Ar dzīduošonu pīpiļdeits myužs. Saruna ar operdzīduotuoju Annu Šņukuti
Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv
Koč ari mani cīši aizraun Latgolys i latgalīšu muzykys stuosti, personeibys i nūtikšonys, vys tik daudzi vēļ palics nazynomuo. Nu itūgod varu saceit, ka vīnam īprīšk nazynuotom stuostam niu maņ ir mozuok. Augustā 85 godu jubileju svieteja Latgolā dzymušuo i augušuo operdzīduotuoja Anna Šņukute. Taišni pi juos gostūs iz Vabalis pogostu šaļteņu pyrma svātku beja nūveds ceļš, kab izzynuotu vaira par dzīduotuojis bierneibu Latgolā, ceļu iz boltū operys sātu Reigā, garū operdzīduotuojis dorba myužu i latgaliski taiseitajom koncertprogramom laikūs, kod latgalīšu volūda nu skotivu nimoz tai bīži i naskanēja.
Dorotpolis meitine
Ar Annu Šņukuti niu sasateikam Vabalis pogosta Inikšūs, kas ir juos veira dzymtuo puse, bet poša Anna īt nu tuo laika Rēzeknis apriņča, Ondrupinis pogosta Dorotpolis cīma. “Bierneiba beja kai jau laukūs. Asu eistuo lauku meitine – skraidi pa gonim i goni aitys, goni cyukys!” tai par sevi soka Anna, kurys bierneibys laiks beja tikū piec Ūtruo pasauļa kara. Pyrmī vuiceibu godi aizvadeiti tyvejā Baltezera septeņgadeigajā školā. Anna vuicejusēs labi, bejuse loba atmiņa i nivīnam nav vajadziejs juos mudynuot tuo dareit – īspiejuse kai lauku dorbus apdareit, tai izavuiceit. Kai školys laikūs ar teatri, kori, rūtaļom, tai ari vīnkuorši laukūs ar ballem, dažaidom tolkom – rudzu pļuovi, māslu tolku – tūlaik bejuse cīši sabīdryska dzeive, vysi dzīduojuši. Muzykaluo dzierde pošai Annai asūt īlykta šyupelī – bierneibā kuopuse iz krāsla, dzīduojuse piec dzierdis i vysim bejuse lela prīca. Par sovim vacuokim, kuri bejuši aktivi dzīduotuoji i doncuotuoji, Anna stuosta:
“Munai mamai beja loba dzierde. Dzīduoja daudzi vysaidys latgaliskys dzīsmis, šlagerus i vysa kuo, nu, saprūtams, es tū vysu īsamuoceju. A munam tāvam, nu šytuo laika skotu punkta verūtīs, beja taida aktera meistareiba – vysi nu apleicīnis guoja klauseitīs, kai jis stuosta puorsokys.”
Piec Baltezera školys pabeigšonys, Anna suokuse vuiceitīs sešpadsmit kilometru tuolajā Maltys 1. vydsškolā, iz kuru poša kuojom nūnasuse īsastuošonys dokumentus. Treispadsmit godu vacumā suokuse patstuoveigū dzeivi, dzeivuojuse kūpmītnēs i tik sastdīnis vokorā piec stuņžu guojuse iz Dorotpoli iz sātu, bet svātdīnis reita pusē jau ar salyktu sūmu otkon īts ceļš atpakaļ iz školu. Tūlaik kaidi četri kilometri bejuši juoīt ari pa mežu, i Anna stuosta: “Tod piec kara beja cīši daudz vylku! Es tik verūs – tī lels pāds, tī lels pāds, bet es beju drūšsirdeiga i baile nabeja.” Cyti iz Maltu kuojom vysus divdesmit pīcus kilometrus guojuši pat nu Dagdys.
Anna soka, ka vydsškolys laiks kai jau jaunim cylvākim bejs cīši jauks i aktivs, tok pylns i dažaidu atmiņu – kūpmītnēs nu soltuma pi pluonūs sīnu soluši moti, kūpgoldā āsti iz iudiņa vuoreiti kukuruzys putruomi bez nikuo cyta kluotyn, pošim ar sļapnu molku bejs juokur dyumojūši cepli, bet dzīduotuoja nūsmej, ka niu vysa gryušuo sadzeive nu ituo laika skotu punkta ruodīs jau taida romantiska. Piec vydsškolys pabeigšonys tūlaik septeņpadsmitgadeituo Anna dūmuojuse, kū dareit tuoļuok. Tymā laikā nu kolhozu koč kur cytur beja gryuts tikt, bet, pasasokūt mamys apsvīdeigumam, Annai izadeve dabuot izziņu i atļuovi braukt paceli. Sābri, kuri jau nu ituos pusis beja nūbraukuši, meitini paaicynuojuši pi seve iz Jaunjelgovu, kur, struoduojūt par sekretari i piečuok kaseri, nūdzeivuojuse puora godu. Kod likvidiejuši Jaunjelgovys rajonu, nagrybūt braukt iz tuoļuokam dorbam nūzeimuotū Jākubpili, Anna atsagrīzuse dzymtajā pusē.
Garais ceļš iz operu
“Tymā laikā tikū beja nūsadybynuojuse Rēzeknis Muzykys vydsškola. Beja paguojs vīns gods – es asu muzykys vydsškolys ūtrais izlaidumus. Nu kū – tyvuokuo muzykys vydsškola, aizīšu. Bet es tok naprotu nikuo iz pasauļa, nivīnys notys! Nu dzierde maņ eistyn beja. Juosoka muzykys skūlys pedagogim, kas mani tūlaik pījieme, lelu pateiceibu, jo nu tuo maņ vyss suocēs,” tuoluokū dzeivis ceļu i atsagrīzšonu Latgolā atguodoj Anna.
Dzīduotuoja īsastuojuse kordirigentu klasē, i, tai kai vydsškolys izgleiteiba Annai jau bejuse, Rēzeknē jai beja juosavuica viņ specialī muzykys prīškmati. “Muocejūs piec troka! Nikuo apleik naredzieju!” tai Anna atguodoj itū laiku. Anna cīši prīcojās, ka tykuse vuiceitīs pi Ulda Baluoža (Baloža) – tuo laika školys direktora, muzykys pedagoga, ūtra taida cylvāka – tik rodūša, aktiva, dzierkstūša, ar apbreinojamu skotu iz dzeivi – sovā dorba myužā nav satykuse. Anna sacynoj, ka Baluoža dūtais i degsme palykuse ari juos pošys dorba tuoļuokais pamats. “Školys laikā dzīduojom vīnā dzīduošonā – vysim beja juodzīd korī “Ezerzeme”, dzīduoju kvartetā. Piečuok ari pošai kai kordirigentei beja juosastuoj vuiceibu kora i tuos pošys “Ezerzemis” prīškā. Izamahuojuse asu rikteigi!” nūsmej Anna.
Piec muzykys vydškolys pabeigšonys kai kordirigentei Anna tyka nūzeimuota par dzīduošonys školuotuoju tīpat vīnā nu Rēzeknis vydsškolu, bet paraleli poša Muzykys vydsškolā par godu dabuojuse ari vokalistis diplomu. Iz Rēzekni tūlaik koncertēt beja atbraucs Vaļsts Akademiskais kors, kurā iz nūsaklauseišonu tuo vadeituojam Daumantam Gailim Annu beja īsacejs juos pedagogs Jāzeps Rogovskis, kurs sovulaik pats beja struoduojs Akademiskajā korī. Anna stuosta:
“Nu tai es nūdzīduoju i maņ saceja: labi, taisīs iz brauc iz Reigu! A taidā Reigā es nikod nabeju bejuse!”
Školys, kurā struoduojuse, direktors viņ pascejs, ka tai jau i dūmuojs, ka Anna tī ilgi “nanūsēdēs”.
Tai Anna Šņukute 1962. godā nūbrauce iz Reigu i suoce struoduot Filharmonejā, Vaļsts Akademiskajā korī, kur pavadejuse tuoļuokūs četrus godus. “Korī es dabuoju muzykalitati. Izadzīduojom, izbraukuojom vysur, kur tūlaik tik varēja. Atteisteibai cīši interesants laiks, nu maņ vysod koč kuo dzeivē beja par moz, deļ tuo piec treis godu aizguoju studēt vokalistūs Latvejis Konservatorejā (myusu laikūs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā – EH),” atguodoj Anna. Par paviersīņa punktu tuoļuokajai dzeivei studeju nūslāgumā tyka nūsaklauseišona pi dirigenta Riharda Glāzupa, kurs Annai Šņukutei devs īspieju suokt struoduot operā.
Operys myužs ar variešonu i gribiešonu dzīduot
“Tai suocēs muns trokais i garais ceļš pa operu!” stuostu par dorba gaitom operā īsuoc Anna. Jei ir pateiceiga sovai Konservatorejis laika pasnīdziejai, operys solistei Elzai Zvirgzdiņai, kurei beja izstuostejuse, kas tī juodora, kas nav juodora.
“Muna latgaliskuo izceļsme na vysim kolegim, saprūtams, patyka,” soka Anna, nu itū faktu raudzejuse najimt golvā.
Kab operā dabuotu lūmu, vys tik vajadziejs variešonu dzīduot i dirigentu atbolstu, bet par lūmu skaitu i dzīduošonys daudzumu dorba gaitu laikā Anna navar žāluotīs. Jai bejs taids bolss, ka variejs iztikt bez īsasiļdiešonys i īlekt ari lūmuos tod, kod kaida nu kolegu nav variejuse nūdzīduot voi byut iz generalmieginuojumim, izruodem. Anna stuosta: “Es laukūs dzīduoju i īsatrenieju! Patyka maņ dzīduot, ka atbolsu dzierd. Mums beja taida leja, pūreņš, guoju piec gūvu pakaļ i tik dzīduoju i dzīduoju! Tai i sevi ītrenēju. Taids bolss i doba, ka varēja naīsadzīduot – kai Kārlim Zariņam, par reizi “plēst”!”
Anna Šņukute soka, ka, kab byutu lobs dzīduotuojs, vajagūt talantu i uzcīteibu, ar bolsa variešonu viņ ir par moz – juotur sevi ramūs, atmatūt blokus lītys, kas var traucēt. Asūt vajadzeiga veseleiba, mīra stuoja, jo satraukums daudzim dzīduotuojim ir škierslis, kod izkuop iz skotivis, taipat juoraugūt “naredzēt” skateituoju, tik dūmuot par tū, kas juodora jūs prīškā. Operys solistim ari cīši svareiga ir poškontrole. “Ka dzīduosi ar lelom emocejom, bet nakontrolēsi sevi, bolss kaidā breidī vaira naskanēs,” profesejis smolkumus stuosta Anna.
Annys bolsa eipašeibys i raksturs, kai ari mecosopranam pīmāruotuo lūmu dažaideiba ļuovuši pīdzeivuot ari cīši garu dorba myužu, struodojūt operā da 58 godu vacuma, da 90. godu vyda. Vaicojūt, voi ir bejušys kaidys meiluokuos lūmys, Anna atsmej: “Oi, meiluokūs lūmu vaira nakai vajag! Kaids operā beja repertuars, taidys mecosoprana lūmys i asu dzīduojuse.” Priņcese Eboli “Donā Karlosā”, čyguonīte Azučena “Trubadurā”, būrauka Ulrika “Masku ballē”, meilys dīvīte Venus “Tanheizerā”, faraona meita Amnerisa “Aidā”… Annys lūmu puorskaiteišonu varātu turpynuot vēļ i vēļ – tai kūpā īstudāts i nūdzīduots vaira nakai 30 dažaidu lūmu.
Vysod vīta kaidai dzīsmei latgaliski
Nu i pi operys dorba Annai vyss nanūstuoja – paraleli operdzīduotuojis karjerai Anna Šņukute struoduojuse par muzykys školuotuoju Reigā, vokalū pedagogi Daugovpilī i Reigā, kai ari veiduoja poša sovys soloprogramys. “Maņ beja sešys soloprogramys. Kū tik es tī nabeju dzīduojuse! Vīna daļa beja operu arijis, bet ūtrei kamermuzyka, tautysdzīsmis voi kaidys cytys dzīsmis” atguodoj Anna, pībiļstūt, ka kamermuzykys dzīduošona atsaškir nu opermuzykys – kamermuzykā vaira variejs paruodeit sovu muzykalitati, īškpusi. Anna soka, ka solo dzīduošonā cīši lela nūzeime dzīduotuojam ir sadarbeiba ar koncertmeistaru, i jai vysleluokais atbolsts beja pianiste Inta Villeruša. “Muna sapynu meitine,” nūsoka jei.
Anna Šņukute cytu vydā izaceļ ari ar tū, ka sovulaik Padūmu godūs beja pyrmuo, kas soloprogramuos īsadreikstēja īkļaut dzīsmis latgaliski – tuos beja kai tautysdzīsmis, tai autordzīsmis ar latgalīšu autoru vuordim. Kai veļtejumu Annai komponists Pēteris Plakidis sovulaik sarakstejs ari solodzīsmi “Smotra tiergs Rogovkā” ar Ontona Kūkuoja vuordim, ar itū dzīsmi dzīduotuoja dabuojuse ari pyrmū vītu Jāzepa Vītuola pīminis konkursā. Iz vaicuojumu, aiz kuo dzīduošona latgaliski jai bejuse svareiga, atbiļde īt par reizi:
“A kas es asu? Latgalīte! Leidz tam nivīns nav dzīduojs nivīnu latgalīšu dzīsmi. Tālis Matīss skaitejuos latgalīts, bet jis dzīduoja tik Juoņa Ivanova dzīsmis. Latgaliski es suoču pyrmuo dzīduot. Nivīns maņ nikuo napuormete, nasuove nūst, i, kod kur brauču ar koncertim, vysod kaidu dzīsmi īkļuovu!”
Lela daļa Annys latgaliski dzīduotūs dzīšmu īraksteitys i atrūnamys Latvejis Radejis arhivā. Tī pateiceiba ir taišni Intai Villerušai. “Na jau aiz tuo, ka kaidam cīši interesātu dzīsmis latgaliski, saguoja tuos īraksteit, tei vīnkuorši beja Villerušys, kurei tūlaik struoduoja radejā par koncertmeistari, ideja,” stuosta Anna Šņukute.
Vysys dzīsmis izdzīduotys
Paraleli vysai dzīduošonai saimē izauguši diveji bārni, dāls i meita, bet niu prīcynoj pīci mozbārni. “Vīgli naguoja savīnuot dzīduošonu ar saimi, bet maņ ir ideals veirs, kurs paleidzēja ar sadzeivis daļu, nu ari bārnim saguoja cīst, ka nabeju sātā,” atsazeist Anna. Juos meita Anita Uozuoliņa (Ozoliņa) atguodoj, ka tai i sovu bierneibu pavadejuse operā: “Es dzeivuoju i izaugu operā, zynuoju vysys kulisis i aizkulisis, vysus tārpus. Pīcu godu vacumā pīdzeivuoju tī ari sovu pyrmū platoniskū mīlesteibu. Kuo tik operā naasu redziejuse – aizkulišu dzeive beja interesantuoka nakai poša izruode!”
Vysi Annys bārni i mozbārni ir īpasazynuši ar muzyku, nu kai sovu ceļu tamā cikom izavēlējuse tik mozmeita Evija Skuke (Skuķe), kurei ir komponiste i muzykys školuotuoja, – juos muzykys izgleiteibā lels īguļdejums bejs taišni Annys kai omis atbolstam i pīsavieršonai. Niu obeji – Anna ar veiru – jau laiceņu kai atsagrīzuši i dzeivoj Latgolā, prīcojās par bārnu i mozbārnu gasteišonu. Anna Šņukute soka, ka sovu ir atdzīduojuse – dzeive bejuse cīši interesanta i pīpiļdeita, deļtuo nav sajiutys, ka gribīs dzīduot vēļ. “Muni dorbi vysi apdareiti, nav vaira par kū uzatraukt. Niu pavasarūs prīcojūs par laksteigolu, kurei skaisti dzīd aiz lūga,” nūsmej Anna i aicynoj piec pīcu godu gostūs otkon.