Latgolys kongress byus kai reiceibys plans regionu atteisteibai

Latgolys kongress byus kai reiceibys plans regionu atteisteibai

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys kongress „Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai“ nūtiks 27.–29. aprelī Rēzeknē. Kai informej kongresa organizatori, atkluošonys plenarsēde, koncerts byus radzami Re:TV, sovpus 28.–29. apreļa zynuotniski lītiškuo, politiskuo diskuseja, nūslāguma plenarsēde byus radzama ari tīšsaistē Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) YouTube kontā i LSM.lv.

Latgolys kongresa mierkis ir nūstyprynuot Latgolys symtgadis kongresā aplīcynuotū, ka Latgolys kongress ir 1917. goda Latgolys kongresa lāmumu idejisks turpynuotuojs, kas nūdrūsynoj latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibys kai latvīšu nacejis boguoteibys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu i vaļstiski atbolsta Latgolys latvīšus (latgalīšus) kai Latvejis vaļsts nacejis sastuovdaļu.

Ilga Šuplinska, Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis (SaRIK) prīšksāduotuoja vītneica, roksta, ka myusu dīnu nūtikšonys, eipaši Krīvejis izraiseitais kars Ukrainā, napuorprūtamai atkluoj, ka Latgolys atteisteibai — latgalīšu volūdai, ekonomikai i lobkluojeibai nu vaļsts pusis nav dagrīzta vajadzeiguo viereiba. Tymā pošā laikā taišni latgalīšu volūdys atzeišona, tuos vuiceišona školā jau 20. gs. 90. godūs byutu puormejuse informativū telpu dīzgon kardinali par lobu latvyskajai i eiropeiskajai, jo īvāruojama daļa krīvyski runojūšūs zynuoja i lītuoja latgalīšu volūdu. Niu drūseibys, latvyskuma i eiropeiskūs vierteibu vaicuojumi otkon ir juoskaidroj i juostyprynoj kai 20. gs. 90. godūs. Tū paruoda sabīdreibys poziceju aptaujis. Ari ituo īmasla dieļ Latgolys kongress ir nūzeimeiga nūtikšona Latgolys sabīdreibys izgleituošonai i salīdiešonai, ļaunūt nūticēt, ka vierzeiba iz 1917. goda lāmumu eistynuošonu ir suokusēs i nikas tū vairs naaizkavēs.

Kongresa pyrmuo dīna byus atsavieršona iz padareitū i Latgolys kongresa atceris dīnys svieteišona. Kongresa delegati i gosti teik aicynuoti iz svineigu dīvkolpuojumu Rēzeknis Jezus Sirds katedralē. Kūpeigā guojīnī kongresa dalinīki īs iz pīminis vītu “Latgolys kongresam – 100”, kur Atmūdys laika aktivisti, zynomi sabīdriskī darbinīki (A. Rancāne, V. Ivdris, O. Zvejsalnieks, L. Leikuma, R. Cibule, I. Slišāns) atkluos sovu redzīni par latgaliskuma nūzeimi sabīdreibā. Kongresa atkluošona byus Latgolys viestnīceibā GORS, kas suoksīs ar Latgolys etnografiskuos viestnīceibys izstuodis “Lobs ar lobu sasatyka” atkluošonu. Kongresu atkluos Latvejis Vaļsts prezidents E. Levits, sekuos Ministru prezidenta A. K. Kariņa, Latgolys Planavuošonys regiona vadeituoja S. Maksimova apsveikumi, sovpus kongresa organiziešonys gūda lūcekli dzejneica A. Rancāne, režisors V. Kairišs, kai ari SaRIK puorstuovi A. Bitāns i I. Šuplinska raksturuos padareitū i doromū latgalistikys i Latgolys vaicuojumūs. Atkluošonys koncertam ir sagataveita eipaša programa, kurā Rēzeknis kamerorkestris i J. Ivanova Rēzeknis muzykys škola kūpā ar zynomim muzikim (J. Aišpuru, grupu “Bez PVN”, A. Slobožaņinu, I. Gusānu, J. Ostrovski), atskaņuos M. Lipska i E. Cīruļa aranžiejumus.

Ūtrajā dīnā byus diskusejis, referati i ekspertu, atbiļdeigūs instituceju puorstuovu sacynuojumi par Latgolys tautsaimisteibai, turismam, izgleiteibai, latgalīšu volūdai, drūseibai i efektivuokai puorvaļdei aktualim vaicuojumim i rysynuojumim. Programā ir četrys jūmys, 19 diskuseju paneli, kurā pīsadola ap 100 dažaidu jūmu ekspertu, t. sk., ministri, Saeimys deputati, Ukrainys i Pūlejis viestnīki. Diskusejuos ir atvālāts laiks ari vaicuojumim, partū teik gaideita aktiva dalinīku īsaiste. Zynuotniski lītiškuos dīnys nūslāgumā byus gruomotu i izstruodņu prezentacejis, kai ari kontaktu birža, kurā kongresa dalinīkim ir vareiba iz eisu sarunu aicynuot sevkuru kluotyn asūšū. Kongresa dalinīki apmeklēs Rēzeknis teatra “Joriks” izruodi “Muols” (rež. M. Eihe).

Trešuos dīnys suokumā byus Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdriskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis svineiguo sēde, kurā pīsadaleis Saeimys prīšksādātuoja I. Mūrniece, Latgolys apakškomisejis prīšksādātuojs E. Teirumnieks, kai ari Saeimys parteju puorstuovi A. Adamovičs, M. Bondars, J. Kursīte, E. Tavars, J. Rancāns, J. Krišāns. Tam sekuos politiska diskuseja, kurā pīsadaleis tūs parteju puorstuovi, kuru partejis nu 2022. goda suokuma reitingūs paruoda vaira par 2 % sabīdreibys atbolsta. Nūslāguma plenarsēdē tiks pījimta rezoluceja i veiduota Latgolys kongresa izpyldu padūme, kuruos uzdavums ir padreizynuot i viertēt pījimtūs praseibu izpiļdi, snēgt puorskotus par rezolucejis eistynuošonys gaitu sabīdreibai.

Kongress paradzāts kai reiceibys plans regionu atteisteibai i sovys unikalitatis aplīcynuojumam latvyskajā kulturā i volūdā. Ir svareigi, ka 1917. goda lāmumi teik skaidruoti paaudzem iz prīšku i sadzierdāti vaļdeibā i Saeimā. Kai 2017. godā zeimeigai nūruodeja arhiveiskups Zbignevs Stankevičs: „Ir juoatjaunoj dereiba, kurā Latgola sovu apsajimšonu ir izpiļdejuse. Laiks tū dareit ari puorejai Latvejai.“

Latgolys kongresa programa