Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ceļu pi skaiteituoju suokuse bīdreibys “Hronologeja” izdūtuo gruomota “Cilvēks običnij”. Tuos ir kaida vīnkuorša cylvāka atmiņu pīzeimis par paguojušuo godu symta 30.–60. godim, kas paruoda juo dzeivi, kasdīnu i sadzeivi, attīceibys ar apleicejim cylvākim i vidi, īskicejūt ari politiskū i socialekonomiskū kontekstu.  

“Cilvēks običnij” golvonais varūņs J. S. dzeivoj laikā, kod mainuos varys: Kārļa Ulmaņa autoritarismu aizstuoj padūmu okupaceja, kam sekoj nacistiskuos Vuocejis okupaceja, kū otkon aizstuoj ilgs padūmu okupacejis periods, cikom juo myužs nūsaslādz jau atjaunuotajā Latvejis Republikā. Gruomotys sastateituojs i zynuotnyskais redaktors ir viesturnīks Kaspars Strods, literaruo redaktore – literate Ligija Purinaša, bet muokslinīks – Raivis Nikolajevs.

Sovys atminis 90. godu ūtrajā pusē J. S. pīrakstejs vairuokuos būrtneicuos. Jis tuos ari tod aizness iz laikroksta “Varakļōnīts” redakceju, kuruos puorstuovi 2010. godā, jau piec autora nuovis, būrtneicys izduovuojuši Varakļuonu Nūvoda muzejam. Tok tūs kopijis palykušys ari pi bejušuos Varakļuonu vydsškolys školuotuojis i “Varakļōnīša” redaktoris Genovefys Melnis, nu kuruos par J. S. atmiņom izzynuojs ari Kaspars Strods. Jis itū sovā ziņā skaita par sovys īprīškejuos gruomotys “Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena” turpynuojumu, partū ka taišni piec tuos izīšonys Genovefa Melne jū asūt paaicynuojuse gostūs, padzert čaju i parunuot par viesturi. “Tod jei nu sovu plauktu izjēme itūs būrtneicu kopijis i suoce stuosteit par tūs autoru. Maņ ruodejuos – nu labi, palaiseišu, beja taids veirīts, gribēja koč kū nūpublicēt. Aizbrauču iz sātu, nūlyku tuos molā, bet tod izdūmuoju, ka juopalosa. Kod izlaseju, saprotu, ka ir gona lobs materials,” Kaspars stuosta, ka tod iz reizis saprats, ka raksteis projektu par atmiņu izdūšonu, partū ka par padūmu okupacejis periodu taida veida gruomotu naasūt daudz.

Gruomotys veiduotuoji skaita, ka J. S. redzīņs iz lītom, procesim, cylvākim ir moderns, varātu pat saceit – laikmeteigs. Jis ir truopeigs i atkluots vāruotuojs, kas īsasaista vērtinē vysaiduoku nūtikšonu, suocūt ar naatļautu, tūlaik pretvaļstisku, sorkonboltsorkonuo karūga izkuoršonu Varakļuonu piļsātys centrā leidz pat atkluotim stuostim par seksualitati i padūmu cylvāka intimajom attīceibom. Kaspars gon ari atguodynoj, ka atminis vysod ir cīši subjektivys, eipaši jau J. S. bierneibys atmiņuos var atrast daudz naprecizitašu, tok apraksteitys ari taidys lītys, par kurom īprīšk nav daudz viesteits. Pīmāram, Rēzeknis cītuma aprokstu Kaspars, kurs daudz pietejs ituos piļsātys viesturi, cytur naasūt redziejs. Taipat naīrosts bejs ari J. S. izsyutejuma i piečuokuo dīnasta armejā aproksts, kurā jis daudz nasažāloj par dzeivi, bet gondreiž voi tū aproksta kai sova veida pīdzeivuojumu. “Leidz pat itam laikam es nikuo taida nabeju lasejs – parosti tī beja tragiski, suopeigi stuosti par sagrautu dzeivi,” Kaspars sprīž, ka tys, īspiejams, J. S. jauneibys deļ – jū apcītynuoja tik 15 godu vacumā, kod iz pasauli jis vēļ vaira vierīs kai bārns, na pīaugušais, praktiski iz reizis piec atbreivuošonys jis tyka īsaukts dīnastā. Armejis laiku J. S. vaira raksturoj ar balleitem, alkohola lītuošonu i sakarim ar sīvītem. Ari, sprīžūt piec tuoļuokūs atmiņu, jis vysmoz jauneibā bejs gona nanūpītnys muzykants, deļtuo izjukuse ari juo pyrmuo lauleiba. Atminis apsastuoj 20. g. s. 60. godūs, nav zynoms, deļkuo J. S. nav turpynuojs tuos raksteits. Kaspars kai vīnu nu verseju miņ, ka varbyut autoram pasaslyktynuojs veseleibys stuovūklis, jo 2000. godā jis mirs.

Kaspars Strods secynoj, ka vys jau J. S. gribiejs sovys atminis publicēt, ka jau aizness iz laikroksta redakceju, tok da ituo publiski daīmams tik nalels tūs fragments gruomotā “Varakļāni un varakļānieši”. Tys viestej taišni par Latvejis karūga izkuoršonu 1950. gods 18. novembrī pi Varakļuonu Sv. Viktora kapelys. Lai ari viereiguokī gruomotys skaiteituoji var atšifrēt, kas globojās zam iniciaļu J. S., tuos veiduotuoji pījāmuši lāmumu saglobuot zynomu anonimitati, kab, jemūt vārā tekstu atkluotumu, cīneitu personys tīseibys iz privatumu. Taipat raudzeits saglobuot teksta autentiskumu, nalobojūt ni tuo stylu, na ortografeju i interpunkceju, kai ari paruodūt vysus streipuojumus. Atminis pīraksteitys latvīšu literarajā volūdā, ir ari atseviški citati latgaliski.

Diskusejis socialajūs teiklūs jau radejs gruomotys nūsaukums, eipaši tymā izmontuotais vuords krīvu volūdā – običnij. Tuos veiduotuoji nūruoda, ka nūsaukums apzynuotai izvālāts taids, kab tys aktualizātu i vēļreiz pastreipuotu totalitarūs režimu pūstūšū ītekmi iz personeibys izvielis breiveibu, kai ari aicynuotu dūmuot par individualū atbiļdeibu izškirūšu nūtikšonu kontekstā. “Lai ari golvonuo varūņa centralais stuosts ir par sorkonboltsorkonū karūgu, juo dzeive īsavierzeja tai, ka padūmu totalitarais režims jū maineja. Ari atmiņuos, kas raksteitys 90. godūs, reizem tys kai eilyns nu maisa izlein. Pīmāram, saleidzynojūt atjaunuotuos Latvejis i padūmu laiku, jis bīži atzeist, ka padūmu laikūs beja lobuok dzeivuot. Tys gon vaira ir finansialā pluoksnē. Rokstūt par padūmu godim, jis izmontoj slengu, ari dažaidus krīvu volūdys vuordus latiņu burtim. Tys atspīgeļoj ari juo pīdzeivuotū i vidi, kurā atsarads,” nūsaukuma izvieli pamatoj Kaspars Strods.

Izdavums ir duovuots Latgolys i ari cytu Latvejis regionu bibliotekom, sovpus janvarī tū varēs nūpierkt “Jānis Roze” internetveikalā. Janvara ūtrajā pusē paradzāta ari gruomotys prezentaceja Varakļuonu Nūvoda muzejā. “Cilvēks običnij” izdūts ar Latgolys kulturys programys 2022 i Varakļuonu nūvoda finansialu atbolstu.