Aicynuot dūmuot kritiski i byut sabīdryski aktivim. Saruna ar Ināru Groci
Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv
Itūmienes žurnals “A12” svietej 10 godu jubileju. Vaira nakai 60 numerūs tys reizi div mienešūs viestejs par cylvākim, kas saisteiti ar Latgolu, raugūt tū dareit patīsi, dzili i skaisti. Vysu itū laiku žurnala redaktore ir Ināra Groce, kurai veiksmeigai izadūd vadeit stypru komandu, kurim pošim pateik tys, kū jī dora. Ar sovu darbeibu žurnals cer veicynuot kritiskū dūmuošonu i aicynuot cylvākus byut sabīdryski aktivim. Taipat tymā teik popularizāta latgalīšu rokstu volūda – kotrā numerī apmāram 30% satura ir latgaliski. Aicynuojam Ināru iz sarunu par jau padareitū i planim iz prīšku.
Kai roduos ideja par žurnala “A12” izdūšonu?
Idejis mādz rastīs vysaiž. Reizem tys ir kai zibiņa spierīņs, reizem tys ir kai dorbs, kod tu staigoj, verīs i dūmoj, kai tū varātu pīlāguot vītai, kurā pats atsarūņ. Mes jau pyrms tam projekta ītvorūs bejom izdavuši avīzi “Radošā Rēzekne”, kur rakstejom par kulturys nūtykumim Rēzeknē, eipaši izceļūt muzyku, muokslu. Itū avīzeiti mes izplatejom bez moksys, bet cylvāki piec tam suoce vaicuot – kur tū var abonēt iz nuokušū godu? Tod mums roduos dūma, ka varātu radeit losomvīlu na tik par Rēzekni, bet par plašuoku regionu, stuostūt vaira taišni par kulturu. Tai par tū dūmuojam, bet tod vīnā projektā aizbraucem iz Angleju, regionu, kas nav tyvu Londonai. Tī piļsātā beja nalels žurnaleņš, kas viesteja par tom interesem, kas svareigys vītejai kūpīnai. Tys beja ari laiks, kod es aizguoju nu dorba Rēzeknis piļsātys dūmē. Komanda, ar kuru bejom radejuši koncertzali, Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centru, aizguoja struoduot kotrys iz cytu vītu, bet gribiejuos saglobuot tū rodūšū kūdulu, gribiejuos byut kūpā, bet jau nadaudz cytaižuokā izpratnē i izpausmē. Tai izlēmem, ka kūpā veiduosim regionalū žurnalu “A12”. Nūsaukumu paleidzēja radeit Māris Igavens. Mums beja dūma, ka tam vajadzātu byut koč kam, kas vīnoj. A12 – tei ir šoseja, tys ir ceļš, kuru var daudz i dažaidūs formatūs apspielēt. I ceļš pi seve, i ceļš pi cytu, i ceļš cīši tuoli pasaulī, ari ceļš atpakaļ.
Vēļ vīns myusu īdvasmys olūts beja žurnals “Liepājas Vēstules”, kurs tūlaik jau izguoja Līpuojā. Bejom ari nūbraukuši pi jūs gostūs.
Kai itūs godu laikā ir mainejusēs žurnala rodūšuo komanda i kai jius vyspuor esit sovā storpā sasatykuši?
Sasatykuši mes laikam asam vīns caur ūtru. Nu poša suokuma asmu palykuse es, Inga Čekša-Ratniece, kura vaira nadzeivoj Rēzeknē, bet Reigā, tok taipat turpynoj raksteit, Ilona Rupaine, Inga Drele, niu Žirgule, Anna Rancāne, Ivars Matisovs, Valentins Lukaševičs. Nivīnam nu myusu tys nav pamatdorbs, vysi struodojam vēļ kaidā cytā jūmā.
Kaidys ir tuos pamatlītys, kas pa itim desmit godim žurnalā ir sasaglobuojušys, i kas tymā ir mainejīs?
Vysupyrma, laikam jau mes poši asam pasamainejuši, interesis ir palykušys cytaiduokys, kas ari izapauž žurnalā. Ka suokumā vaira beja “skaisti i patīsi”, tod niu ari vaira meklejam dziļumu. Maņ pošai vīns nu žurnalu etalonu vysod bejs “Rīgas Laiks”. Prūtams, dīz voi Latgolā leidzeigu žurnalu varātu izdūt, nadūmoju, ka tam byutu tik daudz laseituoju.
Cīši forši ir dareit tū, kas tev pateik. Mes poši izavielejom sovus žurnala varūņus. Nu poša suokuma nūteikti ir palykušys intervejis, cylvākstuosti. Ivara Matisova ceļuojumu stuosti, kai ari vyss, kū viņ piļsātvidē i lauku vidē var izpieteit, nūteikti ari ir palīkūša vierteiba. Vēļ ir palykuši ari žurnala vierzīni – muzyka, tradicionaluo muoksla. Pasamainejs ir tys, ka mes asam suokuši ruodeit ari tūs cylvākus, kuri nu myusu ir aizbraukuši, kuri dzeivoj uorzemēs. Ka suokumā tī beja tik jūs dzeivis stuosti, tod niu vaira izzynojam jūs dūmys par tū, kas byutu juopamaina ite, kab jī grybātu atsagrīzt.
Laika gaitā asam ari izlāmuši, ka byusim tī, kuri paruoda vysā kruosaineibā izstuodis, kas nūteik Latgolā. Tuos ir i mozys kulturvītys, kai Rēzeknis biblioteka voi Viļānu nūvodpietnīceibys muzejs, i vaļsts voi pat Baļtejis mārūga kultūrvītys, kai Marka Rotko muokslys centrs. Zynomā mārā paruodom juos kai leidzvierteigys.
Asmu īvāruojuse, ka suokumā jums gondreiž vysi roksti beja tik latvīšu literarajā volūdā, bet laika gaitā vys vaira i vaira palīk ari tekstu latgaliski. Parkū tai, i voi tys ir atsataisnuojs?
Eistineibā taišni par latgaliskū mes pošā suokumā asam sajāmuši vysvaira puormatumu – ka nav pareiza rokstu volūda, bazneickungi saceja, ka mes nūgalynuosim latgalīšu volūdu, ka itai raksteisim. Cyti beja apsavainuojuši, ka ar jim runojam latgaliski, bet piec tam tū napīrokstom t.s. vacajā raksteibā. Bet mes drukojam tai, kai roksta myusu autori.
Apmāram 30% nu myusu satura ir latgaliski – reizem vairuok, reizem mozuok. Daudzi varbyut mūkūtīs, tok izlosa ari tū, kas ir latgaliski. (Smejās.) Piec intervejis ar prīsteri Juri Zarānu, kas beja latgaliski, mums Preiļu bibliotekā saceja, ka tū žurnalu jēme pat tī, kas nikod natyka guojuši iz biblioteku i lasejuši. Dūmoju, ka svareigs ir cylvāks, ar kuru ir interveja. Tod tū var izlaseit ari tamā volūdā, ar kuru naīt tik vīgli.
Prūtams, dūmoju, ka latgaliskū bez latvyskuo nabyutu īspiejams puordūt. Asmu Latgolys kongresā dzierdiejuse dūmys, ka mums vajadzātu drukuotu medeju tikai latgaliski, tok dūmoju, ka tai mes nabyusim tik plaši pīejami vysai Latvejai. Ka cylvāki radz, ka leluokuo daļa rokstu ir latvyski, jī tū īsaguodoj, bet tai ari īpasazeist ar saturu latgaliski. Pīmāram, īvāroj kaidu izcālumu rokstā latgaliski, kas palīk atmiņā, i varbyut tys paleidz tymā vysā īsaviļkt. Tagad mums pi rokstim latgaliski ir ari eipaša ikona ar tekstu: “Īpasazeisti ar latvīšu volūdys boguoteibu – skaiti latgaliski!”
Saprūtu, ka žurnala laseituoji dzeivoj na tik Latgolā i nav tik latgalīši.
Tai ir, partū ka daudzi ir izbraukuši iz vysaidu pušu. Mums beja pastuoveigī abonenti Kanadā, Beļgejā, Vuocejā, ASV, kuri dīvamžāļ jau ir aizguojuši myužeibā. Jī beja vēļ nu vacuokuos trymdys latgalīšu paaudzis. Niu žurnalu var nūpierkt i izlaseit ari digitali, ari tū nūteikti izmontoj cylvāku uorpus Latvejis.
Es pat vaira ar sovu vaicuojumu beju par Latvejis mārūgu dūmuojuse.
Ari Latvejis mārūgā myus skaita cīši daudz latgalīšu, kuri nadzeivoj Latgolā. Mums ir dīzgon daudz abonentu Ūgrē, Reigā, Vydzemis pusē, ari Kūrzemē. Saprūtu, ka tim, kuri losa itū žurnalu, ir koč kaidys latgaliskuos saknis. Losa ari tī, kurus interesej specifiskys kulturys nūtikšonys, kas saisteitys ar folkloru, ari kulturizgleiteibys īstuodēs.
Mādz saceit, ka itys taids drukuotūs medeju nūrīta pūsmys. Daudzi ambiciozuoki projekti izdzeivuojuši daudz eisuoku myužu kai “A12”. Kai jums ir izadevs nūsaturēt itūs desmit godus?
Es poša breinojūs, nazynu kai. (Smaida.) Reizem ruodīs, ka žurnals dzeivoj sovu dzeivi. Tu izdūmoj, kaidys byus intervejis vairuokus numerus iz prīšku, tok tai nimoz nasaīt. Saīt koč kas nagaideits. Pādejais laiks jau ir taids, kod puoruok daudz iz prīšku navari plānuot – kai saisteibā ar kovidu, tai niu ar karu.
Juosoka paļdis Vaļsts kulturkapitala fondam, laseituojim. Ari myusu komandai, kurai vīnkuorši pateik tys, kū mes dorom. Tei ir gribiešona dareit vaira, nakai nu teve kaids prosa. Prūtams, ka mums vysim tys byutu pastuoveigais dorbs, ar tū navarātu iztikt. Kai byus iz prīšku? Gryuši sprīst. Zynu, ka ari Reigā leluos avīzis mazynoj sovus štatus, partū ka mozumtierdznīceiba kreitās. Nav zynoms, kaida byus zīma, kai byus tuoļuok. Laikam losomvīla ir pyrmais, nu kuo cylvāki atsasoka.
Asam dūmuojuši ari par interneta medejim. Kod veidojam žurnalu, maņ beja ideja par sātyslopu latgaliski, drūši viņ koč kas leidzeigs Lakugai varātu byut. Tok ruodejuos, ka byus gryuši pīsaisteit rokstūšūs, taipat byutu vajadzeigs papyldu finansiejums. Partū palykom pi žurnala, kas ir taustams formats.
Dūmojūt par “A12”, asmu secynuojuse, ka nav sajiutys, ka datryuktu cylvāku, par kurim raksteit, lai ari izguojuši jau 60 numeri i pamatā raksteits par Latgolu i latgalīšim. Vysod atsarūn jauni cylvāki voi koč kaidi da tuo naizcalti aspekti. Kaida jums pošai ir sajiuta – voi natryukst cylvāku, par kurim raksteit, voi ari tys saroksts ar potencialajim rokstu varūnim iz prīšku vēļ ir gars?
Saroksts ir gars. Dīvamžāļ daudz cylvāku nu tuo jau ir aizguojuši. Jaunīši vaira runoj par tū, kū jī dora niu, bet mums gribīs ari dziļuokys dzeivis atzinis. Tuos bīži var atrast laukūs, kur dzeivoj tī trokī, kuri gryb maineit pasauli, tī, kuri pieški izdūmoj puorsaceļt nu piļsātys. Jaunuokajā numerī ir stuosts par Nuoru Poišu, kura nav latgalīte, tok puorsacāluse iz Lelbornis muižu, kur ari īgulda finansialūs leidzekļus. Ik pa laikam pasaruoda cylvāki, kuri Latgolā saredz kaidu īspieju i tū izmontoj. Cīši daudz latgalīšu ir ari uorzemēs.
Jius ari, pa manim, ar tū izaceļot cytu Latgolys medeju vydā, ka daudz rokstit par latgalīšim, kuri dzeivoj uorzemēs.
Pyrmūreiz pi uorzemu latvīšim aizbraucem iz Angleju pyrma godu pīcu projekta laikā. Jau pyrmī latvīši, kurus satykom lidmašynā, beja cīši puorsteigti, ka jī ir izapeļnejuši medeju uzmaneibu. Es saprotu, ka jim ir kū saceit, i jim tys beja cīši svareigi – ka jim pīgrīž viereibu. Maņ ari beja interesanti ar jim runuotīs, partū ka jī iz Latveju jau verās nu cyta skotpunkta. Ceru, ka kaids nu jūs ari atsagrīzs.
Kaida ir jiusu atgrīzeniskuo saite ar žurnala laseituojim? Cylvāki roksta, komentej? Zynu, ka suokumā tyka organizātys ari sasatikšonys ar “A12” laseituojim.
Suokumā, kod myus vēļ tik labi napazyna, beja sasatikšonys ar laseituojim bibliotekuos. Tys, prūtams, praseja daudz laika.
Atgrīzeniskū saiti laikam vaira sajemu es poša – sasateikūt, runojūt, apsprīžūt. Tei publika, kura aktivi roksta komentarus, laikam myus nalosa. Vysosuokī komentari bejuši taišni par latgalīšu volūdu – cik tei ir pareiza, deļkuo vajag voi navajag. Ari par rokstu varūnim.
Ir cylvāki, kurus asam atkluojuši, pīrakstejuši par jim pyrmī. Pīmāram, par Ainu Barsukovu. Suokumā beja roksts “A12”, piec tam par jū suoce runuot nacionalī medeji, aicynuot iz šovim.
“A12” rakstureigys vysaiduokys rokstu serejis. Suokumā beja par keramikim, amatnīkim, niu aktivi teik raksteits par Latgolys navaļstiskū sektoru.
Mes mieginojam atrast lītys, par kū mozuok viestej cyti. Mes gribiejom apzynuot piļneigi vysus Latgolys pūdnīkus. Niu jau vairuoki ir guojuši kluot, pi dažu vēļ naasam bejuši, bet grybātu īpasazeit ar vysim. Tai var redzēt ari, kai mainuos pūdnīceiba. Ka īprīšk ir vaira bejuse tradicionaluo, tod nu jau puorīt ari iz porcelanu voi ar kaidu skandinavisku pīskaņu. Ka agruok prasmis vuicejuos vairuokus godus, tod niu jau vysa dzeive nūteik daudz dreižuok. Tys ir cīši interesanti.
Ar amatnīkim otkon izaruodeja, ka jūs nimoz tik daudz nav. Tei, pa manim, ari nav tikai nūsadorbuošona, bet taids dzeivis koncepts. Ar jim ari ir interesanti runuot. Tei sovā ziņā saīt ari kai dokumentiešona.
Taišni gribieju tū saceit – tei jau izaklausa na tik piec žurnalistikys, bet Latgolys kulturys dokumentiešonys.
Nui, taipat mes regulari rokstom ari par muokslinīkim. Ari par tū, kai palikt par atpazeistamu muokslinīku, cik tys ir byutiski. Es prīcojūs, ka myusu muokslinīkus zyna ari stypri tuoļuok aiz Latvejis rūbeža. Ari tūs, par kurim asam rakstejuši.
Kas jums kai redaktorei itymūs desmit godūs ir saguoduojs vysleluokū prīcu?
Bīži viņ pateikami ir, ka saīt smuks vuoks. Cīši īdvasmoj cylvāku stuosti – na tik tī, kurus asmu interviejuse poša, bet ari cytu roksti. Vīns nu taidu beja roksts par Valdu Mežbārdi – muokslineicu nu Daugovpiļs. Taids cīši īdvasmojūšs stuosts, kū beja pīrakstejuse Laura Repele. Tys ir tik vīns nu pīmāru, taidu ir cīši daudz, kod izlosi i staigoj pacyluota vairuokys dīnys. Vēļ ir jauki taidi breiži, kod aizej iz interveju i cylvāks pasoka, ka jau seņ tevi ir gaidejs. (Smaida.) Ka jam ir bejuse īškeja sajiuta, ka jam tī vydā ir juobyut. Pateikami, ka ari poši rokstu varūni prīcojās par tū, ka tykuši žurnalā. Tys varbyut jim paleidz byut puorlīcynuotuokim. Eipaši jau tim, kas struodoj ar rūkom, pīmāram, amatnīkim.
Vysleluokuos emocejis, prūtams, raiseja pyrmais žurnals. Tai viņ ruodīs, ka pats gryutuokais ir izdūt pyrmū numeri. Nā, gryutuokais ir piec tam. Rodūšuo puse pat īt vīgli, sarežgeituoka ir izplateišona.
Jau runuojam, ka cīši iz prīšku niu nikuo plānuot navar, tok varbyut ir kas taids, kū jums ar “A12” vēļ grybātūs eistynuot iz prīšku?
Prūtams, kai jau vysim masu medejim grybātūs, lai byutu vaira laseituoju. Ari saglobuot asūšū komandu i pīsaisteit vēļ jaunus raksteituojus. Vēļ ari lai byutu kaidi blokusprodukti, pīmāram, asmu dūmuojuse par raidīrokstim aba podkastim. Vystycamuok, ka byus vēļ kaids raidejums ar redzīnim voi kas cyts, kas atrūnams internetā. Asam dūmuojuši ari par byušonu videi draudzeiguokim – izavielēt deļ žurnala papeiru, kas vīgļuok puorsastruodoj. Tok golvonais, lai byutu laseituoji i cylvāki, kas gryb ar mums runuot i izsaceit sovu redzīni. I lai vyspuor cylvākim byutu sovs redzīņs – rūsynuot kritiskū dūmuošonu i sabīdryskū aktivitati. Tikai taidā veidā koč kas var maineitīs iz lobu.
Prūtams, vajadzeigs ari finansiejums. Tok es dzeivoju ar puorlīceibu – ka eistyn esi kaidam vajadzeigs, tod ari tei nauda atīs.