Kulturys īsacejumi nedeļai: “Bruoli”, skots iz Oksfordu i lelais akmiņs
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
27. marts ir zynoms kai Storptautyskuo teatra dīna. Partū ari kulturys īsacejumus sagataveit itūnedeļ aicynuojom teatra trupys KVADRIFRONS akteri Juoni Krūni (Jānis Kronis). Ka nu kaids vēļ īprīšk nazynuoja, ka Juoņa dzymtuo volūda ir taišni latgalīšu, piec ituo gods “Boņuka” bolvys padūšonys ceremonejis, tū vys jau zyna vysi. Juoņs īsoka nūsaklauseit radejis īstudiejumu “Bruoli”, puorskaiteit rakstnīka Viļa Lācīša jaunuokū gruomotu, kai ari aizbraukt da Neicgaļa leluo akmiņa.
Pyrmuo latgalīšu kriminalromāna “Bruoli” radejis īstudiejums pīcuos daļuos
Paguojušajā nedeļā Latvejis Radejis 1 eterā izskanēja Alda Bukša kriminalromana “Bruoli” īstudiejums Kristapa Rasima režejā. Ka nadzierdieji, tod nabādoj! Ir divdesmit pyrmais godu symts i vysys pīcys īstudiejuma dalis sevkurā sev vālamā laikā var nūsaklauseit radejis arhivā škārsteiklā ITE. Pa munam, Kristapam kūpā ar dramaturgi Rūtu Dišleri i 25 akteru komandu izadevs Alda Bukša dorbu nu lopu iz audio formatu puorceļt vysai cīnejamai. I tū es nasoku partū, ka pats drupeit dalyku rūku pi dorba tapšonys. Nā, maņ eistyn ruodīs, ka ir dabuota gryuši nūtveramuo sajiuta, kod gribīs klauseitīs nuokušū daļu iz reizis piec tuo, kod nūklauseita īprīškejuo.
Viļa Lācīša “Oxforda. Ar skatu uz universitāti”
Vilis Lācītis ir vīns nu munu meiluokūs myusu dīnu latvīšu autoru. Vaira nakai pyrma desmit godu izguojušuo “Stroika ar skatu uz Londonu” mani puorjēme sovā varā tik cīši, ka losūt ik pa laikam guordžu skaļā bolsā. I nu tuo laika kotru Viļa Lācīša gruomotu gaidu ar napacīteibu. Nu pi laseituoju tykuse “Oxforda. Ar skatu uz universitāti”. Pats vēļ pi ituo dorba naasu tics kluotyn, bet klauseišu sovam kulturys īsacejumam i nūteikti tū izlaseišu tyvuokajā laikā. Ceru (eistineibā asu dīzgon puorlīcynuots), ka nabyušu veilīs.
Neicgaļa lelais akmiņs
Ka nu goduos byut Neicgaļa tyvumā (ari, ka na tyvumā) īsoku aizbraukt i apsavērt Neicgaļa lelū akmini. Sasajust drupeit mozuokam, nakai īrosts. I piec tam draugim vaicuot, voi jī zyna, kur atsarūn Latvejis leluokais akmiņs i voi tī ir bejuši. Pi Neicgaļa leluo akmiņa var tikt div veidūs. Pa “oficialū” ceļu, sekojūt nūruodem voi ari pa nivīnam nazynomim, naizbraucamim, mašynu bendejūšim meža celim, kur ir dīzgon lela vareiba tai pamateigi īstigt. Ūtrū variantu var pīduovuot muns vactāvs. Vysmoz munā bierneibā jis tai myus vede pi leluo akmiņa, jo “Es vysu myužu asu nūstruoduojs itymūs mežūs! Tu dūmoj, ka es nazynuošu, kai lobuok aizbraukt!?”