Fotoizstuodē apkūpuoti Latgolys saimineicu stuosti par kulinarū montuojumu
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejs ir eistynuojs projektu “Latgales virtuves garša”, kura gaitā tyka apzynuotys saimineicys vysā Augšdaugovys nūvodā, apkūpojūt jūs stuostus, pīredzi i ari receptis. Sadarbeibā ar Kolupa pogosta šefpovuoru Haraldu Saušu, saimineicom Viju Kudiņu nu Aglyunys i Ilzi Stabulnieci nu Kruoslovys nūvoda, tyka organizātys treis meistardarbneicys, gatavojūt senejūs Latgolai rakstureigūs iedīņus, kai ari ir izveiduota fotoizstuode, kurā apkūpuoti 15 saimineicu stuosti.
Augšdaugovys nūvoda Skryndu dzymtys muzejā 2019. godā tyka izveiduota i atkluota kulinaruo montuojuma telpa, kurā muzejs reikoj vysaida veida pasuokumus i meistardarbneicys, ruodūt i vuicūt apmaklātuojim kulinaruos prasmis, pīmāram, kai cept maizi, peirādzeņus, pluotsmaizis i.c., vysubīžuok meistarklasis teik pīduovuotys taišni školu jaunatnei, kab Latgolys kulinarais montuojums tyktu nūdūts nu paaudzis paaudzē. Projekts eistynuots ar “Latvijas valsts mežu” i Valsts kulturkapitala fonda atbaļsteituos “Latgales kultūras programmas” projektu konkursa finansiejumu i Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys atbolstu.
Kai stuosta Skryndu dzymtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne: “Izstuodē kotrai saimineicai ir veļteita atseviška planšete, kur ir apraksteits kotrys saimineicys stuosts. Patīseibā atrast saimineicys, kurys byutu gotovys īsasaisteit projektā i snēgt interveju, nabeja tik vīnkuorši. Cytreiz vīnkuorši nagryb īsasaisteit, cytreiz ir latgaliskuo kautreiba – ai, kū nu es, es jau nā!”
Projekta gaitā tyka apzynuotys 15 saimineicys kai Augšdaugovys nūvodā, tai i uorpus tuo rūbežu. Saimineicys dalejuos sovā pīredzē, kai ari ruodeja sovu meistareibu kuknē. Niu ir izveiduota fotoizstuode, kuru var breivi apsavērt Vabalis kulturys nomā leidz Zīmyssvātkim. Vys piec tam izstuode dūsīs ceļā iz kulturys i izgleiteibys īstuodem, kūpā ar apkūpuotū recepšu gruomotu i saimineicu dzeivisstuostim. Kab projekta gola rezultats byutu kvalitativs, tyka īsaisteita ari Augšdaugovys nūvoda žurnaliste Inese Minova, kura veiduoja kai aprokstus, tai ari fotografejis.
Kotrai saimineicai ir sova eistynuo Latgolys garša i receptis, kas montuotys nu paaudzis paaudzē. Zūsteņa, pukuči, kugelis, buļbu kļockys, ašņa dasa, komys, auzu keiseļs, žeidu capureitis – ituos i vēļ daudzys cytys receptis var atrast recepšu gruomotā, kas ceļuos apleik leidz ar fotoizstuodi.
Pošai Skryndu dzymtys muzeja vadeituojai Annai Lazdānei vīns nu senejūs iedīņu ir komys: “Tys ir senejs latgalīšu iedīņs, par kuru patīseibā moz kas zyna, izaruod, kas tys beja iedīņs, kuru gatavuoja taišni Vabalis i Kolupa pogostūs. Tei ir taida vīnkuoršu peļmeņu veida meikle, kuru var vysaiduok variēt, vys svareigi, kab meikle saītu elasteiga i meiksta, kab izrullejūt varātu vīgli izspīst ar formu opolys rypys, kurys pylda ar žuovātu gaļu, seipulim i garšvīlom. Saīt taidys opolys bumbys, kurys līk vuoreitīs iudinī. Gotovu pasnādz ar kriejuma mērci i maizeiti.”
Anna ari papyldynoj, ka daļa nu Latgolys iedīņu ir cīši leidzeigi ar Leitovys iedīnim i, ka jei poša ir izauguse ar kugeli. “Kugeļs ir parosta, sareivāta buļba ar ūlu, kas piļdeita ar garšvīlom, spekeiti i seipulenim. Saīt cīši garšeigs iedīņs, kuru pasnādz ar kriejumu.”
Prūtams, pasauļa mārūgā cīši reši sastūpami kaidam regionam pavysam unikali iedīni, partū ka iedīņu aizsuokumus atrast ir cīši gryuši, vys tik kotram regionam iedīņu pagatavuošonā ir sovys eipatneibys. Par pīmāru, Īrejā ari myusu dīnuos cīši popularys ir ašņa dasys ar putraimim. Sovpus Latgolys regiona eipatneiba varātu byut tei, ka ašņa dasom kai garšvīlu līk kluot smerškys, smerdelis aba motainū sīvmātru (zynoma ari kai dasu zuole).
“Smerškys aug reši kur, vys munā sātā niu vysi styuri ir pylni ar itom smerškom. Es juos eipaši naaiztīku, naraunu uorā, lai juos tī siejās, i rudinī tuos nūvuoc, kod sieklenis ir taidys kai bryunys sveceitis.”