TESTS: Kū tu zyni par Latgolys kongresim?

TESTS: Kū tu zyni par Latgolys kongresim?

Testu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Itūnedeļ, nu 27. da 29. apreļa, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS i Rēzeknis Tehnologeju akademejā, nūtiks Latgolys kongress 2022. Gaidūt itū nūtikšonu, pīduovojam atbiļdēt iz testa vaicuojumim, puorbaudeit sovys zynuošonys i pasakavēt atmiņuos pyrmajā Latgolys latvīšu kongresā 1917. godā i Latgolys symtgadis kongresā 2017. godā.

Results

-

#1. Vyspuorzynoms fakts, ka 1917. goda Pyrmuo Latgolys kongresa pyrmuo dīna tyka aizvadeita kinuteatra “Diāna” telpuos. Kur kongress turpynuojuos ūtrajā dīnā?

Kongresa ūtruo dīna tyka aizvadeita Rēzeknis tierdznīceibys školys telpuos. Tei Rēzeknē dorbuojuos nu 1907. da 1918. goda. Taišni tī tyka pījimti Latgolys kongresa lāmumi par apsavīnuošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, autonomejis tīseibom apvīnuotajā Latvejā, sadarbeibu ar cytu tauteibu Latgolā dzeivojūšajim i Latgolys Pagaidu zemis padūmis izveidi. Niu tī atsarūn Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola.

Iz prīšku

#2. Kurs īvārojams Latvejis politiks, kurs pats nabeja nu Latgolys, pīsadaleja Pyrmajā Latgolys kongresā?

Kongresā pīsadaleja 232 delegati i vaira nakai 100 gostu, tymā skaitā ari Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) – vāluokais Latvejis uorlītu ministrys i Ministru prezidents.

Iz prīšku

#3. Cik dalinīku pamete Pyrmū Latgolys kongresu Fraņča Kempa vadeibā?

Kongresu dorba gaitā pamete 39 delegati – pats Kemps i tai sauktī Kempa atbaļsteituoji. Itei Kempa reiceiba teik skaidruota dažaidi – jis asūt aizguojs partū, ka jam nav ļuovuši ūtrū reizi runuot nu tribinis, nav īvālāts par kongresa vadeituoju, kai ari gribiejs rakstisku, na tik mutisku vīnuošonūs.

Iz prīšku

#4. Viests par Latgolys kongresu vysbīžuok ilustrej ar Jēkaba Strazdiņa zeimiejumu ar kongresa skotu. Tok tys nav zeimāts ni kongresa laikā, ni dreiži piec tuo. Kurā godā zeimāts itys zeimiejums?

Plakats ar Pyrmuo Latgolys kongresa skotu izzeimāts 1935. godā piec Īšklītu ministrejis Informacejis i propagandys dalis darbinīka Alfrēda Guobys iniciativys školu, sabīdryskūs organizaceju i īstuožu vajadzeibom. Tys navar byut viesturiski precizs, partū ka nu poša kongresa nav sasaglobuojuse nivīna īšktelpuos uzjimta fotografeja.

Iz prīšku

#5. 1937. godā tyka radeita ari glezna “Latgales pirmais kongress”, kas da myusu dīnu nav sasaglobuojuse i kritikā vārtāta navīnnūzeimeigi. Kas ir gleznys autors?

Gleznys “Latgales pirmais kongress” autore beja muokslineica Zenta Knope-Logina. Glezna tyka izstuodeita latvīšu tālojūšūs muokslinīku bīdreibys izstuodē, tok izapeļnejuse vaira kritisku atsauksmu.

Iz prīšku

#6. 4. pasauļa latgalīšu saīta aba Latgolys Symtgadis kongresa laikā 2017. godā nūtyka ari pyrmuo Latgalīšu volūdys nakts. Pasuokumam beja četri vadeituoji. Kaidi?

Latgalīšu volūdys nakti vadeja Kristaps Rasims, Māris Susejs, Jurs Vucāns i Rolands Keišs. Tamā pīsadaleja ari Juoņs Skutelis, tok kai dalinīks, na vadeituojs. Pasuokums ilga nu 18.00 stuņžu vokorā da 9.00 stuņžu nu reita.

Iz prīšku

#7. Kurs Latgolys Symtgadis kongresa dalinīks tymā pīsadaleja ar runu “Muns latgaliskais latviskums”?

Latgolys kongresa plenarsēdē izskanēja vairuokys spieceigys i daudz apsprīstys runys. Annys Rancānis runys nūsaukums beja “Muns latgaliskais latviskums”, bet Viestura Kairiša – “Latgalīši skapī”.

Iz prīšku

#8. Cik dalinīku pīsadaleja Latgolys Symtgadis kongresā?

Latgolys Symtgadis kongresa organizatoru apkūpuotuo informaceja līcynoj, ka tymā pīsadaleja 551 registrāts dalinīks.

Iz prīšku

#9. 2017. goda Latgolys kongresa rezolucejā kai vīns nu punktu beja ari aicynuojums turēt 27. apreli par Latgolys dīnu. Kurā godā pyrmūreiz oficiali kalendarūs tyka īraksteita Latgolys dīna?

Grūzejumi lykumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” tyka pījimti 2018. goda 20. junī, tai saīt, ka pyrmūreiz oficiali Latgolys dīna tyka svieteita 2019. godā.

Iz prīšku

#10. 2017. goda Latgolys kongresā izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju SaRIK. Kas ir tuos prīšksādātuojs?

SaRIK prīšksādātuojs ir jurists Agris Bitāns, juo vītneica – Saeimys deputate Ilga Šuplinska. Komitejā dorbojās ari Sandra Ežmale, Lideja Leikuma, Irēna Kokina, Iveta Mietule, Sergejs Maksimovs, Imants Slišāns i Jurs Viļums.

Gotovs!

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]