Kai myusu cīmu jaunotne izlītoj breivū laiku/ Vacūs gazetu viests
Kai myusu cīmu jaunotne izlītoj breivū laiku
Biļdeitis nu dzeivis*
I. Kuozuos
Zīmys laiks. Kuozys. Jauni puiši i meitys saguojuši iz kuozom par vairuokom verstem, naskaitūt tuolejus gostus, ar kurim puorpiļdeita vysa sola. Doncoj divejuos ustobuos. Tepat kur naviņ „samogonkys” puordeviejs, kuram šuvokor sīna pļuove. I patīši, jis ar sovom butelītem jau „nūpļuova” vīnu ūtru dūšeigu veiru, kurs īdams pa īlys vydu i dzīduodams „vyspīkluojeiguokuos” dzīsmeitis, rakstin-roksta, voi „risavoj” ar kuojom pa dziļu īlys snīgu, koleidz napakreit kur sātmaļa molā. Pakritis, nūplieš kaidu reizi „uozi”, ceļās i īt otkon maklātu „samagonkys” buteleitis, jaunu meitu… – „Uozi” nūpliešu, vīgļuok, paļdis Dīvam, palyka” – soka jis.
Vīna nu ustobom, kurā doncoj. Ustobeņa, kai i vysys solu ustobys, tikai šudiņ jamā tik ļaužu, ka pat pasagrīz nav kur. Laigon uorā dīzgon lels soltums, bet ustobai durovys stuov vysu laiku atvārtas i par jom tvaiki ceļas, kai nu pierts, kod tymā peras.
Cylvāku desmit laimeiguokūs sēd, bet tim laimeigim i laimeigom iz kliepim sēd div reizis vairuok vēļ laimeiguoku…
Puorejī stuov kuojuos, gaideidami, koleidz pīnuoks jūs kuorta doncuot. Iz pošys ustobys vyda nalels laukus, kur četri puori doncoj ar kuojom pīsysdami, nūsveiduši. Muzykys gon nav, bet labi var iztikt ari bez muzykys, kod vysi laiž sovus stabulis vaļā.
Taids koncerts pat kara muzyku puorklīgtu. Vīni doncoj, jūs aizmej ūtri, tod treši i t.t., koleidz vēļ suoc pyrmī doncuot. Koktā vīns ūtrs sasarunoj ar jaunkundzem: stuosta taidus „skaistumus”, ka ausis dag nu kauna i gribīs bēgt nu ustobys uorā. Stuosteituojs sevkuru teikumu pastyprynoj ar „matušku”… Bet jaunkundzeitis navar nūsaturēt nu smīkla. Taids „tukls” stuosts jom ruodīs pīmīleigi jauks!
Bet vysu tū ziņkuoreigi nūvāroj, kruoj sovā pruotā, muocuos nu vacuokim bruolim i muosom vysu radzūšī i vysur teikūšī bārni, jo vacuoki tūs ar labpatikšonu atlaiž iz šaidom kuozom i saīšonom. Lai muocuos, sok, dzeivuot!
Loba škola , lobs pīmārs myusu jaunai paaudzei, myusu nuokūtnei!…
Cytuos kulturaluos vaļstīs – i par taidu gryb sauktīs ari myusu zeme – zemnīku jaunotne pavoda breivū laiku pi gruomotom, avīzem, voi lītiškuos sarunuos par saimnīceibys vesšonys lobuokim pajiemīnim, par školom, par tū, kas ir skaists i lobs myusu dzeivis pacelšonai.
Bet pi mums cytaidi nūteik. Kod myusu cīmu jaunotne taidūs kaviekļūs izlītuos sovu breivū laiku?
M. Apeļs
*Šuos biļdis nu dzeivis drukojam na kai atsateicūšys iz vysu Latgolu, bet tikai iz tuos tymsuokim kaktinim.
Olūts: Latgalīts. – Reiga, 1922. g. 1. junī. – Nr. 20. – 2. pl.