Roksta autore: Sofija Teicane

Niule izlaista jauna gruomota latgaliski – bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku atminis par sovu bierneibu Latgolā 20. godu symta suokumā. Bruoli ir īvārojamuo Latgolys literata Andryva Jūrdža unuki. Jūs atmiņu pīroksti ir viertiejami kai nūzeimeigi literaturys dorbi, nav vīnkuoršys pīzeimis.

Stuosti ir pīraksteiti vīglā volūdā, tūs byus pateikamai skaiteit kai mozim, tai lelim. Gruomotu nūteikti varēs izmontuot školūs i viesturis, i kulturys pamatu, i nūvoda vuiceibys stuņdēs. Leidz itam, vuicūtīs školuos par laika periodu pyrma 100 godu, tyka skaiteiti cytu nūvodu bārnu autoru dorbi (J. Poruks, A. Brigadere, J. Jaunsudrabiņš i cyti), tok tī stuosti nabeja par tū, kas nūtyka Latgolā. Tī beja stuosti par atškireigom tradicejom. Tī nabeja i navarēja byut tik tyvi i saprūtami bārnim Latgolā. Leidz itam vīneigais latgalīšu bārnim tyvais dorbs, kas ir īkļauts školys programā ir J.Klīdzieja “Cylvāka bārns”.

Vīns nu gruomotys autoru ir vacuoks – dzims 1899. godā, ūtrys – 1911. godā. Gruomotys sakuortuotuojs skaiteituojam pīdovoj suokumā jaunuokuo bruoļa stuostus, kas hronologiski laika ziņā ir par nadaudz vāluoku laiku nakai ūtra – vacuoko bruoļa – stuosti. Koč i ruodeitūs, ka juobyut ūtraižuok, tok, skaitūt stuostus, nikas napareizs nasaruod.

Jaunuokais bruoļs Juoņs Cybuļskis ir vairuok pazeistams latgalīšu skaiteituojam. Vēļ naseņ 2019. i 2020. goda izdūtys gruomotys ar Juoņa Cybuļska tekstim – “Andryvs Jūrdžs” i “Patīseiba ir myusu”.

Gruomotu “Atmiņuos Latgolā” var skaiteit nu obeju pušu, bet tod juozyna angļu i latgalīšu volūda.  Īprīšk nūsauktos J. Cybuļska gruomotys ari ir publicātys kai latgaliski, tai angliski. Tok itūreiz gruomotā ir maineits volūdu izvītuojums – niu pylns teksts nu vīnys pusis ir kotrā volūdā. Īprīšk ir bejs, ka vīnā puslopā ir teksts latgaliski, ūtrā – angliski. Juopīzeist, ka jaunais formats ir vīgļuok uztverams – nav kotrā lopā juoapsastuoj i pat nagrybūt juopasaver iz svešu tekstu.

Ari gramatika itamā gruomotā ir jaunuo – gruomota raksteita piec Latgalīšu raksteibys nūsacejumim, kas īsoka lītuot divskani jaunā pīrokstā – “uo”.

Vuoka nūformiejums paruoda gruomotys saturu – stuosti par lauku sātu. Biļde ar taidys ustobys golu, kaidys beja pyrma symtu godu Latgolā. Tys, ka zeimiejums ir nadaudz izplyuds, pīdūd tam viesturisku nūzeimi.

Gruomota “Atmiņuos Latgolā” ir naatkareigu stuosteņu apkūpuojums. Kotrys nu bruoļu sovys atminis ir pīrakstejs cytaižuok. Juoņa stuosti ir vaira vītu i poša sajiutu i nūtikšonu aproksti. Seviška vierteiba varātu byut Zīmyssvātku svineišonys aprokstam. Juoņs Cybuļskis ir detalizāti i precizi pīrakstejs tūs sviniešonu Latgolys sātā. Ka grybātu veikt svātku rekonstrukceju, tū drūši varātu izdareit piec ituo aproksta. Taipat Juoņa stuostūs ir breineigi Latgolys sātys aproksti ar vacajim puču nūsaukumim, kai ari školys gaitu pīroksti.

Obeji bruoli vīnkuoršā i saprūtamā volūdā stuosta par zemis reformu – aizīšonu nu sādžys iz vīnsātu. Ari tei Latgolā nūtyka atškireigai nu puorejuos Latvejis. Juocer, ka Latgolā školuotuoji viesturis stuņdēs, stuostūt par reformu, rūsynuos bārnim puorskaiteit Juoņa i Viktora Cybuļsku atminis par itū periodu.

Viktora stuosti ir atškireigi ar tū, ka jis roksta vaira na par sevi, bet aproksta īviereibys cīneigus nūtykumus – mežā braukšonu, maja mieneša lyugšonys pi krysta, ūluokņa (iedīņa nu ūlu) vuoreišonu i cytus. Viktora stuosteni ir na tik faktu atspīgeļuojums. Kotrys stuosts ir aproksts par kaidu vierteibu i satur kaidu filozofisku vuiceibu. Seviški aizkustynoj stuosts par vacū Aneiti. Ari piec symtu godu nikas nav mainejīs. Ka vacī cylvāki puorsaceļ dzeivuot pi bārnu, jī jiutās cīši vīntuli i atrauti nu sovys vidis.

Jau gruomotys īvodā varim puorskaiteit, ka bruolim dzeivis gaitys iz prīšku beja cīši atškireigys – Juoņs daudzus godus pavadeja Sibirī kai tautys īnaidnīks, bet Viktors devēs trymdā i vāluok dzeivuoja Amerikā. Stuostūs vyss ir tik latgalisks i vīnkuoršs, ka nikas nalīcynoj par īspiejamim liktiņa pagrīzīnim, kas vīnā sātā dzeivuojušūs bruoļu dzeivis varātu padareit tik atškireigys. Tok itū gruomotu varim skaiteit angliski, pasasokūt Viktora mozdāla iniciativai.

Videjuos paaudzis skaiteituojim stuosti varātu patikt partū, ka tī stuosta par babu i dzedu bierneibu. Latgolys lelūs saimu liktini ir koč kur leidzeigi – beja daudz bruoļu i muosu, storp vacuokajim i jaunuokajim bārnim veidojās dīzgon lela godu starpeiba. Koč kas nu gruomotā skaiteituo ir dzierdāts babu i dzedu runuotajā. Bet vaira jau nivīna kam papraseit nav, tei paaudze ir aizguojuse. Un ir tik breineigi, ka tys, kai nūtyka tūreiz, ir pīraksteits. Mes tū varim puorskaiteit. Mes tū varim saprast.

Gruomota byus loba losomvīla kotram, kas gryb sajust Latgolu pyrma symtu godu, atkluot vierteibys i izprast dzeivisveidu. Ka vēļ naesit pamanejuši gruomotu “Atmiņuos Latgolā”, tod īsoku tū atrast i puorskaiteit. Tys var byut jiusu ituos vosorys ceļuojums paguojušajā laikā i latgaliskajuos vierteibuos.