Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Publiskajā telpā var nūvāruot satraukumu, ka latvīšu volūda, eipaši jaunīšu vydā, ir apdraudāta. Bet kas tū apdraud? Angļu volūda? Krīvu volūda? Voi mes poši? Varbyut tei nav apdraudāta, bet transformejās, i tys ir veids, kai jaunīšim izruodeit sovu pīdereibu konkretai kulturvidei? Pādejā laikā asu nūvāruojuse, ka daudzi jaunīši interesejās par korejīšu volūdu. Voi ari tei apdraud latvīšu volūdu? Raugu runuot ar treis jaunītem i nūskaidruot, parkū juos pīsaista korejīšu volūda i voi ir kas taids, deļkuo pīsaista ari latgalīšu.

Everita Štekele ir 15 godu jauna škoļneica nu Maltys vydsškolys, kura ar korejīšu volūdu sasaskuore internetā. Jū īinteresēja Azejis vaļstu seriali, car kurim jei ari īpazyna korejīšu volūdu i kulturu, vysvaira jū pīsaista Dīnvydkoreja. Par volūdu Everita soka tai: “Pietejūt dažaidys korejīšu sarunys, saprotu, ka maņ cīši pateik tys, kai jī izruoda sovys emocejis. Maņ ruodīs, ka jī tuos tai nagloboj kai mes, latvīši. Taipoš ari korejīšu volūda, pa munam, ir skaista i eipaša, tei atsaškir nu vysu cytu Azejis volūdu.” 

Everitai ir lela gribiešona īsavuiceit korejīšu volūdu, jei gryb ari kaidu reizi aizceļuot iz Dīnvydkoreju. Dūmoju, ka tys jai ari izadūs, jo jei ir pietejuse korejīšu volūdu i suokuse tū vuiceitīs pošvuiceibys ceļā. 

Ka vaicoju par latgalīšu volūdu i kulturu, tod jei soka: “Latgalīšu volūda maņ saistuos ar dzymtū sātu i saimi.”

Agnesei Brīverei ir 23 godi, jei struodoj Reigā, robotikys uzjāmumā “Giraffe360”. Kod vaicoju Agnesei, kas jū pīsaista korejīšu volūdai, jei namuok eisti atbiļdēt. “Maņ vyspuor Azejis kulturys ir tyvys jau nu tūs laiku, kod beja vareiba nazkū par tom izzynuot. Školys laikā, ka beja juotaisa prezentacejis par kaidom vaļstim, es izavielieju Azejis vaļsts.” Tok laika gaitā, izzynojūt vaira par kotru kulturu, Agnese jiut saikni taišni ar korejīšu kulturu, kuo rezultatā – ari volūdu. Nu vysu Azejis kulturu, korejīšu kulturu i volūdu Agnese atzeist par vīnkuoršuokū, i jai cīši pateik, kai skaņ korejīšu volūda. Latvīšu volūdā Agnesei sarežgeita ruodīs interpunkceja, kas korejīšu volūdai taida naasūt.

Agnese Latvejis Universitatē gribēja studēt programā “Azejis studejis”, tok natyka budžetā, a par moksu naguoja, jo nabeja puorlīcynuota, voi itei programa byus eistuo. “Ka tai padūmoj, es tagad laikam vaira nagrybātu studēt itamā programā, jo Korejai, palīkūt popularuokai, daudzvīt suoc pīduovuot volūdu kursus. Ari Rēzeknis Tehnologeju akademejā, kur studieju, pīduovoja vuiceitīs kīnīšu volūdu, kū es ari izmontuoju.” Agnese minimali ari saprūt korejīšu volūdu, kod kaids tymā runoj, tok poša narunoj. 

Kai Agnese īpazyna Koreju? Tei beja muzyka, precizuok, K-pop (korejīšu popmuzyka), kas izraiseja lelu interesi. “Maņ cīši patyka grupa “BTS”, kurū es vys vēļ klausūs, jo jī sovys darbeibys laikā nav mainejušīs – vys vēļ taisa dzīsmis ar mesidžu i dzīd partū, ka tys pateik,” tai Agnese par “BTS”. Patīseibā ituos grupys deļ Koreja ari asūt palykuse slovonuoka pasaulī, jo 2017. godā “BTS” pīsadaleja “American Music Awards”, kur tyka pi lelys popularitatis i fanu lūka. Tod ari pasaruodeja puora filmu, kas ari daudzim attaiseja vuortus iz korejīšu kulturu.

Agnesei pateik na tik muzyka, tok ari arhitektura i tradicionaluos ceļtnis. Ari iedīni asūt gordi i interesni. Korejīšu filmys, šovus, serialus Agnese daudzi nasaver, tok skaita tūs par daudz romantiskuokim i emocionaluokim. Tai kai poša ir konservativa, tod jū itamā kulturā ari pīsaista konservativisms.

Par tū, voi koč kas Agnesi pīsaista latgalīšu volūdā, jei atbiļd tai: “Mani vysod ir interesiejuse latgalīšu rokstu volūda, jo es prūtu runuot, laseit, tok namuoku raksteit. Tys ir tys, kū es grybātu īsavuiceit, lai ari munā kasdīnā tam nabyutu eisti pīlītuojuma. Maņ vyspuor pateik, kai latgalīšu volūda skaņ. I vēļ es asu pamanejuse, ka cylvākim, kuri runoj latgaliski, ir daudz vīgļuok runuot svešvolūduos, tuos izaklausa vaira dabeiguok.”

Elīna Gedroica-Juraga nūsadorboj ar gruomatvedeibu i finansem. Jai ir 23 godi, dzymuse Preiļūs, tok niu dzeivoj Reigā. Leidzeigi kai Agnese, ari Elīna vysu pyrma sasaskuore i aizaruove ar korejīšu muzyku. “15/16 godūs, tierejūt laiku YouTube i verūtīs dažaidu reakceju video, vīnā serejā tyka ruodeits K-pops. Muzyka ruodejuos interesanta i lipeiga, partū vaira suoku meklēt vysaidus izpiļdeituojus. Tai kai algoritmi struodoj cīši labi, tod, prūtams, maņ suoce pasaruodeit īteiktī video ar jaunuokajom K-pop grupom i dzīsmem, vāluok ari K-hip-hop, RnB i tai tuoļuok.” Vysu vaira Elīna patērēja muzyku, tok beja periods, kod ari vārusēs vysaidys izklaidejūšys puorraidis (variety shows), kai ari serialus. 

“Maņ ruodīs, ka tys, kas mani pīsaisteja, ir atškireiguo kultura, mož muzykā tū navar izjust, jo tei ir datuvynuota rītumnīcyskajam, tok seriali, šovi i humors ir pavysam cytaižuoks. Jim ir cīši izteikts pīmīleigums, varātu pat saceit navaineiba, cikom rītumnīcyskajā vaira dominej šoka faktors, provokaceja. Tys maņ 16 godūs ruodejuos čudnai, tok cīši atvīglojūši,” tai Elīna saleidzynoj Rītumu i Korejis kulturu.

“Korejīšu volūda maņ ruodīs interesanta, tuos gramatiskuo uzbyuve atsaškir, tys raiseja leluoku interesi tū saprast. Ari muzykā korejīšu volūda maņ ruodīs loba ritmiskuma ziņā. Par pīmāru, repa dzīsmis šmukai rīmejās, tys maņ nanormali pateik,” tai par korejīšu volūdu izasoka Elīna.

Elīna jau seņ aktivi nasekoj korejīšu muzykai i popularajai kulturai, jai vēļ ir puora dzīsmis, kurys ik pa laikam pasaklausa, tok pakuopeniski jei ir beiguse klauseitīs K-pop, ari Spotify playliste jai ir pasamainejuse.

Ka runa īt ap latgalīšu volūdu, tod golvonais, kas Elīnu tymā pīsaista, ir pīdereibys izjiuta. “Kotru reizi, kod uorpus Latgolys dzieržu latgalīšu volūdā kaidu runojam, tai ar reizi īsazūg taids syltums i dūma – o, itys tok sovejais!”

Piec sarunys ar jaunītem secynoju, ka kaidai konkretai volūdai jaunīšus pīsaista atškireibys, pīdereibys izjiuta i popularuo kultura – muzyka, kina itt. Niu ir tik daudzi īspieju izzynuot cytys kulturys i volūdys, kurys grāks naizmontuot – tūs tok ir tik daudzi i vīna par cytu interesnuokys. Dūmoju, ka itymā rokstā skaidri radzams, kai varim jaunīšus pīsaisteit latgalīšu volūdai i kulturai. I na tik Latgolys jaunīšus, ari cyttautu. Lobs pīmārs tam ir japānīte Naomi Jadžima aba Lāsma, kurys sapyns ir kaidu dīnu dzīduot Latvejā, partū jei vuicuos latvīšu volūdu i dzīsmis. Lāsmys tviteri, kur jei aktivi roksta, vari apsavērt ITE.