Ar eļļu gleznuot ir vīgļuok, tok maņ pateik akvareli. Saruna ar gleznuotuoju Elgu Pauru
Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv
Īspiejams, vīna nu Latvejā atpazeistamuokūs akvarelistu ir Elga Paura. Jei garus godus ir bejuse Rēzeknes Muokslys i dizaina vydsškolys (RMDV) sadzūšūs gleznuošonys tehniku pasnīdzieja i vīna nu rešūs akvareļtehnikys praktiku Latvejā. Niu Elga nu septembra davusēs peļneitā atpyutā, i kai poša soka: “Suokumā jau dūmuoju, ej, nu sazyn, kai byus, tok vyspuor šaumeigi labi, es beidzūt varu izagulēt nu reitu!” Par Elgys akvarelistis talantu tikū ir izguojuse ari RMDV muokslys viesturneicys Irēnys Vilčukys veiduotuo gruomota “Elga Paura Latvijas glezniecībā“. Sarunā ar Elgu parunuojom par juos gleznuošonys aizsuokumim i raudzejom saprast, kai puorsamejuse muoksla Latgolā cauri godu desmitem.
Pastuostit, kai jius suocet struoduot ar akvarelim?
Suokumā akademejā es ar akvarelim nikuo nadareju, tod popularuokys beja ellis tehnikys. Vys tūlaik muns veirs, Vladislavs Paurs, beja īsuocs itū tehniku, es tai vierūs i padūmuoju, ka maņ ar vajag paraudzeit. Tai vīnreiz, ūtreiz i nazkai aizguoja. Tai kai tūlaik vysi muni kolegi pamatā struoduoja ar ellis kruosom, es dūmuoju, ka vēļ vīns “ellinīks” nivīnam nav vajadzeigs. Tod ari suoču spydzynuot tū akvareli. Tai pamatā ari struodoju ar akvareli, cytreiz goduos ari jauktys tehnikys, kod uzjaucu akvareli, akrilu i tušu.
Nazynuotuojam var ruodeitīs, ka akvareļs jau ir taida parosta tehnika.
Nui, var dūmuot – kas tod tī, iudisneņš i kruosa. Tok ar akvareli ir tai, ka tu nikod nazyni, kas beiguos saīs, cīši naparadzama tehnika. Maņ gleznuošonys procesā vysvaira pateik beigu daļa. Suokumā tu pat vēļ nazyni, kas saīs, a beiguos tu redzi kūpainu i izdūmoj kai dorbu nūslēgt – kū vēļ izceļt, kū pīvīnuot, izskoluot voi uzpylynuot.
Kū jums vysvaira pateik gleznuot?
Es eisti naasu ainaviste, ir maņ bejušys dažys gleznys plenērā, vys pamatā es gleznoju klusū dobu. Es gleznoju dzeivis eistyneibu. Maņ pateik vīnkuoršus sadzeivis prīškmatus paruodeit sovā skatejumā.
Laikam vīns nu vysubīžuok aizdūtūs vaicuojumu – kai atīt īdvasma?
Īdvasma var atīt sevkurā šaļtī, cytreiz tu tū pat nagaidi. Īraugi iz lauku celeņa šmuku akmisteņu sakūpuojumu voi kaidu miļzeigu akmini, varbyut kaidu interesantu kūka stumbru, tys nanūzeimej, ka es iz reizis tū ari gleznoju, vys tys roda interesi, gleznojūt izmontuot taidu faktūru. Īdvasmai var kolpuot ari kaida interesanti kreitūša āna voi pat paļts ar atpulgu.
Kaidi varātu byut jiusu īsacejumi tim, kuri suoc gleznuot akvareļu tehnikā?
Laikam jau byutu juosuoc ar koč kū vīnkuoršu. Varbyut var suokt ar nūskaņom, cytreiz cīši šmuki var atainuot dabasus, zemi, leitu i myglu. Juosuoc ar sapratni kai veiduot kluojumu, kas zam tuos ūtys saīt, suokumā iztikt bez mozu detaļu. Ir vysaida veida knifeni i gudreibys, tok tūs eisti navar izstuosteit. Var līt viersā iudini, var koč kū izsmydzynuot, var suoli izbērt, vys tī juozyna, kur i kurā šaļtī tū dareit. Suoļs, pīmāram, izraun taidus šmukus laukumeņus, taidys kai zvaigzneitis. Varbyut īteicamuok byutu nu suoku pi kaida pasavuiceit, pīmāram, Reigā ir gona daudz sludynuojumu, ka ir daīmamys vysaidu veidu studejis, tymā storpā ellis, akvareļu i cytu veidu, te, Rēzeknē, naz voi ir taids pīduovuojums.
Cik saprūtu, palīk arviņ mozuok muokslinīku, kuri struodoj akvareļtehnikā. Kai jums redzīs, kas tam par īmesli?
Nui, ir mozuok. Varbyut nu jaunūs kaids koč kū dora, tok es nazynu. Gryuši pasceit, par kū muokslinīki nagryb struoduot ar akvareli. Varbyut, ka ar eļļu vīnkuorši ir vīgļuok. Akvarelim ari nūformiejums ir sarežgeituoks, akvareļu lopa jau nikuo nadūd, ka jei tī stuov, vajag atrast ramu i ītvorus, i tys ir 50 % nu dorba. Cytreiz vīgļuok ir izgleznuot, nakai nūvest dorbu leidz taidam veidam, kab derātu izstuodei. Eļļu var izstuodeit pat bez ramys, niu ari bīži tai dora. Varbyut ari deļtuo, ka eļļa ir iztureiguoka, tū namaitoj iudiņs i saule, sovpus akvareļs ar godim izbaluos. Varbyut kaidam ellis dorbi redzīs nūpītnuoki.
Kaidys izmainis jius saredzit Latgolys muokslā sova dorba staža laikā?
Kai vīnu lītu varu minēt žanru sasajaukšonu, kas ir radzama vysā Latvejā, na viņ Latgolā. Niu muokslinīki struodoj na vīnā konkretā tehnikā, tok parauga tū i itū, taisa instalacejis i performaņcis, deļtam gryuši nūteikt, kaidā žanrā kurs struodoj. Ka runuot taišni par Latgolu, 80. godūs, kod suoču ite struoduot, te beja taida stypra gleznuotuoju kūpīna, tod ari muokslinīku te beja vaira, nakai niu, i mes eistyn braši struoduojom. Beja izstuodis kai uorzemēs, tai ari tepat iz vītys. Pasasokūt itai organizacejai, muokslinīki vaira beja kūpā, zynuoja, kū kotrys dora. Niu daudzi nu jūs jau ir davušīs aizsaulē i ar godim ari tei darbeiba ir apseikuse. Niu kotrys vaira sovā nūzarē dora, cīnā ir individualisms. Vys es pat tai eisti nazynu, voi taida muokslinīku kūpa beja labi voi švaki, tūreiz bīži viņ nu muokslinīku organizacejis tyka dūtys konkretys temys, kas varbyut tai drusku sasaisteja vysus. Tok maņ teiri simpatisks redzīs ari niulejais modeļs, kur kotrys struodoj sovā lauceņā.
Koč ari niu jau vairuokus mienešus asat peļneitā atpyutā, vabyut varit nūviertēt kaidi ir niulejī muokslys školys audziekni?
Piec munu pādejūs godu vāruojumu, audzieknim pateik eisuokā laikā dabuot rezultatu. Krītni agruok, pyrma godu dasmytu, beja leluoka pacīteiba. Ceņtēs vysu sasnēgt, cik nu labi varēja, niu gribīs, kab vyss iz reizis byutu gotovs. Tok navar saceit, ka niu nasaīt, saīt ar! Niu kotrā ziņā ir daīmamuoki materiali, tūreiz ar materialim beja dīzgon skūpai. Niulejī audziekni ari narauga kopēt voi veiduot leidzeigus lobu muokslinīku dorbim, poši meklej sovu ceļu, ir palykuši kruosainuoki i drūsmeiguoki. Es poša ari naasu pacīteigs cylvāks, deļtam ar napacīteigim studentim maņ beja vīgli struoduot.
Kaids ir jiusu paredzejums – kai puorsameis gleznuošona, pīmāram, desmit godu laikā iz prīšku?
Maņ redzīs, ka vysdreižuok turpynuosīs taids žanru sajaukums, īspiejams, rassīs kaida piļneigi jauna tehnika, kaidi sajaukumi i jauni veidi kai pasnēgt. Es ceru, ka ar laiku koč kas ari atsagrīzs.
Kū mes asam pagaisynuojuši?
Maņ redzīs taidu… nūbeigteibu. Taidus ilgtermiņa dorbus, kas ir izstruoduoti i puordūmuoti. Tok, kas lai zyna, varbyut tys ari nav pats lobuokais, īspiejams, myusu dīnom kai reiz ir loba tei daudzveideiba.
Kurā breidī i kam roduos dūma par gruomotys raksteišonu?
Piec munys jubilejis izstuodis 2021. godā, RMDV meitinis suoce runuot, ka vajadzātu vysu īmyužynuot i tai. I tod Irēna Vilčuka, beja tei, kas aizsuoce. Es suokumā pi seve dūmuoju, ka, lai jau. Safotografej, salīk, pīroksta i gotovs. A tod Irēna suoka mani mūceit – “pastuosti par tū, pastuosti par itū, atsyut itū”. Tod izaruodeja, ka saraksteit taidu gruomotu ir cīši sarežgeiti. Tok maņ pošai redzīs, ka iznuokums ir cīši lobs, lobuoku sataiseit nimoz i navarātu.