Cylvākam juopuortaisa sevi pošu, pyrma puortaiseit pasauli. Robertam Mūkam 100
Roksta autore: Gita Palma, Roberta Mūka muzeja Gaļānūs vadeituoja
Roberts Mūks (Avens) (1923–2006) latvīšu filozofs, pasauļa religeju pietnīks i ailinīks. Filozofs skaita, ka vysi pretstati voi pretrunys, ar kurom mes sasaduram kasdīnā ir polari: navar byut gaisma bez tymsys, dzeive bez smierts, laime bez nalaimis. Filozofam i ailinīkam ir rakstureigys ari antipatejis pret zynuotniskū goru, kas īsazeimej cylvāka dūmuošonā. Kab progress i tehnikys atteisteiba nanūvastu pasauli pi katastrofys, piec Roberta Mūka dūmu, cylvākam ir juopuortaisa sevi pošu, pyrma puortaiseit pasauli.
Dzims 1923. gods 14. janvarī rakstveža, sekretara Mikeļa Avena i juo sīvys Emilejis saimē Gaļānūs. Mūks studeja Vircburgys universitātē, Baļtejis univarsitātē Pinnenburgā, Lēvelis universitatē Beļgejā i Briselis universitatis Žurnalistikys fakultatē. Roberts Mūks 1956. godā emigrēja iz ASV, kur Ņujorkys Fordema universitatis Teologejis fakultatē sajēme doktora gradu teologejā i piečuok ari doktora gradu filozofejā. Ailinīks i dūmuotuojs struoduoja par bibliotekaru i religeju viesturis profesoru Aionys koledžā Ņūrošelā. Roberts Mūks izcyli puorvaļdeja latiņu i sengreku volūdys, itei apkiereiba volūduos filozofam, teikūt ASV, paleidzēja ari mudri īsavuiceit angļu volūdu. Piečuok Roberts Mūks beja Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdrs i Latvejis Kulturys akademejis gūda doktors.
Roberta Mūka filozofiskūs pietejumu pamatūs ir austrumu religeju saleidzynuojums ar rītumu pasauļa uzskotim, religeju funkceja modernajā pasaulī i Dīva izpratne. Roberta Mūka ailem ir rakstureiga īzeime – intelektualisms, kas saisteits ar mitologeju i filozofeju. Piec Roberta Mūka dūmu, ailis ir iztielis produkts i ailinīka aizdavums ir paruodeit lītys sovā pošpīticeibā šaļtī, kod tuos puorsavierš par tālim. Iztiele ļaun lītys redzēt vīnuoteibā ar matereju i goru. Dzeive bez gryuteibu byutu nainteresanta. Roberts Mūks skaita, ka vysi pretstati voi pretrunys, ar kurom mes sasaduram kasdīnā, ir polari: navar byut gaisma bez tymsys, dzeive bez smierts, laime bez nalaimis. Filozofam i ailinīkam ir rakstureigys ari antipatejis pret zynuotniskū goru, kas īsazeimej cylvāka dūmuošonā. Kab progress i tehnikys atteisteiba nanūvastu pasauli pi katastrofys, piec Roberta Mūka dūmu, cylvākam ir juopuortaisa sevi pošu, pyrma puortaiseit pasauli.
Roberts Mūks teik skaiteits par vīnu nu vysmeditativuokūs latvīšu filofozu, jis apcer cylvāka dziļuokuos byuteibys saikni ar vysumu, latvyskuo saisteibu ar kosmosu. Roberts Mūks saprūtami izstuosta Austrumu gareiguos tradicejis. Sovā gruomotā “Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā” jis roksta: “Muna golvonuo iņterese vysod ir bejs dialogs storp austrumu i rītumu religejom. Precizuok – saskateit kaidu sluoni rītumu cylvāka psihiskajā strukturā, kas radikali naatsaškir nu austrumnīku gareiguo satvora. Vys tys nav vīgls pasuokums. Tys nav vīgls koč voi deļtuo, ka itymā gadīnī nav gona ar pruota aparaturys īsaisteišonu. Itamā jūmā nu vysa puorejuo (nu emoceju, grybys, intuicejis) izolāts pruots ir bezspieceigs.” Kab saprast religiskuos patīseibys (pīmāram, Dīvu), vysapyrma vajag sevī pamūdynuot koč kū leidzeigu itom patīseibom. Dīviškuo dzierksts ir juoatrūn cylvāka dvēselē. Tik leidzeigs saprūt leidzeigu.” [1]
Roberts Mūks par sovu pīdzimšonu ir sacejs: “Es na pīdzymu, tok puordzymu (reinkarniejūs) itamā formā 1923. gods 14. janvarī Gaļānu pogostsātā Rēzeknis apriņkī. (..) Muna puordzimšona nūtyka deļtuo, ka acimradzūt koč kas beja juoloboj īprīškejūs dzeivu metūs.”
Nu 2006. gods 4. janvara Roberts Mūks ir myužeibys duorzā i atsadus Gaļānu kopūs. Kopsātā Robertam Mūkam veļteituo pīminekļa autore ir Māra Kalniņa. Bryunajā laukakminī škaltais krysts simbolizej filozofa i ailinīka škaltū dzeivi: dzimtine-trymda, mīlesteiba-naids, patīseibys mekliejumi-švuorbys, veiksme-naveiksme, dzeiveiba-smierts.
***
Laikam gon
Ar peipi iz muokuļa molys
Tu asi nūnuocs golā.
Cyta gola nav,
Nav cytu dabasu, na eļnis.
Tok īsaver labi –
Voi tik tymā golā
Nablāzmoj jauns suokums,
kurā bejušais i nuokušais
Ir salīdāts tagadnis mirklī,
Vysi vieji nūrymuši,
I tovu olku guņteņai
Vairs navajag molkys?
***
Pa Latvejis celim
Var īt i īt,
Partū ka nikur nav juoaizīt.
Tepat es guņteni kuru
I vasalu myužeibu
Rūkā turu,
Tepat var miert i augšamcaļtīs,
I pa Latvejis uzkolnim veļtīs.
/Roberts Mūks/
Tū, voi Roberts Mūks jau ir reinkarniejīs, i dzeivoj jaunu dzeivi voi filozofej ar peipi iz muokuļa molys, mes varim tik minēt, tok palykušais Roberta Mūka intelektualais montuojums i daīmams tepat sūpluok – Roberta Mūka muzejā Gaļānūs (Školys īlā 11C, Gaļāni, Gaļānu pogosts, Preiļu nūvods). Muzeja ekspoziceja ir veiduota, raugūt tū pītyvynuot tam, kai izavēre filozofa pādejuo dzeivis vīta Reigā. Gastejūt muzejā, var sajust eipašu auru i muzejā jiutama poša filozofa byušona kluotyn. Itūgod aprit jau desmit godu, kai muzejs ir attaiseits apmaklātuojim.
Muzejā var:
- īpasazeit ar Roberta Mūka personeigū biblioteku;
- filozofa izdūtajim dorbim i rūkrokstu kolekceju;
- filozofa peipu, fotografeju i pīminis lītu kolekceju;
- apsavērt filozofam daškiertūs apbolvuojumus;
- apsavērt izstuodi par trymdys latvīšu literatu i muokslinīku kūpu “Elles ķēķis”, kurā Roberts Mūks beja aktivs dalinīks.
Roberta Mūka muzejā regulari teik organizātys muokslys, amatnīceibys i tematiskuos izstuodis. Filozofa i ailinīka symtgadi atzeimejūt, nu 9. janvara da 24. februara muzejā apsaverama Roberta Mūka 100 godu jubilejai veļteita tekstilmuokslys miniaturu grupys izstuode „Iztēle ir realitāte”. Īīšona bez moksys. Izstuodi var apsavērt ari uorpus muzeja dorba laika, īprīšk pīsasokūt. Izstuodē pīsadola muokslinīki: Andra Kurzemniece, Antra Saliņa, Dace Grīnberga, Diāna Janušone, Dina Baumane, Elizabete Klints, Elīna Veilande-Apine, Ērika Zutere, Hele, Ieva Krūmiņa, Ilona Valaine-Blekte, Ilze Grīnberga, Kristīne Kligina, Laura Ščedrova, Liene Lauriņa, Lienīte Slišāne, Līva Kaprāle, Maija Purgaile, Rasa Grāmatiņa, Ruta Bogustova, Una Valtere, Vija Jansone i Zane Šumeiko.
Izstuodis kuratori ir tekstilmuokslineica Līva Kaprāle i Latvejis tekstilmuokslys asociaceja sadarbeibā ar Roberta Mūka muzeju Gaļānūs.
[1] Roberts Mūks “Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā” esejas un dzeja, izdevniecība apgāds “Atēna”, 2002., 7-8lpp