, izviertejūt 1917. goda 9.–10. maja pījimtūs lāmumu izpiļdi, kab nūdrūsynuot Latgolys latvīšu (latgalīšu) kai Latvejis vaļsts nacejis dalis atbylstūšu pastuoviešonu Latvejis Republikā, (..) ar mierki nūdrūsynuot latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibys kai latvīšu nacejis boguoteibys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu i vaļstiski atbaļsteit Latgolys latvīšus (latgalīšus) kai Latvejis vaļsts nacejis sastuovdaļu.“

“Šudiņdīnys nūtykumi, eipaši Putina Krīvejis izraiseitais kars, uzstuojeigi ruoda, ka Latgolys atteisteibai — latgalīšu volūdai, ekonomikai i labkluojeibai, nav pīvārsta vajadzeiguo viereiba nu vaļsts. Bet taišni latgalīšu volūdys pīzeišona, juos vuiceišona školā jau 20. g. s. 90. godūs byutu mainejuse informativū telpu vysā kardinali par lobu latvyskajai i eiropeiskajai, partū ka palela daļa krīvyski runojūšūs zynuoja i lītuoja latgalīšu volūdu, tok pīdzeivuoja sovys zynuošonys nūlīgumu. Tagad drūšeibys, latvyskuma i eiropeiskūs vierteibu vaicuojumi ir otkon juoskaidroj i juostyprynoj kai 20. g.s. 90. godūs. Tū ruoda sabīdreibys poziceju aptaujis. Partū Latgolys kongress ir svareigs nūtykums Latgolys sabīdreibys izgleituošonai i salīdiešonai, ļaunūt nūticēt, ka vierzeiba iz 1917. goda lāmumu eistynuošonu ir suokusēs i nikas juos vaira naaizkavēs,” roksta Ilga Šuplinska.

Kongresa pyrmajā dīnā vaira ir atsavieršona iz padareituo i svineiga Latgolys kongresa dīnys pavadeišona. Ūtrā dīnā ir diskusejis, referati i ekspertu, atbiļdeigūs instituceju puorstuovu sliedzīni par Latgolys tautsaimnīceibai, turysmam, izgleiteibai, latgalīšu volūdai, drūšeibai i efektivuokai puorvaļdei aktualim vaicuojumim i jūs rysynuojumu. Taipat teik paradzātys atsevišku izstruožu i projektu prezentacejis, kontaktu birža, kurā sevkurs daleibnīks varēs pīsasaceit eisai sarunai, sova vaicuojuma nūskaidruošonai ar kluot asūšajom atbiļdeigajom personam, kongresa delegatim.

Trešā dīnā ir rezolucejis pījimšona, sasatikšona ar Saeimys i vaļdeibys puorstuovim, vaicuojumu aizdūšona i atbiļžu mekliešona, kai ari gora styprynuošona ar Latgolys muzikim, dzejnīkim, kinys i performanču veiduotuojim.

Kongresa programa

Kongresa ūtruos dīnys detalizāta programa

“Nūtykumi Ukrainā ir nadaudz aizkaviejuši kongresa planavuošonu, tymā pošā laikā rūsynuojuši izveiduot vysmoz divejus diskuseju paneļus, kur pamattema byus drūšeibys i informativuos telpys vaicuojumi, tymā skaitā viestejumi i medeju platformys taišni mozuokumtauteibu cylvākim pīrūbežā. Cīš ceram, ka Latvejis uorlītu ministra E. Rinkeviča, Pūlejis, Norvegejis, pastuov vareiba, ka i Leitovys, Ukrainys viestnīku aktiva īsasaisteišona, ekspertu pīsaiste nu itom vaļstim seseju dorbā, ļaus vysaidu nūzaru puorstuovim Latgolā nūticēt i īraudzeit, ka ceļš iz Eiropu ir tyvuoks, nakai bīži viņ tū nūsoka daudzuos napiļneibys i puorprotumi Latvejis monocentriskajā atteisteibā. Tys ir reiceibys plans regionu atteisteibai i sovys unikalitatis aplīcynuojumam latvyskajā kulturā i volūdā. Ir svareigi, ka 1917. goda lāmumi teik skaidruoti nuokušajom paaudzem i teik sadzierdāti vaļdeibā i Saeimā. Kai 2017. godā saceja arhiveiskups Zbigņevs Stankevičs: „Ir juoatjaunoj dereiba, kurā Latgola sovu apsajimšonu ir izpiļdejuse. Laiks tū dareit ari puorejai Latvejai,” roksta Šuplinska.

Medeju pīsasaceišona varama kongresa sātys lopā da 12. apreļa.