Jau pīktū godu aicynoj iz Annys dīnys cepļa izjimšonu Runčukūs
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
29. julī nu 12 da 15 stuņžu Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogosta Runčukūs jau pīktū godu piec kuortys nūtiks Annys dīnai veļteituo malnuos keramikys cepļa izjimšona, informej bīdreibys “Teira Latgolys muoksla” puorstuove Evija Maļkeviča-Grundele.
Nu seneju laiku Annys dīna (26. juļs) teik skaiteita par saimineicu dīnu. Itamā dīnā var paraguot iz prīšku rudini voi ražu, par pīmāru, ka Annys dīnā leist, tod byus slapnis rudiņs i byus daudz sieņu, tok rīksti byus tuorpaini, i ūtraiž. Ap Annys dīnu jau raudzeja best pyrmuos buļbis, burkuonus, kuove pyrmū vucynu. Annys dīna, taipat kai Jākuba dīna, beja laiks, kod suoce svieteit kuozys. I taišni piec kuozu jaunuos sīvītis puortūp par saimineicom sova jaunuo veira sātā.
Sovpus pūdnīku, kai senejūs laikūs, tai ari niu, varātu skaiteit par vysu saimineicu lobuokū draugu, jo sevkurai saimineicai ir vajadzeigi vysaida veida saimisteibys trauki i vyrtuvē, i ari svātku goldam. Agruok keramikys trauki beja naatjemama vyrtuvis sastuovdaļa, tok myusu dīnuos tī dažim pat palykuši par ekskluzivu rūku dorbu, kas turpynoj rūtuot modernu saimineicu vyrtuvis.
Dagdys pusē Annys dīna teik eipaši atzeimuota jau vaira nakai 20 godu. Pyrmū Annys dīnys cepļa izjimšonu Runčukūs bīdreiba “Teira Latgolys muoksla” organizēja 2018. godā kai vīnu nu Dagdys nūvoda Annys dīnys svātku pasuokumu.
Ari itūgod iz Annys dīnys malnuos keramikys cepļa izjimšonu Runčukūs eipaši aicynuotys Annys vuorda eipašneicys. Īprīšk informejūt par sovu apmekliejumu (zvonūt 29364881), īsarodušuos Annys tiks gūdynuotys ar simbolisku sveicīni nu pūdnīku.
Runčuku cepļa adrese: “Ezermaļi” (pagrīzīņs iz Runčukim), Oloveca, Ondrupinis pogosts, Kruoslovys nūvods.