Myužeigais uorpusnīks. Latgalīšu izceļsmis suomu kinorežisoram Teuvo Tulio – 110

Myužeigais uorpusnīks. Latgalīšu izceļsmis suomu kinorežisoram Teuvo Tulio – 110

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

“Tevo Tulo…” Ar itaidu burtuošonu, raugūt puorskaiteit uzrokstu iz pīminis akmiņa Iļžukolna pogosta Škerbinīkūs, īsasuoc publiski daīmamais režisoris Kristīnis Želvis dokumentaluos kinys “Fedja” (2012) treilers. Vīns nu kinys vodūšūs motivu ir fakts, ka slovonuo Suomejis kino režisora Teuvo Tulio dzymtajā cīmā, kur itys akmiņs pastateits, nivīns ni eisti zyna, kas ir tys Tulio, ni ir redziejs koč vīnu juo kinu. Kai soka kaida godūs jauna vītejuo sīvīte: “Varēja myus informēt.” Nu ituos kinys pyrmizruodis i Tulio symtgadis, kas tyka atzeimuota ar pasuokumim Reigā, Rēzeknē i ari Iļžukolna i Nautrānu pusē, ir paguojs desmit godu. Voi tei informiešona ir kū mainejuse? Dūmoju, ka nā. Voi tai beja koč kas juomaina? Iz itū vaicuojumu nav tik vīnkuorši atbiļdēt.

Viests, ka Latgolā dzims i bierneibu pavadejs īvārojamais suomu kinorežisors Teuvo Tulio (1912–2000), publiski skaļuok izskanēja tik 21. godu symta suokumā, pasasokūt juo bruolāna Boleslava Turlaja saimis lelajam īguļdejumam sova piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys nu jauna atrostuo radinīka vuorda ceļšonai gaismā. Ari es Teuvo Tulio vuordu pyrmūreiz izdzierdieju pyrma godu divdesmit, vēļ suokumškolys vacumā, tik pavysam cytaiž. Muna mama jau apmāram 30 godu aizaraun ar rodurokstu pietnīceibu. Kod jai laikam ruodejuos, ka ari maņ jau gona daudz pruota, kab itam pīvārstu, jei maņ izruodeja sovus salaseitūs materialus. Tūs vydā beja ari biologejis profesoris Helenys Maurinis viestule, kurā jei roksta par myus vīnojūšū nu Nautrānu pogosta Desetnīku cīma guojušū Kryšānu dzymtu. Tī jei pastuosta ari, ka myusu radinīks Teodors Tugajs ir Suomejā slovons kinorežisors Teuvo Tulio. Radnīceiba vys taida tuola i jau dreižuok simboliska – muna vactāva babys i Tulio babys tāvi bejuši bruoli. Teuvo Tulio – itys vuordu salykums, saprūtams, tūlaik mums nikuo daudz naizsaceja, tok maņ vysod ruodejīs koč kas tuols i vylynūšs. Pa vydu beja radzāta dokumentaluo kina “Fedja”, skaiteita gruomota par jū, tok sajiuta, ka beidzūt ar Tulio sasatyku, nūtyka tik itūpavasar – kod pyrmūreiz nūsavieru kaidu juo kinu – kinolektorejā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” ruodeja “Mīlesteibys krystu” (1946). I nav breinums, ka taišni Tulio dorbi par jū pasoka vysvaira, partū ka lelu daļu myuža jis vadeja cīši nūslāgtu dzeivi, bet publiski zynomī fakti ir pylni juo poša snāgtim eisti vaira nikur napuorbaudamim faktim, varbyut pat legendom.   

Teuvo Tulio. Karteņa: nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma

Fakti par Tulio bierneibu i izceļsmi, kū var atrast vysur, kur tik par jū kas raksteits, pamatā teik jimti nu cīši plašys juo intervejis suomu žurnalam “Jaana” 1974. godā. Tī jis stuosta, ka pīdzims viļcīnī nu Reigys iz Pīterburgu, juo tāvs bejs turku izceļsmis, vactāvs nu muotis pusis, lai ari latgalīts, bejs musuļmaņs i vēļ cytus faktus, kurūs puorbaudeit nav izadevs nivīnam nu Tulio dzeivis voi daiļradis pietnīku. Tok skaidrys, ka Teodors Tugajs bierneibu ir pavadejs tuo laika Makašānu, niu Iļžukolna pogosta Škerbinīkūs, kur dzeivuoja juo vacvacuoki – Īva i Ontons Garšyni. Juo muote Helena dzeivuoja Pīterburgā, iz Škerbinīkim brauce tik gostūs, i mozais Teodors par muoti i tāvu saucs Īvu i Ontonu. Desmit godu vacumā Teodors kūpā ar muoti puorsacēle iz Suomeju, kur dzeivuoja Helenys jaunais, piec skaita trešais dzeivisbīdrys. Pietnīkim nav izadevs atrast ari vaira informacejis par Helenys balerinys karjeru – cikom dāls dzeivuoja Latgolā, jei asūt struoduojuse baletā Pīterburgā. Par tū pats Tulio izasacejs dīzgon ironiski: “Muotei napatyka dzeive laukūs, i jei mani atstuoja vacvacuoku apryupē, bet poša puorsacēle iz Pīterburgu i izatāluoja, ka ir balerina. Tok nikaida Plisecka nu juos nasaguoja, vysa doncuošona apsarūbežuoja ar tū, ka muote cyluoja kuojis trešajā ryndā septeituo nu kairuos pusis.” Lauku dzeive nav patykuse ari Helenys bruoļam Dominikam, partū vactāvs ceriejs, ka par juo saimisteibys maņtinīku paliks taišni Teodors. Muotis bruoļs Dominiks, piec Tulio saceituo, Reigā tics par veiksmeigu tierguotuoju i bejs preciejīs sešys reizis. Voi tai eistyn bejs, mes otkon nazynam. Periodika.lv var atrast informaceju par vīnys Dominika Garšina lauleibys škieršonu, tok Tulio roksta, ka itamā ziņā paleidziejs fakts, ka babys Īvys rodūs bejs kaids katuoļu veiskups, kas paleidziejs tikt pi lauleibu škieršonys kai Helenai, tai Dominikam. Tī varātu byut ari kaids patīseibys gryuds, partū ka Īvys muoseicys znūts beja veiskupa Jezupa Rancāna bruoļs Vinca.

Teuvo Tulio baba Īva i muote Helena. Kartenis: nu Latgolys Kulturviesturis muzejs kruojuma

Dzeivojūt Suomejā, Teodors, kurs tūlaik vēļ nabeja pījiems vuordu Teuvo Tulio, agri suoce aizaraut ar kino. Vysupyrma kai akters sova pusaudžu godu drauga Valentina Vāla kinuos “Malnuos acs” (1929), “Čyguons valdzynuotuojs” (1929), “Iz plotuo ceļa” (1931), “Zylais susātivs” (1933). Tūlaik jis tyka saukts par suomu Valentino, vizuali saleidzynojūt jū ar tuo laika slovonū akteri Rudolfu Valentino. Lels beja muns puorsteigums pyrma puors godu laikroksta “Latgolas Vōrds” 1930. goda 19. septembra numerī atrūnūt rokstu “Latgalīts – kino zvaigzne”, kur viesteits, ka kina ar Teodora Tugaja daleibu teik izruodeita ari Rēzeknē. Juoatguodynoj, ka jam tod beja tik 18 godu…Skaidrs, ka informaceju itam rokstam, kai īrosts tymūs laikūs, īsyutejs kaids vītejais cylvāks, vysdreižuok, kaids, kurs labi paziņs itū saimi.

Kai kinorežisors Tulio aktivi dorbuojuos nu 30. godu vyds da 70. godu, gondreiž vysys juo kinys beja melodramys. Sakari Toiviainens rokstu kruojumā “Fedja. Teodors Tulio” roksta, ka Tulio daiļradis nūzeimeiguokais pūsmys datejams ar laika pūsmu nu 1936. da 1956. goda, kū skaita ari par suomu kino zalta laikmatu. Nūzeimeiguokuo juo leidzgaitneica beja aktrise Regina Linnanheimo, kas beja ari vairuoku Tulio kinu scenareja leidzautore i tyva juo draudzine jau nu školys godu. Vēļ vīns nūzeimeigs cylvāks juo režisora karjerys pyrmsuokumūs beja Juoņs Čivčis, kurs jam paleidzēja kai kinu izpylddirektors. Zynoms, ka jis beja Suomejā dzeivojūšs latvīts, tok pastuov lela īspieja, ka ari latgalīts. Dīvamžāļ vaira par jū nikas daudz nav zynoms.

Tulio pyrmuos kinys “Ceiņa par Heikilis sātu” (1936), “Silja. Jauneibā aizmygušuo” (1937) i “Kārdynuojums” (1938) praktiski nav sasaglobuojušys, partū ka sadaga guņsgrākā. Nu vāluokūs kinu vyslobuok zynomuos ir “Dzīsme par guņssuortū puči” (1939), “Viktors i Klāra” (1939), “Taida, kaidu tu mani gribieji” (1944), “Mīlesteibys krysts” (1946) i cytys. Tulio sovuos kinuos daudz pīsavērse sīvītis seksualitatei, krisšonai grākā, tikšonai izmontuotom nu veirīšu pusis, kas beidzās tragiski. Juo pādejuo kina “Sensuela” (1973) tyka skaiteita par puoruok atkluotu, izruodeita tik nūmaļuos kinoteatrūs. Itū naveiksmi Teuvo Tulio naspēja puordzeivuot i pamete kino nūzari iz vysim laikim. Par Tulio Suomejā otkon suoce atguoduot 80. godūs, kod jis palyka interesants jaunajai kino pietnīku i režisoru paaudzei. Eipaši augstu jū viertej pasauļslovonais suomu kinorežisors Aki Kaurismeki, kurs sacejs, ka Teuvo Tulio ir vysīvāruojamuokais melodramys režisors kino viesturē, i tū jis dūmojūt pasauļa, na tik Suomejis mārūgā. Naseņ izguojs ari pyrmais pietejums gruomotys formatā par Tulio angļu volūdā “ReFocus: The Films of Teuvo Tulio. An Excessive Outsider”.

Teuvo Tulio. Karteņa: nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma

Tulio sacejs, ka jam dzymtys saknis nasaruoda svareigys – tom naasūt nikaidys nūzeimis juo kino karjerā. Ruodīs, ka jis vysod i vysur ir bejs uorpusnīks – cyttautīts Suomejā, voldūšajā straumē naītylpstūšs režisors kino pasaulī. Piec aizīšonys nu kino – cīši nūslāgts cylvāks, kurs sasazynuoja tik ar puors tyvuokajim draugim. Nasaprostuo muokslinīka tipaža teirradnis, kai Tulio raksturuojuse režisore Kristīne Želve. Ari tys, na tik kinys, jam Suomejā dūd legendys auru. Tok pietnīki valk paralelis juo dzeivis pīredzē i darbeibā kino – juo kinuos bīži darbeiba nūteik laukūs, kas varātu byut saisteits ar bierneibys atmiņom par vactāva sātu, cyti ari meklej melodramu izvielis saknis juo dzymtys pīredzē. Pats jis sacejs, ka “beju izaudzs pi vacvacuoku laukūs, Latvejā, i vyss maņ beja zynoms – spieceigi cylvāku tipaži, trokuleigi izbraucīni ar zyrgu, dzeive lauku sātā. Īspiejams, piļsietnīks nasaprūt, cik lela nūzeime ir eipašumam laukūs, bet maņ tys beja skaidrys”. Tulio kinys beja suomim natipiski kaisleigys, erotiskys. Kristīne Želve publiskajā lekcejā pyrma “Mīlesteibys krysta” stuosteja, ka kaids suomu pietnīks voi režisors jai sacejs, ka piec tam, kod izzynuojs, ka Tulio bejs latvīts, jam par tū juo temperamentu vairs nav bejs vaicuojumu. Kristīne pasasmēja, varbyut tys dreižuok par tū, ka jis beja latgalīts… Tok myusu sarakstē ituo roksta veiduošonys gaitā jei cīši pastreipuoja, ka Tulio nūteikti ir suomu režisors ar latvysku/latgalisku izceļsmi, ar latvīšu kino jam nav i navar byut nikaidu kūpeigu īzeimu.

Teuvo Tulio pīminis akmiņs Škerbinīkūs 2022. goda junī. Kartenis autore: Laura Melne/portals lakuga.lv

Maņ ruodīs, ka uorpusnīks Teuvo Tulio niu ir ari Latvejā, Latgolā, Škerbinīkūs. It kai myusejais, tok nazkai ni da gola. Dokumentaluo kina “Fedja” paruoda cylvāku naizpratni par pīminis akmini, kurs pieški pasaruodejs i niu stuov tīpat preteimā krystam, kur majā juoīt Dīva lyugtu. Kas tys par režisoru, nu kurīnis, varbyut jis ir izdūmuots, nav tok te taida bejs? Tymā pošā laikā Kristīne Želve stuosta, ka iz Škerbinīkim gondreiž kai svātceļuojumā turpynoj braukt dažaidu jūmu pietnīki nu Suomejis, kuri interesejās kai par Tulio daiļradi, tai par jū pošu. Pīmāram, jei sovulaik tī najauši satykuse kaidu suomu psihologi, kura pietejūt Tulio attīceibys ar juo muoti. Tok varbyut Teuvo Tulio personeibai eistyn tai pīstuov – byut nu vysa uorpus? Jam ari naasūt patics, ka žurnalisti kū vaicoj par personeigū – tod jis suocs stuosteit legendys voi izalics, ka nav dzierdiejs vaicuojumu i suocs stuosteit koč kū par kino. Varbyut tys juorespektej ari niu? Bet tī, kas gryb par jū kū izzynuot, eistyn lai verās kinys. Taida vareiba byus jau 16. juļa vālā vokorā Iļžukolna pogosta Gailumu azara pludmalē, kur ruodeis kai dokumentalū kinu “Fedja”, tai juo poša dorbu “Dzīsme par guņssuortū puči”.

Kalenders

Nov
25
Pyr
10:00 Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Nov 25 @ 10:00 – 18:00
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
10:30 Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Nov 25 @ 10:30 – 12:00
25. novembrī 10.30 stuņdēs Bolvu Centralajā bibliotekā lekceja ”Maskuošonuos tradicejis Latgolā i tradicionalūs masku taiseišona”. Lekceju vadeis folklorists, masku tradiceju festivalu organizātuojs i Latvejis Folklorys bīdreibys vadeituojs Andris Kapusts. Dasasaceišona da 21. novembra – 27870251[...]