Voi mes vīneigī taidi pasaulī? Frīzi kai Nīderlandis latgalīši
Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv
Latgalīšu volūda dīvamžāļ vys vēļ ir tymā leiminī, kod mums juopīruoda sova unikalitate i vierteiba nu aizstuova pozicejis, kam normalūs apstuokļūs tai navajadzātu byut. Tok, voi mes asam vīneigī, kuri sasadur ar itaidu problemu? Nā, vysom minoritarom volūdom ir leidzeigys gryuteibys. Itymā rokstā vaira izzynuosim par frīzu volūdys izaicynuojumim.
Sajiutys, īsarūnūt Frīzlandis provincē
Kai turistam, nazynūt atškireibu storp nīderlandīšu i frīzu volūdu, Nīderlandis i Frīzlandis atškireibom, viesturi i kulturu, īsarūnūt i uzaturūt Frīzlandē, Nīderlandis provincē, vīneiguo atškireiba, kū patīsi radzu – ite pleivoj cytaižuoks karūgs. Īpazeistūt vaira, saprūtu, ka storp Nīderlandi i Frīzlandi ir tik daudz atškireibu, kas na atgryuž, bet pīsaista. Pīzeimis par Frīzlandi, frīzim i jūs volūdu 2019. godā pīrakstejuse Vineta Vicāne ITE, rokstā Vineta izmontoj metaforu “frīzi ir Nīderlandis latgalīši”. Rokstā var skaiteit, ka frīzi Nīderlandē sasaskar ar taidom pošom problemom kai latgalīši Latvejā. Navaru napīkrist – pa itū laiku nikas cīši nav puorsamejs i, asūt ite, es vys vēļ tū izjiutu i izzynoju. Tys drupeit nūmīrynoj, ka naasam vīneigī, kuri sasaskar ar itaidom problemom, tok reizē izdzan dusmi, ka izgleituotā sabīdreibā vys tik pastuov dažaidi uzskoti par volūdu, tauteibu, pīdereibu kaidam konkretam regionam.
Leluokuo daļa cylvāku, kurus sateiku Leuvardenys piļsātā iz īlys, veikalā, kopejneicā, maņ stuosta, ka ite, piļsātā, frīzu volūda ir moz izplateita, tei vaira ir puorstuovāta cīmatūs itymā regionā. Piļsātnīki tū skaita par sovaižu i par zemnīku volūdu. Daži jaunīši ar frīzu saknem gon nūviertej volūdys sovpateibu i puordzeivoj, ka jī namuok runuot frīziski, jo vacuoki ar jim bierneibā ir izavieliejuši runuot nīderlandīšu volūdā. Nikas jauns deļ latgalīša – leidzeigys situacejis i redzīni.
Kurs ta nazyna tū, ka pasaulī natryukst mozuoklītuotūs volūdu
Suokumā apvaicuoju portala lakuga.lv skaiteituojus, kab nūskaidruotu, kū jī zyna par Frīzlandi i frīzu volūdu, jo es, pyrma braukšonys iz Frīzlandi, nazynuoju nikuo.
Daži nu portala socialuo medeja Instagram sekuotuoju nimoz nabeja aizadūmuojuši, ka ari cytur pasaulī ir mozuok lītuotuos volūdys.
Pi video, kur muzikis WIEBE frīzu volūdā dzīd dzīsmi “Swart op wyt” (ltg.: “Malns i bolts”), iz vaicuojumu “Kaida volūda ite dzieržama?” leluokuo daļa myusu Instagram sekuotuoji atbiļdēja pareizi, tok daži dūmuoja, ka tei ir nīderlandīšu.
Leluokuo daļa myusu sekuotuoju zyna, kai izaver Frīzlandis karūgs, tū redzim aptaujā.
Daudzvīt, ari Frīzlandē, teik pīlītuota prakse, kod zeimis apdzeivuotuos vītuos roksta bilingvali, bet voi vēļ kur cytur tai ir, myusu sekuotuoji nav redziejuši.
Frīzu volūda kasdīnā
Tai nu saguoja, ka, izavielejūt sovus apartamentus Leuvardenā, tūs saiminīks Durk ir lels frīzu volūdys entuziasts. Mienesi dzeivuoju vacā školā, kuru vaļdeiba aizslāguse i taisejusēs jaukt nūst, tok jis ar cytim saiminīkim tū izpiercs i īreikuojs ite rezidencis dzeivuošonai, vīnu nu sovu uztobu jis īzīrēja maņ. Tai kai itei beja vacuo škola, tod, īejūt ustobā, preteimā maņ beja tafele ar vysaiduokim vuordim frīzu volūdā, kai ari plauktā – puora gruomotu frīziski.
Jis pats īt nu zemnīku saimis, kurā vysi runoj frīzu volūdā, tok raksteit gon jis par vysim prūt vysulobuok. Kai pareizi raksteit, jis ir vuicejīs nu ziņu portala “Omrop Fryslân”, kas publicej viests frīzu volūdā.
Durk struodoj školā par ekonomikys školuotuoju. Ka sasalosa interesentu grupys, tod jis padzilinuoti pasnādz kursu par frīzu volūdys komercialū i ekonomiskū nūzeimi. Frīzlandis školuos frīzu volūda teik vuiceita i īkļauta dažaidi. Cytur tai tik dasadur, cytur frīzu volūdā pasnādz ari taidus prīškmatus kai viesturi, matematiku i tai tuoļuok.
Durk bārni ari runoj frīzu volūdā, jis naseņ palyka par dzedu i ari sovu mozbārnu runoj frīziski, taipat kai juo vacuoki, jim tys ir svareigi.
Volūda ir interesants kulturys objekts, kū mes kūpā konstruejam, tū praktizejūt
Groningenys Universitatis fakultatē Campus Fryslân Leuvardenā iz sarunu sasateiku ar doktora grāda kandidatu F.J. Hopwood, kab nūskaidruotu lingvista redzīni par frīzu i cytom mozuok lītuotajom volūdom.
Par frīzu volūdys lītuošonu i maineigumu jis soka tai: “Ir jauki redzēt, kai volūda mainuos, tys nav nikas nalobs, prūtams, na vysys izmainis ir pareizys i vajadzeigys, tok parosti tuos izmainis ir dīzgon naturalys. Mums ir daudzi, kas soka, ka taids voi taids frīzu vuords ir puorsamejs nīderlandīšu volūdys ītekmē, bet tai pat tys taidā voi cytaidā ītekmē nūtyktu agri voi vieli. Nivīna volūda nikod nav stuoviejuse i nastuov iz vītys. Partū aizruodeit kaidam, ka jis runoj napareizā frīzu volūdā ir glupi i navajadzeigi. Svareigi, kab cylvāki vyspuor lītuotu itū volūdu.” Ite varātu svīst akmini tūs latgalīšu duorzeņā, kuri lomoj Vaļsts volūdys centra Latgalīšu ortografejis apakškomiseju i par vysim lobuok zyna, kai vajag, tok slave tim, kuri kasdīnys saziņā vyspuor izmontoj latgalīšu volūdu.
Vaicojūt par volūdys lītuotuoju skaita izmaiņom i progresu, lingvists atbiļd: “Frīzu volūdys lītuotuoju skaits provincē ir dīzgon stabils, tū ir veiksmeigai izadevs nūdrūsynuot ar vaļdeibys atbolstu i cylvāku iniciativu. Tok niu saradzu īspiejamys gryuteibys volūdys atteisteibā iz prīšku sakarā ar lelū energocenu krīzi, kod vaļdeiba daleis budžetu i dūmuos iz kuo īekonomēt, tod volūdys atteisteibai dīvamžāļ īdaleis mozuok.”
Aizdūdūt vaicuojumu, kai praksē struodoj lykumā paradzātī nūsacejumi par volūdys aizsardzeibu i saglobuošonu, Franks maņ soka: “Redzi, ir myusu īdūmuotuo realitāte, kai tam vajadzātu byut i nūtikt, i ir patīsuo realitāte, kai tys nūteik. Tod ir konflikts storp itom divejom, kod vystik nanūteik tai, kai beji idealiziejs voi kai, pa tevim, vajadzātu nūtikt i byut. Ite pat narunoju tik par lykumā paradzātū, bet vyspuor par situaceju kūpumā. Ir vysaiduoki pozitivi pīmāri, ka provincē teik atzeita frīzu volūda, tok nacionalā leiminī tys nav izadevs vysai veiksmeigai, kas ir dīzgon sovaiži, jo lykumūs nav nūruodeits, ka frīzu volūda ir ūtruo oficialuo volūda Frīzlandē, lykumūs raksteits, ka frīzu volūda ir vaļsts ūtruo oficialuo volūda. Te ir pretrunys terminūs, jo, ka tei ir vaļsts ūtruo oficialuo volūda, tys nūzeimoj, ka vysur vaļstī tai vajadzātu byut izmontojamai i atzeitai. Taidys iniciativys kai uzleimis, ka ite var runuot frīzu volūdā (ari Latgolā ir itaida akceja “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”) voi pīspraudis, ka es runoju frīziski, ir cīši nūdereigys i vajadzeigys, tys ir kai signals i kai vareiba runuot i saglobuot. Vēļ vīna svareiga līta ir regionalī medeji. Maņ kai cylvākam, kurs vuicās volūdu, vareiba kotru reitu skaiteit viests frīzu volūdā ir ari breineigs veids, kai tū vuiceitīs i byut tyvuokā kontaktā ar lokalū kūpīnu, kai ari byut informātam par tū, kas tev nūteik apleik. Regionalī medeji ari ir daudz uztycamuoki, partū, ka tī raksteit muoņu viests ir daudz mozuoka vareiba, jo kūpīna i volūda ir procentuali mozuok puorstuovāta.”
Par volūdu kai sabīdreibā īsakļaušonuos reiku Franks izasoka: “Pa munam, kod cylvāks naturalizacejis kuorteibā gryb dabuot attīceiguos vaļsts pylsūneibu i ka jis izavielej dzeivuot attīceigajā regionā, kur runoj cytā volūdā, vaļsts volūdu puorbaudis testā vajadzātu aizdūt ari tuo konkretuo regiona volūdys vaicuojumus. Jo tys jau ir par tū, volūda ir par tū, kab mes īsakļautu konkretajā sabīdreibā. I daudz kur itei īsakļaušonys politika nav izadavuse.”
Franks ir dzims Dīnavydamerikā, iz itaini puorsacēle, kab vuiceitūs i paraudzeitu dzeivuot vaļstī, kur runoj vīnā nu volūdu, kurā runoj jis – nīderlandīšu. Nīderlandīšu volūdā jis runuoja ar vacvacuokim. Kod jī nūmyra, sasašaurynuoja tūs cylvāku lūks, ar kurim jis var runuot nīderlandīšu volūdā. Itys i cyti profesionalī apspekti beja īmesli, parkū jis puorsacēle iz Nīderlandi. Frīzu volūdu jis īsavuiceja pīaugušā vacumā, byudams ite. Izvaicojūt jū par motivaceju vuiceitīs frīzu volūdu, juo atbiļdis ir itaidys: “Tī, kur mes asam bejuši, tei ir daļa nu tuo, kas mes asam, te es narunoju tik par vītu, kur asam dzymuši. Turēt attaiseitus komunikacejis kanalus vītuos, kuruos asam bejuši, ir cīši nūdereiga līta. Motivaceja vuiceitīs volūdu ir cīši personeiga. Nazynūt konkretuos vidis voi kūpīnys volūdu, tu vari ari nazkū palaist garum, bet kai vīns nu īmesļu vuiceitīs volūdu, varātu byut drūseibys aspekts. Par pīmāru, kod tev Frīzlandē nakurīnis vydā salyuzt mašyna i vajag komunicet ar kaidu frīzu, kab tū sataiseitu. Mums ir lobs teicīņs, kas itū paskaidroj: ”Lobs sābris ir lobuok par draugu, kurs ir tuoļumā!” Itū bīži īsoka studentim, kod jī atbrauc iz itaini vuiceitīs, kab jī byutu tyvuokā kontaktā ar vītejū kūpīnu.”
Latvīši vyspuor ir pīkluojeiga tauta, mes sarunā bīži puorsaslādzam iz cytu volūdu, koč i kompanejā tik vīns cylvāks narunoj latvyski. Taipoš ar latgalīšim – ari mes suokam izmontuot latvīšu voi cytu volūdu, kab sasarunuotu, kod kompanejā kaids nazyna latgalīšu. Par itaidu logiku Franks izasoka itai: “Cylvāku grupai, kurys volūdā procentuali runoj mozuoks cylvāku skaits, ar taidu logiku, ka daudznacionalā kompanejā runuot jūs puorstuovātajā volūdā byutu napīkluojeigi voi nademokratiski pret cytym, kuri itū volūdu nazyna, vysod byus mozuokys īspiejis runuot sovā volūdā. Multiligvistiskā vidē svareiga ir attīksme pret volūdu. Cīši pareiza tei ir tod, kod cylvāks lyudz napuorsaslēgt iz cytu volūdu, koč i jī poši, par pīmāru, najādz tymā runuot, tok saprūt, kū ūtrys soka.”
Gondreiž 100 godu byut frīzu volūdys sorgim i veicynuotuojim
Portala lakuga.lv saiminīks Latgalīšu kulturys kusteiba “VOLŪDA”, īprīšk zynoma kai bīdreiba “LgSC”, pylda leidzeigu funkceju latgalīšu volūdys saglobuošonā i uzturiešonā Latvejā kai organizaceja “Afûk” frīzu volūdys saglobuošonā i uzturiešonā Nīderlandē. Obejis organizejis reikoj volūdys kursus, veidoj akcejis volūdys populariziešonai, veicynoj volūdys lītuošonu i ryupejās par tū, kab byutu daīmama literatūra konkretajā volūdā, izdūdūt gruomotys. Runoju par jūs dorbu i frīzu volūdu ar Mirjamu Vellingu, organizacejis projektu vadeituoju.
Mirjama maņ stuosta, ka organizaceja suoka sovu darbeibu 1928. godā kai organizaceja, kura nūdrūsynuoja frīzu volūdys nūdarbeibys i materialus deļ bārnu uorpus školys, partū, ka školā tei beja aizlīgta. Laika gaitā tei ir izveiduojuse par vīnu nu leluokūs i nūzeimeiguokūs organizaceju, kura nūsadorboj ar frīzu volūdys saglobuošonys politiku, volūdys kursu organiziešonu i gruomotu izdūšonu vysaidom mierkauditorejom.
Organizaceja ari paleidz cytom organizacejom, pošvaļdeibom, vaļstei ar volūdys pavuiceibom, tulkuošonu i cytom lītom, kod juogatavej materiali frīzu volūdā, par pīmāru, slimneicai veidoj materialus voi audio īrokstus frīzu volūdā ar informaceju pacientam, kurs gatavejās kaidai operacejai. “Ir svareigi i cylvākim ir tīseibys, kab tik svareiga informaceja byutu pasnāgta juo dzymtajā volūdā, jo tai ir leluoka drūseibys i mīra sajiuta i nateik palaistys garum kaidys nūzeimeigys niansis, vēļ lels pluss tam ir, ka caur taidim materialim cylvāki var vuiceitīs i raksteit, i runuot frīzu volūdā,” tai Mirjama. Novembra suokumā Nīderlandis medejūs beja ari diskusejis par tū, ka nūtīsuotajim frīzim tīsā ari vajag frīzu-nīderlandīšu volūdys tulkus, kab jī natyktu nūtīsuoti napareizi voi kaida svareiga informaceja natyktu puorprosta voi palaista garum. Ir konflikts storp tīsu i vaļdeibu par vajadzeibu i atbiļsteigu samoksu cylvākim, kas tū dareitu.
Školuos niu īspiejams fakultativi vuiceitīs latgalīšu volūdu, tok problema tymā, ka datryukst školuotuoju, kas volūdu varātu vuiceit. Specialistu tryukums nav tik Latvejā i tik izgleiteibys nūzarē. Ari Mirjama atzeist, ka vyscaur Eiropā i ari Nīderlandē tryukst specialistu vysaiduokuos nūzarēs, eipaši medicinā i izgleiteibā. Datryukst školuotuoju, kur nu vēļ taidu, kuri jāgtu frīzu volūdu. Problema varātu byut atolguojumā i zynuošonu tryukumā aba izpratnē, par kū tys vyspuor ir vajadzeigs. Kūpumā provincis leiminī frīzu volūda ir pamatškolys i vydsškolys programmā. Augstuokuos izgleiteibys leiminī agruok Nīderlandē beja vaira īspieju apgiut frīzu volūdu, tok niu tei ir kai moza daļa nu kaidys cytys programys. Taipoš kai Latvejā, ari ite teik slāgtys programys, kuruos ir vareiba nazkū vuiceitīs par frīzu folūdu.
Ari Mirjama taipoš kai Franks soka, ka vaļsts izstruoduotī lykumi, kas paredz frīzu volūdys saglobuošonu labi izaver tik iz papeira, tok dzeivē ir sovaižuok. Frīzu i nīderlandīšu volūda nav vīnaidā pozicejā i tū navar padareit ar 30 cylvākim, kuri struodoj “Afûk” i vēļ puora. Regionali teik dareits cīši daudz, tok vaļsts leiminī varātu vaira. Izstruoduotuo politika volūdys veicynuošonā i saglobuošonā nav pīteikama, nikas naīt automatiski nu vaļsts pusis, mums pošim vysu laiku koč kas juopīprosa i juopīprosa, ka mes nikuo nadareisim, nikas ari nanūtiks. Tei dīvamžāļ ir vysu minoritašu volūdu problema.
Iz vaicuojumu par tū, kur organizaceja daboj naudu gruomotu izdūšonai i voi tys ir finansiali izdeveigi, Mirjama atbiļd: “Puorsvorā atbolstu gruomotu izdūšonā mes sajamam nu provincis pošvaļdeibys, nu vītejūs pošvaļdeibu, kai ari nu dažaidim storptautyskajim projektim. Ari nu puordūtūs gruomotu ir naleli īnuokumi, tok, ka mums vajadzātu peļneit i izdūt gruomotys tik nu īnuokumim, kuri īt nu gruomotu puordūšonys, tod vīna gruomota moksuotu tik, cik vydsmāra pierciejs navarātu atsaļaut.”
Par tū, voi frīzu originalliteratura kaidreiz varātu byut bestsellers (puordūtuokuo gruomota) Eiropā i tikt caurmāra eiropīša puorskaiteitūs gruomotu sarokstā, Mirjama ir skeptiska: “Tys vēļ nav izadevs i dīz voi kaidreiz izadūs, jo storp vysim pasauļa rakstnīkim, atkluot kaidu rakstnīku, kas roksta kaidā nu minoritašu volūdom, ir cīsi gryuši. Mes raugom ari storptautyskā leimenī popularizēt frīzu literaturu i rakstnīkus, braucam iz vysaidim pasuokumim, tok tam ir vajadzeigi miļzeigi leidzekļi i resursi. Mes asam panuokuši, ka myus tulkoj, tok na taidā leiminī.”
Kūpumā ar Mirjamu teikam pi secynuojuma, ka vysom mozuokumtauteibu volūdom vajadzātu apsavīnuot i nazkū dareit lītys lobā, jo varbyut tys ir veids, kai storptautyskā leiminī nazkū vysim kūpā ītekmēt, jo acimradzūt vysys mozuok lītuotuos volūdys sasaskar ar leidzeigim izaicynuojumim.
Volūdys sorgi ci uzjāmums, kurs ražoj saturu?
Īprīškejā rokstā par frīzim ITE Vineta Vilcāne apraksteja medeju frīzu volūdā situaceju, kur medeja “Omrop Fryslân” tīšsaistis versejis golvonais redaktors Dauve Būrsms nūruodeja: “Mes asam daudz diskutiejuši, voi saturu juoturpynoj veiduot tik frīzu volūdā, voi ari juoizmontoj nīderlandīšu volūda. Mes vysu laiku ceinomēs ar dūmu, ci mes asam frīzu volūdys sorgi ci vīnkuorši uzjāmums, kas ražoj saturu frīzu volūdā”. Guoju nūskaidruot, kai medejam īt piec treju godu.
Saruna ar frīzu volūdys i kulturys politikys padūmnīci Jitske de Hoop i daīmamuo apreikuojuma, cylvākresursu, telpu, paleigreiku pīeejameiba mani pateikami puorsteidze. Puordūmuos piec dzierdātuo i radzātuo secynuoju, ka, vysapyrma, jau Latgolā datryukst cylvāku, kas veiduotu saturu latgaliski. Ka ir kaids cylvāks, tod jis teik rauts iz vysom pusem, dora vysu i tymā itymā jam ir juobyut profesionaļam. Byuteibā medeji Latgolā dora dubultu dorbu par daudz mozuoku samoksu, ar nūlītuotu voi personeigū apreikuojumu i par tū vēļ šod tod sajam puormatumus.
Taipat kai medejem Latgolā, tai ari Frīzlandē bīži vīņ nateik sasnāgts vālamais rezultats aba klauseituoju, skaiteituoju i skateituoju skaits, kū konstatejam, verūtīs “Omrop Fryslân” statistiku. Tam ir dažaidi īmesli, suokūt jau ar informacejis puorpiļneibu i satura patieriešonys parodumim, beidzūt ar volūdys lītuotuoju skaitu. Tok, pa munam, saturu vajag nūdrūsynuot ari regionalajuos volūduos, kas rokstā jau tyka pīmynāts:
- vysapyrma, caur tim mes izzynojam vītejuos nūtikšonys i informaceju, par kurū lelī medji naraksteitu;
- pa ūtram, veidojam arhivu;
- pa trešam, tys ir veids, kai cylvāki dzierd i vuicās regionalū volūdu;
- pa catūrtam, cylvākam, kuram tei ir dzymtuo volūda, ir leluoka drūseibys i uzticeibys sajiuta;
- pa pīktam, ir mozuoka vareiba, ka informaceja byus nauztycama voi muoneiga;
- pa sastam, cylvākim, kuri nav konkretuos volūdys lītuotuoju vydā, ir vareiba dzierdēt volūdu i tū uztvert kai normalu i naatjemamu komunikacejis daļu.
Jemūt vārā latgalīšu volūdys lītuotuoju eipatsvoru, informacejis puorpiļneibu i medeju lītuošonys parodumus, es pat saceitu, ka medejim latgalīšu volūdā ir pīteikami lels patārātuoju skaits, kū secynuoju nu skatejumu i reakcejom socialajūs teiklūs, cylvāku īsaistis i personeigajim nūvāruojumim kai portala lakuga.lv socialūs teiklu administratore, kai ari radejis raidejuma “5breinumi” producente.