Latgaliskajam ir sovs šarms, i tys roda pīdereibys sajiutu. Saruna ar Kristīni Veinšteinu
Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv
Daugovpiļs teatris ir vīneigais profesionalais teatris Latvejā, kur nu 2011. gods vysmoz reizi godā teik īstudāta izruode latgaliski. Vīns nu cylvāku, kurs aktivi īsastuoj i atbolsta latgalīšu volūdys lītuojumu, ir Daugovpiļs teatra aktrise, teatra vaļdis prīšksādātuoja paleigs muokslinīcyskajūs vaicuojumūs Kristīne Veinšteina, kura reiz par šmukom acim tykuse teatra vidē i niu sovu dzeivi bez tuo navarātu izatāluot.
Pastuosti drupeit par sevi, nu kurīnis tu esi?
Es īmu nu Pļaveņu, vysa muna bierneiba tī ir paguojuse. Poša mozūtne varbyut vaira beja Kolupā da kaidu 5–6 godu, tod myužeibā nūguoja muna baba i vacjuks (tai mes saucem vacūtāvu), i mes iz tīni vaira eisti naasam braukuši, tik kopusvātkūs voi vīnkuorši apcīmuot sovus aizguojiejus. Kod daguoja studiešonys laiks, nu suoku īsastuoju Latvejis Universitatē, tī nadaudz pasavuiceju Filologejis fakultatē latvīšu volūdu i literaturu, tok vieļuok saprotu, ka volūdys i literaturys pietnīka profeseja deļ mane ir puoruok zynuotniska i es Latvejis Universitati samaineju pret Daugovpiļs Universitati, tī vuiceja jaunūs školuotuojus i varēja apvīnuot latvīšu volūdys, literaturys un kulturviestures vuiceišonūs. Es dabuoju školuotuoja diplomu i puors godus ari nūstruodovu profesejā.
Voi nu suoku īsadzeivuot Daugovpilī beja gryuši?
Kod 1999. godā atbrauču iz Daugovpili, maņ pošai nabeja cīši pozitivys attīceibys ar krīvu volūdu. Beja gryuši, ka tu īej veikalā, redzi preci, vys navari jū dabuot, partū ka navari tū nūsaukt. Tok juosoka, ka itū godu laikā Daugovpiļs palīk arviņ latvyskuoka, niu veikalūs vysi puordevieji tevi sveicynoj latvīšu volūdā, ari iz īlys arviņ bīžuok var dzierdēt latvīšu i latgalīšu volūdu. Maņ cīši žāļ, ka Daugovpiļs nadabuoja Eiropys kulturys golvyspiļsātys titulu, maņ redzīs, ka tys byutu devs pareizū atspierīni piļsātys atteisteibai.
Daudzim Daugovpiļs kai piļsāta napateik, soka, ka te ir puoruok krīvyska vide. Maņ Daugovpiļs pateik, pa munam, tei ir nasteidzeiga, daudzveideiga i lelu īspieju piļsāta, kurā var dzeivuot i eistynuot sovus sapynus.
Muna meiluokuo vīta Daugovpilī ir pi Daugovys – ir vīns tiļteņš zam ceļa, tī var pīīt pi pošys Daugovys, īmierkt kuojis, viers teve brauc mašynys, nu vīnys pusis, tu asi lelā piļsātā, nu ūtrys – taidā mozā mīsteņā.
Ari runuot latgaliski tev nasaguodoj gryuteibys.
Latgalīšu volūda munā saimē īt nu mamys. Tok, studejūt Latvejis Universitatē i Daugovpiļs Universitātē, mums beja foršys pasnīdziejis – Lideja Leikuma i Janīna Kursīte-Pakule. Juos īvede tymā latgaliskajā i puorlīcynuoja, ka byut latgalīšam ir myusdīneigai. Jūs vadeitī kursi beja tik īdvasmojūši, ka gribiejuos ari pošim runuot, meklēt vaira informacejis i dareit koč kū latgaliski. Navar nūlīgt, beja laiks, kod daudzi latgalīši kaunejuos nu to, ka runoj „napareizi” latvyski, bet tagad es prīcojūs, ka latgalīšu volūda ir īkaruojuse sovu vītu cylvāku sirdīs i Latvejā kūpumā. Niu, kod nav mieginuojumu, raugu ari pīsaslēgt tīšsaistis volūdys nūdarbeibom, tei cīši loba līta, kab atguoduot pīmierstuos pareizraksteibys lītys. Volūda dzeivuos viņ tod, ka mes poši tū lītuosim, ka byusim lapni par sovu latgalīšu volūdu, tod tai byus ari puormontuojameiba. Seriala FATI izveidei beja dīzgon pagryuši atrast jaunīšus, kas runoj latgalīšu volūdā. Daugovpilī pamatā vystik jaunīši runoj latvyski voi krīvyski, sovpus Augšdaugovys nūvodā – vairuok latgaliski.
Kai tev redzīs – kai jaunīšus varātu īiņteresēt latgalīšu volūdā i kulturā?
Pa munam, byutu tikai pareizi, ka Latvejis Televizejā byutu raidejumi latgaliski. Pīmāram, LTV7 it kai sevi pozicionej kai minoritašu volūdu televizejis kanalu, tok iz kaidu volūdu līk vysu uzsvoru – iz krīvu. Parkū nav koč vīna ziņu raidejuma latgalīšu volūdā? Pa munam, taišni ar vysaida veida plošsazinis leidzeklim varim vaira uzrunuot jaunīšus. Nu ūtrys pusis, mes jau poši ari grākojam i puoruok moz izmontojam rokstu volūdu. Tymā pošā tviterī voi Facebook vīgļuok i dreižuok ir pīraksteit latvyski. Niu seriala fiļmiešonys laikā bīžuok saguoja sasaraksteit ar Latgolys producentu grupys puorstuovi Gunti Rasimu. Es cytreiz grākoju i dreižuok pīrokstu jam latvyski, cikom jis vysod korekti atbiļd latgaliski. Tys ari mani pīspīž sasajimt i atbiļdēt jam latgaliski. Taipoš ari Valentins Lukaševičs i Māris Susejs, jī konsekventi vysod runoj latgaliski, nav gadīņu, kod jī saceitu “parunāsim latviski”.
Taišni ūtraižuok – ka tu muoki runuot latgaliski, tod runojam latgaliski. Tys dūd taidu kai stimulu i vēļreiz atguodynoj, ka ir forši runuot latgaliski. Ari kod nūteik teatra īstudiejumi latgaliski, tu pats suoc runuot vaira latgalīšu volūdā i redzi, ka ari cylvāki tev apleik arviņ vaira i vaira runoj latgaliski.
Mums ar saimi ir tradiceja 4. maja svātkūs apbraukt kaidu nu Latvejis azarim. Itūgod beja Lubuona azara kuorta. Mes braucam i vīnā vītā saguoja drupeit apsamaļdeit i navariejom saprast, niu atsarūnam Rēzeknis voi Modūnis nūvodā. Īguojom vīnā veikalā, nasaprotom, kur atsarūnom i pieški puordevieja vaicoj: “Nu, meitinis, kū gribēsit?” I pošim iz reizis taids: “O, jā, asam Latgolā!” Latgaliskajam ir sovs šarms, i tys roda pīdereibys sajiutu.
Kai aizasuoce tovs i teatra kūpeigais ceļš?
Daugovpilī dzeivoju nu 1999. goda, nu tuo poša goda asu ari saisteita ar teatri. Tūlaik Valentīns Maculēvičs Daugovpilī beja izveiduojs taidu kai jaunīšu teatra studeju. Kaidu reizi, īmūt universitatē garum Valentīnam, jis maņ soka: “Oho, tev nu gon šmukys acs, voi nagribi pastruoduot teatrī?” Tai es pīkrytu i tyku teatrī. Mums tūlaik beja pavysam mozeņa studeja, i piec kaidys šaļts tyka saorganizāta ari latvīšu trupa, kurys pyrma tuo nabeja. Teatra studejis beja četrus godus (tuos organizēja Daugovpiļs Universitate kūpā ar Latvejis Kulturys akademeju), nu suokuma myusu kursa vadeituojs beja Valentīns Maculevičs, piečuok Anna Eižvertiņa. Piec vuiceibu, 2004. godā, tyku Daugovpiļs teatrī.
Voi tev ir kaida lūma, kuru tu koč kod nūteikti grybātu nūspielēt?
Vēļ sovā izlaiduma runā saceju, ka nūteikti grybātu nūspielēt taidu lauku sīveņu, kaidu nūspielēja izcyluo aktrise Lilita Bērziņa filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Nikod naasu dūmuojuse par Džuljetys voi tamleidzeigom lūmom, maņ vaira grybātūs taidu pamateigu i ar raksturu.
Cik vīgli voi taišni ūtraižuok – gryuši, ir saglobuot balansu teatrī storp vairuokom volūdom?
Saglobuot balansu pavysam nav vīgli. Myusu skateituojs pamatā vystik ir krīvyski runojūšs. Tok pādejuo gods tendeņcis, eipaši direktora Olega Šapošnikova vadeibā, mums zeimej izmainis skateituoju parodumūs – niu arviņ bīžuok latvīši īt iz izruodem krīvu volūdā i ūtraižuok – krīvyski runojūšī īt iz izruodem latvīšu volūdā. Ari daudzuos izruodēs niu skaņ vairuokys volūdys, tai ari raugom balansēt. Vys juopīzeist, ka izruožu krīvu volūdā vystik ir vaira, nakai latvīšu volūdā. Juosoka, ka pat, nasaverūt iz pandemejis ītekmi, cylvāki īt iz teatri, i tys prīcej. Mums pagaidom nav taidys sistemys kai Dailē voi Nacionalajā, ka var īsaguoduot izruožu abonementu i apmeklēt vairuokys izruodis, tymā skaitā ari pyrmizruodis. Vys mums ir sovi tradicionalī skateituoji, kuri, izzynojūt par jaunu izruodi, iz reizis īt iz kasi piec beletu, ir ari skateituoji, kurus uzrunoj, kas konkrets, pīmāram, režisors, izruodis nūsaukums voi stuosts. Pa munam, teatra skateituojs ir juoaudzynoj nu mozūtnis, deļtam mes ari aktivi struodojam ar školom, kab bārnim īšona iz teatri palyktu par tradiceju.
Teatra izruodis latgaliski vys vēļ ir gona lels ratums.
Latvejā mes asam pyrmais profesionalais teatris, kurs īstudēja izruodis latgaliski, pyrmuo beja “Klepernīku pogosta zvaigzne” 2011. godā. Izruodis autore ir dokture nu Preiļu pusis ar pseidonimu Kristīne Jokste. Piec tam Nacionalajā teatrī pasaruodeja Danskovītis izruodis. Nu tuo laika kotru godu raugom vysmoz vīnu izruodi īstudēt latgaliski. Pādejū godu laikā asam izruodem pīslāguši ari bārnus, beja izruode “Raganeņa” – latvyski i latgaliski, i niu byus “Spreideits” tikai latgalīšu volūdā.
Pastuosti vaira par Daugovpiļs teatra sezonys aktualitatem.
Nupat ir izguojuse režisora Georgija Surkova izruode “Latviešu šausmu stāsti”. Izruodis stuosti nav taišni par šausmom, cik par latvyskū dzeivisziņu. Mums, latvīšim, nav jau daudz tūs šausmu, ir mygla, viejs, kopi, vys mes ar sovom šausmom prūtam sadzeivuot. Pavysam dreiži izīs ari dramaturga Gunāra Priedis luga “Zilā” krīvu volūdā, i asam ari īsuokuši dorbu pi Annys Brigaderis lugys “Sprīdītis” latgalīšu volūdā. Paļdis juosoka ari Monikai Zīlei, kura mums daudzus dorbus ir tulkuojuse latgaliski. Vysspylgtuok maņ atmiņā ir palics juos dorbs “Vosorys saulgrīžu burvesteibys”, tei beja izruode piec Šekspira lugys “Sapnis vasaras naktī”.
Tu suoc skaiteit tekstu i saprūti, ka anglim ar latgalīšim ir gona daudz kuo kūpeiga, taipoš maņ redzīs, ka latgalīšim ir daudz kuo kūpeiga ar spānim. Mes asam drupeit korstasineiguoki par cytu nūvodu latvīšim. Es nazkai saceju, ka vacumā raksteišu doktora disertaceju par tū, kas spāņu volūdai kūpeigs ar latgalīšu volūdu.
Nūslādzūt myusu sarunu, grybātu vēļreiz skaiteituojim atguodynuot, ka tu esi ari pyrmuo seriala latgaliski FATI tekstu autore. Voi seriala izveide ir nūsaslāguse?
Nui, ir taida līta. Vys process vēļ nav beidzīs, niu ir pabeigta malnuo montaža, struodojam pi titru i cytu tehnisku līteņu, tok ir prīca, ka lelais dorbs ir pabeigts, cerēsim, ka ari rezultats byus lobs. Pyrmizruodi Latvejis Televizejā plānojam 29. decembrī 22.00 stuņdēs i vēļ div serejis byus 5. janvarī.