Izdūts Aļberta Spuoģa atvodu dzejis kruojums “Ardievas”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izdūts literata, kulturys i sabīdryskuo darbinīka Aļberta Spuoģa (1924–2020), kurs sovu dorba myužu aizvadejs trymdā Vuocejā, atvodu dzejis kruojums “Ardievas”. Tymā apkūpuoti dzejūli latvyski i latgaliski, kurī pyrma tuo nav bejuši publicāti kaidā nu Spuoģa sešu īprīšk izdūtūs dzejis kruojumu.
Aļberta Spuoģa dzejis kruojums “Ardievas” izdūts ar juo saimis īsaisti i atbolstu – daudzi dorba tuo taiseišonā dalykuse Spuoģa meita Veronika Spuogis, kurys prīškvuords par kruojuma tapšonys gaitu puorskaitoms gruomotys īvodā. Kruojumā “Ardievas” apkūpuoti vaira nakai 200 dzejūli, kuri nav bejuši publicāti kaidā nu īprīšk izdūtūs autora sešu dzejis kruojumu (“Zylūs azaru šolkas” (1959), “Pirmās vijolītes” (1960), “Pecunia” (1972), “Dzagyuzes lineni” (1972), “Boltōs dūmas” (2000) i “Gaismas brīži” (2004)). Latvīšu i latgalīšu rokstu volūduos raksteitī dzejūli topuši laikā nu 1946. da 2009. goda. Pats Aļberts Spuogis pīsadaleja dzejūļu kruojuma sastateišonā, nu gotovū izdavumu naīspieja īraudzeit. Iz kruojuma vuoka radzamajā biļdē ir Spuoģa dzymtys sāta “Spūles” Vuorkovys pusē – itū Vandys Ančevskys dorbu jis pats kai gruomotys vuoka biļdi izavielēja nedeļu pyrma nūīšonys myužeibā.
Dzejis kruojuma “Ardievas” tapšonu Spuoģa meita atguodoj: “Piec muotis nuovis (2017. godā – red.) puorcylojūt montu, atrodom A5 formata lapenis, iz kurūs, daleji gryuši salosomi, beja ar rūku raksteiti tāva dzejūļu originali. Saleidzynojūt tūs ar asušūs dzejūļu kruojumu ruodeituojim, atsakluoja, ka kaidi 50–60 nu atrostūs dzejūļu (kūpā tūs beja ap 200) da ituo nav izdūti gruomotys formatā. Tāvam par reizi beja skaidrys, ka juoizdūd septeitais kruojums ar dorbim.”
Spuoģa dzejis kruojums “Ardievas” izdūts 400 eksemplaru tiražā, tū var nūpierkt Rēzeknē, Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā, kai ari Minsterē (Vuocejā), Minsteris Latvīšu centra bibliotekā.
Aļberts Spuogis dzims 1924. gods 9. oktobrī tuolaika Daugovpiļs apriņča Vuorkovys pogosta Bratišku sādžā. Sovu darbeigū myužu jis aizvadeja Vuocejā, byudams dzejnīks, publicits i redaktors, filozofs, prozaikis, literaturkritikis, pedagogs, muokslys zynuotnīks i sabīdryskais darbinīks.
Piec Vuorkovys pamatškolys pabeigšonys Aļberts planavuoja vuiceitīs tuoļuok Daugovpiļs gimnazejā, nu itūs planus izjauce Ūtrais pasauļa kars ar tāva represiešonu, poša īsaukšonu legionā, īvaiņuošonu, byušonu karagiustā i palikšonu Vuocejā. Nu, nasaverūt iz taidim dzeivis celim, Aļberts izmontuoja kotru īspieju vuiceitīs i studēt, specializejūtīs filozofejā, vuocu literaturā, žurnalistikā, viesturē i katuoļu teologejā. Aļberts kai školuotuojs Minsteris Latvīšu gimanzejā izaudzynuojs ari taidus Latvejā zynomus latgalīšu kulturys darbinīkus kai Valdi Labinski i Daini Mjartānu. Par školuotuoju A. Spuogis struoduoja leidz pat 1996. godam. Nu 1985. goda Spuogis kuortuoja Andryva Jūrdža fondu i Latgaļu izdevnīceibys lītys, sataiseja latgalīšu literaturys, kulturys materialu kruotivi “Latgaļu sāta” Minsterē. Trimdys latgalīšu izdavumus syuteja iz bibliotekom, školom i augstškolom Latgolā, atbaļstejs latgalīšu gruomotu izdūšonu. Paraleli školys dorbam daudzi i regulari rakstejs dzeju, publicistiskys i literaturkritikys apceris i recenzejis, dorbuojīs radejis raidejumu redakcejā. Struoduojs kūpā ar Mikeli Bukšu, Vladislavu Luoci i cytim trymdys aktivistim.
A. Spuogis 1998. godā apbolvuots ar IV škirys Treju Zvaigžņu ordini, sajiems “Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2017”” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Myužeibā autors nūguojs 2020. gods 15. martā Vuocejā.