Izstuodē Raiņa kārdynuotuojis Tekleitis pyurs
Nu 6. juņa leidz 1. septembram Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Preiļu nūvoda Aizkaļnis pog.) var apsavērt izstuodi „Kārdynuošona ar pyuru”. Izstuodi reikoj Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs, paruodūt 1988. goda ekspedicejis laikā Aizkaļnē īgiutūs muzeja prīkšmatus.
Stuosta centrā ir apmāram 19. g. s. beigu pyura skreine, kura pīderiejuse Daugovpiļs apr. Juosmuižys pog. īdzeivuotuojai Magdalenai Bogdanovičai. 2012. godā jei restaurāta Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Kūka izstruoduojumu dizaina i restauracejis nūdaļā.
Ekspedicejis laikā Aizkaļnis cīma Pyrmajūs Pastarūs peņsionaru Annys (dz. 1924.) i Ontona Kivlenīku (1922.- 2001.) sātā tyka īgiuti daudzi interesni muzeja prīkšmati, jūs vydā Teklis Casno (1865.-1950.) i juos tāva ar muoti Annys i Jura Casno (aptuvani 1840.-1920.) taiseituos i lītuotuos saimisteibys i īdzeivis lītys, samārā labi sasaglobuojuse Teklys Casno pyura skreine. Marija Kivlenīce (Ontona Kivlenīka muote, sovā laikā Juosmuižys muižinīka Kuznecova kolpyune) beja saglobuojuse daļu krystamuotis Teklis Casno pyura – vyllaini, burnasu, bruņčus, goldautu, kū var apsavērt izstuodē.
Kab radeitu intrigu, izstuodis autori izsoka verseju, ka taišni Tekle Casno varātu byut tei poša Raiņa 1884. goda dīnysgruomotā pīmineituo Tekleite – kārdynuotuoja i sapynu tāls. Raiņa tuo laika dīnysgruomotu var puorskaiteit ITE.
Izstuode taiseita kai romantiska muzeja kruojuma prīkšmatu i raksteituo vuorda saspēle. Jū veiksmeigi papyldynoj 20. g. s. suokuma kuozu kartenis i apsveikuma postkartis, saulissorgi, kū 2007. godā Inesis Ratnīcis vadeibā tamburiejušys Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Tekstilizstruoduojumu nūdalis audzieknis, kai ari, pats par sevi, Raiņa dzejūli.
Izstuodis dorba laiks: nu trešdīnis leidz svātdīnei 10:00-17:00, pyrmūdiņ i ūtardiņ slāgts.
Informaceju sagatavuoja Tekla Bekeša, Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja vadeituoja
Komentari