Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau itūnedeļ Rēzeknē nu 27. da 29. apreļa nūtiks Latgolys kongress. Kongresa tema — “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Pīsateikšona kongresam ir nūsaslāguse, tik mediji i gosti vēļ precizejuos, kūpā ir 258 delegatu i ap 60 klauseituoju, aicynuoti ir puori symtam gostu. Sarunā ar Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis (SaRIK) prīšksāduotuoja vītineicu, Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis lūcekli Ilgu Šuplinsku raudzejom izzynuot, kai nūteik gataveišonuos kongresam, kaidi ir ituo gods izaicynuojumi i mierki dorbam iz prīšku.

Kaidi ir ituo gods kongresa organiziešonys leluokī izaicynuojumi?

Gūdeigi sokūt, izaicynuojumi ir vysod, itys gods nav izjāmums. Tok juosoka, ka itūgod drūsi viņ leluokais izaicynuojums ir finaņsejums. Paguojušajā reizē tyka raksteits projekts treis godus pyrms kongresa. Projekta gaitā spūdruokajim Latgolys dareituojim Fraņčam Trasunam, Fraņčam Kempam i Nikodemam Rancānam tyka veļteita pasuokumu viertine. Taidā veidā mes tykom “Latvijai–100” programā i deļtam finaņsejums beja nūdrūsynuots.
Ūtra līta, kas maina dažys konceptualys lītys, ir Krīvejis kars Ukrainā. Tys zam vaicuojuma zeimis nūlyka vysu kongresu. Mes nazynuojam, voi īsim tuoļuok ar kongresa konceptu, tok izlēmem, ka kongress byus, turpynuojam vāruot, kaida ir situaceja, ka byutu juoatsakuop, tod atsakuoptu pādejā breidī.
Zīmā vēļ beja ari kovida pandemejis situaceja. Mes saprotom, ka, reikojūt kongresu tikai attuolynuoti, natyktu sasnāgts vajadzeigais rezuļtats. Tyka dūmuots ari par pasuokuma hibridformatu. Ka byutu kaidi apstuokli, kas naļautu vysim byut kluotīnē, tod vysmoz pamata runuotuoji byutu iz vītys, cikom puorejī attuolynuoti.

Asam palykuši pi tuo, ka ekspertim 28. aprelī ir vareiba dasaslēgt ari attuolynuoti, taipoš kai delegati 29. aprelī var bolsuot attuolynuoti. Tīšsaistis nūdrūsynuotys 28. aprelī i atseviškim pasuokumim 29. aprelī, bet 27. apreļa atkluošonu translēs Re:TV.

Voi cytu godu kongresa organiziešonys pīredze lykuse īvīst izmainis ituo gods programā?

Paguojušajā reizē diskusejis medejūs izraiseja navys kongresa saturs i byuteiba, tok taišni formaluos lītys. Vīns nu leluokūs diskuseju objektu beja poša kongresa byuteiba – voi tys ir kongress, voi jimā pīsadola delegati, voi jim ir tīseibys bolsuot par Latgolu. Leidz ar tū leluokais puormaiņu akcents ir lykts iz tū, ka ir nūteikti principi delegatu izvielei. Paguojušuo goda julī tyka prezentāta koncepceja, kaidā proporcejā ir īvāruojama puorstuovnīceiba nu pošvaļdeibu, nu navaļstiskūs organizaceju, izgleiteibys īstuožu i uzjiemieju. Pošvaļdeibu puorstuovi tyka jimti proporcionali dzeivuotuoju skaitam. Tys zeimoj, ka ari atkareibā nu dzeivuotuoju skaita, tyka nūsaceita tei proporceja, cik byus dzeivuotuoju, kuri puorstuov nūteiktū pošvaļdeibu.

Tys, kū mes gribiejom i kū arviņ raugom nūturēt, ka kongresa rezoluceja i vyss, kas nūteik kongresā nav tikai vīnys šaurys cylvāku kūpys dūmu apkūpuojums, tok, ka tam ir puorstuovnīceiba vysā Latgolā.

Ūtrys princips – navaļstiskajam sektoram par atskaiti tyka jimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, respektivi, mes pajemem pādejūs pīcu godu dalinīkus, kai ari aicynuotajūs delegatūs tyka īsaisteitys tuos navaļstiskuos organizacejis, kas nūsadorboj ar latgaliskuom aktivitatem.
Školom tyka pajimts leidzeigs princips – latgalīšu volūdys olimpiade. Partū ka olimpiadei nu 2013. godu ir nūteikts vaļsts statuss, leidz ar tū školys, kas gods nu goda pīsadola olimpiadē voi runys konkursā “Vuolyudzāni” ari taidā veidā ir aplīcynuojušys, ka latgaliskais jūs interesej. Ir bejušys diskusejis, parkū kai delegati nav aicynuotys vysys školys. SaRIK izlēmem, ka itys kongress atsaškir ari ar tū, ka viertejam zynomu progresu, kas īsasaistejuši, tūs apvīnojam, kab ītu tuoļuok, na suoktu nu gola skaidruot vaicuojumus i latgaliskuo napīcīšameibu.

Kaidi ir byutiskuokī latgalistikys izaicynuojumi cytim pīcim godim?

Tān leluokī izaicynuojumi ir saisteiti ar procesim, kas nūteik pasaulī. Ir skaidrys, ka piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā, mes navarim cerēt ni iz kaidu sadarbeibu ar Krīveju voi Boltkrīveju. Leidz ar tū ekonomiskuo i tautsaimnīceibys atteisteiba iz tū pusi nav īspiejama. Tys ir izaicynuojums, ar kuru ir juosariekinoj Latvejis vaļdeibai, partū, ka te byus vajadzeiba piec dotaceju, kas ir saisteitys taišni ar geopolitiskū situaceju. Tys drūsi viņ ir ari vīns nu byutiskuokūs vaicuojumu kai kongresā, tai piec Saeimys vieliešonu.
Vēļ svareiga ir administrativi teritorialuo reforma. Mes asam puorguojuši iz 42 pošvaļdeibom, tok nav nūdybynuota ūtra leimiņa administrativuo vīneiba kotrā nu četru nūvodu. Ka tyktu izveiduots taida veida puorvaļdis organs, tod tys varātu byut Latgolai eipaši svareigi.

Taidai administrativajai vīneibai vajadzātu byut ar sovu volūdys politiku, ītekmi medeju sferā i ari videjā i profesionalajā izgleiteibā.

Voi itim vaicuojumim navajadzātu byut planavuošonys regiona kompetencē?

Nui. Tok tī ir sova veida paradokss. Planavuošonys regions ir izveiduots, tok jam nav atbylstūša finaņsejuma, ni ari delegātys vaļsts funkcejis, kurys varātu tikt dareitys. Planavuošonys regions ir kai administrativs reiks, kurs navar leidz golam izpiļdeit nikaidus pīnuokumus voi veikt subsidiešonu. Tok, prūtoms, tys ir īsuokums, kam ir juobyun cytam finaņsejumam i vaļsts delegātom funkcejom. Leidz ar tū byutu nūteiktys funkcejis, kur kotrs nūvods sovu rysynuojumu radzātu lobuok.
Vēļ vīns izaicynuojums – eipaši itamā geopolitiskajā situacejā, mes redzim, ka volūda ir na tikai ideņtitatis, tok ari vierteibu veiduotuoja. Ka latgalīšu volūda byutu nūvārtāta, byutu pīejama školā, ka cylvākim veiduotūs lokaluo pošapziņa i identitatis sajiuta, tod tys zynomā mārā mozynuotu sprīdzi, kas ir storp dažaidom etniskuom grupom, i ļautu te nūsastyprynuot augstys latgaliskuos (ar tū bez šaubu dūmojūt – latvyskuos) pošapzinis cylvākim, kuri spātu nūturēt informativū telpu, panuoktu leidzīsaisti i ari cyta veida atteisteibu. Tok bez papyldu subsideju tys principā nav īspiejams. Ka Latveja nav saprotuse, ka monocentriska atteisteiba naveicynoj vysys Latvejis atteisteibu, mes nikur tuoļuok ari navarim aizīt.
Kūpsavylkumam – vīns nu svareiguokūs aizdavumu ir latgalīšu volūdys vuiceiba školā kotrā pūsmā pa vīnam kursam. Ka tys naaizīt, tod mes redzim, ka volūda namaina vierteibys, namaina cylvāku attīksmi i mes pagaisynojam atškireibu i pīvīnuotū vierteibu, kas varātu byut turisma produktam, IT izstruodei i kas varātu Latgolā veiduot cytaiduoku vidi. I pats golvonais – cylvāku, kas palīk nūvodā i dora, dzeivoj i veidoj itū vidi.

Volūdys vuiceiba školuos beja ari vīns nu 2017. goda rezolucejis punktu, var saceit, ka tys niu ir izpiļdeits daleji?

2018./2019. godā Latvejā tyka maineiti izgleiteibys standarti. Ka 2018. goda standartus, kas atsatīc iz pamatškolu, es kai ministre naīspieju, tod 2019. goda standartus, kas atsatīc iz vydsškolu, es uzspieju. Leidz ar tū vydsškolā vysmoz pi izvielis prīškmatu ir kai latgalīšu volūda, tai nūvodvuiceiba. Latgalīšu volūda byutu īkļaunama latvīšu volūdys stuņdēs, cikom nūvodvuiceiba byutu īkļaunama socialūs zineibu prīškmatā. Formalu škieršļu latgalīšu volūdys pasnīgšonai nav. Gon školuotuoju apvuiceibys “Vosoruošona”, gon Rēzeknis Tehnologeju akademejā ilgus godus asūšuo filologejis programa ir audzynuojuse i izgleituojuse cylvākus, kuri var struoduot ar itim prīškmatim. Tok pamata problema itymā gadīnī ir pīprasejums – kū tuoļuok ar latgalīšu volūdu dareit.

Ka mums byutu Norvegejis situaceja, kur vaļstī īr nūteiktys divejis vaļsts volūdys, nivīnam nasarostu vaicuojumi, parkū ūtra volūda ir juouztur.

I otkon mes atsadurom pi vaicuojuma par finaņsejumu – voi tik nalelai vaļstei kai Latveja ir īspiejams adekvati atteisteit divejis rokstu tradicejis. Tys pamata vaicuojums, kū mes aizdūdam – voi latgaliskais vysod ir juolīk kai ūtrškireigs i pakuortuots voi vys tik, kab atgiutu vasalu regionu, beidzūt tys ir juorespektej.

Voi storp ituo gods kongresa referentu pīduovuotom temom pasaruoda atškireigys teņdencis nu cytu godu?

Byutiskuokuo puormaiņa nu paguojušuo kongresa ir nūtykuse zynuotniskajā daļā. Paguojušajā kongresā iz zynuotniskū daļu beja pīsasacejuši apmāram 80 referenti ar 100 temom. Tys zeimoj, ka beja cīši lela daudzveideiba, beja pietnīku grupys nu puornūvodu – Reigys Tehniskuos universitatis i Latvejis Universitatis, gon ari nu uorzemem – Pūlejis i Krīvejis. Itamā reizē iz kongresu pīsateice viņ 25 zynuotnis praktiki. Tam par īmesli ir vaļsts leiminī maineituos praseibys deļ zynuotnīku. Prūti, ka zynuotnīkam, kurs struodoj vaļstiskuos institucejuos, nav zynuotniskūs publikaceju īkš “Scopus” voi “Web of Science”, juo daleibu taidūs pasuokumūs naskaita par zynuotniskū dorbu. Leidz ar tū, zynuotnīkim interese pīsadaleit taidā pasuokumā, ir pavysam minimala.
Itūgod tematika atsaškir ar sovu praktiskumu. Radzūt, ka pīsasoka mozuok dalinīku i ar praktiskom temom, tyka veiduota koncepta maiņa iz zynuotniski lītišķu konferenci, kas ir segmentāta 19 problemvaicuojumūs i četruos pamata jūmuos – izgleiteiba, volūda, tīseibys, drūseiba, viesture i ekonomika. Kotrā nu problemvaicuojumu ir eksperti, kas īt ar sovu teoretiskū voi statistiskū pīnasumu, tok pamatā tei ir diskuseja, kura rauga atrast problemys rysynuojumu. Leidz ar tū zynuotniskais nav atrauts nu realitatis, tys ir kai īrūsynuojums aizīt tuoļuok iz problemys rysynuojumu. Kotram problemvaicuojumam ir dūta stuņde ar div voi treis pamatrunuotuojim i div voi treis ekspertim pa pīcom minutom. Taidā veidā mes aizejom leidz problemys izrunuošonai, preciziešonai i leidz rezolucejis punktam. I diskusejā var pīsadaleit sevkurs nu kluotyn asūšajim.

Kai viertejit Latgolys kongresa dīnys “īsadzeivuošonu” svynomūs dīnu parādā sabīdreibā? Kaidys gaidys ir dīnys svieteišonai iz prīšku?

Saeima itū dīnu respektej. Asam ari raudzejuši itū tradiceju aiznest iz pošvaļdeibom, i es dūmoju, ka ar laiku itei dīna nūteikti paliks atpazeistamuoka. Nūteikti grybātūs, kab kongresa dīna tyktu pamaneita ari školuos. Kab tū veicynuot, jau kurū godu piec kuortys aicynojam sabīdreibā pazeistamus cylvākus dūtīs iz školom, kab skaidruotu taišni Latgolys kongresa nūzeimeibu. Paļdis školom i školuotuojim, kas atsasauc i daudzi jau dora ari poši.

Kai ir ar Latgolys karūgu, voi tys ir oficiali apstyprynuots?

Par karūgu eisais stuosts ir taids – 2017. godā myusim nūtyka vairuokys diskusejis, kuruos vaļsts Heraldikys (gierbūņu) komiseja beja tei, kas nūsastuoja pret karūgu ar grifu (tai lītuots lingvoteritorialajā vuordiniecā). Koč ari gierbūņu komisejai nav eisti sakara ar karūgim. Leidz ar tū mes tymā breidī izaškeirom par Latgolys karūgu pajimt tū, kas ir bez grifa. Jis tyka praktizēts gon kongresa laikā, gon ari piečuok. Mes ari aktivi sasadorbuojam ar Latgolys planavuošonys regionu, partū ka jis teoretiski varātu apstyprynuot ituo karūgu lītuošonai paraleli cytim karūgim taišni Latgolys teritorejā. Latgolys planavnuošonys regions vysu laiku sūleja, ka tys tiks padareits, tok deļ daudzejūs škieršļu jī tū nav padarejuši. Pat vaira – jī niu vys tik grybātu izmontuot karūgu ar grifu. Leidz ar tū prīšklykums par Latgolys karūgu ar grifu niu atsarūn Latvejis viesturiskūs zemu lykuma padūmē, teik gaideita pyrmuo padūmis sēde, kas īspiejams nūtiks itymā godā. Mes redzim, ka sabīdreibā karūgs ar grifu teik lītuots vaira, nakai bez grifa. Taitod – karūga stuosts ir radzams pīmārs, cik ilgs ir ceļš da apstyprynuošonai.

Vys tik sabīdreibā ir bejušys plotys diskusejis par tū voi karūgs ar grifu ir veiduots atbylstūši spākā asūšim nūteikumim

Itymā gadīnī ir juosuoc ar Puordaugovys hercogistes viesture 16.—17. godu symtā. Tymā laikā Latgola īsakļaun Puordaugovys hercogistē i grifs ir nu tuo laika gierbūņa. Ap 1920. godim tyka apstyprynuoti nūvodu gierbūni i Puordaugovys grifs tyka pajimts Vidzemei. Cikom Latgolai tyka atstuots greifs, kurs verās pa kreisi (nu karūga nesieja pusis), kas symboliski apzeimej biegšonu. Leidz ar tū Māris Rumaks, rodūt itū karūgu, pajēme viesturiskū paraugu, kas ir bejs Puordaugovys hercogistei (greifs iz lobū pusi, kas simbolizej uzbrukumu). Tī nav pretrunu i jam taidam vajadzātu ari byut. Tok Heraldikys komiseja nazparkū uzstuoja, ka Latgolai byutu juojem tys, kurs ir radeits ap 1920. godim.
Tei ir taida naspieja nūvierteit Latgolu kai vīnu byutisku spālātuoju Latvejis kontekstā. Pat taidā veidā kai simbola aptyprynuošonā.

Kaidi itūšaļt byutu steidzamuokī dorbi latgaliskajā vidē?

Par steidzamuokīm varbyut napasaceišu, tok tī, kas byutu doromi sistematiski ir latgalīšu volūdys voi nūvodvuiceibys latgalīšu volūdā nūstyprynuošona školā.

Vēļ vīns myusu prīšklykums ir, ka plošsazinis elektroniskūs leidzekļu lykumā ir juoparadz proporceja, ka 10 % nu sabīdriskūs medeju pasyutejuma ir saisteits ar latgalīšu volūdu.

Tū naīstruoduoja Saeimā, tyka nūraideits. Es dūmoju, ka vaicuojums par tū kai informativajā telpā nūstyprynuot latgalīšu volūdu, vys byus aktuals. Trešais, na mozuok byutiskais vaicuojums, ir par socialuos navīnleidzeibys mozynuošonu i lobkluojeibys ceļšonu. Ir skaidrs, ka bez dotaceju tys eisti nav īspiejams.

Kaidys aktivitatis paradzātys Latgalīšu volūdys naktī?

Tys ir vēļ vīns programys punkts, kurs ir pasamainejs. Sakarā ar tū, ka 24. februarī suocēs kars, tyka pījimts lāmums, ka Latgalīšu volūdys nakts vītā byus tikai grupys “Tautumeitas” koncerts, īspiejams, ar latgalīšu ailinīkim. Tok tys nabyus nakts pasuokums, viņ nūslāguma koncerts.

Kongresā byus ari izstuodis atkluošona, kur Latgolys etnografiskuo viestnīceiba ir sagatavuojuse ap 30 leļu latgalīšu autentiskajūs tautys tārpūs. Simboliski kongresa delegatis nu vysys Latvejis. Izstuodē byus ari kaids eksluzivs nūtykums – pyrmū reizi tyks demonstrēts ari Rēzeknis autentiskais tautystārps.