Lītu viesture: bulavka
Roksta autors: Valentins Lukaševičs
I
Ir izgudruojumi i atkluojumi, kuri ir kai gola rezultats ilgam, mierktīceigam ceļam. Bet ir ari taidi izgudruojumi, kuri rūnās nu aizmuoršeibys, slynkuma, ari vajadzeibys dabuot naudu i atdūt poruodus.
Fjodors Dostojevskis mož tik daudz romanu i nabyutu sarakstiejs, ka jam nabyutu vajadzeiga nauda, kab nūsariekinuot ar sovim kreditorim.
Amerikaņs Volters Hants (1796–1859) beja poruodā 15 dolaru. 19. g. s. vydā tei beja lela nauda.
Poruods nav bruoļs, nui. Tī, kuri aizdeve naudu, nalīk tevi mīrā. Nu švaki!
Volteram nabeja eisti nikuo – tikai nazkaidi dīgi, droti, kūka kluceiši, svecis gabaleni sātā.
Jis labi zynuoja fiziku i jau beja dažu izgudruojumu autors.
Runoj, ka jis sēdēja i nervozēja – kur jimt naudu? Rūkā beja drota gabaleņš, kuru jis nervozi lūceja, satyna i attyna, paberzēja, tod aptyna ap pierstu.
Nazkai nauošmai saguoja, ka metala stīpleite vīnā pusē sasatyna elasteigā spiralē, a stīplis obi goli ūtrymā pusē beja vīnaida garuma, pi tam vīns gols čupeit atguodynuoja odotu.
Eurika! Vāg tikai izdūmuot, ar kaidu pajiemīni tūs div breivūs golūs savīnuot!
Vīnu nu golu jis aizasynuoja i saguoja taida kai eista odota, a ūtrymā drota golā jis izdūmuoja aizspraudeiti, kur tū odotainū golu aizbuozt i padareit navuodeigu.
1849. goda 10. aprelī Volters Hants patentēja itū sovu izgudruojumu i, poruodu daspīsts, patentu dreiž puordeve. Runoj, ka nazkur par 200 dolaru.
Nivīns nazyna kai, bet tuo poša goda rudinī angļs Čarlzs Roulijs taidu pošu bulavku patentēja pi sevis dzimtinē, Lelbritanejā.
Ka Hants beja izgudruotuojs, to Roulijs beja ari biznesmens. Jis sovu bulavku izreklamēja pa vysu pasauli, saražuoja jūs tyukstūšom i tyukstūšom. Vyss pasauļs itū lītu suoce saukt par angļu bulavku.
Itei mozeņuo līteņa (ka nūkreit zemē, jū ir gryuši atrast) cīši mudri izaplateja pa vysu pasauli. Dūmojams, ka tik pat dreiži jei datyka ari da tānejai Latgolai – nu suoku pi mīškuonu i muižinīku, a piečuok ari pi zemnīku.
Myusu prababys jau garanteiti itū lītu zynuoja. Ir zinis, ka Leiksnys Odotu fabrikā ari nazkū leidzeigu ražuoja.
Ruodīs – cik vīnkuoršai! Bet cīši gryuši ir izdūmuot itaidys sprostys, vysim cylvākim cīši vajadzeigys lītys.
Tei beja nūdereiga[1] i lāta līta. Konstrukceja taida, ka tī ni eisti kū dalikt, ni eisti kū atjimt. Bulavka ari niule ir apmāram taida poša, kaida beja sovā pīdzimšonys laikā.
II
Kabatlokots, kemme, kārmynā mozeņš spīgeleits, aiz lackana voi pi īškejuo kārmyna dasprausta bulavka – ar itim lobumim es guoju iz školu. Kod baba beja dzeiva, jei vysod puorsavēre, voi maņ itys puiškyna komplekts ir leidza.
Eipaši beja juosorgoj spīgeleits, tai kai tei beja slykta zeime, ka tys sapleist. Kemmi cytim nadreikstēja dūt. Kod vuicejūs ostoņgadeigajā, pusgodā reizi klasē īguoja medmuosa i puorbaudeja, voi motūs nav vuts i gneidys. Maņ taidu nabeja.
Kabatlokots jeb šniucs beja universala līta. Varēja i svīdrus nu pīris nūslaucēt, i nu daguna šnergeļus izšņaukt.
Nūteirēt sūmu, ka iz tuos dubli. Īteit kabatlokotā kaidu buļceņu voi nūslauceit uobeli. Palikt zam dybyna, kod siedīs iz aizdūmeiga sūleņa.
Izlikt iz golvys, lai saule nacapynoj. Sasīt šniuča styuri mozgā – tys leidzeigi atguodynuojumim myusdīnu telefonūs.
Palykdams leluoks, es leidza vaira nanosuoju kabatlakateņu, spīgeleiti. Kemme cytu reiz beja, a cytu reiz nā. Nu bulavkys gon naatsasacieju, tei beja leidza vysod.
Tai bulavkai (ar uzsvoru iz pyrmū ziļbi; pi myusu tai sauce vyscieškuok, rešuok saceja špiļka voi saspraužamodota) beja gon praktiska, gon ari simboliska nūzeime.
Ar bulavkys osumu varēja kur ta izbaksteit caurumu, kū ta izteireit.
Jei beja taida kai drūsa odota, tik kurā navar īvērt dīgu.
Ar bulavku varēja dareit blienis – īskruopēt tekstus ci zeimis školys sūlā ci kaidys sīnys ščukaturkā. Cyti jūkojūtīs aizacīs iz krāslu lyka knopkys, a cyti ar sovu bulavku kaidu ībaksteja. Bārni, lai cik tys i mož natycami, ir gona nažieleigi.
Puiši ar bulavkys osumu izbaksteja nateirumus nu velosipeda rīpu nipeļu voi mopeda karburatora.
Kārmyna nazeiti es nikod leidza nanosuoju, deļtam bulavka beja vīneigais vysod maņ leidza asūšais osais prīškmats.
Ar bulavku varēja saspraust, ka nazkas sapleisa.
Na vysim i na vysod mozim puikim iuzuos beja syksnys. Maņ div reizis izpleisa iuzu golvonuo pūga i izgluobe itamā tragikomiskā situacejā meiluo bulavka. Mož i bulavkys, tai kai maņ leidza beja na vīna, a cytu reiz i div.
Kod kaids brauce ar ritini, lai iuzu stora natyktu kēdē, lobejū iuzys zamašku satyna cīšuok ap kuoju i audumu saspraude ar bulavku.
Baba pa sātu staiguoja muļtyna halatā, kurā vysod beja daspraustys bulavkys. Kaida pi kārmyna, bet vysod vīna nu īškys, pi sirds. Dzeds saceja, ka tī ir zababoni, a baba skaiteja, ka tei bulavka paleidz pret ļaunu aci.
Ka tys bulavkys osums ir kai bumerangs tam, kurs kaidu ļaunu varažeibu dora.
Munys jauneibys godūs dyžan daudz puišu i meitušku staiguoja ar nazkur apgierbā īspraustu vīnu, div voi cīši daudzom bulavkom. Tei beja zeime, ka itys cylvāks sevi skaita par naformalu, mož pat panku. Hmmm… Nui, daudzi tai dareja ari tik partū, ka tai cyti dareja, bez kaidys dziļuokys jāgys.
Beja puiši, kuri dyure ausī caurumu i kai auskoru nosuoja bulavku. Beja Rēzeknē kaidi desmit panki, kuri staiguoja džinsuos ci uodys drēbēs, sacāluši motus grebenē, ar knīdem i bulavkom vysā apgierbā.
Tānejai Iergļa aptekai pretī beja skvers, aiz kura beja tai saucamais KBO[2]. Krystamuote maņ naz kur dabuoja palāka, bīza auduma gobolu. Es aizguoju iz tū KBO, ruodīs, ka skrūderam beja pavuorde Spriņgis. Nūjēme jis merkys, tod piečuok beja juoīt iz pīlaikuošonu, a tod piec nedelis prīcai nabeja gola – maņ beja banankys ar klapanu kārmynim viers ceļgolu!
Kai izguoju nu tuos divu stuovu sātys, tīpoš kryumūs aiz kinoteatra „Rēzekne” puorsavylku. Vacuos iuzys sumkā, jaunuos kuojuos! I tod finala akords – lelu, sudobraina metala bulavku īspraužu sovu iuzu kreisajā, ar pūgu aizamatamajā kārmynā!
[1] Ari niu jei sovu nūdereigumu nav rozzaudiejuse.
[2] Niu – Latgolys īla 50.
Galerejā: dažaidys bulavkys. Foto autors Valentins Lukaševičs
