Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Ituo gods Latgolys kongresa atkluošonys koncertu kūpā ar teatra trupys KVADRIFRONS akteri Juoni Kruoni vadeja jaunuo Dailis teatra aktrise Katrīna Griga. Ka Juoņa latgalīšu volūdys prasme nu jau kaidu laiku nav puorsteigums, tod Katrīna daudzim, īspiejams, beja atkluojums. Partū ari aicynuojam Katrīnu iz sarunu – par Latgolu, teatri i aktrisis profeseju.   

Kaida ir tova saisteiba ar latgalīšu volūdu i latgaliskū kulturu kūpumā?

Asūt Latgolys kongresā, es vyspuor pyrmūreiz sajutu taidu eistu patriotismu – kai ir, ka esi eistyn pagūdynuota par vaļsti, kurā dzeivoj, par regionu, nu kuruo ej, i cylvākim apleik. Taidu eistu i patīsu, kas ir dziļuok nakai, pīmāram, pīnuokuma piec aizīt iz krostmolu nūlikt sveceiti.

Es asmu izauguse Preiļūs, tok ar saimi dzeivuojom uorpus piļsātys – Rudzātūs – taidā skaistā vītā meža īlūkā. Vysod apleik ir bejuši cylvāki, kas runoj latgaliski, ari vacuoki sovā storpā. Tai tei volūda nu bierneibys tyka uzsyukta ar vysom maņom. Mes kai bārni poši mozuok runuojam latgaliski, tok, ka vajadzēja, ari variejom pasaceit.

Pa ceļam iz myusu sarunys vītu saceji, ka kongress tev beja pylns ar jaunim atkluojumim par latgalīšu kulturu.

Saprūtams, nabeja jau ari tai, ka es īsarodu kai piļneigi “bolta lopa”, bet atkluojumi beja. Vysupyrma jau tys, cik daudz kongresā tyka runuots par politiskim vaicuojumim vysys Latvejis vaļsts sakarā. Tys nav tik koncerts, kur latgalīši var saīt i parunuot par latgalīšu volūdu, tū, kū vajadzātu voi navajadzātu dareit. Tys eistyn ir nūzeimeigs styurakmiņs, kas veiduoja Latvejis naatkareigū vaļsti.

Latgola vysod ir atsaškeiruse ar sovu atvierteibu, cylvāki ir daudz temperamenteiguoki. Tū es sajutu jau iz reizis, īīmūt GORĀ – tu tūs cylvākus nazyni, tok iz reizis izaveidoj koč kaids saslāgums. Tys beja cīši skaisti. Atsagrīžūt Reigā piec kongresa, es sasajutu pavysam cytaiž – sajutu taidu spāku pīplyudumu. Maņ beja sajiuta, ka varu treis dīnys piec kuortys naēst, maņ vīnkuorši navajag.

Ka runojam taišni par koncertu, es pyrmūreiz sev atkluoju eistyn breineigu dzīduotuoju Ūgu. Nazkai leidz šam beju palaiduse jū garum.

Tu niu esi Dailis teatra aktrise, tok pabeidzi Valmīrys teatra akteru kursu. Kai tu tyki Dailē?

Dailē es tyku 4. kursa ūtrajā pusē, mani uzaicynuoja Viesturs Kairišs. Ari latgalīts. (Smejās.) Es jau nazkai smiejūs, ka latgalīši puorjam Daili – Juris Vaivods, Viesturs Kairišs… (Smejās.) Eistineibā maņ beja cīši svareigi īsastuot akterūs, tok nabeja svareigi, voi tys ir Valmīrys, voi kaids cyts kurss. Myusu pedagogi Mihails Gruzdovs i Indra Ruoga ir absoluti izcili sovā jūmā, i vīnkuorši sakryta, ka myusu kurss beja ar pīsaisti Valmīrys teatram. Piečuok jau daudz kas mainejuos.

4. kursa beiguos veiduojam diplomdorbu “Blanša. Baltais mežs”. Tys beja pandemejis saasynuojuma laiks, kod eisti tū navarēja ruodeit, tok paspiejom tū paruodeit slāgtam cylvāku lūkam. Piec tuo maņ ari pīduovuoja dorbu teatrī. Maņ beja pyrmais īstudiejums Dailē, tod iz reizis izlaidums – vosora, kod tu nasaprūti, kas nūteik, daudzi vysakuo jauna. (Smejās.)

Nadaudz asmu redziejuse tevi iz skotuvis ari studeju laikā. Maņ vyspuor cīši patyka jiusu kursa izruodis. Tok, kod pyrmū reizi tevi īraudzeju iz Dailis teatra skotuvis, beju drupeit puorsteigta, partū ka nabeja īsadūmuojuse, ka tu esi tik izteikta Dailis teatra aktrise…

Kū, pa tevim, nūzeimoj izteikta Dailis teatra aktrise?

Laikam vysvaira ar tū dūmoju, cik organiski tu īsaderi iz Dailis teatra leluos skotuvis. Voi tev pošai ari tai ruodīs?

Pa manim, itū vaicuojumu var daleit divejuos daļuos. Vīns ir tei organika iz leluos skotuvis Dailis teatrī, kas pats par sevi ir miļzeigs, ar uorpruoteigi augstim grīstim, kur tei skotuve i energejis apmaiņa ir cīši lela. Maņ ir sajiuta, ka maņ vajag tuo plašuma. Asmu izauguse Latgolā, kur bierneibā skrieju pa mežim, dareju trokys lītys dobā. Beju piļneigs dobys bārns. Maņ vysod ir bejuse taida napīrodynama dobys bārna energeja. Bet tys naizslādz ari tū, kas piļneigi organiski varu justīs ari iz mozys skotuvis. Tei vīnkuorši ir cyta vide, drupeit ari cyta tehnika. Tok, runojūt par lelū zali, kod izkuopu iz skotuvis, maņ atsataisa taida energeja, kas kasdīnā ir koč kur nūglobuota.

Ūtrais aspekts ir tys, ka maņ grybātūs tīktīs, kab es kai aktrise, es kai Katrīna byutu caurspeideiga, es varu byut jebkas, sevkurā teatrī. Prūtams, kotram teatram ir sovs raksturs, styls, kaidā tys strodoj. Tok maņ grybātūs byut taidai – ar kuojom dabasūs, ar golvu zemē i ūtraižuok. (Smejās.) Kai bumba, kas var grīztīs i tai, i ūtraižuok.

Es taišni par tū pyrmū aspektu ari beju dūmuojuse. Tu napagaisti iz leluos skotuvis, kai reizem tys goduos jaunajim akterim.

Cylvāki bīži mādz justīs mozuoki nakai mes patīseibā asam. Maņ vysod pateik saleidzynuot ar dobu. Tu verīs iz zīdu, kūku – jī ir, jī ir skaisti, leli i nasalīc tik partū, ka kaids gryb jūs salīkt. Tys, kai es tū radzu – vīnkuorši ej iz skotuvis i pajem sovu telpu! Ka tu tū napadareisi, padareis kaids cyts. Bet dūmoju, ka tys ir ari īškejuos vitaluos energejis vaicuojums.

Tyvojās nūslāgumam tova pyrmuo sezona Dailis teatrī. Ar kaidom sajiutom iz tū atsaver?

Gods ir cīši dreiži paguojs, dzeivē nūtics cīši daudz puormaiņu. Aktera profeseja i teatris maņ tik cīši pateik, partū ka tys ļaun transformētīs ari maņ kai Katrīnai, kai personeibai. Tik, ka tu pats tū vari redzēt i koč kai vierzeit ceļu, kurā gribi dūtīs. Sezona beja cīši kruosaina. Teatrī vysod ir cīši daudz izaicynuojumu, kuopumu i krytumu. Tok es radzu, ka asmu iz pareizuo ceļa. Verūs, kur mani vad, ari poša cenšūs sevi vest. Paļdis Viesturam, Jurim Žagaram, vysim režisorim, kuri uzatyc i dūd vareibu struoduot. Ir cīši svareigi sapynuot (maņ ruodīs, ka cylvākim vyspuor vajadzātu vairuok sapynuot), partū ka tys vyss pīsapylda. Tys ir tik ticeibys i dorba vaicuojums – cik tu īguldi, tik daboj atpakaļ. Akters vys tik ir atkareigs nu daudzu cytu cylvāku, nu vysaidu sakriteibu – kai tuos zvaigzneitis sasastuoj.

Jau saceji, ka tev beja svareigi īsastuot akterūs. Pyrmajā reizē tu natyki. Akterus nauzjam ari kotru godu, tok daudzi mieginoj vēļreiz. Reši kurā profesejā tai ir – pīmāram, ka nateic juristūs, bīži viņ atrūņ kū cytu i ūtrreiz naraugi. Kū tu dareji piec tam, kod natyki, i deļkuo tev beja svareigi stuotīs vēļreiz?

Cīši labi, ka es izkrytu. Tys nabeja muns laiks. Tys, ka juoīt vuiceitīs par aktrisi, maņ atguoja cīši pieški. Pyrmū dzeivis daļu es nabeju tys materials, kurs varātu byut iz skotuvis. Mani vede iz dzīduošonys puļcenim, dejom, tok es beju steiva, sastynguse, baileiga, nūsaslāguse sevī. I tod pieški koč kas atguoja vaļā.

Pyrmūreiz stuojūs leļu teatra kursā. Piec tam, kod natyku, storpā beja diveji godi, kod es vuicejūs aktermeistareibys kursūs teatrī “Skatuve” pi pasnīdziejis Annys Eižvertinis. Skaitu, ka tī ir leidzvierteigi Kulturys akademejai, prūtams, na tik lelā intensitatē. Jei ir izaudzynuojuse lelu daļu vysu paaudžu Latvejis akteru, es jai cīši uzatycu, i jei uzaticēja maņ. Tymā laikā es nazynuoju, kas es asmu, dreižuok beju na iz ceļa, kas vad iz mierki, bet nūguojuse nu tuo. Struoduoju dažaidūs dorbūs, na vysod aizguoju iz tom aktermeistareibys nūdarbeibom. Eižvertiņa beja tei, kas mani savylka kūpā, saceja, ka maņ ir potencials. Vysod byušu jai cīši pateiceiga.

Kod stuojūs ūtrū reizi, es guoju tai, ka eistyn varātu “sīnai cauri izīt”. Ar piļneigu puorlīceibu – niu voi ari nikod. Es ari jutūs gotova, i vyss koč kai sasalyka. Tok, kod mani uzjēme, navarieju tam nūticēt. Vys vēļ navaru tam nūticēt. Kod braucu iz Latgolu, siežu mašynā i dūmoju: “Wow, Katrīna, tu tai gribieji, tev beja prīškā vysaidi škieršli, tok tu taipat sasnīdzi tū, kū gribieji.” Partū es ari soku cylvākim, ka vajag sapynuot i naīlikt sevi pruota ramūs.  

Es vys vēļ sev aizdūdu vaicuojumu, deļkuo maņ tys ir tik svareigi, i leidz atbiļdei naasmu tykuse. Maņ tei nav tik profeseja. Asmu cīši rodūšs cylvāks, i vīnkuorši navaru tū nadareit, lai ari kaidys cytreiz byutu gryuteibys voi cyti aspekti, kas nav tik kruošni. Kod es asmu itamā profesejā, tod jiutūs dzeiva. Ka maņ tū atjimtu (es nivīnam naļaušu tū atjimt, partū ka tys ir manī (smejās)), es laikam puorstuotu elpuot. Reizem goduos izdareit ari gryutuokys izvielis, ir cylvāki, kas tū naspiej pījimt, i tys ir piļneigi normali. Es vīnkuorši navaru tū nadareit – tys ir vīns nu munys dvēselis uzdavumu.

Cik dzierdāts nu akteru, eipaši jaunūs, kam Kulturys akademejis laiks atmiņā vēļ pavysam svaigs, īsastuojūt akterūs, sevi daudz juolauž, juomaina i nu daudz kuo juoatsasoka.

Cīši daudz. Tu atsasoki nu vysa īprīškejuo, kas tev beja. Koč kaidā mistiskā kuortā tu pat vizuali izskotā puorsamej. Ka cylvāks mainuos īškeji, dūmuošonā, tod jis eistyn ari fiziologiski izamaina. Reizem smejūs – kai kazyn es izavārtu, ka nabyutu īsastuojuse akademejā!? (Smejās.) Pyrmajā reizē, kod vēļ stuojūs leļu kursā, es beju piļneigi cyts cylvāks. Maņ beja blondi moti, iz īstuojeksamenim atguoju ružovā kostimā, ružovā šalī. Nasabreinoju, ka mani nauzjēme. (Smejās.) Bet tys pats skaistuokais, ka nu teve pīdzymst koč kas piļneigi jauns – dūmojūšs cylvāks, cylvāks ar sovu redzīni, kurs ir breivs sevī, kurs ir drupeit saprats, kas eisti tu esi. Eistineibā es sevkuram cylvākam nūvālātu izīt aktera studejis. Tev nav juobyut itamā profesejā, nareši tai ari nūteik. Tei ir vīna nu lobuokūs dzeivis školu, kū asmu pīredziejuse. Leluokuos dzeivis školys maņ ir bejušys muna saime, akademeja i veirīši. Tuos ir mani vierzejušys dūmuot, saprast, kas i kai nūteik. Maņ vyspuor ir taida doba, kas es daudz verūs, analizeju. Akademejā suokumā kaidam ir leluokys spiejis, cytam mozuokys, bet tod verīs, kai tys vyss mainuos kai akteriski, tai kerminiski. Piec akademejis ari saprotu, ka vīnkuorši vaira navaru sēdēt sātā i nanūsadorbuot ar sportu – kermiņs ir pīrads byut aktivs. Vēļ ari bolss… Cīši daudz aspektu, kas salauž i maina. Tev ir juopamat vysa tei dzeive, kas beja īprīšk, tok, lai jei tī ari palīk. Es uzatycu, ka mani vad tī, kur maņ ir juoīt.    

Ap kursa izlaiduma laiku žurnalā “Teātra Vēstnesis” beja Indrys Ruogys roksts par jums vysim. Atguodoju, ka, raksturojūt tevi taidu, kaida beji laikā, kod stuojīs akademejā, jei pīminēja ari akcentu. Klausūs tevī i gryuši nūticēt.

Zyni kai, maņ nikod nav bejs taida izteikta akcenta, bet maņ drupeit beja izlūksne i problemys ar šaurajim i plotajim “e”. Tī ik pa laikam ari niu pasaruoda. Izruodē “Zemdegas” pādejā ainā, kas maņ ar partneri Mārtiņu Upenieku ir dīzgon dramatiska, ir teksts: “Tu izplaties pa visu tahtas platumu un novelc man pusi no segas.” Es pasaceju “segas” ar šaurū “e”. Tymā breidī vysa muna aktermeistareiba, vyss muns īškejais monologs, vyss, kas tik varēja, vīnkuorši sabruka. (Smejās.) Bet nu jau tys ir daudz mozuok, akademeja itamā ziņā cīši daudz paleidzēja. Es apruovu golūtnis, vuordus, kurūs vajadzēja stīpt, es lūceju. Kod vuicīs, suocās ari pretejais efekts – tūs vuordus, kurus tu jau pareizi lūceji, tu suoc stīpt. Tok, paļdis Dīvam, taida eista akcenta maņ nav bejs, zynu cylvākus, kam ar tū guojs daudz gryušuok.

Vēļ drupeit pacitiešu Indru Ruogu. Tu jau pīminieji “Blanšu”, piec kuruos tevi ari uzaicynuoja iz Dailis teatri. Indra Ruoga roksta, ka “Blanša i Mihails Gruzdovs jū padareja par muokslineicu – tai spielej tik Katrīna, i tai navar nivīna cyta”. Voi tu ari pīkreiti, ka Blanšys lūmai ir tik lela nūzeime tovā kai aktrisis dzeivē?

Cīši lela, ari kai cylvāka dzeivē. Es jutu, ka ar itū dorbu nūslādzu miļzeigu cyklu ari poša sovā dzeivē. Pyrmūreiz dzeivē es sajutu, kū nūzeimej aktera dorbs i suoču sajust tū atbiļdeibu i konceptu, kai tys vyspuor nūteik, kū tys prosa, kai tū dareit. Tei ir taida emocionaluo matematika ar lelim kritīnim iztielē. Bet tys beja cīši skaists, ari dīzgon izaicynojūšs process, nikod tū naaizmiersšu. Tys vyss tai sasalyka. Paļdis Gruzdovam, eistineibā vysod asmu jū izjutuse kai taidu sovu cylvāku, mes nateišom īpasazynom jau pyrma es īsastuoju akademejā. Tok, runojūt par Blanšu, maņ leluokais kompliments beja, kod piec izruodis generalmieginuojuma (īstudiejom tū slāgtā lūkā – tik režisors i tī kursabīdri, kas tamā pīsadaleja) pi mane daguoja Indra Ruoga, kura rauduoja. Tys maņ ruodīs vīns nu leluokūs komplimentu vyspuor dzeivē. Na “paļdis, beja cīši labi, maņ patyka, kai tu tī dorbuojīs”, bet eistys emocejis. I vēļ nu juos.

Ir akteri, kurim ir sapynu lūmys, lelī mierki, kū grybātūs sasnīgt. Ir taidi, kas kotru jaunu lūmu skaita par tuo breiža lelū mierki. Kai ir tev?

Maņ ruodīs, ka lūmys naatīt nateišom, tuos atīt ar koč kaidu nūdūmu. Es absoluti mīļoju ari mozuos lūmys. Skaitu – ka tu gribi byut izcyls pyrmajā planā, tev juobyut izcylam ari trešajā planā. Nav mozu lūmu, ir moza dūmuošona. (Smejās.) Maņ cīši īsaspīde pruotā Viestura Kairiša saceitais: “Ka pat lūmā ir vīns burts, tu nūspielej jū tai, lai es saprūtu vysu cylvāka dzeivi, kas ir tai zamaškā.” Vysod asmu jutuse, ka cīši labi varu maineitīs, maņ ir maineiga doba piec byuteibys. Maņ cīši pateik kai rakturlūmys, tai varūņu lūmys – jiutūs komfortabli obejuos zonuos. Sevi grybātu atteisteit obejūs itymūs vierzīņūs. Akteri bīži suoc sevi izsmeļt kaidā nu zonu, tod svareigi meklēt koč kū jaunu, kur varātu atsateisteit. Jiutu, ka maņ niu vajadzātu vairuok raudzeit raksturlūmys. Ka runojam taidā leluokā leiminī, maņ cīši grybātūs nūspielēt Anglejis karalīni Elizabeti. Vyspuor maņ grybātūs nūspielēt vysa spektra cylvākus: karalīni, vīnkuoršu lauku sīvu, kura slauc gūvs i ir puordzeivuojuse izsyutejumu, narkomani, gaišu i atvārtu dobys bārnu. Tys ir tys, kū es grybātu dzeivis laikā padareit – naīlikt sevi nikaiduos kategorejuos.

Kū tu dori nu teatra breivajā laikā? Kur tu daboj energeju?

Beidzamajā laikā asmu saprotuse, ka ir juoizdūmoj koč kaida sistema, lai dzeivē nav tik teatris. Cytaiž tev tryukst energejis, jiutīs izdadzynuots, sauss. Tu navari byut rodūšs, naredzi nikuo nu dzeivis. Ir svareigi byut dzeivē, apritē. Saprotu, ka maņ dīzgon ilgu periodu dzeivē ir bejs puoruok moz baudys. Ar tū es dūmoju dzeivis baudu – sasatikt ar cylvākim, īt iz skaistom vītom, skaiteit lobu literaturu, klauseitīs lobu muzyku, meklēt taidys lītys, kū pyrma tuo naasi zynuojuse, patrokuot, atsagrīz pi dobys, sasazemēt i nūsamīrēt. Tok tū vysu dareit caur taidu baudys prizmu. Tod ari jiutu, ka maņ suoc pasaruodeit pavysam cytaida energeja, i tod tu daudzi tuos vari dūt ari dorbam.

Kur es atsajaunoju? Tī ir maņ tyvī cylvāki – saime i draugi, loba literatura, kino, ceļuošona. Prūtams, na vysod tam vysam saīt laiks. Bet niu es pīkūpu taidu metodi, ka īmu pa vysom tom īlom, pa kuruom naasmu guojuse, īmu tymūs veikalūs i kopejneicuos, kur naasmu guojuse. Vysu laiku raugu izjaukt koč kaidu sevī īsastruoduojušu sistemu. Var vīgli pīrast īt tik pa vīnom durovom, tok apleik ir vēļ 150 durovu. Cīši daudz maņ paleidz ari sports i fiziskuos aktivitatis. Maņ cīši pateik ari pierts rituali. Tys ir vīns nu munu sapynu – pierts koč kur Latgolā mežā.

Zynu, ka vairuokus godus piec kuortys esi vosoruos vadejuse teatra nūdarbeibys Preiļu jaunīšim. Cik svareiga tev ir saikne ar Preilim?

Paļdis pasnīdziejai Vilhelmīnei Jakimovai. Taišni pi juos pamatškolā suokuos muna pyrmuo saisteiba ar teatri, lai ari tūlaik es vēļ nasaprotu, kas tys eisti ir. Tei beja teatra grupa “Kājām gaisā”. Eistineibā es vysu sovu dzeivi drupeit asmu jutusēs “kuojom gaisā” (smejās). Tys beja cīši pateikams laiks, kod tev dzeivē ni par kū nav juouzatrauc, tu ej iz školu, ej iz teatra puļceņu, tod izdūmoj, ka byusi aktrise i tev vaira nav juosavuica ni kīmeja, ni matematika, tu tok byusi aktrise, tys ir nūlamts. (Smejās.) Taida tei sapratne maņ tūreiz beja, niu iz vysu verūs cytaiž.

Kod aizbraucu iz Latgolu, Preilim, i mani kaids aicynoj struoduot ar bārnim voi vadeit kaidu pasuokumu, es jiutūs cīši, cīši pateiceiga, īdvasmuota i lepna par vītu, nu kuruos es īmu. Nikod nasavieršu ar augstu pacaltu dagunu, nikod ari naasmu jutusēs augstpruoteiga, īdūmeiga, lai ari reizem cylvākim par myusu profeseju kūpumā var rastīs taids prīškstots. Tai nav. Maņ ir cīši interesanti struoduot ar bārnim, tī treneni patīseibā ir vaira vārsti ir kūpejū personeibys atvieršonu. Nav saceits, ka tī vysi bārni byus akteri i aktrisis, bet jī var palikt drūsuoki, izsaceit redzīni, kustētīs, suokt dūmuot, analizēt… Myusu dīnu sabīdreibā cylvāki bīži naizsoka tū, kū dūmoj, sekoj bora instinktam. Raugu bārnus īvierzeit tymā, ka kotrys cylvāks ir unikals, kotram dūdu vareibu pīsaceļt i izsaceit sovu redzīni. Leluokuo daļa parosti ir cīši kautreigi, baileigi, goduos ari kaids atvārtuoks, kam taišni vajag vaira pībremzēt. Tys ir vierteigi ari maņ – poša atkuortoju koč kaidys lītys, taipat vysod prīca satikt Vilhelmīni. Ari itūvosor byus taida vīnys dīnys nūmetne. Prīca, ka Preiļūs nūteik taidys aktivitatis, kur bārni var pylnveiduotīs.

Skaiteju tovu interveju portalā kroders.lv, kurā saceji, ka grybātu satikt sovys dzymtys sīvītis, kas ir bejušys pyrma tovys vacmamys, ka izjiuti juos kai sovu spāku. Cik svareigys tev ir tovys saknis?

Munā dzymtā vysod ir bejušys cīši spieceigys sīvītis, cīši gudrys. Kod es augu, mes vīnā sātā kūpā dzeivuojam vairuokys paaudzis. Asmu cīši tyvu pīdzeivuojuse paaudžu nūmaiņu, kod vīna paaudze aizīt, bet cyta īt vītā. Mani vīnkuorši cīši interesej, kas ir tī cylvāki, kas ir veiduojuši mani. Tuos jau nav tik ituos paaudzis, tys ir daudz tuoļuok. Informaceju atrast ir cīši gryuši, bet es cīši grybātu izzynuot tūs cylvākus, kas ir bejuši pyrma mane. Mani vysod mulsynuojs muns temperaments, cīši īspiejams, ka naasmu “teira” latvīte. Deļkuo mani tys interesej? Es vīnkuorši jutu, ka asmu tei sīvīte, kurai juonūslādz cykls, kas ir atsakuortuojs munai mamai, vacmamai i vacvacmamai. Es ari jiutūs gona spieceiga, kab tū padareitu. Lai nu mane suoktūs jauna era.