Pīrūbeža cīmu stuosti. Gološova (+FOTO)
Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv
Nu novembra mieneša portalā teik suokta jauna rokstu sereja “Pīrūbeža cīmu stuosti”, kur tiks viesteits par tim cīmim, kuri atsarūn sūpluok rūbežam ar Krīveju i Boltkrīveju. Rokstu sereju īsuok Gološova – cīms Ludzys nūvoda zīmeļaustrumu styurī pi poša Latvejis-Krīvejis rūbeža.
Gološova, saukta ari par Aizgāršu ci Golyševu, teik skaiteita par apdzeivuotuokū vītu Gološovys pogostā. Tei atsarūn 30 kilometru attuolumā nu Ludzys. Itūgod pogostā registrāti 299 dzeivuotuoji. Sprīžūt piec Centraluos statistikys puorvaļdis datubazis, dzeivuotuoju skaits Gološovā kotru godu saryuk vidieji par devenim cylvākim. Cīmā dorbojās pogosta biblioteka, tautys noms i diveji puortykys veikali.
Nu pyrmuo skota Gološova ruodīs tukša: nivīnys mašynys, lela, pamasta āka ceļa molā, kur bejs veikals i iedneica, kur par kū līcynoj viņ palykušī uzroksti nu 90. godu. Tys līk dūmuot, ka koč kod ite ir bejs cyts kasdīnys ritms i cyta atmosfera. Pyrmuo zeime, ka aiz kluseibys vys tik ir sabīdriski aktiva dzeive, ir ziņuojumu dieļs. Pi tuo dalykti ari puors sludynuojumi, ka īpierk dziervinis, īpierk mežus, škaļdeitys molkys pīduovuojums i moza zeimeite par dzeivuotuoju sapuļci tautys nomā. Te ari afiša par rudiņa balli, kur golvonais nūsacejums ir pajimt leidza grūzeņu i lobu nūskaņuojumu. Re, cik vys vīnkuoršai!
Iz “T” veida krystceļu atsarūn pats centrs – tautys noms. Vīnā pusē tam mozs veikals-kopejneica ar nūsaukumu “Merkurs”, tok ūtrā – padūmu okupacejis pīminieklis. Īraugom drupeit pavārtys tautys noma durovys. Nūsprīžam, ka tī nūteikti kaids struodoj.
Pa tautys noma telpom ar fonā īslāgtu krīvu popmuzyku šiverej apkūpieja Ludmila. Suokumā jei cīši izavaira runuot, aizabyldynojūt, ka vysu pasaceis prīšknīceiba, kurys itūšaļt nav, tok vāluok jau drūsai atsaraisa sarunā. Ludmila atkluoj, ka itymā omotā tykuse caur biržu (Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturu – M.P.) i šudiņ īvad kuorteibu i kurynoj cepli reitdīnys cīma dzeivuotuoju sapuļcei.
“Kaida tema, par kū runuosim – poši nazynam. Nu Ludzys atbrauks puorstovi. Koč kū lemsim. Afiša ir, cylvāki parosti īt iz itaidom sapuļcem. Sapuļcis parosti ir reizi ci divejis reizis mienesī,” stuosta Ludmila.
Kūpumā dzeivuotuoju ir moz, tok jī ir cīši aktivi sabīdryskajūs pasuokumūs. Kai pīmāru sīvīte pīmiņ paguojušū pīktdīni, kod pogostā tika atzeimāta Ražys dīna. Par gūdu tam tautys nomā tyka reikuota jau īprīšk pīmynātuo rudiņa balle. Pasuokumā beja apmāram 25 cylvāki.
Iz vaicuojumu, kur tod palykuši vysi Gološovys dzeivuotuoji, Ludmila soka, ka lela daļa ir uorzemēs voi puorsacāluši iz leluokom piļsātom: “Kaids uorzemēs, kaids Reigā, cyts Rēzeknē, Daugovpilī dzeivoj. Munejī bārni ari ir paceli: diveji dzeivuoj Daugovpilī, vīns Vuocejā. Jaunatnis tai iz vītys nav. Atbrauc tik iz breivdīnom ite. Vysa jaunatne ir aizbraukusi. Agruok gon beja. Tai parosti jau vosorā atbrauc, kod ir atvalinuojumi.”
Ludmila Gološovā dzeivoj jau 35 godus. Poša ir nu Moldavejis, tok Gološovā tyka kūpā ar saimi, kod beja pavysom mozeņa. “Bārni pīdzima ite. Agruok ite beja lelys dorba īspiejis, tod vyss kolhozs izjuka. Struodoju pi Daugovpiļs, slauču gūvs. Tai kai pasaruodeja veseleibys problemys, saguoja braukt atpakaļ iz sātu. Tai nu ite asu.”
Sīvīte ar mums runoj krīviski. Latvīšu volūdu nazyna cīši labi, latgaliski ari narunoj. Tok soka, ka juos bārni labi zyna latvīšu volūdu, tai kai vuicejušīs latvīšu plyusmā Malnovys školā. Tok Gološovys dzeivotuoji sovā storpā vaira runoj krīvyski, mozuok latgaliski. Ir ari latgalīši, kas sovā storpā runoj latgaliski, bet puorsvorā vysa komunikaceju nūteik tik krīvu volūdā. “Mes kai vacuoka godu guojuma cylvāki naasam vuicejušīs latvīšu volūdu, tok niu tū ir vēļ gryušuok izdareit. Gryuši ir ar tū volūdu. Vēļ sarežgeituok ir koč kur braukt, vuiceitīs. Vajadzeigs dators i cytys lītys,” par volūdys vuiceišonuos gryuteibom stuosta Ludmila.
Tok nav tai, ka latvīšu volūdys kasdīnā vyspuor nabyutu. Ludmila soka, ka cytreiz verās zinis latvyski. Jai nav televizejis, tok ir internets, kur ir vareiba īslēgt dažaidus medejus. “Kaidus vuordus saprūtu, kaidus nā. Interese ir par tū, kas nūteik vaļstī, pīmāram, par Saeimu. Niu aktuali ari par tū, kas myus tuoļuok sagaida, kaidys byus cenys. Cytreiz par viestim vaicoju sābrineicai – kas tī i kai beja. Jei maņ tod izstuosta.”
Gološovys infrastruktura ar nav cīši lela – cīmā ir div veikali. Agruok beja pamatškola i bārnu duorzs, kas laika gaitā tyka slāgti. Gološovā autobuss atīt div reizis nedēļā – ūtartdiņ i catūrtdiņ. Ar autobusu ir vareiba dabraukt da Kuorsovys i tymā pat dīnā vokora reisā atpakaļ. Cytu reisu nav.
Gološova cīši lepojās ar sovu pareizticeigū bazneicu, kas izaceļ ar naparostom kruosom i arhitekturu. Tok, vaicojūt Ludmilai par apsavieršonys objektim, jei pastuosta tik par Ūtruo pasauļa kara pīminekli sūpluok tautys nomam. 9. majā cylvāki lyka pučis pi pīminekļa, puorsvorā tuos bejušys babenis, tok itūgod puču tī vaira nabejs. “Itūgod nivīns naguoja i nalyka. Es nikod naguoju. Tū pīminiekli laikam ness nūstyn. Nazynu, voi asu par voi pret. Nu stuov tys pīmineklis, nivīnam natraucej. Nu, ka vaļdeibai tai vajag, nu tod lai dora. Tys, kū soka cylvāki – vaļdeiba taipat izdareis pa sovam. Deļkuo jaukt nūst? Tī tok ir tuos šiļteitis ar pīmiņu,” puordūmuos doluos Ludmila.
Sīvīte ari stuosta, ka na tik par pīmineklim, bet ari par kara situaceju dzeivuotuoju storpā naasūt konfliktu i vyss teik uztvarts mīreigi. Cylvāki Gološovā ir laipni, nav nikaidys agresivitatis. Biegļu ite nav, tok kara suokumā biegļu gaituos nu Ukrainys beja atbraukusi sīvīte pi muosys, kas dzeivoj ite. Ludmila i puorejī dzeivuotuoji jai pīduovuojuši paleidzeibu i atbolstu. Niu biegļu vaira nav bejs.
Kūpumā situaceja pīrūbežā ir vārojama kai mīreiga. Nav satraukuma, ka tīpat, puori upei, ir agresorvaļsts Krīveja. Gološovys dzeivuotuoji cīši uzatyc rūbežsorgim. Rūbežsorgi kotru dīnu uzrauga pīrūbežu, patrulej i puorbauda cīmus, kab nabyutu svešinīku.
Kai nav svešinīku, tai ari nav jaunuos paaudzis i jaunu seju cīmā. Ari Gološovys dzeivuotuojs Andris, kuru sateikam pi veikala, stuosta, ka vysa tuos aktivuo dzeive ir palykuse īprīškejūs laikūs: “Ite puorsvorā ir pensionari. Pasuokumi – tys vaira nav deļ myusu. Zīmā “zagotovkys” taisam, vosorā molku gatavejam. Tai jau sātā dorba pīteik. Ir mozs duorzs, vystys, suni, kači. Dzeivojam pa druskai.”
“Asu dzims itymā apgobolā. Vuicejūs Kuorsovā, dzeivuoju Ludzā. Tuoļuok armeja, dorbs fabrikā, apsaprecieju. 1993. godā puorsacieļu ite, Gološovā, deļtuo, ka fabrikā vyss suoka brukt. Maņ beja mašyna tūlaik, īmaineju tū pret sātu. Tai i suoču dzeivuot ite, “ par dzeivis celim stuosta Andris.
Veirīts vys tik drupeit muok latgalīšu volūdu i saprūt ari latvyski, tok taipat jis ir pīrads pi krīvu volūdys i jam ārtuok ir atbiļdēt krīvyski. “Latgaliski ite nav ar kū runuot, vysi runoj krīvyski. Zinis veramīs latvyski kanalūs LTV1, LTV7.”
Breinumainā kuortā redzim iz veikala pusi ejūt jaunu sīvīti ar bārnu. Sasprīžam daīt da juos, dūmojūt, ka pasaveice satikt ari jaunū paaudzi Gološovā, tok izaruod, ka sīvīte ir biegle nu Ukrainys, kas pa ceļam iz Krīveju nūstuojuse Gološovā.
Marija ar veiru i div mozom meitom 12. oktobrī beja izbraukuši nu Kijivys, kod suocēs piļsātys bombardiešona. Meklejūt drūšu patvārumu, saime izlēme dūtīs iz Krīveju, pi rodu Tverā. Tei beja jau pīktuo dīna, kai saime ir biegļu gaituos.
“Reit juobrauc iz rūbežu. Braucem caur Pūleju iz Leitovu, niu asam Latvejā. Pagaidom nav ni jausmys, kur mes ite paliksim par nakti. Pagaidom meklejam, varbyut koč kas koč kū izīrej. Dīnu, div mums ir koč kur juopadzeivoj. Atbraucem ir mašynu,” par ceļu stuosta Marija.
Gološovā saime ir caurbraucūt, tok īspaids par cīmu ir cīši lobs. “Gološova – mīreiga, cylvāki komunikabli, pozitivs īspaids. Jau satykom div sīvītis. Juos apsavaicuoja, iz kurīni mes braucam. Latvejā niu jiutamīs drūseibā, saleidzynojūt ar Kijivu. Tī niu nav labi.”
Ceļs ir bejs cīši gars, i saguojs sasastapt ar vairuokom gryuteibom, kū nūteikti nasagrybātu atkuortuot. Ari itymā šaļtī saimei ir gryuteibys ar dokumentim – jī ir cytā vaļstī, kur ir cyta volūda, cyti lykumi, tok dokumenti taipat ir juokuortoj, kab tyktu puori rūbežam. “Niu juotaisa koč kaida deklaraceja mašynai. Niu meklejam tyvuokū notaru, kab mudri aizpiļdeitu vysus dokumentus i varātu dūtīs puori rūbežam. Nu Kijivys aizbraucem drūseibys piec, pyrmom kuortom, deļ bārnu. Storp Leitovys, Krīvejis i Latvejis rūbežu ir taids neitralais koridors. Tys, kas maņ napatyka – mes tī stuoviejom pusūtru dīnnakti. Tī nav, kur nūpierkt ni iudini, ni paēst koč kū bārnim. Rūbežsorgi deve sovus puorpalykumus, kū beja pajāmuši leidza sev iz dorba pušdīnem. Kaids īdeva uobeli, kaids ībīzynuotuo pīna. Beja šausmeigi. Moments, kod tev ir nauda, bet tu vīnkuorši navari nikuo nūpierkt. I, poši saprūtit, ka pa četrom dīnom ceļā vysi kruojumi, prūtams, ir beigušīs. Tys beja vysšausmeiguokais, kū puorvariejom pa ituom četrom dīnom ceļā,” gryuteibys pīmiņ Marija.
Tok niulejī puordzeivuojumi ir mozi saleidzynuojumā ar tū, kū saimei kars nūdarejs īprīšk. Situaceja paruoda, ka dzeivē vyss var dreiži pasagrīzt kuojom gaisā. “Kara šausmuos iz nervu pamata nūmyra tāvs, piec treju nedeļu muote. Vacuokus kremiejom, pajēmem urnenis i niu vadam tuos iz dzimtini, iz Tveru. Vyss ir cīši sarežgeiti, iz prīšku nikuo vyspuor navar plānuot, vyss var dreiži pasamaineit. Tī, kur byus mīreigi, tī i paliksim,” par puordzeivotū stuosta Marija.
Ari iz rūbeža cīši vyss īsavalk, tai kai puorbaudis ukrainim ir vysai ilgys. “Rūbežsorgi pret mums atsatīc normalai, tik tys, ka Kijivys numerus iz reizis puorbauda. Vysys Ukrainys mašynys stuov atseviški i ilguok par vysom. Cīši detalizāta i preciza puorbaude. Leidz pat zečem. Jam uorā, puorbauda, skenej, vaicoj. Mani, veiru, vysus piec kuortys.”
Niu, atsarūnūt Latvejā, saime jiutās lobuok i mīreiguok: “Vakar bejom cīši izsolkuši nu tuos neitraluos zonys, a šudiņ jau kuorteigi sasapierkom Gološovys veikalā – zierņu burkys, konservi, ībīzynuotais pīns, maize, boltmaize i vēļ vysa kuo. Cenys lobys.”
Gološova ir ari latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – īlu nūsaukumu zeimis papyldyuotys ari latgaliski. Vaira īpazeistūt Gološovu, ruodīs, ka, koč ari cīms ir moz apdzeivuots, tuo dzeivuotuoji dzeivoj draudzeigi i saticeigi. Kasdīnā sasateik pi veikala, apsarunoj i kotrys dūdās iz sovom mozajom saimisteibom.