Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pavasarī škārsteikla vidē latgaliskūs aktivitašu entuziaste, filologejis magistre, žurnaliste, redaktore, korektore i iņterešu izgleiteibys školuotuoja, eisumā – cīši daudzpuseigs cylvāks – Skaidreite Svikša aicynuoja pīsadaleit rodūšā aktivitatē “Latgalīšu gruomotys runoj”. Skaidreite ir ari eistyn patriotisks cylvāks, deļtam drupeit apsarunuojam ar jū par latgaliskuma nūzeimi juos dzeivē i dorbūs.

Latgaliskums kai īškejuo vajadzeiba

Maņ latgaliskums ir īškeja vajadzeiba (kai jau taidai latgalītei “da kaula”, kura nu dzimšonys poša i niu ar sovim bārnim runoj tik latgaliski), kas sakreit ar rodūšom pošizpausmem. Vīnkuorši atīt koč kaida ideja i sasalīk apstuokli. Tai beja puslapenis “Byusim vītejī” izveidē, kuru jau nu 2015. gods februara kotru nedeļu taisu “Vietējā Latgales Avīzē”, taipoš ir ari ar vysom cytom aktivitatem – rūnās ideja, atsasauc dūmubīdri, i vyss var nūtikt. 2021. godā pat attuolynuotai ar Maltys Bārnu i jaunīšu centru izadeve eistynuot ideju par literarūs i vizualūs dorbu konkursu “Tāva sāta myužam svāta”.

Ari rodūšuo aktivitate “Latgalīšu gromotys runoj” poša atguoja, dorbā pasaverūt iz gruomotu plauktu, kur kūpā ar mugureņom beja salyktus gruomotys “Mozais priņcs/Naziņā/Kai dybynuoja Latveju?”. Nu voi tod varieju “naatbiļdēt  gruomotom”? Saprotu, ka na tū viņ atrassim, ka meklēsim.

Par latgaliskumu juorunoj kasdīnā, na tikai atsevišķuos aktivitatēs

Kai vysod, tai ari aktivitatē “Latgalīšu gromotys runoj”, atsauceibu grybātūs leluoku, tok saprūtu, ka tū nūsoka daudz i vysaidu faktoru. Lai ari īškeji palīk tei “skuobine”, prīcojūs par tim vaira nakai 70 dalinīkim, kuri īsasaisteja. Zynu, ka tei ir moza daļa nu vysu rodūšūs latgalīšu, gon jau kotram beja sovys dzelys, varbyut ari pošai vairuok vajadzēja skrīt i stuosteit, tok ari maņ dīnā ir tikai 24 stuņdis, i šod tod ari paguļu.
Lai ari aktivitate oficiali beidzēs, radzūt rezuļtatu, vīnolga aicynoju školuotuojus, vacuokus – ruodit pīmāru bārnim, puorcylojit latgalīšu gruomotys, paruodit, cik daudz satura i šmukuma ir myusu, latgalīšu, gruomotnīceibā.

Spāks dareit rūnās viņ tod, kod sūplūk ir leidzeigi dūmojūšī

Golvā jau vysaidu ideju daudz, tik vajag laika, spāka i ari leidzcylvāku atbolsta. Vīns pats jau daudz navar, tik ar dūmubīdrim i ari tim pozitivi “trokajim”, par kaidu ari sevi saucu. Navajag beitīs sapynuot, klauvēt pi vysu durovu. Dažu reizi (i byuteibā puorsvorā) saīt, ka sovus redzīņus par cylvākim formejom nu dzierdātuo, īdūmuotuo, bet pīklauvej pi durovu, izaruod, ka tī stuov smaideigs i dziļš cylvāks. Nasabeisim klauvēt – i pi cylvāku siržu. Byuteibā ari kotra muna aktivitate i jaunu cylvāku īpazeišona, ir veids kai palikt gareigi boguotuokai. Paļdis, meilī, kas ar mani iz vīna viļņa!

Latgaliskuma styprynuošona bez atvalinuojumu

Uzrunuošonys veidu myusu laikūs 100 i vīns… Ka tik byutu, kas klausuos, ka tik saceitais atsabolsuotu pruotūs. Mes par daudz skrīnom, bet ir lītys, kur juopībremzej. Navar laseit tik viersrokstus. Muna pīredze līcynoj, ka itys žurnalistikys princips var ari nanūstruoduot. Juolosa ari tys, kas tuoļuok. Es te vaira par tim, kas soka: “Oi, pamaneju ziņu, tok nadalaseju, kas i da kura laika juoizdora.”  Voi nu myus kas iņteresej i tū izlosom da gola, voi ari skrīnom pa dzeivi kai viejs pa teirumu… Juobyut iņteresej, tod ari atsabolsuos.
Struodojūt ar bārnim i jaunīšim, saprūtu, ka jī ir tei augsne i sākla, nu jūs juosuok.

Ari itūgod nūvodvuiceibys aktivitatē ar miļzeigu prīcu i gondariejumu Maltā vierūs, kai bārni da 6. klasei giun kotru teikumu, klausuos, kū jim soka par Latgolu.

Pat nav nūzeimis, kaidā volūdā jī runoj sātā, Latgola ir jūs dzimtine i jī tū tai uztver, par tū asmu puorlīcynuota. Ka kaids dūmoj cytaižuok, tei jau ir pīaugušūs vaine. Kai jūs īiņteresēt, nu te ari myusu, lelūs, ziņā. Bārni ir nūguruši nu tehnologeju, i kotra originaluoka ideja jūs aizraun. Tai ka mums dorba daudz – latgaliskuma styprynuošonā navar byut nikaidu atvalinuojumu.

Kai īsaisteit pīaugušūs? Tī ir gryšuok, tok – mes jau ari asam bārni, viņ ar vysa kuo pībuoztu golvu. Pruots ir drusku juoatbreivoj, juosavuica uztvert vīgļuok, sejuot informaceju, nūsokūt prioritatis.

Ir pagaisynuots daudz laika i īspieju, ka vēļ tai turpynuosim, byus biedeigi. Tamā pošā gazetys puslopeņā aicynuoju izasaceit, vuiceitīs raksteit latgaliski (jo vysi tū pa drupeitei dorom, nivīnā školā naasam vuiceiti), tok atsauceiba minimala.. Daudz kas apsarūbežoj ar puors frazem, osumim socialajūs teiklūs… Nu tai tuos lītys naīs! Es latgalīšus radzu kai vīnu lelu komandu, kas nasadola vacajūs/jaunajūs, Latgolys/Reigys latgalīšūs i vēļ sazyn kai, deļ manis mes asam vīna breineigā volūdā runojūša saime, kurā juobyut vīnam mierkam – lai latgalīšu volūda tyktu popularizāta, lai tei dzeivuotu ari piec 100 godu.

Breineigu dzejūli nu gruomotu nūsaukumu salykuse Inga Kaļva-Minina.

Otkon giunu sapynus
I radzu vysaidus breinumus:
Vuškeņa iz pļovys doncoj,
Kačeiša patmalis skali murroj;
Mozais priņcs sasateik
Ar Alisi Breinumu zemē
(Kūpā jī apād casnāgu maizeitis
I pistacejis gordys).

Giunu sapynus
I grybu mūdynuot muokuļus,
Īt gostūs pi Boņuka
I atrast zalta puči –
Tū vysu es varu dareit, tys ir muns laiks,
Breinumu pylns.

Vysi tīsys syla bolsi
Pagaist kai aizlauztais spaits,
Kai malns susātivs,
Kod giunu es sapynus,
Tei ir muna syltuo mola,
Vīgla kai spuornu golu šolks.