Roksta autore: Sofija Teicane

Kopusvātki ir kotra latgalīša obligats vosorys nūtykums. Leluokai daļai tī ir kopusvātki kaidā nu mozajom lauku kopsātom. Tuos var saukt ar par dzymtys kopsātom, jo parosti babu i dzedu uzvuordi radzomi iz daudzu pīminekļu. Agruok, kod dzeive nabeja tik steidzeiga, cylvāki reši puorsavītuoja tuoli, partū i preceibys nūtyka tyvuokūs sābru storpā, i myrušī tyka apglobuoti vīnā kopsātā.

Itymā stuostā pastuosteišu par kopusvātkim Šalaju kopūs natuoli nu Mērdzinis. Šalaju kopus varātu atzeit par Teicānu dzymtys kopim. Teicāni dzeivuoja tyvejā dzeraunē – Rūzorūs. Lela daļa Teicānu seņču ir paglobuota Šalaju kopūs. Bet kopu vītys identificiejamys viņ tim, kam ir izlykti pīminekli i tī ir sasaglobuojuši ar uzrokstim (apmāram pādejūs 60 godu apbedejumi). Vacuokī zynomī Teicānu apbedejumi ir Šalaju kopu kreisajā styurī pi ceļa.

Tī pādejais paglobuots Ignats Teicāns, mirs 1986. godā. Ignatam bārnu nabeja, nav kas apkūp dūbeiti. Ignata dveiņu bruoļs Ontons paglobuots Šalaju kopūs cytā vītā. Blokus Ontonam guļ arī bruoļs Juoņs. Muosys Tekla i Mihalina apglobuotys Kuorsovys kopūs, tai kai beja aizaprecejušos iz Kuorsovys pusi. Aiz Ignata dūbis vēļ treis dūbis, kur, īspiejams, paglobuoti juo tāvs i muote. Bet tai kai uzrokstu nav, tod tys ir zynoms viņ piec nūstuostu. Tī radzomys treis vīnaidys kopa vītys, kas byutu trešais nav saprūtami. I papraseit vairs nav kam. Varātu byut, ka vēļ kaida kopa vīta rādā bez uzrokstu ir Teicānu seņču. Kopi ari agruok tyka kūpti viņ tik ilgi, cikom beja cylvāki, kas myrušū pīminēja. Bet tai kai Latgolā vīnkuoršim zemnīkim leidzekļu nabeja, lai kopūs lyktu pīminekļus ar uzrokstim, tod kopu kūpenis aizaug i teik nūleidzynuotys. Palīk tik sajiuta – te guļ muni seņči, te varu sajust sevišku mīru i lyugt jūs svieteibu. Jo es asmu tys, kas palyka piec jūs aizīšonys.

Šalaju kopi ir atzeistami par tipiskim Latgolys lauku kopim – ar prīdem apaudzs smiļšu kaļneņš pi ceļa. Kolna golā – moza kapleica, tai blokus zvons. Apleik iz vysu pušu pa nūguozem kopi. Te nav izteikti vacuo kopu daļa i jaunuo – vyss kūpā pameišus. Kotrā kopu styurī – gaļdeņš apkluots ar austū goldautu, iz golda pučis, kristeņš (mūceņa) i div svecis. Agruok styura goldus kopusvātkūs sakuortuoja tī pīdareigī, kam dūbis tymā styurī. Tagad vysi četri styura goldi vīnaidi, i svecis – muoksleiguos. Navajag uzatraukt kai seņuok, ka tik viejs nanūpyuš kaidu sveci. Tei byutu naloba zeime.

Braukšonai iz kopusvātkim ir dažaidi īmasli – tei ir tradiceja, īspieja satikt rodus, ari īspieja sevi paruodeit i iz cytu pasavērt. Šalaju kopus nūsaklauseju taidu sarunu. Veirs jau godūs soka sovai vīnaudzei: “Tu, Valeit, naapsavainoj, bet tova meita gon ir smuka.” Vaļa atbiļd: “Voi tod es vairs naasmu smuka?” Veirs soka: “Tu jauneibā beji smuka!” I turpynoj: “Es jau iz kopusvātkim īdļu tik iz jaunu meitu pasavērt, maņ jau sātā vīnys pensionaris”.

Juopīkreit – iz kopusvātku ir kū redzēt. Sasapuciejuši ir vysi. Mozom meitinem taidys kleitys kai princesem, puiškinim gleiti krekleni i lobuokuos iuzys. Sīvys lobuokajūs godūs – smukuos suknēs, babenis izvylkušys lobuokuos kopkys. Pat dzīduotuojis, kas dzīd gareiguos dzīsmis bazneickungam blokus – gaišuos i pučainuos drēbēs, i vysys taidys jaunys. Nav vairs kai agruok – tod dzīduotuojis beja vacys cīnejamys sīvys tymsuos drēbēs i lobim bolsim. Kab tyktu par dzīduotuoju, kas dzīd kopusvātkūs rādā bazneickungam, vajadzēja daudzus godu desmitus dzīduot. Jaunuos varēja stuovēt viņ aizmugurē. Prīškā vysod beja vacuokuos.

Šalaju kopūs bazneickungs nūtur pylnu svātku misi. Kopusvātku nūslādzūšajā daļā nūteik proceseja – guojīņs apleik kopu. Proceseja apstuoj pi kotra kopu styura. I nūteik lyugšonys – pyrmajā vītā teik aizlyugts par myužeibā aizguojušūs prīsteru i cytu gareigūs tāvu dvēselem, ūtrajā – par vacuokim i vacvacuokim, trešajā – par bruolim, muosom, rodim, draugim, bet catūrtajā styurī – par vysim kopsātā i cytuos draudzis kopsātuos apglobuotajim. Guojīņs apleik kopim ir nūzeimeiga kopusvātku sastuovdaļa. Īprīškejūs godūs sakarā ar Covid-19 pandemeju guojīni nanūtyka. Tod izalyka, ka kopusvātki nabeja piļneigi.

Bazneickunga nūslāguma runa ari itamā reizē ir standarta – paļdis par sakūptajim kopim i vysim laimeigu ceļu iz sātu. Lai ari Latgolā apzineigi kopusvātkus apmekleju apmāram 40 godu, taidu aizkustynūšu bazneickunga uzrunu kopusvātku daleibnīkim dzierdieju viņ vīnu reizi. Tys beja apmāram pyrma 25 godu – Veipļu (Eipļu) kopūs pi Ludzys. Bazneickunga uzruna kopusvātkūs beja taida, kaidu grybātu dzierdēt kotrys kopusvātku apmaklātuojs. Jis runuoja par īmaslim, parkū mes braucam iz kopim i parkū tys byutu juodora. Tys ir vajadzeigs mums pošim – sovu dūmu sakūpuošanai par dzeivi i vierteibom. Saruna ar myrušajim seņčim i dzeivajim radinīkim var paleidzēt pījimt pareizūs lāmumus. Pat, ka mes tū tai nasaprūtam.

Taidūs kopusvātkūs kaidi beja Šalajūs vyss nūteik latgalīšu volūdā. Tai ir bejs vysod. Lai kur mes dzeivojam i kaidūs volūduos runojam, atbraukuši iz kopim, asam spīsti atguoduot sovu seņču volūdu. Šalaju kopūs beja prīca dzierdēt, ka latgaliski runoj jaunuo paaudze – jauni puori, kas kopusvātkūs sasadavuši rūkuos apsprīž kopu tradicejis i blokus mozi bārni bļaustuos latgaliski. Lai myrušī guļ Dīva mīrā, dzeivajim seņču svieteibu sajāmušim juoturpynoj ituo pasauļa gaitys. Varbyut piec kuortejuo kopusvātku apmekliejuma – ar nadaudz leluoku mīru i sapratni par pasauļa lītu kuorteibu.