Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē kasgadejā rudiņa muokslys dorbu izstuodē puļcejās Latgolys muokslinīki, kab kūpā veiduotu ekspoziceju par tū, kas goda laikā ir nūtics Latgolys muokslā. Izstuodis ideja pastuov jau nu 1996. goda, ituo gods izstuode muzejā apsaverama vēļ leidz 30. decembram. Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure portalam lakuga.lv drupeit vaira pastuosteja par izstuodis pyrmsuokumim i ituo gods izstuodis sagataveišonu.

Kai sevkurai izstuodei, ari itai ir sovys saknis i pyrmsuokumi, prūti, padūmu laikā, 70.-80. godūs, ari Latgolā beja muokslinīku apvīneibys, vīna nu tūs, kas nūsaceja kūpejū tūni, beja Latvejis Muokslinīku savīneibys Latgolys organizaceja. Tuos darbeiba nūtyka Osvalda Zvejsaļnīka vadeibā, tyka organizātys profesionalu muokslinīku izstuodis, sovpus pošdarbnīkim aba amaterim beja atseviški pasuokumi. Latgolys organizacejis veiduotuos izstuodis beja tuos, kas pīpiļdeja Latgolys muokslys telpu, i, pasasokūt tom, roduos ari jauni autori. Tai veiduojuos ari LKM kolekceja, partū ka nu tūs izstuožu muzeja kruojumā tyka īpierkti dorbi.

“Breivajā Latvejā, kab mes napalyktu padūmu laikūs i nazynuotu, kas eisti nūteik Latgolys muokslā, tyka izvierzeita dūma, ka itai izstuodei ir juoatsajaunoj. Tai ari nūtyka, izstuode atsajaunuoja, vys drupeit cytaiduokā formatā. Niu izstuode puļcej na viņ profesionalus muokslinīkus, tok ari muokslys studentus i amaterus,” stuosta Inese Dundure.

Kab itymā izstuodē grybātu pīsadaleit ari profesionali muokslinīki, vysleidz ir juotur augsta lateņa, deļtam izstuode teik žūrāta. Kotru godu žūreja daleji mainuos, vys namaineigi ir puorstuovi nu muzeja kruojuma, ari nu pošvaļdeibys, kas izstuodi atbolsta finansiali. Žūrejā dorbojās muokslys viesturnīki, muokslys pasnīdzieji i tī muokslinīki, kuri izstuodē napīsadola.

Izstuodis nūsaukums obejūs volūdys paveidūs latvyski i latgaliski īsavīse pavysam naseņ. “2017. godā mes izvierzejom dūmu, ka izstuodei vajadzātu nūsaukumu, leidz tam nūsaukuma nabeja, beja tik “Rudens” i attīceigais gods. Nūsaukuma īvīsšona beja ar dūmu, kab muokslinīki nadaudz padūmuotu par kaidu na viņ temu, tok tei nikod nav bejuse dzeļžaina tema, vys vaira kai īrūsme. Ituo gods nūsaukums “Pavards/Puorts” ir saisteits ar trauksmainū goda suokumu, kod februarī suokuos pruotam naaptveramī nūtykumi tepat aiz myusu rūbežu, prūti, kars Ukrainā, kas myus ītekmej arviņ. Pavards aba puorts kai vīta, kur puļcejās saime, kur ir syltums i drūseiba. Taipoš tys var byut ari puornastys nūzeimis – sajiutu i emoceju puorts, atstuotais voi iznycynuotais puorts,” komentej Inese Dundure.

Itūgod iz izstuodi beja dasasaciejuši 65 pretendenti, nu kurūs 63 autoru 84 dorbi radzami izstuodē. Ir autori, kurus žūreja naizavielej, pīmāram, ka autoram ir vīns dorbs i ari tys naatbylst zynomai profesionalai lateņai i muokslinīcyskajim kriterejim. Kasdīnys muzeja apmaklātuojs atīt i verās piec principa “pateik voi napateik”, cikom žūrejis puorstuovi viertej piec kompozicejis, voi ir izturāts kūpejais dorba styls i kolorits, voi ir atbylstūšs dorba nūformiejums i eksponiešonys īspiejis. “Kotram muokslinīkam ir ari vareiba dasaceit sovu personalizstuodi, mes izviertēsim, i, ka jam byus gona daudz dorbu, nu kurūs var atlaseit lobuokūs i aizpiļdeit zali, tod, lyudzu, ruodit sovus dorbus,” soka muzeja puorstuove.

Kab izstuode byutu interesantuoka i telpiskuoka, teik īkļauti dažaidu veidu dorbi, suokūt nu gleznīceibys, grafikys i tieļnīceibys, leidz pat keramikai i tekstildorbim. Vīneigais, kū itamā izstuodē napījem, ir fotografeja, jo te ir uzsvors iz stuojmuokslu, kur autors ir struoduojs pi molberta voi sagatavejs unikalu, individualu objektu. Izstuodis gleznuos radzamys kai ainovys, tai ari figuralys sadzeivis ainys i simbolim boguoti dorbi.

Sūpluok jau zynomim muokslinīkim, kai Gundega Rancāne, Anatolijs Zelčs, Vija Stupāne, Agra Ritiņa, Pāvels Ostapcevs, Lilija Zeiļa, Mairita i Ivo Folkmani, īt kluot ari muokslys studenti, kuri pīsadola pyrmū godu, taipoš ari profesionali muokslinīki, kuri pyrmū reizi dasacejuši sovus dorbus izstuodei, pīmāram, Gita Palma, Ilze Unzule, Norberts Kudiņš i cyti.

Muzejs aicynoj apmeklēt ari Muokslys nomu, kur atsarūn tuo pastuoveiguo ekspoziceja “Latgolys muoksla”. Vairuokuos zalēs var apsavērt Latgolys muokslys vacmeistaru gleznys, kai ari ituo laika Latgolys muokslinīku dorbus, tymā skaitā var apsavērt ari zali ar Osvalda Zvejsaļnīka gleznom. Vaira par Muokslys nomu skaiti ITE.