Stuosta autore: Annele Slišāne

Konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2022”, kura moto itūreiz beja “Kur ir muna sāta?” i trešū godu piec kuortys par napuorspāta palyka tekstilmuokslineica i literate Annele Slišāne, kurei ituo gods konkursā pīsadaleja ar stuostu “atīdams”. Stuostus kai video, tai puorskaitomā versejā pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim.

atīdams

Šudin agri pīzacieļu. Vaira nabeja mīga. I mīra vaira nabeja.

Nūrāvu vacūs aizkorus, sacaldama putekļu muokiuni, rūkuom nūrausu koltušuos myusas. Ai birsti puorslauceju grīstu dieļus, apteidama tū palākīm ziernekļu teiklīm. Dīva koktā Marijai nūmozgovu apryusejušū styklu i dzeļža ramu, nūmaineju aizkoltušuos sveces iz jaunuom, salauztū mūku puorsieju ai jaunu striči. Rozvieru ustabas durovas iz sinciem i uoru, žurku sagrauztuos mugaras zuoles izsvīdu musurnikā. Izmozgovu nateirūs lūgus, izvādynovu vacū zīmas smuordu, namozguotu zeču i lupatu smuordu. Tupu ruopu pi upes ai smiltiem izmozgovu malnū buļbu kotlu, ai palnīm meizalu spaini. Greidu izberzu ai kuorklu zoru slūtu, prodzynu roganas i čortus nu ustabas styurīm, nu pamasts iznesu veitušuos batvins. Zādorkla vydā īdedžu guni, sadadzynovu kūžu saāstu babas deči i vacū zīmas polagu, žurku aizmeiztūs komulus i dzejuļu kladi. Nūmuozovu šitu boltā muolā. Tādin siedu te saskrādovušuom rūkuom, boltu pyupulu sauvi burkā iz golda.

Tuo i siedu te pi lūga. Siedu, geidiedama.

Geidu pavasara, geidu lada īšonu upie, geidu kļova sulu, geidu bārza sulu, pumpuru plaukšonu, mauduošonu lyna muorkūs, talanu gūtinei, geidu buļbu osnus pamastie i saulie sasylušus škiergotus molkas kaudzie. Sincies rozaveru sovas sāklu pacines, saskeitu kirba sāklas i kabaču sāklas stykla burkā, puorlosu pupines.

Īdu iz mežu. Aizīmu da rūbeža, aizīmu da upes, aizīmu da myglas i da seve.

Siedu otkon. I geidu. Geidu pīneņu pļovas, buļbu vogas, eksamenus, besa kūku smuordu ustabas paksie i ļūbiešonu. Trokū pasauļa ļūbiešonu i teve ļūbiešonu.

Vuss zīd. Vuss zīd. Vusi teirumi i nateirumi zīd, nuotres i rūzes zīd, madaras i greišli zīd, vusi styuri, pakši, molas, zādorkla styuri, stidzines, vusas ceļa molas zīd. Tuodā lylā breineigā šmukumā vuss pasauļs zīd.

Es tevi šudin nageidu. Toik nabrauc ai traktoru i napļaun sīna. Šudin napļaun munu pļovu. Es tevi šudin nageidu. Napļaun munus greišļus. Napļaun munu meža pļovu i upes krostu, napļaun kula sātu i zādorklu. Te dzymst muni sapyni i taurini, i es tūs fotograpeju i bildes salīku kliets izstuodie. Ai skeidu nogluom dasytu pi baļču, pie viervu, rādā vacīm sokumīm i kubulīm, rādā zuodžīm i kaču aizmeiztīm lynu maisīm.

Nu reitīm geidu līta, siediedama plyka iz palāka akmiņa. Myglas reitūs siediedama plyka iz palāka akmiņa pļovas vydā.

Pasauļa noba te ir. Pa vosoruom korstuom, sutīguom, lītainuom, ai varavīksni austrumūs kuorklu pusie, pa vosoruom, nabeidzami syltuom dīnuom da paša vokara, bez myglas i rosas, bez tymsas i baiļu. Pasauļa noba te ir. Guni kolnā sakūrdama, guļu pļovā i verūs dabasūs, verūs sovā dvieselie, te pašā pasauļa vydā, kolna golā, tynapeikas kuotu mutie. Kūšļuodama.

Dzeivoju korstā vosarā nu dīnas iz dīnu. Sepineju.

Sepineju.

(i tuo iz rinči, vusas dīnas vīnuodas, aizputejušs, smiltiem zūbūs, osoruom acies. gonu kozas, gonu vuškas, gonu gūvs. i tuo iz rinči, pa ceļīm, ai smiļtiem zūbūs. dzanu lūpus, nivīnam nav iudeņa kuo padzert. nikur iz pasauļa vaira navā iudeņa kuo padzert. lyupas i koklys izkaļts pavusam sauss i dag gunies i suopies. i es toik dzanu lūpus pa izkoltušu pasauli nu vīnas vītas iz ūtru. ašņa sakoltušīm suonīm lūpi i munas rūkas.)

Prozamūstu i īmu geidiet līta iz palākuo akmiņa. Siedu plyka iz palākuo akmiņa pļovas vydā. Burūs i burūs, lyudzu i prosu, burūs i burūs, i zynu, ka otkon nikuo.

Sepineju.

Geidu rudeņa. Geidu palāku reitu, palāku dīnu i palāku vokaru. Geidu buļbu vogu, rupuču batviņu lopu kaudzies, geidu mozūs putniņus kaņepies, geidu soltūs reitus i cymdus kārmanūs. Geidu upeņu čaju, školu, geidu tevi. Tādin vari pļaut munas pļovas. Toik naaizbīdej munus zyrgus i munas lopsas. Geidu tevi.

Tu siedi syltā capurie, es kalošūs. Mes teikamies zūmā, es piec buļbu tolkas, tu toikin cielīs. Dzeri kopeju bez cukra i laizi lyupas, es naslāguse kameru, sakuortoju motus astie, dalīku auskorus. I īmu runuot. Par pasauļa luopiešonu i savešonu kuortībā. Par saplāstūs dabasu luopiešonu. 

Konnai te navā vītas, bagažnīks pylns ai spainīm, grūzīm i buļbu maisīm. Puorzastīpuse, īvalku saļarkas konnu salonā iz krāsla. Puorzalīkdama, pruoveju dasprādziet, kalošā īvilktū kuoju pacaldama kuo baletdejuotoja. Izstaipietuo adātuo jaka nanūsadz Kuorsovas tiergā pierktejuos trenuškuos īspeilātū dybunu. Pazaveru atpakal i musurnīku vedeju skatīni izjauc munu mīru i guojputnu sazeimuotū dabasu simponeju.

Voi rudeni kamni ir suokums? Voi toik aizīšona, beigas, sapyušona, nabyušona, puortopšona? Ituoda aizīšona ir otkon suokums nu jauna. Ituoda myužeiga pasauļa kuortība i atīšona i aizīšona.

I otkon es siedu i geidu rudeņa.

Rudeņūs losu kļovu lopas, siedu iz akmiņa i veru stričie zīmas maizei. Rudeņūs dūmoju par tevi. Rudeņūs ai pierkstu valku pa kļovu lopu linejuom. Zeimoju pa dzeisluom, augušuom vusu vosaru. Rūdeņūs vīnmār dūmoju par tevi. Mes sasatykam kļovu lopu pībirušā parkā. Staigovam pa piļsātu, daudzi narunovam, toik vieramies dvoru augšejūs stāvu lūgūs i čāgu borūs. Man beja adāta šalle, gara, sorkana šalle, jei tynuos i pynuos kūku zorūs, dasīnūt mani pi kotra nu jūs. I nalaižūt valie. Vokarūs guojem iz dvoru.  Īvuiceji dzert šnaba. Iest lyluom luoškuom mārrutkus, smejūtīs da osaru. Klausietīs bardu dzīsmes. Spieļovi gitaru, dzīdovi, pa laikam pastumūt ai salīktu pierkstu brilles, kas šluka pa dagunu zemie. Smiejamies par vusu, te beja tik labi. Tik pavusam cytaižuok. Guleju tev blokus i ai pierkstīm izstaigovu tovu kryušu uodas zeimojumus. Mozam, toikin dzimušam rudenie, pavusam mozinkam tev sašyva sirsnini. Rozgrīze vusu kryušu kurvi. Rozviere valie i salobova sirsnines vaini, i aizšyva cīt, rānu rānuos. Tādin staigovi plotūs štanūs, drusku kuo kļošenies, garīm motīm i ai suopu atmiņu karti zam malnuo džempera. Es tādin zynu, kam staigovi tuo sazalīcs, staigovi, tuo sorgojūt seve. Guleju tev blokus i zeimovu ai pierkstu pa izaugušejuom rānuom, leidzā augušuom ai tevi. Lylejuom rānuom kuo linejuom.

Rudeņa nakties izīmu zādorklā, izīmu malnā, bīzā tymsā. Tuoļuok vaira nikuo navā, ir toik malna, bīza nakurīne. Tei suokuos pavusam mudri tepat aiz klāva styura, pi šķiuņa moluom, kliets golā i pi ustabas lūgu. Gaismai nav spāka izalauzt cauri, tei piec eisa šalteņa pazadūd i saplyust ai tymsu. Mieneša nav, zvaignes vusas muokiuņūs, malnā tymsā. Pasaulie ešu toik es i suņa syltuo elpa. Jis dzonoj naskuodu izcaltū ānu nu napļautuos zuoles, sābru guns naradzu, panorama jov beigusies i vusi jov guļ. Voi arī jūs vīnkuorši navā, ešu toik es ai sovu sātu absolūtā malnā bezgalībā.

Aizdadzinoju sveci i panāmuse rūkuos, klusuom aizīdu da rejas. Da tylta.  Aizīdu da vītas, kur var  puorzacelt puori, kur ir tuoda malna, myužeiga tymsa. Mekleju puorcāloja. Rejā vydā naīmu, šudin nav eistuo dīna. Te šudin vusi senejī, vusi sovejī.

Toik aizīdams paceli, var atīt atpakal.

Da seve i sovas sātas.

_________

Konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2022” nūtikšonu 2022. godā atbaļsteja storptautyskais literaturys festivals “Prozas lasījumi 2022”, Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas dzelzceļš”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i žurnals “Domuzīme”.

Konkursa dorbus vērtēja žureja, žureja, kurā beja literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, literaturzynuotneica i Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Ieva Kalniņa, Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule i rakstneica i redaktore Jana Egle.