Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Kaspars Strods beidzamajūs godūs palics par radzamuokū Latgolys viesturnīku. Paraleli dorbam Latgolys Kulturviesturis muzejā jis ari aktivi publicej popularzynuotniskus rokstus portalā LSM.lv i voda bīdreibu “Hronologeja”, kas ari pārņ izdavuse juo pietejumu “Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena”. Kaspars nasabeist publiski izsaceit sovu redzīni kai par viesturi, tai par sabīdreibā aktualom temom, lai ari tys na vysod ir populars. Ari myusu sarunā jis atbiļdis iz vaicuojumim ilgi nameklej, bet iz reizis soka vysu, kas pruotā.

Pārnejuo goda beiguos izguoja tova gruomota par Varakļānu ebreju kūpīnu. Kas niu aktuals tovā pietnīciskajā dzeivē, pi kuo tu struodoj?

Itūgod vīns nu lelajim dorbim ir Latvejis Universitatis Filozofejis i sociologejis instituta projekts, kū finansej Latvejis Zynuotnis padūme, “Memo Tours” (“Sarežģītais vēsturiskais mantojums Latvijā: holokausta tūrisma vietas starp piemiņas kultūru, mūsdienu tūrisma pieprasījumu un piedāvājumu”). Niu jau ar kolegim asam tykuši projekta finiša taisnē – struodojam pi monografejis. Munys temys tī ir dažaidys, pīmāram, par holokausta atspīgeļuojumu Latgolys muzejūs. Tys nav tik dzili viesturiski, vairuok storpdisciplinars projekts. Tys maņ niu ir taids nūpītnuokais akademiskais dorbs. Eistineibā beidzamajā laikā asmu sevi nūgivs pi dūmys, ka taidus sarežgeitus akademiskus dorbus maņ eisti pat nasagryb. Vaira gribīs kū taidu, par kū i pošam prīca, i tys aizīt leluokom cylvāku masom.

Ari bīdreibai “Hronologeja” ir vairuokys īceris dorbim iz prīšku. Dūmojam īsnēgt vairuokus projektus Latgolys kulturys programā. Ka vyss veiksmīgi izadūs, tī varātu byut vairuoki interesanti pietejumi.

Ik pa laikam ir ari kaidi uzaicynuojumi iz pasuokumim, konferencem. Tod saīt maineit sovus goda planus i pīsaslēgt koč kaidim naparadzātim tematim. Saīt dareit daudzys lītys paraleli. Turpynoju ari rokstu sereju par naārtajim latgalīšim portalā LSM.lv, paruodūt jūs biografejis nu cyta skotu punkta, tai varbyut ari kaitynojūt i izaicynojūt sabīdreibu. (Smejās.)

10. aprelī 12.00 Reigā, muzejā “Ebreji Latvijā”, paradzāta gruomotys “Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena” prezentaceja. Ka kaids grib mani satikt i pasarunuot, varit atīt. (Smejās.)

Īceru ir daudz, reizem dūmoju, ka pat puoruok daudz. Bet beidzamajā laikā raugu vaira atrast balansu. Apbreinoju cylvākus, kas var struoduot 24/7 i godā izdūt pa 4-5 gruomotom, bet, ka tu itai vysu myužu dzeivoj, kod tod byus tys laiks pošam deļ seve? Tys ir dīzgon troki, ka tev nav laika vīnkuorši palaseit gruomotys, pagulēt, koč kur aizīt. Varbyut skanēs skorbi (es vysod soku tū, kū dūmoju), bet tu vari pīraksteit 30 gruomotys, tok – kas nu tuo? Pastateis tev pīminekli, nūliks kaidu zīdu, i tys vyss. Nivīns jau baigū paļdis tev napasaceis.

Tu dorbojīs bīdreibā “Hronologeja”, kas niu jau izdavuse vairuokys gruomotys, pīminieji ari planus iz prīšku. Pastuosti vaira par itū bīdreibu, tuos darbeibu i mierkim.

Bīdreiba vēļ kai “mozs bārns” – dybynuota 2019. goda martā. Kotru godu asam veiksmeigi realiziejuši pa vīnam projektam – gruomotai (Ligijis Purinašys dzejūļu kruojums “Sīvīte”, viesturis stuostu gruomota “Laikmeta nospiedumi. 20. gadsimta Latgales stāsti” i “Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena”). Myusu darbeiba ir vārsta vairuok taišni iz kulturys projektim, gruomotu izdūšonu. Pasavērsim, kai tys vyss izadūs, varbyut vāluok izleissim ari kaidūs “dziļuokūs iudiņūs”.

Itūgod byus vysmoz vīna gruomota – Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”. Itys jau ir Vaļsts kulturkapitala fonda apstyprynuots projekts. Varbyut byus vēļ koč kas. Idejis ir – varātu byut kai viesturiski dorbi, tai koč kas literars. Pasaceišu precizuok – viesturisks literars olūts.

Bīdreibā mes naasam daudz – aktivi asam pīci. Zynūt, ka kotram latgalīšam ir pa treis bīdreibom, tys ir cīši labi, mums ir sova. (Smejās.) Pagaidom cīši labi sasastruodojam, ceru, ka tai byus ari iz prīšku. Dūmoju, ka tys, ka naasam cīši lela organizaceja, ari ir pluss. Maņ ruodīs, ka lelom bīdreibom parosti ari ir leluokys problemys.

Kod Reigā studieju viesturi, mums, kas pieteja Latgolys temu, bīži patyka aizstuovēt sovu izvālātū pietnīceibys temu ar frazi “Latgales vēsture ir maz pētīta”. Ir kas pīkreit itam redzīņam, cyti soka, ka latgalīši tik kuortejū reizi brāc, ka jī pamasti nūvuortā. Kai tev ruodīs – voi eistyn Latgolys viesture ir pamasta taidā buorineitis statusā, saleidzynojūt ar puorejuos Latvejis viesturi?

Tys atkareigs nu tuo, kai mes iz tū veromēs. Lelūs tematus, pīmāram, 2. pasauļa karu, jau vērās kūpainā, navar jau tī Latgolu atseviški izdaleit. Latgola ir pieteita, nav jau tai, ka myus izsvīž nu vysu gruomotu, kai reizem cylvāki brāc.

Runojūt par niansem, prūtams, ir daudzys lītys Latgolys viesturē, kas nav pieteitys, bet tam ir objektivi īmasli. Eisti napīkrystu tim, kas klīdz, ka mes otkon asam atstuoti. Nadūmoju, ka vydzemnīki navarātu klīgt par koč kū, kas jim nav izpieteits. Prūtams, ka tys ir puorspeilāts. Tok mums nav tūs cylvāku, bīži viņ nav ari olūtu. Kū mes bīži aizmierstam ari pošreizejūs Ukrainys nūtikšonu kontekstā – Latgolys viesture ir cīši saisteita ar myusu dīnu Boltkrīveju, Ukrainu, Pūleju. Ka, nadūd Dīvs, niu koč kas nūteik Ļvivā, mes varim pagaisynuot ari daļu sovys viesturis. Tī arhivūs i bibliotekuos nazkod viesturnīks Brežgo, pīmāram, siedēja. Pietejūt Latgolys viesturi, navarēsim vysu atrast tik Latvejis arhivūs. Taidā ziņā, prūtams, Kūrzeme voi Vydzeme ir daudz pateiceiguoka pietnīceibai.

Latgolys viesturē cīši lela uzmaneiba teik pīvārsta kongresam, tuo laika personeibom – Kempam, Trasunam, Seile. Tok Latgolys viesture ar jim ni suocēs, ni beidzēs. Cytaiž reizem varātu padūmuot, ka pyrms jūs nikuo nav bejs. Prūtams, tys ir nūzeimeigi, tok nabeja jau tai, ka pyrma tuo te nivīns nikuo nadareja. Tai jau nabeja. Ka veromēs senejuokā viesturē, kai 17. voi 18. godu symts, tī, prūtams, ir daudz naizpieteitu vaicuojumu, tok nadūmoju, ka ari cytūs Latvejis nūvodūs byutu daudz mozuok naskaidreibu par tū periodu. Jaunūs laiku viesture nav tik populara. Tok 20. godu symts, pa manim, ir labi nūsagts ar pietejumim. Prūtams, var kaseitīs i praseit – deļkuo nav tuo i tuo? Tok jau vysys Latvejis mārūgā ir problemys ar viesturnīkim. Rēzeknē vairs viesturnīkus navuica, Latgolā palykuse Daugovpiļs, kur pagaidom vēļ vuica. Itai mes varim tikt cīši biedeigā stuovūklī, kod viesturnīku vairs nav, bet, pa manim, tei ir profeseja, kuru vysod vajadzēs. Ka viesturnīku nav, tys beistami mums pošim kai sabīdreibai – nabyus kas objektivi pietej, pasaver nu molys. Paliks breivs lauks vysaidim “puosoku” stuosteituojim. Kai jau redzim nu nūtykumu aiz rūbeža, piec kaida laika cylvāki itaidom vysaidom puosokom ari poši nūtyc.

Suopeigs ir ari atolguojuma vaicuojums. Maņ jau daži soka, kū es vysu laiku runoju par tū naudu. Tok es grybātu redzēt tūs cylvākus, kas varātu struoduot dīnu i nakti, bet puortikt tik nu maizis ar čaju. Tys ir cīši saisteits. Viesturnīkim Latvejā bīži ir juostruodoj div, treis dorbūs. Vaicuojums – cik ilgi tai var?

Ka niu pi teve atītu kaids, pīmāram, viesturis 1. kursa students, kuram juoroksta pyrmais kursa dorbs i jis cīši sagribiejs pieteit Latgolu, i vaicuotu tev padūma, kū tu jam īsaceitu?

Eistineibā pi mane ir guojuši školāni, kurim juoroksta ZPD. Parosti jim jau ir dīzgon skaidrys, kū jī gryb. Reizem gon tī temati ir fantastiski. Tod pavaicoju – a kur tev materials? Jis atvaicoj – kur kū var dabuot? Es soku, ka nikur navar dabuot! (Smaida.) Maņ ari pošam nazkod, kod ar pietnīceibu nabeju sasaskuors beja tuos utopiskuos idejis, ka tiuleit es vysu kū izpieteišu. A beiguos nav nikuo.

Principā jau školāni vaira pietej mikroviesturi. Ka jī ir nu Rēzeknis, tod gryb par tū koč kū pieteit. Puiši vairuok gryb raksteit par karu, naseņ mani pateikami puorsteidze, ka vīns pasavylka iz myusu gruomotu par karagiustekņu nūmetni i par tū dorbu pīraksteja. Izaruod, ka tys interesej na maņ vīnam. (Smaida.)

Nu suokuma nūteikti vajadzātu nūskaidruot, kas cylvāku vyspuor interesej. Bet parosti jau školuotuoji ir koč kū pīduovuojušys voi ari poši izdūmuojuši i školuotuoji jūs aizvierzej iz muzeju.

Pats sevi vīnu dīnu nūgivu pi dūmys, ka maņ niu vajadzātu koč kū pieteit, es nadūmojūt raksteitu disertaceju par Latvejis īdzeivuotuojim Afganistanys karā. Mums jau nav taidu pamateigu, fundamentalu izdavumu, kur tī cylvāki byutu intervāti. Dūmoju, ka nu mutvuordu viesturis poziceju tī byutu cīši lobs materials. Bet tai maņ ari ir roksti, kam idejis vīnkuorši atīt pošys nu seve. Siedi, verīs vīnā punktā i pieški īīt pruotā, ka itū vajadzātu izpieteit.

Pošam byut nu Latgolys i pieteit Latgolys viesturi – šaļtim ruodīs, ka cytaiduoka reiceiba Latgolys sabīdreibys acīs teik skaiteita gondreiž voi par dzimtinis nūdeveibu. Parkū tev ir svareigi pieteit taišni Latgolys viesturi?

Ka es struoduotu kaidā cytā muzejā, es vys jau pieteitu tū, kū tī vajag pieteit. Vysdreižuok, ka Latgolys viesturis pietnīceiba ir rezultats tam, kur es niu struodoju. Voi es tū pieteitu, ka nastruoduotu muzejā? Īspiejams, pieteitu, bet stypri mozuokā apmārā, jo pietnīceiba ir cīši atkareiga nu breivuo laika i īspiejom. Struodojūt muzejā, temys bīži var pīlāguot i vaira atrast sev interesejūšū. Bīži viņ saīt, ka pats izdūmoj, pats i pietej.

Prūtams, ka vysi viesturnīki nu Latgolys napietej tik Latgolu. Bīži mums ir tys natykums skaiteit Latgolu par koč kū unikalu. Skaidrs, ka mums ir daudz lobu lītu, bet muoksleigi sevi izraut uorā i izlikt plaukteņā augšuok par cytim nav ni eisti pareizi, ni veseleigi.

Tī, kuri soka, ka mums juopietej tik Latgola, bīži aizmierst, ka storpkaru perioda suokumā, 20. godūs, mes te bez tūs puornūvadnīku nimoz naizdzeivuotu. Te beja daudz cylvāku nu Kūrzemis i Vydzemis, kas struoduoja vaļsts strukturuos, bankuos, juridiskajā sferā, izgleiteibā. Ir, kas klīdz, ka te čyuli pībrauce, bet mums vīnkuorši nabeja, kas tū vysu dora. Ūtruo galiejeiba ir, ka mums cīši pateik glorificēt īvārojamūs latgalīšus. Ka īsadzilinojam biografejuos, tod izaruod, ka vysi bejuši tik cylvāki, kotram ir kaida “malnuo mola”. Iz itim faktim otkon cylvāki mādz reagēt cīši saasynuoti. Mums tī sabīdryskī i kulturys darbinīki ir kai obrozi pi sīnys, par kurim var runuot voi nu lobu, voi nikuo. Maņ ruodīs, ka tei jau ir tei dzeivis eseņce, ka idealu cylvāku nav.

Piec gruomotys “Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena” izīšonys tu sajiemi vaicuojumus, deļkuo pietej taišni ebrejus, lai ari daudzuos Latgolys piļsātuos storpkaru laikā jī veiduoja cīši lelu dzeivuotuoju daļu. Voi tys nalīcynoj, ka cylvāku izpratne par Latgolys viesturi šaļtim nav puoruok šaura?

Dūmoju, ka tei varbyut nav tik Latgolys problema. It kai ir tys redzīņs, ka mums nav problemu ar cytom sabīdreibys grupom, bet maņ juoatzeist, ka vys tik ir. Maņ vys ir vaicuojums, iz kurū naasmu sajiems atbiļdi publiskuos diskusejuos. Latgalīšu kulturys pasuokumūs i kongresūs mes runojam tik par latgalīšim, bet – kas ir latgalīši? Definejit, lyudzu. Latgalīts navar byut cylvāks nu Vydzemis, latgalīts navar byut krīvs, pūļs? It kai teik saceits, ka mes asam cīši multikulturali, bet tei propaganda i stereotipi ir īsaspīduši. Varu tū saceit, pīmāram, nu mutvuordu ekspediceju pīredzis. Varbyut daļa tū uztver kai humoru, bet taipat. Ari maņ cylvāki soka, ka žydim ir daudz naudys voi jī ir vaineigi pi vysu pasauļa problemu. Tys cylvāku pruotūs ir īsasieds. Tū, prūtams, navar vyspuorynuot, navar saceit, ka te ir koč kaids antisemitisms. Grybātu saceit, ka kūpumā attīksme pret ebrejim ir taida pozitivi neitrala. Pīmāram, ir atjaunuotys sinagogys i beidzūt mes tū nūviertejam. Cytaiž cīši ilgi beja tei kategoreja “mes i jī”. Eistineibā tys nav attīcynojams tik iz ebrejim. Tū var redzēt ari niu pret bieglim – kaidam ruodīs, ka jī nūceļ kaidam pabolstus voi dorbavītu. Dīvamžāļ tei laikam ir taida cylvāku rakstura škautne – ka tik mums pošim byutu labi. Ruodīs, ka ari kars Ukrainā myus naskar, tys ir tuoli. Vēļ navarim saprast, cik daudz tys eistineibā skar i skars myusu dzeivi vēļ mienešim i godim ari psihologiskā i ekonomiskā ziņā.

Piec gruomotys izīšonys puorsvorā asmu sajiems pozitivys atsauksmis, tok, nui, ir tys vaicuojums – deļkuo tu pietej ebrejus? Deļkuo ni latgalīšus? Bet – voi ebrejs nav latgalīts? Beja daudz ebreju, kuri runuoja latgaliski. Deļtuo maņ ari ir tys vaicuojums – kas ir latgalīts? Voi cylvāks, kurs runoj i roksta latgaliski, ir vierteiguoks par tū, kurs narunoj i naroksta, bet te dzeivoj paaudžu paaudzēs, ir daļa nu kulturys? Maņ cīši napateik itaida daleišona. It kai tai tys nav izteikti dūmuots, bet reizem tai izaver. 

Esi sacejs, ka grybātu, kab par Latgolys viesturi sabīdreibā byutu vaira diskuseju. Voi jiuti koč kaidu atgrīzeniskū saiti ar tovu pietejumu, rokstu serijis par naārtajim latgalīšim portalā LSM.lv skaiteituojim?

Maija Upeniece mums augstškolā pasnēdze kursu par muzejim. Jei saceja, ka tod, kod piec 20 cylvākim nūvadeitys ekskursejis muzejā, koč vīns palīk ilguok i piec tam vēļ aizdūd vaicuojumus, tu esi sasnīdzs sovu mierki. Taipat ir ar tim rokstim. Koč, ka kaids pīroksta, ka asmu najāga, tys ari ir labi. Jis ir izlasejs, i, ka vysmoz vīns ir izlasejs, tys jau ir rezultats. Ar “naārtajim latgalīšim” ir bejs vysaiž. Leluokais “hajs” beja par Boleslavu Maikovski. Beja aizvainuoti komentari, parkū es tai rokstu par latgalīšim. Es smiejūs, lai par cytim nūvodim prosa cytim viesturnīkim. (Smejās.) Tī “naārtī” pagaidom vairuok ir bejuši saisteiti ar politiskuom lītom – bejuši padūmu spīgi, represivūs īstuožu darbinīki voi ari dorbuojušīs nacistiskuos Vuocejis pusē. Vēļ jau palīk cīši kuteleigs vaicuojums par latgalīšim trymdā. Tī ari ir cīši interesantys lītys. Byutu interesanti pasavērt, kaida iz tim rokstim byutu reakceja.

Mani puorsteidz, ka mādz byut viestulis i zvoni pat vairuokus godus piec rokstu. Prīca, ka bīži muni roksti pasaruoda LSM laseituokūs rokstu sarokstūs. Cylvāki losa, doluos. Prūtams, atzinis ir dažaidys, kaids kū puormat, bet tei irā viesturnīka dorba gorūza. Pīprasejums ir, deļtuo es tū ari turpynoju. Maņ ir svareigi, lai tys sasnādz piec īspiejis vaira laseituoju. Tod jau byušu koč kū izdarejs deļ Latgolys viesturis populariziešonys, bet tū var jau dareit ari cyti. Nav jau tys muns monopols. (Smaida.)

Tu nasabeisti publiski izsaceit, īspiejams, napopularu redzīni par nūtikšonom sovā piļsātā, Latgolā. Tu pats sevi sauktu par drūsmeigu itamā ziņā voi ari skaiti, ka byutu tikai normali, ka ari cyti tai dareitu?

Gryuši jau pošam iz sevi pasavērt. Nui, es varātu byut, kai maņ ir sacejuši, diplomatiskuoks. Bet, kū nūzeimoj – diplomatiskuok? Diplomateja, prūtams, ir cīši svareiga, i dialogi ir juoveidoj, bet, kai mes niu redzim, bīži viņ ir juopasoka cītuoks vuords. Aukliešonuos bīži viņ ir pat beistama. Tei myus ir nūvaduse ari pi tuo, kur niu asam.

Saprūtu, ka cytreiz varātu vysu pasaceit nadaudz vīgluokā formā, bet ar godim vys vaira saprūtu, ka nūklusiešonu vāluok vari nūžāluot. Tok, ka esi pasacejs, tevī īsastuoj koč kaids mīrs. Ka pasoki skaidri i gaiši, tys ari efektivuok aizīt da cylvāku. Koč kaidā ziņā saprūtu i nasaprūtu tūs cylvākus, kas izavielej byut diplomatiski, sēdēt syltā krāslā i napasaceit. Tok var ari pasaceit, pagaisynuot tū krāslu, bet byut koč kaidā harmonejā ar sevi. Es naasmu cylvāks, kas varātu sēdēt sovā krāslā i klusēt leidz pensejai. Tys nūteikti nav stuosts par mani. Ir juosoka tīši i konkreti, juosauc lītys eistajūs vuordūs. Prūtams, naaizvainojūt cylvākus. Klusiešona, napasaceišona tik vairoj problemys. Koč kas nateik pasaceits, nateik izrunuots. Pasokūt ari var byut problemys, bet tuos byus cytaiduokys. Īspiejams, ka daudzi cylvāki gaida, ka kaids beidzūt pasaceis, tu kaidu īdrūsynuosi ari īt pret straumi. Tys nav nimoz tik vīnkuorši, kai redzim, ari niu daudzi cylvāki beistās. Tev nav juobyut politikam voi opozicionaram, bet tys ir juodora koč voi kasdīnys attīceibuos ar cylvākim. Cytaiž mes malojam poši sev i rodam taidu muoneigu komforta stuovūkli. Jū ilguok mes tai doram, jū ilguok tymā atsarūnom i īgrīžom poši sev.

Asmu jau pīrads saceit tū, kū dūmoju. Tai, ka vairs navaru napasaceit. Ir juopasoka. Ari oponēt, cytaiž ir koč kaidi tradicionalī redzīni, kuri vysim ir pīrosti i nivīns nikuo preteimā napasoka. Bet ir juopasoka, lai nūteik diskuseja, lai varbyut kaiduos lītuos pasavierzam iz prīšku.