Iz “Gudrs, vēl gudrāks” mani pavadeja vyss cīms. Saruna ar Elīzu Pužuli

Iz “Gudrs, vēl gudrāks” mani pavadeja vyss cīms. Saruna ar Elīzu Pužuli

Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Aizvadeituo 2022. gods decembrī televizoru ekranūs spēlis “Gudrs, vēl gudrāks” finalā ar uzrokstu iz krekleņa “Cīši lobs cylvāks” beja radzama Elīza Pužule nu Bolvu nūvoda Žeiguru cīma. Elīzai ir 13 godu, jei spielej akordeonu i vuicuos Vyduču pamatškolys izgleiteibys dabuošonys vītā Žeigurūs, kur nu 30 školānu ar desmit aktivuokajim jei voda školānu padūmi. Kai poša soka: “Dorom, cikom varam!” Aicynuoju jaunīti iz sarunu, kab apsarunuotu par vuiceibom, juos aizaraušonom i Latgolu.

Tei pat nav zynuošonu spēle, tei ir veiksmis spēle

Elīza spēlei “Gudrs, vēl gudrāks” raudzejuse pīsasaceit vairuokus godus, tok nikod natyka sovā klašu grupā. Itymā vuiceibu godā īraudzeja reklamu, ka ir pādejuo dīna pīsasaceišonai, nūdūmuoja, ka otkon nabyus lelys izredzis tikt, tok vys tik aizsyuteja anketu, kur juoatbiļd iz vairuoku vaicuojumu par konkursim, olimpiadem, breivuo laika i uorpusklašu aktivitatem, i veiksmeigai tyka finalā. “Konkurence ir dīzgon lela, ir bejuši godi, kod pa 500 školānim pīsasoka, itūgod beja aptyvai 100 školānu kotrā klašu grupā. Kod es īprīšk vierūs itū spēli, nikas eipašs tys nasalyka, bet, kod poša aizbrauču, tod puorjēme eipašys sajiutys. Mani īvad telpā, sagrimej kai zvaigzni. Kod suoču spielēt, tierpa kuojis i reiba golva, ruodejuos, ka izaguozšu pyrmajā kuortā. Pusfinalā vysu munu stresu puorjēme školuotuoja. Es sasajiemu ar dūmom, atguoduoju vysu kū muns cīms nūvielēja, jo iz spēli mani eistyn pavadeja vysi cīma ļauds, tys beja pateikami, zynuoju, pat tod, ka zaudātu, es atbrauktu kai uzvarātuoja da Žeiguru īdzeivuotuoju. Finalā maņ sirds gavilēja i vaira nikuo navajadzēja. Vysys babys iz mane kryta kai luoči iz mada – apsveice i saceja, ka redziejušys televizorā. Ir gandarejums, ka varu īprīcynuot vacū ļaužu puori viņ ar tū, ka nu jūs cīma beju televizorā,” Elīza stuosta par spēli i sovom sajiutom.

Karteņa: ekranuzjāmums nu spielis “Gudrs, vēl gudrāks”

Saimē ūtruo volūda ir zeimu volūda

Kod Elīzai nasagryb runuot ar kaidu, jai ir privilegeja paruodeit nazkū zeimu volūdā i jū nasaprass. Elīzys tāvs ir nadzierdeigs, jis narunoj, partū saimē ūtruo volūda ir zeimu volūda. Ar mamu jaunīte šod tod parunoj latgaliski, bet bīžuok saīt latvyski. Juos dzeds gon ir lels Latgolys patriots, ar jū Elīza praktizej  latgalīšu volūdu. “Es runoju latgaliski, tok cyti apleik namuok, i saīt tai, ka kasdīnā es navaru izmontuot latgalīšu volūdu, bet, kod es saprūtu, ka ar ūtru varu runuot i jis mani saprass, tod ar leluokū prīcu runoju latgaliski. Spieleju bārnu i jaunīšu kapelā “Paeglīte”, tī mes raunam latgalīšu ziņgis. Partū asu īškā drupeit i tymā latgalīšu kulturā. Latgola maņ ir cīši meila i vysim, kuri atbrauc da myusu, gribīs paruodeit latgalīšu vīsmīleibu i kulturu. Suop, kod jaunīši nūnycynoj latgaliskū i soka, ka latgaliski runuot nav stileigai, tys ir stileigi, tys ir myusu montuojums i saknis, kū juorauga saglobuot,” ar itū dūmu Elīza iz spēlis “Gudrs, vēl gudrāks” finalu, kur beja puorstuovāti vysi Latvejis kulturviesturiskī nūvodi, īsaroda ar krekleņu, iz kura raksteits “Cīši lobs cylvāks”, i taidā veidā prezentēja Latgolu.

Karteņā: Elīza ar saimi, personeigais arhivs

Muzykys školuotuoja kai īdviesme

Elīzai ir cīšs kontakts ar sovu muzykys školuotuoju, juos vīna ar ūtru var izarunuot par vysaidom temom, jei īdvasmoj Elīzu, jo ir tikpat aktiva kai jei poša. Kab pasceitu paļdis školuotuojai, Elīza Initu Raginsku pīsaceja bolvai “Latvijas lepnums”. “Vīnā syltā vosorys dīnā es vierūs serialu i suocēs reklama “Pastuosti vysim ar kū tu lepojīs, pīsoki sovu Latvejis lepnumu”. Munai školuotuojai Initai ir treis školys, bazneica i aptyvai 10 kapelys i ansambli. Tys ir cylvāks, kurs struodoj 24/7. Es saprotu, ka na vysod tim cylvākim pasoka paļdis par dorbu, partū es izprīžu, ka vajag pīraksteit pīteikumu. Pajims voi napajims, bet tei byus kai muna pateiceiba jai. Saraksteju vysu, kū tik zynuoju. Pyrmuo septembra vokorā Initai paziņuoja, ka jei ir izvierzeita bolvai, maņ beja pateikams puorsteigums,” Elīza skaita, ka ir svareigi pasceit paļdis školuotuojim. Ari kasdīnā Elīza pīsprauž kaidu zeimeiti pi školuotuoju durovu voi īdūd puču buketu, kab jim ir prīca i motivaceja dorbam iz prīšku.

Karteņā: Elīza ar muzykys školuotuoju Initu gūdynuošonys ceremonejā “Latvijas lepnums”, personeigais arhivs

Mozajom lauku školom ir potencials i tuos ir konkurētspiejeigys

Septeituos klasis pyrmū semestri Elīza pabeidze ar videjū atzeimi 8,8, jei skaita, ka vuiceišonuos ir kai dorbs i pīnuokums, tok cytu reizi vuiceibys jū aizraun tai, ka gryuši atsastuot. Mozajuos lauku školuos vysi dzeivoj kai vīnā lelā saimē. “Školuotuojs kotram školānam var daīt kluot i vysu izstuosteit vaira par kaidu temu, ka kaids tū nasaprūt, lelajuos školuos tai nav, tī vīna klase ir kai vysa myusu škola,” tai par mozajom lauku školom izasoka Elīza, kurai pateik sova škola i jei tur nūceju, ka saīs pabeigt deveitū klasi tī. Tod jei īs uz Bolvu vaļsts gimnazeju, kas ir 30 km nu juos dzeivisvītys, piec absolviešonys – iz Latvejis Universitatis Juridiskū fakultati studēt tīseibu zynuotni. 

Karteņā: Žeiguru školys školānu padūme, personeigais arhivs

Škola 2030

Kai lelai vuiceibu entuziastei es Elīzai aizdūdu vaicuojumu par kompetenču pīeju vuiceibu saturā, iz kū jei maņ atbiļd: “Maņ kompetencis ir pyrmū godu, es vēļ tai naizjiutu, bet školuotuojim gon tuos kompetencis oknuos siež, ir gryuši 30 godu struoduot piec sova stila i pieški tev īdūd kompetencis. Tys ir sovaižuok, prūtams, es poša reizem asu puorsteigta par tū, kaidi ir tī aizdavumi gruomotuos.”

Piec garu dīnu saīt aizmigt divanā

Lyudzu Elīzai pastuosteit par tū, kai paīt juos dīnys: “Muns reits suocās 6.30, es aizvadu iz duorzeņu muosu tod īmu poša iz školu, kur suokumā maņ ir pulceņš, piec tam stuņdis. Škola maņ ir treis minutu guojīnī nu muna pogolma, tok, tai kai mes niu asam kai filiale, tod Vyduču škola atsarūn 10 km attuolumā. Kotru pīktdīni 7.–9. klase brauc iz stuņdem tī. Kapela ir Vyduču pamatškolā, braucu iz tīni pa caturtdīnem. Muzykys škola ir ite pat – Žeigurūs. Cytu reizi saīt tai, ka sātā teiku tik 17.00, sadoru sātys aizdavumus i školānu padūmis dorbus, tod paādu i atsarubeju divanā.” Elīza ari dorbojās kai pošdarbnīks kulturys nomā, piec pasuokumu, kurūs jei uzastuoj, jai kluotyn īt cytu kapelu vadeituoji i ari aicynoj spielēt pi jūs. “Es vaira navaru, nav ni laika, ni spāka, grybu mīru. Tok atbolstu sovu cīmatu i, lai ari cik pīkususe es nabyutu, maņ juoīt i juostruodoj. Pat tod, kod ir breivlaiks, ari tod maņ ir mieginuojumi i nikas naapsastuoj,” jei stuosta. Elīzai cīši pateik spielēt teatri, tok 2022. godā školys teatra pulceņu aiztaiseja cīt, jo iz tū guoja tik treis jaunīši. “Maņ beja bādu īleja, teatris maņ ir kaifs. Es jau niu īmu i kļaņčeju cytai školuotuojai, kab pajam vadeit teatra puļceņu, jo es nazynu kur likt sovu energeju,” bādojās Elīza.

Karteņā: kapela “Paeglīte”, personeigais arhivs

Beidzit peipēt apleik školai

Iz vaicuojumu, kū Elīza nūvielej i īsoka sovim vīnaudžim jei atbiļd: ”Lai beidz peipēt apleik šolai i īsasaista vuiceibu procesā, lai piec stunžu palīk ari nazkas golvā, ni tik aizīt gar ausim. Vajag vuiceitīs i pošam byus gandarejuma sajiuta. Kotra dīna nas nazkū jaunu i kotru dīnu tu koč kū jaunu izzynoj. Atrūnit sovu superškoluotuoju, nasabeistit pīsadaleit voi pīsasaceit tī, kur gribit i ejit iz sovu mierki!”

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]