Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Tyvuokajūs mienešūs izīs jauna ar Latgolu saisteita gruomota. “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos” ir tuos autoris Lindys Vorpis godim lūluots dorbs, raugūt vēļ atrast cylvākus, kuri dzeivuojuši Abrinē i tuos apleicīnē – teritorejuos, kurys 1944. godā atdaleja nu Latvejis i īkļuove Krīvejis PFSR. Koč ari ceļš leidz gruomotai nav bejs vīnkuoršs, Lindu voda misejis apziņa – atguodynuot sabīdreibai, ka vēļ ir cylvāki, kurim Abrine ir cīši nūzeimeiga vīta.

Tema, kas cīši svareiga Latvejai

Linda ir vydzemneica, tok vēļ pyrma puora godu breivi runuoja latgaliski, niu volūda vys asūt drupeit pīsamiersuse, partū ka nasaīt kasdīnā tū lītuot. Aizaraušona ar Latgolu jai suokusēs, studejūt baltu filologeju Latvejis Universitatē. Aizbraukuse folklorys ekspedicejā iz Latgolu, kas vyspuor bejuse tik ūtruo reize dzeivē, kod tī bejuse. “Tys daudz kū maineja munā dzeivē. Tod ari suoču vuiceitīs latgalīšu volūdu. Pīmiņu, ka beju pīrakstejuse kursa dorbu par Pētera Šmita latgalīšu puosokom. Tymā dzeivis periodā navarieju īsadūmuot, ka varātu raksteit par taidu temu, kas nav saisteita ar Latgolu,” Linda stuosta, kai dūmuojuse par bakalaura dorba temu. Paraleli studejom jei struoduoja Latvīšu folklorys kruotivē, kur tūlaik nūtyka dorbs taišni ar Abrinis materialim. Tai ari kūpā ar kolegim izdūmuojuši, ka dorbu varātu raksteit taišni par Abrini, koč ari Linda nasliep, ka tūlaik eistineibā par itū vītu nikuo daudz nav zynuojuse. “Pīraksteju bakalaura dorbu, tū aizstuovieju. Nazynu, kai ir cytim, bet maņ palyka taida napabeigta dorba sajiuta, misejis apziņa, ka maņ tys juoturpynoj. Tei tema maņ ruodejuos cīši svareiga Latvejai i tim cylvākim, kas tī beja dzeivuojuši. Saprotu, ka gribīs tū pastuosteit tuoļuok.”

Bakalaura dorba raksteišonys laikā Linda brauce iz Bolvim dareit lauka pietejumu. Tī jei satyka Leontiju Vizuli, kurs beja vadejs “Abrinīšu apvīneibu”, kuruos golvonais mierkis beja dabuot storptautyskim leigumim atbylstūšu Abrinis vaicuojuma atrysynuošonu, nūvieršūt abrinīšu mantiskū i cyta veida diskriminaceju. Jī nūsadorbuoja ari ar eipašumu privatizacejis i kompensaceju pīpraseišonys vaicuojumim. Leontijs Vizulis Lindai īdevs kladeiti, kurā pīraksteiti adresi vysim tim abrinīšim, kuri beja pīprasejuši kompensacejis. “Vīneiguo problema – tei kladeite beja saraksteita 90. godūs suokumā. Vaira napīmiņu, cik viestuļu kūpā es syuteju, bet beja reize, kod ar rūku pīraksteju 30 viestuļu, bet nivīna nu tūs cylvāku vaira nabeja. Beja treis varianti – voi nu maņ nikuo naatbiļdēja, voi posts atgrīze viestuli ar tekstu, ka taids adresats nav zynoms, voi ari sasazynuoja kaids nu radinīku i pasaceja, ka tuo cylvāka, kuru mekleju, vaira nav itamā saulē i vyspuor itū dorbu vajadzēja dareit pyrma 20 godu. Bet es tik 1991. godā pīdzymu, kū es varu padareit!” smejās Linda. Kūpumā jai izadevs atrast vēļ ap 30 abrinīšu, tok gruomotā varēs puorskaiteit 19 atmiņu stuostus. “Vysvaira lepojūs, ka maņ beja īspieja drukuotā veidā sajimt atminis, kū beja pīrakstejuse kuņdze, kura 103 godu vacumā nu ASV atsagrīze Latvejā. Jei beja pīdzeivuojuse Abrinis bombardiešonu, par kū maņ da ituo ari nabeja nikaidys informacejis.”

Pagaisynuot materialus i pa drupeitei vuokt atpakaļ

Bakalaura dorbu Linda aizstuovēja 2013. godā, var saceit, ka nu tuo laika ari suocīs dorbs pi gruomotys. Tys bejs gona sarežgeits i vysaidim pīdzeivuojumim i puordzeivuojumim boguots. “2019. gods vosorā munā datorā īsamete viruss, kas nūkodēja piļneigi vysus failus, kas tī beja. Nikur cytur maņ tūs nabeja, tai es naatgrīzeniski pagaisynuoju lelu daļu nu tuo, kū beja savuokuse – interveju īrokstus, biļdis, ari daļu nu manuskripta. Tod maņ nūsalaide rūkys, dūmuoju, varbyut eistyn nav lamts. Tod vairuokus mienešus nikuo nadareju, partū ka beju dziļā šokā par tū, kas beja nūtics, bet tod pa drupeitei suoču vysu laseit atpakaļ.” Linda soka, ka tei bejuse vuiceiba – niu vysu materialu asūt sataiseitys vairuokys kopijis. Bejuši atsauceigi teicieji, kuri vēļreiz atsyutejuši biļdis, tok dīvamžāļ tuos intervejis, kurys pagaisušys, nav saguojs atjaunuot. Atseviškys intervejis sarunuotys nu jauna, bet suokusēs pandemeja i saprūtams, ka īt gostūs pi senioru tod nabeja pruota dorbs. “Tūs abrinīšu tai vaira nav daudz, i kod saīt jūs atrast, vysu laiku teik lykti koč kaidi nu mane naatkareigi škiersli, kab es jūs navarātu satikt. Vysleluokuo suope, ka datorvirusa deļ maņ pagaisa cīši loba, aptyvai treis stuņdis gara interveja ar teicieju, kura dzeivuojuse Pūrmolys pogostā. I beiguos ir tai, ka munā gruomotā nabyus nivīna stuosta nu Pūrmolys pogosta.” Bejuši ari vysaiduoki kuriozi. Reiz Linda, kura tūlaik dzeivuojuse Valkā, speciali atbraukuse iz Reigu, kur īprīšk jau sarunuota interveja ar kaidu teicieju. Reitā, kod jai pīzvanejuse, kab precizātu sasatikšonys laiku, sīvīte atsacejuse, ka vyspuor jau nimoz Abrinē naasūt dzeivuojuse. Sovpus nu molys Lindai reiz pasaceits, ka jei kai vydzemneica nimoz nadreikstūt raksteit par Abrini, tys asūt juodora latgalīšim.

Vīnkuorši nav guojs ari ar finansiejuma dabuošonu gruomotys izdūšonai. Vairuokys reizis īsnāgti projekti Vaļsts Kulturkapitala fonda konkursūs, tok vysi nūraideiti. Tok tod Lindu uzrunuojuse izdevnīceiba “Latvijas Mediji”. Lai ari varātu dūmuot, ka jī pamanejuši ar gruomotu saisteituos aktivitatis Facebook, kur jau pyrma vairuoku godu izveiduota lopa, kurā var sekuot leidza tuos veiduošonai, izaruod, ka tai nav. Kaidys intervātuos abrinītis meita asūt pīrakstejuse par Lindu viestuli “Latvijas Avīzei”, i tai izdevnīceiba par jū izzynuojuse.

Iz Abrini vēļ juoaizbrauc

Itei byus pyrmuo gruomota par Abrini, kuruos centrā ir vairuoku cylvāku atmiņu stuosti. Pyrma tuo, 1997. godā izdūta Bruno Vilka (Leontija Vizuļa pseidonims) gruomota “Abrenes biķeris”, kurā varēja skaiteit ari atmiņu stuostus, kai ari Mihalinys Supis atminis “Tālā Purvmala sapņos sērst nāk”. Daudz vierteigys informacejis izadevs atrast ari periodika.lv i digitalizātajūs arhiva materialūs, tok ir daudz lītu, kū var izzynuot tik, runojūt ar cylvākim, kuri dzeivuojuši Abrinē. Gruomotā “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos” atminis papyldynuos kartenis, kas byus kai nu teicieju personeigūs arhivu, tai nu muzeju i biblioteku, kai ari pošys Lindys fotografātuos. Atmiņu stuostu fragmenti gruomotā atlaseiti tai, kab izaveiduotu kūpaina – tī byus individuali stuosti par leidzeigom temom, kai tradicejis, storpetniskuos attīceibys, bierneibys atminis, školys laiks. Dažūs stuostūs atspīgeļuotys ari 1940. gods nūtikšonys. Saprūtams, ka iz atmiņom kai viesturis olūtu juosaver ar kritisku aci, tī asūt gona daudz idealizacejis, tok ir ari gadīni, kod vīns stuosts apstyprynoj īprīšk stuosteitū. “Cylvāki, kurus intervieju, puorsvorā Abrinē ir dzeivuojuši Latvejis laikā i piec 1940. gods juņa voi vāluok aizbraukuši paceli. Ulmaņa laiki jau vyspuor teik idealizāti. Ka bierneiba voi jauneiba ir pavadeita Ulmaņa laikūs vītā, kas niu ir aiz rūbeža, tys, pa manim, ir dubultā. Bet ari maņ pošai, klausūtīs stuostus i verūtīs kartenis, ruodīs, ka tī nazkod beja skaisti,” Linda smaida, ka ari jai pošai dalypuse tei idealizaceja.

Gruomotys autorei pošai tai ari vēļ nav izadevs tikt iz pošu Abrini aba myusu dīnuos Pitalovu. “Tyvuokais, kur asu bejuse, ir pīrūbeža zonā, kur atsaroda agruokais Gauru pogosts. Tys beja 2013. gods martā, kod brauču veikt pietejumu bakalaura dorbam. Pyrma nabeja suocīs kars Ukrainā, beju izdūmuojuse beidzūt aizbraukt iz Abrini. Muna dūma beja tī sameklēt ākys, kas sasaglobuojušys nu Latvejis laika. Zynu, ka vairuokys ākys ir sasaglobuojušys, vairuokys ir nalobā stuovūklī, bet apsaveramys. Ir taidys, kas transformiejušuos, pīmāram, luteraņu bazneicai nūjimts tūrņs, i niu tī muzejs. Bet nazkodejā aizsorgu nomā vāluok bejs kulturys noms, tok niu tī ir aizsysti lūgi. Grybātu salikt kūpā tuo laika i myusu dīnu kulturainovu, kai tei puorsamejuse. Plānoju iz prīšku, kod tys politiskūs apstuokļu dieļ byus īspiejams, tū ari realizēt.” Linda soka, ka tei vys jau nabyus gruomota, dreižuok fotoizstuode. Taipat kaidreiz jei varātu pīsagiut pi Abrinis folklorys izlasis sastatiešonys. Eistineibā taišni ar tū jei ari sovulaik gribiejuse suokt, tok saprotuse, ka tī materiali byus pīejami vysu laiku, bet teiciejus juorauga satikt, cikom jī vēļ ir.

Vīneigī, kurim ir tīseibys lemt

Bejušajim abrinīšim jūs bierneibys zeme vys vēļ ir cīši suopeigs vaicuojums. Ari vairuoki Lindys uzrunuotī potencialī intervejamī kategoriski atsasacejuši runuot par itū temu, deļtuo, ka nav gribiejuši tū atguoduot. Vēļ daži nav bejuši gotovi runuot ar nazynomu cylvāku, partū ka nazynuojuši, voi var jai uzaticēt. Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys dabuot atpakaļ dzymtys eipašumus jī navarēja, jo tei ir cytys vaļsts teritoreja, nu Latvejis pusis viņ tyka izmoksuotys kompensacejis voi pīškierta zeme cytur. Kab aizbrauktu iz kopim, kur paglobuoti jūs pīdereigī, juokuortoj viza. I pat gadīņūs, kod sakuortoj vizu i veseleiba vēļ ļaun, nav jau vaira tī sātys, iz kuru aizbraukt. Tukšuos sātys tyka nūjauktys, puorcaltys iz cytu vītu voi vīnkuorši nūlaistys tai, ka piec godim nu tūs nikas nav sasaglobuojs. Taipat teik puormasts, ka 2007. godā, parokstūt Latvejis i Krīvejis rūbežleigumu, nu Abrinis tyka atsasaceits, nareikojūt par tū referendumu. “Beja taidi cylvāki, kuri skaita, ka tys nav pareizi, ka Abrine tyka atdūta nagūdeigai. Par tū vajadzēja lemt tautai. Beja ari cylvāki, kuri, zynūt vysys padūmu laika Abrinis etniskuo sastuova izmainis, saceja, ka tuos palikšona Latvejai tik palelynuotu “Saskanis” elektoratu.” Ari poša Linda skaita, ka referendums vys tik beja vajadzeigs, koč ari Satversmis tīsa piec tuo atzyna, ka vyss nūtics lykumeigai. “Satversmis tīsa tūlaik lēme, ka Abrine nav Latgolys daļa, bet jaunpīvīnuota teritoreja. Tok viesturiski tei ir baltu tautu apdzeivuota zeme, kas vīnkuorši vairuokus godu symtus beja pakļauta puorkrīvuošonai,” soka Linda, atguodynojūt, ka par Abrinis teritorejā dzeivojūšajim puorkrīvuotajim latvīšim jau 19./20.gs. mejā rakstejuši Augusts Bīlenšteins i Jānis Endzelīns. Jei ari ir puorsteigta, ka piec lelūs diskuseju sabīdreibā rūbežleiguma paraksteišonys laikā, niu vyss ir pīkluss i Abrinis temats ļaudim vaira nav aktuals. “Suomeja ari pagaisynuoja Kareleju, jim par tū ir pīraksteitys vairuokys gruomotys. Dūmoju, ka ari mums ir vajadzeiga itei gruomota, kab izstuosteitu cylvāku stuostus. Jī eistineibā ir vīneigī, kurim ir tīseibys lemt, voi tei zeme ir vajadzeiga, voi nav.” Linda tur nūceju, ka gruomota liks cylvākim padūmuot i jī lobuok saprass, deļkuo Abrinis vaicuojums cylvākim vys vēļ ir suopeigs.