Rokstu sagataveja: Edeite Husare

Itamā dīnā taišni pyrma symta godu – 1921. gods 11. decembrī – dzims Eugeņs Karūdznīks (eistajā vuordā Eugenijs Ruško) – latgalīšu dzejnīks, fabulists, grafikis, komponists i dirigents. Ka varbyut cytaiž Karūdznīka vuords ruodīs nazynoms, tod pasokūt, ka jis ir dzīsmis, vīnys nu latgalīšu myusu laiku “himnu” “Skaidra volūda” muzykys autors – par reizi teik zynoms. Itamā jubilejis reizē tod pīduovojam īpasazeit ar komponista slovonuokuos dzīsmis “Skaidra volūda” stuostu.

“Skaidra volūda” ari ir nu tūs dzīšmu plaukteņa, kuruos sauc par Latgolys himnom i dzīd leluokuos i mozuokuos nūtikšanuos. Dzīsme pyrmū reizi izskanēja 1991. goda Latgolys televizejis muzykys festivalā. Festivals tūgod ari nūtyka pyrmū reizi i tuoļuokūs desmit godus beja leluokuo muzykys nūtikšona Latgolā.

Par dzīsmis pyrmū izskaniešonu 1991. gods augustā izdavumā “Mōras Zeme” raksteits: “Televizejis festivalu varēja vāruot teišā translacejā. Skanēja tautys, goreiguo, simfoniskuo, koru, estradis muzyka. Bez jau vysim labi pazeistamom i īmīļuotom melodijom televizejis skateituoji dzierdieja jaunys latgalīšu autoru dzīsmis, nu kurom E. Rāznupa i A. Rancānis “Skaidruo volūda” kliva par jaunu latgalīšu tautysdzīsmi.”

Ite gon juosoka, ka jau ar pyrmū publikaceju “Mōras Zemē”, kod publicāti ari dzīsmis vuordi i notys (kai atzeist publikacejis autori, gon bez saskaņuošonys ar autorim), saīt drupeit sajukums ar dzīsmis nūsaukumu – notuos ir “Skaidra volūda”, paskaidrojūšajā tekstā “Skaidruo volūda”. Itaidi varianti i vēļ “Skaidrā volūdā” tod dažaidūs vītuos pasaruoda i iz prīšku. Pareizais byutu “Skaidra volūda”.

Tūlaik televizejis festivalā dzīsmi izdzīduoja Andris Baltacs, kurū niu mes zynim nu kai grupys “Baltie lāči” dalinīku, i Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, kurs vaira pazeistams tyka ar Alekša lūmu Juoņa Streiča kinā “Cylvāka bārns”. Aleksandrs kaidā sarunā par “Skaidra volūda” sacejs, ka tymā breidī tei dzīsme nimoz naasūt bejuse dūmuota kai Latgolys himna. Tei bejuse taida vīnkuorša dzīsme televizejis festivalā ar orkestri i divejim latgalīšu puišim, kurim tīpat sūpluok ar radejis mikroponu ari slovonais žurnalists Bronislavs Sprydzāns, kurs īrakstejs dzīsmi. Taidā izpiļdejumā tei vēļ ilgi skanējuse radejā kai apsveikuma dzīsme, nu reizē nasuse lapnumu par latgalīšu volūdu.

Kai tod dzīsme rodusēs? Dzīsmis vuordu pamatā ir Annys Rancānis 1986. godā izdūtajā dzejis kruojumā “Piektdiena” publicātuos poemys “Taisneibas nesējs”, kas veļteita īvarojamajam latgalīšu sabīdryskajam darbinīkam, drūsminīkam Pīteram Miglinīkam, teksts. Kruojums tūlaik izdūts 10 000 eksemplaru, kas skaitejusēs moza tiraža i dreiži izpierkta. Dzīsmis muzykys autors Eugeņs Karūdznīks (eistajā vuordā Eugenijs Ruško) i vuordu izmontuošonu ar Rancāni jis nabeja saskaņuojs, ar tim izadarejs gona patvaleigi, izmainūt tūs pa sovam pruotam.

Ite gabaleņš nu “Taisneibas nesēja” ar autoris originalajim vuordim:

“Dzīd, trailoj mežs, un akmiņs gavilej
tik skaidrā volūdā kai iudiņs olūtā,
zīd maize teirumā un grīze grīž
tik teirā volūdā kai iudiņs olūtā,
un myužam zeme ar mums runuosīs
tik spūdrā volūdā kai iudiņs olūtā!”

Anna Rancāne poša dzīsmi ari pyrmū reizi dzierdiejuse taišni Raiņa parkā televizejis muzykys festivalā. Nazynuojuse, kas tys par komponistu i ari, kod pasceits juo vuords – Annai tys nikuo nav izsacejs. Vīneigū reizi ar Karūdznīku jei sasatykuse dzeivē ir kod bejuse Dzejis dīnuos Kūrzemē i saguojs byut Sabilē, kurys apleicīnē tūlaik jis dzeivuojs. Sasatikšonā jis daguojs kluot i sacejs, ka jis ir tys, kurs pīrakstejs. Annai gon bejs kauns vaicuot, kai jis dzīsmi rakstejs i deļkuo mainejs vuordus. Rancānei drupeit bāda i ruodejīs smīkleigi par samaineitajim vuordim “guņs puortā sprakstinej”, jo originalā bejs “guņs puortā sepinej” – i tys “sepinēt” autorei ruodīs taids skaists vuords, jo nūzeimej gon “sapņuot”, gon “glupeibys runuot”. Jei dūmoj, ka varbyut Karūdznīks tū nav da gola saprats voi dūmuojs, ka cyti nasaprass. Taipat Annai ir vuords “trailoj”, bet dzīsmē niu skaņ “tralloj”. Bet nu maineit kū ta atpakaļ bejs jau par vālai.

Anna atguodoj, ka kaidā 1992. voi 1993. godā bejs vīns braucīņs iz Rogovku, pasuokumu “Kuorklinīkūs”, Andryva Jūrdža dzymtajā sātā, tī pīsadalejs ari Rogovkys etnografiskais ansamblis, kurā tūlaik bejs daudzi puišu i jī dzīduojuši tai, ka sātai jumts cēlīs. Daudzi kur dzīsme labi dzīduota, nu tik aizkustynūšu dzīduojumu Anna vaira nav pīdzeivuojuse. Anna soka, ka jai ruodīs, ka vysa cyta “Taisneibas nesēja” daļa pat ir lobuoka, nu vys tik ar dzīsmi tautā zynoma saīt itei, puorejū damierst. Jei poša pasmaida ari par tū, ka ir dzierdiejuse, ka “Skaidrai volūdai” tys ir tautys teksts.

Kas ir Karūdznīks? Jis bejs naviņ komponists, nu ari publicists, dzejnīks grafikis i vejūlnīks. Pa dzimšonai nu Ludzys pusis, bet bierneibā dzeivuojs Rēzeknē i tuos apleicīnē. Cīši interesants Karūdznīka aba eistajā pavuordē kai jau miniejom Ruško biografejis fakts ir juo rodūšums dažaidu pseidonimu izvēlē lirikā izmontuojs Abavietis, liroepikā – Krystužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā Rūškāns, muzykys dorbim Rāznups, instrumentaluos muzykys dorbim – Ritumāns, taipat bejuši dažaidi prīškvuordi – i Juoņs, i Jurs, Eugeņs, Fraņcs voi vīnkuorši tūs pyrmī burti. Interesna ari, ka suokumā kai dzīsmis autors ari pasaruoda Rāznups, nu niu mes vaira runojam par Karūdznīku. Ka stuosteit par komponista dzeivi, tod Ūtruo pasauļa kara laikā juo celi nūvaduši iz Kūrzemi, tod dzeivuojs Reigā, kur struodojs par trauku apgleznuotuoju Reigys porcelana ryupneicā, vadejs ari latgalīšu sadzeivis dzīšmu ansambli “Olūteņš”, bet 1985. godā atsagrīzs Kūrzemē, kur dzeivuojs Sabilis apleicīnē da myuža gola 2003. godā.

Interesnys atrodums ruodīs 1995. godā “Dadzī” publicātais Valda Artava dzejūļs, kurā izmontuotys atsaucis iz “Skaidru volūdu”. Dzejūļs saucās “Kas Latvijā tie gudrākie” i fragments nu tuo skaņ itai:

“Ka latgalieši gudrākie,
Par to pat runāt lieki.
Zin tikai vienu valodu
Tie glupie kurzemnieki,
Un tumšie vidzemnieki ar
Tik vienā sarunāties var.
Bet latgalieši divas prot.
Tiem volūda ir sava.
Pie tam, kai iudiņs olūtā,
Tik skaidra viņu volūda.”

Bet dzīsmi “Skaidra volūda” dzīduojuši cīši daudzi – i “Inga i Normunds”, i “Baltie lāči”, Puncuļu saime, 100gadis bolsi, dažaidi kori i vēļ, i vēļ. Bet pats apzeimiejums “Skaidra volūda” voi “Tik skaidrā volūdā” jau tics par taidu kai arhetipu i dzeivoj sovu dzeivi – sovulaik pi nūsaukuma “Tik skaidrā volūdā” tics ari mozuokumtauteibu nacionalūs kulturu festivals Rēzeknē 2010. godā, taipat i itī vuordi izmontuoti cytuos nūtikšonuos.

Roksts sagataveits ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.