Folklorys kūpa “Ilža” īrakstejuse albumu ap Eversmuižys goreigajim dzīduojumim

Folklorys kūpa “Ilža” īrakstejuse albumu ap Eversmuižys goreigajim dzīduojumim

Rokstu sagatveja: portals lakuga.lv

Pīktdiņ, 7. aprelī, 17 stuņdēs Ludzys nūvoda Cyblā, Eversmuižys Sv. Andreja bazneicā tiks prezentāts folklorys kūpys “Ilža” pīktais albums, kas veļteits Eversmuižys goreigajim dzīduojumim, viestej albuma izdevieju publicātuo informaceja.

Goreigī dzīduojumi Latgolā ir sovpateiga tradiceja i latgalīšu katuoliskuos identitatis daļa, kas īkļauta Latvejis kulturys kanonā. Ituos tradicejis elementi i izpausmis laika gaitā ir pasamejuši i atsaškir dažaiduos Latgolys vītuos. Niu folklorys kūpa “Ilža”, kab saglobuotu i dokumentātu Eversmuižys (aba myusu dīnuos Cyblys) draudzis goreigūs dzīduojumu lokalū tradiceju, īrakstejuse albumu “Eversmuižys goreigī dzīduojumi”. Albums izdūts elektroniski i ir daīmams muzykys straumiešonys platformuos Spotify, YouTube i cytur. Albumā īdzīduots tautys dīvkolpuojums Krystaceļš i saļmis (myrušūs oficejs aba aizlyugumus par nūmyrušim).

Folklorys kūpys “Ilža” vadeituoja Dace Tihovska portalam lakuga.lv stuosta, ka ideja par albuma īraksteišonu suokusēs nu sovulaik muzykologa Mārtiņa Boiko 90. godūs taiseituo pietejuma i īrokstim ar Cyblys goreigajim dzīduojumim. “Izaruod, ka Eversmuižys dzīduojumi drupeit atsaškir nu cytu vītu dzīduojumu. Kod iz Cyblu puorsacēle varganiste Elza Abramāne, suoce par itū interesētīs. Ari juos meita Agnese Abramāne izstudēja par varganisti i aizainteresēja par itim dzīduojumim kai unikalu i vierteigu materialu, kas rakstureigs taišni Eversmuižys draudzei. Mes niu daudzi runojam, ka vysu vajag saglobuot īrokstūs – tai i roduos ideja par itūs vierteigūs dzīduojumu īrokstu. Nu suoku sovu daļu īraksteja Abramānu saime i tod jau īrokstam “viersā” pīsavīnuojom mes ar “Ilžu”,” stuosta Dace Tihovska. Folklorys kūpai bejuši plāni kluotyn albumam dalikt ari taišni poša Mārtiņa Boiko plašuoku stuostu par dzīduojumim i ari dalikt dzīduojumu notom, nu cikom dorbs īsuokts ar digitalajim albumim i varbyut koč kod byušūt koč kas ari taustomā formatā.

Albuma īrokstā pīsadola: Elza Abramāne, Agnese Abramāne, Daiga Abramāne, Aija Andersone, Rudīte Laizāne, Vita Ruduša, Silvija Donska, Sanita Čerpinska, Dace Tihovska. Īroksts taiseits īrokstu studejā “Lauska”, skaņu režisors Kaspars Bārbals, albuma izdeviejs ir kulturys menedžmenta centrys “Lauska”, bet īrokstu atbaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds.

Jaunais albums ir jau pīktais folklorys kūpys darbeibys laikā, da ituo īraksteiti albumi “Ilža” (2008), “Ilža rūtoj, kaladoj” (2011), “Kuodeļ maņ nadzeivuot” (2017) i “Lutsi Rahvalaulud – Ludzas igauņu dziesmas” (2019).

Ari jaunuo albuma vizualizacejā radzama Vuocejā dzeivojūšuos muokslineicys Ilzis Menneking-Soikans glezna, ar jū folklorys kūpa sasadorbuojuse ari īprīškejūs albumu muokslinīcyskuo nūformiejuma veiduošonā.

Sūpluok goreigūs dzīduojumu albumu atkluošonai, folklorys kūpys “Ilža” vadeituoja stuosta, ka folklorys kūpa niu aktivi gatavejās ari Dzīšmu svātkim, kai ari saītam “3×3”, kas itūvosor byus Ludzā.