Roksta autore: Zane Grudule, folkloristikys magistre

Bierneibā maņ ar muosom vīnys nu meiluokūs rūtaļlītu beja pūgys i kuozu medalis. Bārnuduorza audziekni, dzīduošonys konkursu dalinīki i školāni sporta stuņžu īryndā beja puorvārsti itūs opolūs prīškmatu izskotā i paklauseigai izpiļdeja myusu pavielis, izādūt vysus putrys škeivus i dybynojūt popgrupys. Ka ar pūgom varēja klusi spielētīs, tod medalis vys saguoduoja problemys – tuos skali grabēja, škindēja i sytuos cyta pret cytu, uz medaļu attāluotajim kuozu saimineicu tālim trynūtīs gar mūdynuotuoju i ols puišu zeimiejumim. Aiztikt nadreikstiejom. Saplēssim. Partū ari tik vylynūšai. Medaļu sātā beja cīši daudz – vīni vacvacuoki beja kolhoza gruomotvede i šofers, partū apmaklātūs kuozu i tī dabuotūs omotu beja na mozums. Tok ūtra baba beja kuozu saimineica. Par saimineicom ari stuosts.

Babys kluotūs kuozu goldus vys naredzieju – jau munā bierneibā jei beja beiguse aktivū saimnīkuošonu i goldus kluoja viņ kopusvātkūs i dzimšonys dīnuos. Tok, ka Murmastīnē nūtyka kaidys kuozys i iz tom ari es beju lyugta, tod interesantuokuo vīta vysod beja kukne, kur beja klusuok nakai lelajā daņču zalē, tok smīkli ite skanēja pat bīžuok nakai svineibu telpā. Te īsagrīze muzykanti, puiši guoja gostūs pi saimineicu, rūkys ik pa laikam leidz alkiunem pagaisa spaņūs ar rasolim, i symtim kotletu, salykti leluos ponnuos eistyn kai karaveiri īryndā, čurkstynuoja fona muzyku vysam nūteikūšajam. Munuos bārna acīs saimineicys prota vysu: juos beja na tik iedīņa gataveituojis, bet ari apdzīduotuojis, doncuotuojis, kuozu vuortu taiseituojis, jaunuo puora gluobiejis i kuopustu kotlu sorguotuojis. Ar apbreinojamu vīglumu i mīru juos spēja kai ryupētīs par gostu lobsajiutu i vādara pylnumu, tai ari paspēt pīsadaleit vēļ naskaitamuos tradicejuos, kas nimoz nabeja jūs pīnuokums.

Kuozu tradicejis Latgolā ir dīzgon daudz pīraksteitys i pieteitys, tok par kuozu gūdu saimineicu lūmu ir runuots moz voi vaira natīši. Tik dažuos tautysdzīsmēs kuozu kontekstā teik pīmynāti povuori voi saimineicys[1], sovpus Latvīšu folklorys kruotuvis Paražu katalogs viestej tik par divejom ar gūdu saimineicom saisteitom tradicejom[2]. Bierneibā nūvāruotais, kai ari babu i cytu radineicu stuostūs dzierdātais vys līcynuoja par kū cytu – saimineicu lūma Latgolys kuozuos ir bejuse īvārojami leluoka, nakai tys pīmynāts folklorys materialūs i etnografiskajūs aprokstūs. Kab saprostu, kas globojās aiz gūdu saimineicu omota, vēļ pyrma pandemejis brauču ekspedicejā pi saimineicu Latgolā, kab intervātu juos i uzklauseitu stuostus par kuozuos pīdzeivuotū.

Biografiskuo aba dzeivis stuostu pīeja, kura itūšaļt ir vīna nu popularuokūs pietnīceibys metožu folkloristikā, ir pavāruse daudz plotuoku skotu iz tradiceju funkcioniešonu sabīdreibā, vaira izceļ individu i juo pīredzi viesturis i sociali kulturalūs attīceibu kontekstā, tai ļaunūt pasavērt iz kuozu saimineicu lūmu Latgolys kuozuos daudz plotuok – voi kuozu saimineica ir tik iedīņa gataveituoja, voi ari tradiceju turpynuotuoja i veicynuotuoja? Ari intervejis videi ir lela nūzeime, partū beju gostūs pi saimineicu jūs sātuos, kur, ruodūt kartenis nu kuozu, pīminis lītys i duovonys, kū sīvītis sajāmušys par dorbu kuozuos, atmiņā ataust saimineicu gaituos pīdzeivuotais, i stuostu komuleits suoc rytynuotīs vys raituok. Tai nu apsabruņuojuse ar diktofonu, fotoaparatu i dažim saimineicu telefona numerim, kurūs dabuoju nu kulturys centru vadeituoju i vītejūs dzeivuotuoju, brauču meklēt Latgolys goldu kluojiejis.

Ar pyrmū saimineicu beju sarunuojuse sasatikt Egļucīma kopejneicā, jo ceļš leidz juos sātai pavasara plyudūs beja aizpeļdiejs paceli, atstuojūt viņ dubļainu slīdi. Īīmūt Egļucīma veikalā, vysys ostonis acs iz reizis teik pīvārstys maņ. Prūtams, naasmu tok vītejuo. “Jius nūteikti asat tei studeņte!” saimineica Irēna pīīt pi mane i aicynoj iz tīpat sūpluok asūšū kopejneicu, kur asam vīnys pošys. Ar Irēnu izrunojam vysu par apdzīduošonu, iedīņu gataveišonu i kuopustu globuošonu – tai kai kuopusti goldā teik calti tik kuozu beidzamajā maļteitē i simbolizej svātku nūslāgumu, tūs padūšonu gosti vysod ir raudzejuši iztraucēt. Tok vīna nu naparostuokūs tradiceju, kū atkluoj Irēna, ir kaids slāpts rituals golda kluošonys laikā. Kab gosti kuozuos mozuok āstu, mudruok dabuotu suota sajiutu i iedīņs byutu gorduoks, saimineicys iz golda styuru bārušys suoli. Poša Irēna vys nūlīdz, ka itaidu ticiejumu byutu īvāruojuse, tok vacuokuos saimineicys tai darejušys. Ari cytvīt Latgolā saimineicys īvāruojušys itaidu ticiejumu, pat magisku ritualu, kab gosti naiztukšojūt vysus saimineicu kruojumus. Kluot vēļ nivīna nu sīvīšu, kas stuosta par itū tradiceju, poša tū nav īvāruojuse, tik dzierdiejuse voi redziejuse. Viļteiguos. Ari Latvīšu Folklorys kruotuvis Paražu katalogā globojās vairuoki ar kuozu goldu kluošonu saisteiti ticiejumi, kas viestej par tū, kai “īrūbežuot” gostu apetitu. Plotuokais ticiejums par itū ir pīraksteits Vacguļbinē: “Kad sarīkotas kāzas, bēres, talkas, tad daudzas bijušas tādas saimnieces, kuras izdarījušas tā, ka, lai sanākušie cilvēki daudz nenoēstu, kas uz galda ticis uzlikts, viņas taisījušas šādu stiķi: paņēmušas kādu labi asu, ne visai garu dunci un to, nevienam neredzot, iespraudušas apakš galda, galda dēlī. Tad nevarējis neviens ne cik noēst” (Paražu katalogs, Vacguļbine, 142, 3620). Cytu saimineicu stuostūs, taipat kai pīraksteitajuos paražuos, atsaškir darbeibys i prīškmati, kas juoizmontoj ituo rituala izpiļdē, pīmāram, zam golda ir juoīsprauž nazs, tai it kai nūgrīžūt kuozu gostu apetitu. Tikpat izplateits ir ari variants, ka zem goldauta iz golda styuru ir juopaber svieteitais suoļs, juoizlīk maizis gabaleni, ticiejumūs pīmynāti pat palni. Ka folklorys materialūs itai tradicejai vaira ir nagativa pīskaņa, tod saimineicu stuostūs nagativuo nūzeime ir daudz mozuoka, prīškā izvierzejūt gostu lobsajiutu – kab vysi byutu paāduši i iedīņs byutu suotnys. Īspiejams, partū, ka kuozu gostu izpratnē itei tradiceja naapzynuotai ir uztvarta kai nagativa, saimineicys itū darbeibu darejušys slepeneibā i vys vēļ par tū runoj nalobpruot. Intervātūs saimineicu uztverē mierkis vys bejs tik vīns – kuorteigai pabaruot i īprīcynuot kuozu gostūs.

Tuoļuok braucu pi slovonuokuos saimineicys, kuru maņ beja īsacejuši kai vairuoki Dagdys, Aglyunys i Preiļu nūvoda dzeivuotuoji, tai ari kulturys centru i folklorys kūpu vadeituoji. Pyrma intervejis ar Aglyunys Maizis muzeja eipašneicu Viju asmu eistyn sasatraukuse – kū ta es, taids folkloristikys studeņteņš, varu vaicuot saimineicai, kas reikuojuse gūdu saimineicu saītus, ir “Gūdu saimineicu bīdreibys” vadeituoja i raidejuma “Īstās latvju saimnieces” dalineica? Pyrma Maizis muzeja vēļ nūstuoju pi Aglyunys bazilikys i puormatu krystu. Drūseibai. Tok Vija mani laipni sagaida, i vaicuojumi nimoz nav juoaizdūd – juos izveiduotajā saimineicu sātā kotrai lītai ir kaids stuosts, kas viestej par agruok tik gūdojamū saimineicu omotu. Vija ari ir pyrmuo, kas stuosta, ka saimnīkuot paleidziejuši ari veirīši – puorsvorā jau saimineicu veiri, kurim pīškierti mozuok svareigi dorbi. Sasagataveišonys process kuozom tok ir gona gryuts, partū svareiga ir sevkura paleidzeiga rūka. Kaiduos kuozuos pi buļbu laupeišonys givusēs pat jaunuo sīva, cikom saimineicys iz teira plēvis gobola maisejušys kotletu masu – kū ta cytu dareit, ka kuozu sātā nav nivīnys bļūdys?

Ezernīkūs nasateiku saimineicu. Kulturys noma vadeituojs maņ beja īdevs jūs pusis folklorys kūpys aktivuokuos dalineicys telefona numeri, kas nikod nabeja spāruse kuoju kuozu kuknē. Tok par speiti itam tryukumam Olga taipat daudz stuosta par kuozom i tū, kai tuos svieteitys juos bierneibā – koč i jūs cīmā preciejušīs sūpluok dzeivojūši sābri, kuozys taipat svietejuši iz obeju golu, kai Latgolā pījimts. Vysupyrma dīnu jaunivis sātā, piec tam vēļ div dīnys jauniča dzymtajā sātā. I tys nikas, ka gostim saguojs viņ puorīt puori pogolmam.

Viļānu nūvoda Strupļūs sarunuota interveja ar vīnu nu vacuokūs saimineicu. Tekle dzymuse 1936. godā, i, kai suokuse kluot goldus kūpā ar mamu, tai tū darejuse ari vysu myužu. Nu kasdīnā jei goldu kluoj viņ suņam Cukureņam. Zeimeigs vuords, jemūt vārā, ka Tekle nu golvys zyna vaira nakai 10 vysaiduoku capumu receptu. Tekle, kas vysu laiku līdzās, ka nikuo nazynūt, vīna poša nūrunoj div stuņdis nu vītys i stuosta par vīnu nu interesantuokūs paražu, par kuru līcynoj ari folklorys materiali. Kai vīna nu plotuok mynātūs tradiceju na tik Latgolys, bet ari cytu nūvodu paražu aprokstūs, tautysdzīsmēs i ticiejumūs ir naudys laseišona saimineicom piec padareituo dorba. Kuozu pādejuos dīnys reitiškuos saimineicys apīt voi uz puorneicu apjuoj goldu, skandynuodamys zvaneņus, dzīduodamys dzīsmis i laseidamys naudu izgreznuotā puorneicā voi sītā. Jūceiguo i komiskuo tradiceja beja veids, kai saimineicom sajimt samoksu par padareitū dorbu, jo laikā, kod kuozu reikuotuoju rūceiba beja īrūbežuota, nu sātys saiminīku goldu kluojiejis sajēme viņ kaidu prīškauteņu voi rūcinīku. Pietejuma gaitā vīnu šaļti jau beju sasamīriejuse ar dūmu, ka nivīna saimineica sovā goldu kluošonys karjerā itū tradiceju vaira nav īvāruojuse, tok te nu ir Tekle. Jei smīdamuos stuosta, kai staiguojuse ap goldu ar miļzeigu kausu, kas izgraznuots ar burkuonu i div seipulim, i dzīduojuse kotram kuozu gostam, kab dabuotu kaidys kapeicenis. Taipat darejuši ari muzykanti – spieliejuši gostim pi auss tik ilgi, cikom iz garmanis izlykts kaids rublis voi kompeta. (Paražu katalogs, Kolups, 255 122.) Laikam īmūt, saimineicys omots vysā Latgolā palyka par apmoksuotu dorbu, i sūpluok duovonom juos sajēme ari naudu, kas vairuokom saimineicom palyka par golvonū motivaceju ituo omota suokšonai i turpynuošonai. Ituo īmesļa dieļ pagaisa saimineicu naudys laseišonys tradiceja – saimineicys sajēme pīnuoceigu olgu, tai agruok īvāruotuo paraža pagaisynuoja sovu vajadzeibu.

Braucūt tuoļuok iz Bolvu i Viļakys pusi, pa ceļam apsastuoju kaida cīma tierga laukumā, kab sazvaneitu sovu tuoluokū golamierki. Antireklamys dieļ cīma nūsaukumu lobuok paturiešu nūslāpumā. Gaidūt, cikom klausulis ūtrā golā atsasauks jau īprīšk dzierdātais bolss, radzu, ka munā vierzīnī puorsavītoj kaids deklasāts elements. Kluotyn pi tuo vēļ cīši mierktīceigai. Izmysumā meklieju vysys īspiejamuos pūgys, ar kuruom varātu aizslēgt durovys, tok nikuo. Attaisu lūgus, īslādzu avarejis gaismys, īspiejams, pat attaisu baku i īslādzu lūgu teireituojus, tok vactāva goļfeņu naspieju puorvērst par naījemamu cītūksni. Telefonā vys vēļ ir gaideišonys signals. Reizē klausulis golā sadzieržu Magdenis bolsu, i saulis bruoļs, attaisejs goļfeņa durovys, jau rauga sēstīs mašynā i prosa: “Eu, kur braucam? Aizved mani!” Veirīša vierzīnī nu munys mutis bierst taidi vuordi, par kurūs asameibu sovā leksikā nimoz nanūjaušu i kuri atstuoj īspaidu ari iz potencialū ceļabīdru, kas nu jau tenterej paceli nu mane. 94 godus vacuo Magdeņa, kas kotru dīnu īt iz bazneicu, itū vysu dzierd. Magdenis vuojuo dzierde mani gluob nu īspiejamys atsasaceišonys nu intervejis.

Ari Bierzpilī sarunuotys vairuokys intervejis. Pyrmuo nu tūs pi Bronislavys Gaspažinis, kuru vārts intervēt koč voi pavuordis dieļ viņ. Bronislava mani gaida jau pi sakluota golda. Breivdīnuos bejuši gostūs rodi, partū juos soltaunīkā ari ūtardīnis reitā ir atrūnami pīcu veidu galis ruleti, treis salatu bļūdys, capumi i peirāgi. Redzīs, munā prīškā ir nalels fragments nu tūs goldu, kurūs Bronislava kluojuse kuozuos vaira nakai 100 reižu sovā myužā. Kūpā ar vēļ div cytom saimineicom bejušys naškirama komanda – cik daudz kuozuos naasūt apdzīduojušys, taisejušys vuortus i reikuojušys montu izpierkšonu! Bronislavys paleidzis Vera i Staseite stuosta, kai izpaleidziejušys jaunajam puoram ūtruos dīnys reitā. Jau īprīškejā vokorā saimineicys sarunuojušys reitā sasamaineit vītom ar jaunū puori – veirs i sīva izkuopuši uorā pa lūgu, bet ustobā palykušys puorsavylkušs saimineicys. Kod kuozu gosti ar muzykys instrumentim i kotla vuokim gaidejuši jaunūs izejūt nu guļamustobys, jim preteimā izguojušys saimineicys – Vera, kas bejuse eisuoka, puorsavylkuse par jauniču, bet Staseite par leigovu. Gosti bejuši puorsteigti – muzyka apsastuojuse, i vysi, acs īplātuši, vārušīs iz tik strauji nūvacuojušū jaunū puori. Verai i Staseitei daudz itaidu pīdzeivuojumu – juos naktī nūzogušys jaunuo puora goldu i lykušys izpierkt, kaiduos cytuos kuozuos puorsavylkušys par zvejnīkim i pi kuozu sātys mozā vanneitē zvejuojušys siļčys. Jau izteireitys, prūtams.

Stuostu par kuozuos pīdzeivuotū saimineicom ir naskaitami daudz. Intervejis atkluoj, ka saimineicys pīsadola vysaiduos ar kuozu iedīni nasaisteituos tradicejuos, naaizmierstūt ari sovu primarū uzdavumu – kuozu gostu vādaru piļdeišonu. Laikā, kod kuozu vadeituoji vēļ naizklaidēja gostus, tok vedieji beja klusi i lieneigi, taišni juos uzajāmušys kuozu vadeituoju lūmu, nūdrūsynojūt Latgolys kuozuos tik nūzeimeigūs tradiceju izpiļdi.

Div nedeļu laikā, intervejūt 18 saimineicys, gasteju gondreiž vysā Latgolā. Kotru vokoru, atsagrīžūt sovā ekspedicejis bazis vītā – rodu dzeivūklī –, nešu leidza maiseņus, burcenis i trauceņus ar gastiņčim, kū saimineicys īdavušys leidza. Nešu ari ūlu paplati. Burkuonu čaju. Septeņu veidu capumus. Tok, pats golvonais, iz sātu nešu ari naskaitamus saimineicu stuostus, iedīņu receptus i puorlīceibu, ka bierneibys atminis mani nav maldynuojušys – vēļ 20. i 21. godu symta mejā saimineicys beja vīns nu pamatakmiņu, iz kuo baļstejuos kuozu nūtikšona i tradiceju turpynuošona.  

[1] Ēdiet gaļu, dzeŗiet alu,/Maksajiet pavāram:/Pavāram nabagam/Liela skāde notikuse,/Lecamie ķelderiņi/Gar uguni nosviluši.  (LD 19465)

Kopā, kopā,/Amata ļautiņi:/Šļūters, pavārs,/Pavāra meitiņa!/Nu mūsu māsiņa/Pūriņu dalìs. (LD 25493)

Vai maņ, vai maņ,-/Edīgi ponōksni:/Apēde saimnīcom/Kažuceņus, (LTdz 47 888)

[2] Latvīšu folklorys kruotuvis Paražu katalogā atrūnamys tik div ar saimineicom saisteitys tradicejis kuozu kontekstā, kas ir pīraksteitys Latgolā. Pa pyrmam, vairuokuos vītuos ir atrūnami aproksti par saimineicu naudys laseišonys tradiceju: Pyrms gostu izlaišonas, kei jaunivis, tai jauniča golā saimineicas ar spuorneicu, pi kuras kuotā ir pīkuorts zvaneņš, losa paslaveņu par sovom pyuļam. (Paražu katalogs, Rz Makašānūs, 263, 1372)

Pa ūtram, Paražu katalogs ari atkluoj, ka saimineicys ir kluot ari pi pyura daleišonys: Piec vainaga nūjemšonas, padola cymdus jauniča golam – bruoļim, svuotam, saiminīcom, tāvam ar muoti – kaidu cytu lītu. (Paražu katalogs, Kolups, 255 122)