Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā da 20. juņa apsaverama Leonarda Laganovska izstuode “Pirmizrāde”, informej GORA puorstuove Laura Malinovska.

Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejis izstuodē “Pirmizrāde” īkļautī Leonarda Laganovska dorbi radeiti div pādejūs godūs, laikā, kod pasauļs nūsastuojs iz naatgrīzeniska puormeju ceļa. Tok vyspuorciļvieciskuos vierteibys, kurys Laganovskis puorstuovējs vysys sovys daiļradis laikā, palykušys namaineigys. Namaineiga sovā maineigumā sasaglobuojuse ari muokslinīka izteiksmis volūda. Leonards Laganovskis teik saukts par puorlīcynūšu konceptualistu, zeimojās muokslinīku, kurs nūraida vizualuos realitatis atveiduojumu voi ari pakļaun tū ideju sistemiskai izpratnei.

Postmodernisma pīsauktais dubultkods, kod pretejuos nūzeimis teik apvīnuotys vīnā vasalumā voi attīceigai vīnā muokslys dorbā, Laganovskis pīdzeivuojs jau bierneibā, kod nu vīnys pusis jū ītekmiejušys tāva, sarkasma meistara Jezupa Laganovska lelajā bibliotekā skaiteituos gruomotys, nu ūtrys – TV ekranūs i gazetuos radzātuo padūmu dzeivis realitate. Tys roda vīnu nu muokslinīka dziniejspākim – švuorbys, kas līk īsadzilinuot teorejuos, tok gols golā pasaļaut tik iz sevi.

Izstuodē apsaveramī dorbi grupāti serejuos. Vīna nu tūs, “Spānijas skati”, radeita pandemejis laikā, kod ceļuošona i jaunu īspaidu dabuošona nabeja īspiejama. Apsaverūt pasauļa kartis, muokslinīkam roduos ideja dorbim, kurūs turistu apmaklātuokuos, skaistuokuos vītys attāluotys ar karšu apzeimiejumim i simbolim. Suokumā mulsynūšī attāli palīk par aizraunūšu simbolu šifriešonu, ļaunūt iz šaļti damierst skorbū realitati, kas veicynuojuse itūs dorbu tapšonu. Dorbs nu cykla “Šaušanas sports. Futbols” reizē ītver tragiku i ironeju. Iz futbola laukuma attāla radzami caurumi, kas atbylst laukumā asūšūs spālātuoju i tīsnešu skaitam. Leidzeigai kai datorspēlēs, kurūs golvonais mierkis ir iznycynuot pretinīku, caurumi simbolizej iznycynuotūs sportistus. Varys mainuos, samaļūt cylvāku dzeiveibys. Muokslinīks izstuodē skaidri paruoda sovu poziceju. Kurā laukuma pusē izavieliesi byut tu? 

Leonards Laganovskis ir dzims 1955. goda 1. novembrī Larisys i Jezupa Laganovsku saimē. Gondreiž nivīns Leonarda Laganovska izstuodis apskots naizteik bez atsaucis iz juo tāvu rakstnīku Jezupu Laganovski, kurs dzims Ludzys apriņča Kuorsovys pogosta Kabulovā. Tāva ītekme bierneibā ir bejuse spieceiga. Ironeja, kas rūbežojās ar sarkasmu, vyspuseiguos zynuošonys, mudynuojums izpieteit vysu jau zynomū, kab varātu radeit kū jaunu, naapšaubami ītekmiejs dāla jaunradis procesa lykumsakareibys. Leonards Lagnovskis 1979. godā absolviejs Vaļsts Muokslys akademeju, deveņdasmytajūs godūs dzeivuojs Berlīnē, sareikojūt Vuocejā gondreiž divdesmit personalizstuodis i sajemūt vairuokus apbolvuojumus i stipendejis, kai ari losūt lekcejis. 1997. godā muokslinīks atsagrīž Reigā i kotru godu sareikoj personalizstuodi, kas izapeļnej lelu rezonansi sabīdreibā. Muokslinīks ir studiejs interjera dizainu, scenografeju, struodoj vysaiduos jūmuos – zeimiejumā, grafikā, gleznīceibā, fotografejā. Laganovskis bejs ari kurators vairuokom izstuodem, nu kurūs jaunuokuo ir nūzeimeiguo izstuode “ES_TEXT”, kas vēļ da ituo gods 1. maja apsaverama Latvejis Nacionalajā muokslys muzejā.