Aicynoj pīsadaleit latgalīšu folklorys materialu apstruodē

Aicynoj pīsadaleit latgalīšu folklorys materialu apstruodē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kab veicynuotu latgaliski publicātūs folklorys materialu daīmameibu i paleidzātu izstruoduot vadlinejis latgalīšu tekstu redigiešonai, Latvīšu folklorys kruotive aicynoj latgalīšus īsasaisteit Nautrānūs, Preiļūs, Ludzā, Bolvūs, Kruoslovā i cytuos Latgolys vītuos pīraksteitū folklorys materialu atšifriešonā digitalajā arhivā garamantas.lv.

Kai portalam lakuga.lv stuosta Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta (LULFMI) Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) vodūšais pietnīks, digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime, pyrmī lelī latvīšu folklorys vuokumi publicāti nu 19. godu symta beigu – nūzeimeiguokūs publikaceju vydā ir “Latvju dainas” (sastateituojs Krišjānis Barons), “Latviešu tautas teikas un pasakas” (sast. Anss Lerhis-Puškaitis), kai ari 20. godu symta 30. godūs publicātuos “Latviešu pasakas un teikas” (sast. Pēteris Šmits) i “Latviešu tautas ticējumi” (sast. Pēteris Šmits), nu, nasaverūt iz tū, ka kotrys nu itūs izdavumu sovā žanrā tūlaik beja vīna nu plašuokūs publikaceju Eiropā, latgaliski publicātais materials deļ viesturisku apstuokļu itymūs izdavumūs ir viņ cīši moza daļa. Jemūt vārā itū faktu, vīns nu LFK pyrmūs aizdavumu par reizi piec tuos dybynuošonys 1924. godā beja folklorys dokumentiešona tai sauktajūs “māmajūs pogostūs”.

LFK dybynuošonys mierkis beja dokumentēt, arhivēt, pieteit i popularizēt latvīšu namaterialū kulturys montuojumu. Itūšaļt LFK kruojumā rūkrokstūs, biļdēs, audio i video īrokstūs dokumentāti vysi folklorys žanri, vaira nakai 3 miļjoni vīneibu: dzīšmu folklora (tautysdzīsmis i ziņgis), viesteituojfolklora (puorsokys, teikys, nūstuoški, legendys, anekdotis), buramvuordi i tautys uorstnīceibys aproksti, kai ari ticiejumi, godskuortu īražu, myuža gūdu, amatnīceibys prasmu i cytu tradicionaluo dzeivisveida izpausmu aproksti. Leidzeigi kai cytuos vītuos Latvejā, ari Latgolā folklorys vuokšonā storpkaru periodā leluokā tīsā īsasaisteja breivpruoteigī folklorys vuocieji – pamatškolu, gimnazeju i augstškolu školāni i individualī vuocieji – pedagogi, kulturys darbinīki i cyti interesenti –, nu padūmu okupacejis godūs i piec Latvejis naatkareibys atdabuošonys – LFK darbinīki zynuotnyskūs ekspediceju laikā. Pasasokūt itam mierktīceigajam folklorys vuokšonys dorbam, LFK arhivs itūšaļt globoj leluokū i svareiguokū latgalīšu folklorys kruojumu.

Sandis Laime atkluoj, ka, kab veicynuotu LFK arhiva materialu publisku daīmameibu, 2014. godā tyka aizsuokta LFK arhiva digitaluos platformys izstruode garamantas.lv. Itys resurss pošu reizi nūdrūsynoj divejis golvonuos vareibys: breivu datikšonu LFK arhiva manuskriptu, biļžu, audio i video īrokstu digitalizātajom kopejom i manuskripti failu transkribiešonys aba atšifriešonys platformai, kur manuskriptus var puorraksteit i dabuot datorpuorskaitomu i meklejamu teksta formatu. “Tai kai manuskriptu puorraksteišona ir cīši laikītiļpeigs dorbs i ar myusu pošu cylvāku resursu kapacitati tam ir par moz, materialu atšifriešonys reiks garamantas.lv ir daīmams kotram registrātam lītuotuojam. Itū dorbu pamatā padora breivpruoteigī šifrātuoji, par kū mes jim asam cīši pateiceigi! Atšifrātī teksti na tikai paleidz mums zynuotniskajā dorbā, bet tys ir cīši interesants materials, pīmāram, par dzymtū vītu i tuos folkloru ari pošim šifrātuojim,” stuosta digitaluo arhiva vadeituojs.

Izaruod ka da ituo digitalajā arhivā atšifrātys jau gondreiž 200 000 manuskriptu lopys, vys tik latgalīšu folklorys materiali itymā daudzumā ir viņ cīši moza daļa – kai soka Sandis Laime, tys asūt aiz tuo, ka šifrātuojim latgaliski pīraksteitī teksti ir gryuši saprūtami, bet pošu latgalīšu volūdys zynuotuoju tekstu šifrātuoju vydā nav daudz, kas cīši īrūbežoj latgalīšu folklorys materialu daīmameibu.

Kab Latgolā pīraksteitūs i atšifrātūs folklorys materialu byutu vaira, LFK digitaluo arhiva vadeituojs aicynoj jo eipaši atsasaukt Rēzeknis, Preiļu, Bolvu, Kruoslovys, Ludzys, kai ari cytu vītu interesentus vairuoku folklorys kolekceju atšifriešonā, pi reizis izzynojūt vaira par sovu dzymtū pusi. Folklorys kolekcejis, kurys ir īsacejums izalaseit, ir:

Karteņā: Bierzpiļs pogostā nūklausātys dzīsmis fragments, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta vuokums

LFK vodūšais pietnīks S. Laime pībiļst, ka itūs kolekceju atšifrātī materiali byus vierteigs pamats ari eipašu vadlineju izstruodē dorbam ar latgalīšu folklorys pīrokstim iz prīšku: “Latgalīšu folklorys pīroksti tapuši dažaidūs laikūs i dažaiduos Latgolys vītuos, deļtuo manuskriptūs raksteiba ir vysaiža i tekstu ortografejis, i izlūkšņu ziņā. Puorrokstūt manuskriptus, golvonais īsacejums ir tūs puorraksteit taišni tai, kai tī ir pīraksteiti originalā. Piečuok myusu kai pietnīku aizdavums byus nu puorraksteitūs tekstu sataiseit tai saucamū “ceistū” aba redigātū tekstu verseju, kas tod jau tiks izmontuota pietejumūs i publikacejuos iz prīšku. 2023. godā LFK i Rēzeknis Tehnologeju akademejis pietnīki izstruoduos vadlinejis, kai piec vīnuota standarta itaidus tekstus redigēt, deļtuo latgalīšu volūdys zynuotuoju īsasaisteišona manuskriptu atšifriešonā byus jo eipaši svieteiga. Vadlinejis raudzeisim izstruoduot, par pamatu jemūt taišni ituos pīcys folklorys kolekcejis, deļtuo kotra nu jauna atšifrātuo puslopa byus cīši vierteigs papyldynuojums.”

Kai pīsadaleit folklorys materialu atšifriešonā?

Īprīšk nūsauktūs kolekceju manuskripti daīmami, attaisūt nūruodeituos saitis i piečuok kolekcejis skotā, pajemūt cilni “Faili”. Tuoļuok var sekuot itaidom instrukcejis darbeibom:

  1. Juoattaisa LFK digitalais arhivs garamantas.lv i sadaļā “Ienākt” juopīregistrej sovs lītuotuoja konts.
  2. Piec konta registriešonys, juoizavēlej puorrakstomais fails. Var jimt kaidu nu jau pīsauktūs kolekceju, nu vysus latgaliski pīraksteitūs folklorys materialus var atrast garamantas.lv sadaļā “Citi”, izalosūt datubazi “Faili”, piec tam saroksta ailē “Valoda” pajemūt latgalīšu volūdu. Dorūt itū atlasi, radzams, ka itūšaļt LFK digitalajā arhivā ir dalyktys vaira nakai 40 000 manuskriptu lopu ar latgalīšu folklorys pīrokstim, nu kurūs puorraksteitys ir viņ drupeit vaira nakai 5000. Kab atlaseitu vēļ napuorraksteitūs failus, ailē “Atšifrēts” juopajem “Nē”.  
  3. Juoizavielej naatšifrātūs failu sarokstā kaidu nu failu, tys juoattaisa i juoizmīdz pūga “Atšifrēt tekstu”. Ka failu atšifriešonu dora pyrmū reizi, pyrma tuo ir īsacejums īsavērt eisajuos atšifriešonys vadlinejuos ITE.
  4. Kod fails atšifrāts, juoatzeimej lūdzeņā, ka “Faila atšifrēšana ir pabeigta, nosūtīt apstiprināšanai” i juodamīdz “Saglabāt”. Itai vēļ vīna lopa ar latgalīšu folklorys tekstim byus atšifrāta!

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]