Rokstu sagataveja: Kristīne Pokratniece, Amanda Anusāne i Edeite Husare, portals lakuga.lv

Vīns nu cylvāku, kurs maja suokumā Vaļsts svātkūs sajims augstuokū vaļsts apbolvuojumu – Treju zvaigžņu ordeni –, ir Latvejis viestnīks Pūlejā, ari narezidejūšais viestnīks Rumanejā i Bulgarejā Juris Poikāns. Pyrma puorsaceļšonys iz Varšavu 2021. gods rudinī, jis beja Latvejis viestnīks Ukrainā. Ari niu, struodojūt Pūlejā, viestnīceibys dorbs saīt cīši saisteits ar Ukrainu, jo taišni Latvejis viestnīceiba Pūlejā ir leluokais atbolsta pīturys punkts, kab paleidzeibys kravys i Latvejis delegacejis veiksmeiguok sasnādz Ukrainu.

Jums ir taida latgaliska pavuorde. Itei tik sasagadeišona voi ari asat saisteits ar Latgolu?

Es saceitu, ka asu 50 % latgalīts. Muns tāvs Kārlis Poikāns pīdzyma 1943. godā niulinejā Ludzys nūvoda Mērdzinis pogostā, latvīšu cīmā Styglova. Latvīšu Styglova atsarūn 20 km nu Ludzys i 10 km nu Kuorsovys. Cīmats varātu byut slovons ar tū, ka tī atsarūn katuoļu kūka bazneica nu 18. godu symta – taids nūsaceiti vītejais kulturviesturiskais pīminieklis. Faktiski kotru vosoru školys laikā mes ar muosu pavadejom tī. Attīceigi tāva rodi ari dzeivuoja Ludzā, struoduoja vītejā Ludzys slimineicā, bet myus ar muosu bīži viņ pamete pi babys. Saīt, ka praktiski vysys 80. godu vosorys tyka pavadeitys Styglovā. Saprūtams, tymā laikā beja īrūbežuotys informacejis tehnologeju īspiejis. Televizors beja malnboltais, kuru mes moz vēremīs i praktiski vysu laiku pavadejom uorā – skraidejom apleik, spēlejomīs. Caur tū maņ ari Latgola ir cīši tyva. Ka runojam, par pīmāru, par Kūrzemi, maņ tī nav nivīna radinīka i tymā skaitā nav ari tyveibys i syltuma, kurū izjiutu caur Latgolu, koč i Latgolā naasu patstuoveigi dzeivuojs. Tuos ir vīneiguos atminis – braukšona pi babys, tagad – braucūt pi tāva muosys. Ari niu taipat kotru vosoru asu Latgolā. Kod nūsaceiti škiersoju tū taidu naoficialū Vydzemis i Latgolys rūbežu, ir tei sajiuta, ka esi atsagrīzs sātā, koč i naesi tī dzeivuojs. Kū vacuoks palīku, tū sajiutu izjiutu vaira – ir tei vēlme saprast i izjust, nu kurīnis tu esi guojs. Muna pavuorde ir cīši populara, tok ni bobslejists Māris Poikāns, ni muokslinīks Ivars Poikāns, ni IT specialists Ilmārs Poikāns nav maņ rodūs, bet, ka atver vaļā Ludzys nūvoda telepona gruomotu, tod tī Poikāni kai suocās, tai i nasabeidz. Tei taida tradicionala pavuorde na tik Latgolā, bet ari Latvejā. Nūīmūt iz Styglovys kopim ari radzu – Poikāns, Poikāns, Poikāns, Poikāns.

Diplomatiskajā dīnastā asat jau vysā garu laiku. Kai suocēs jiusu ceļš iz tū?

Maņ vysod ir bejuse cīši lela interese par storptautyskajom attīceibom. Jau nu catūrtuos klasis maņ beja miļzeiga interese par viesturi. Tymā laikā tyka vuiceita LPSR (Latvejis Padūmu Socialistiskuos Republikys – red.) viesture i es tū gruomotu tyku puorskaitejs nu pyrmais da pādejai lopai. Caur tū viesturi, es dūmoju, i roduos tei interese par storptautyskajom attīceibom. Tai kai mes atjaunuojom sovu vaļsti, jau naatkareiguos Latvejis laikā, 1992. godā, es pabeidžu školu i maņ nabeja lelys izvēlis, kur īt studēt. Es nūguoju iz Latvejis Universitatis Viesturis i filozofejis fakultati. Tī pyrmū godu beja izaveiduojs storptautyskūs attīceibu nūvierzīņs, es īsnēdzu dokumentus kai iz viesturnīkim, tai iz storptautyskajom attīceibom. Tyku obejuos, bet izalaseju storptautyskuos attīceibys. Tei beja absoluti apzynuota izvēle. Tei leluo atškireiba storp tuo laika jaunuotni i myusu dīnu ir tys, ka mes redziejom, kai vaļsts atdzyma. Maņ beja taida cīši lela interese pīsadaleit vaļsts veiduošonā i nūstyprynuošonā, jo, dzeivojūt atmūdys laikūs, es atguodoju, ka tei kusteiba par vaļstiskuma atjaunuošonu beja tik lela, ka mes pat kai školāni vysu laiku ar tū dzeivuojom. Leidz ar tū varātu saceit, ka tū vēlmi es aiznešu ari da tuo, ka turpynuoju dorbu uorlītuos. Kai 1996. godā pabeidžu fakultati, tai aizguoju iz Uorlītu ministreju. Tei beja apzynuota izvēle. Maņ nabeja tai, kai sovu reizi cytim bīži godīs, ka ir kaids veiksmis faktors voi “tai saguoja”.

Jums ir apzynuota izgleiteibys izvēle, tok na vysod tai tys ir. Ar kaidu izgleiteibu vyspuor var struoduot par viestnīku?

Mes asam nalela vaļsts. Leluos vaļstīs īrosts ir koč kaida diplomatiskuo akademeja voi augstškola, kur speciali apvuica diplomatus. Latvejis gadīnī tai nav, ir viņ profesionaluos kvalifikacejis kursi i taidys lītys, nui. Kod 90. godu suokuos uorlītu dīnasts tyka veiduots nu nullis, iz tīni guoja fiziki, botaniki, zoologi, kuri golā palyka par cīši veiksmeigim viestnīkim. Es saceitu tai, ka juobyut interesei par uorpolitiku, juobyut pamatvolūdu zynuošonom, lobom viesturis zynuošonom, ari jurisprudencis zynuošonys nūdar. Es navaru pasaceit, ka juoīt iz taidu i taidu universitati voi fakultati, i tod vyss saīs. Tys diplomatu dorbs nav atkareigs tik nu tuo, kū vuicīs. Tuos ir ari komunikacejis spiejis, spiešona uztvert informaceju, spieja raksteit, jo mums daudz saīt raksteit. Tys ir daudzu faktoru kūpums, kurs nūsoka, voi tu esi veiksmeigs voi naesi. I vīnam ir vīna puse spieceiguoka, cytam ūtra. Cylvāks var pabeigt ari matematikys fakultati, bet beiguos byut veiksmeigs diplomats. Prūtams, šūbreid tys byus rešuok, jo tu izdori izvēli, kas tu gribi byut, a 90. godu suokumā tys beja tukšs lauks, nabeja nivīna. Pamatā jau tī cylvāki byus beiguši juristus, ekonomistus, viesturnīkus, socialuos zynuotnis, varbyut žurnalistiku. Ir publiskais konkurss, kur cylvāki pīsasoka, jim juopīroksta eseja, ir puorrunys, kurys var byut lobuokys voi švakuokys. Golvonais – juosuoc ar vēlmi dorbuotīs itymā vierzīnī.

Ka sprīžat piec sovys pīredzis, kaidom eipašeibom juobyut viestnīkam?

Uorlītys nūzeimej, ka tu pastuoveigi komunicej ar cylvākim nu cytom vaļstim i kulturom. Ir juobyut vēlmei i atvierteibai uzjimt cytu kulturu. Juobyut spiejom komunicēt i juozyna volūdys. Ka esi specialists, kūpumā juosaorientej kaiduos pamata viesturis zynuošonuos, juozyna, kas Latvejis attīceibuos nūteik ar attīceigū vaļsti. Golvonuos ciļvieceiguos eipašeibys – atvierteiba, interese, jaunuo uzjimšona, sovys pozicejis aizstuoviešona, gribiešona dorbuotīs i rūseitīs.

Īprīšk bejot viestnīks Ukrainā. Niu jau kaidu laiku asat Latvejis viestnīks Pūlejā, tok Ukraina tepat viņ sūpluok Pūlejai ir. Kaids ir bejs itys Krīvejis agresivuo ībrukuma Ukrainā laiks ite?

Itys ir bejs cīši smogs laiks. Smogs ari maņ personeigi, jo es atbrauču struoduot iz Pūleju piec Ukrainys i storp munu aizbraukšonu nu Ukrainys i karu beja viņ pīcu mienešu periods. Diplomata dzeivē vīns nu leluokūs izaicynuojumu ir: tu pabeidz dorbu vīnā vaļstī, kurā ir uzkruoti kontakti, draugi, tod tu puorsaceļ iz cytu vaļsti i tys puorejis periods nikod nav vīnkuoršs. Vīna nu lītu, kū es sajutu Pūlejā  – ite ir svareiga pūļu volūda. Ukrainā varēju komunicēt krīviski, bet ukraiņu volūdu pasivi saprast i vuiceitīs. Suoču jau pamozom pīsalāguot dorbam i videi Pūlejā, mentali suoču atīt nu dorba Ukrainā i hops – suocēs kars. Maņ vys vēļ ir daudz draugu tī, ari taiduos vītuos kai Bahmuta. Es asu gastejs ari okupātajuos teritorejuos. Kasdīnā asu kontaktā ar cylvākim Ukrainā i, radzūt tū ciļvieciskū tragedeju, tuos cīsšonys, uperus, itys kars spieceigi mani ītekmej ari personeigi. Facebookā nu sovu draugu radzu, ka tī kotru dīnu nūteik bēris, tys ir emocionali smogi. Ka abstrahejamīs nu personeiguo, tod viestnīceibai itys kars ari ir izlics zynomu slūgu, jo Latveja aktivi atbolsta Ukrainu i tys atbolsts īt caur Pūleju, ka tei ir kaida humanitaruo paleidzeiba. Tys myusu aizdavums ir dabuot, ka tuos humanitaruos kravys piec vareibys mudruok škārsuotu rūbežu. Iz pūļu muitu tys ir miļzeigs spīdīņs, jo na tik Latveja syuta paleidzeibu, ari Leitova, Igauneja, Vuoceja, Fraņceja i cytys vaļsts. Kravys kruojās iz rūbeža i navysod izadūd mudri tū škārsuot. Mes raugam pauotrynuot itū procesu, sasadorbojūt ar cytom īstuodem. Ūtrais – dorba apjūms ir pīaudzs ar tū, ka daudzys delegacejis brauc iz Kijevu, i ari tū dora caur Pūleju. Mes nūdrūsynojam logistikys atbolstu, nūvadūt nu Varšavys leidz rūbežam. Ka brauc kaida augstuoka amatpersona, tod kaids viestnīceibys darbinīks pavoda tū personu. Itūšaļt tei intensitate ir lela, kotru nedeļu nūteik kaidys vizeitis. Praktiski sevkura Latvejis diplomatiskuo miseja nav seviški lela, kuo rezultatā taidā nalelā misejā ir svareigi, kab kotrys cylvāks skaidri saprūt, ar kū jis nūsadorboj, juospiej pījimt lāmumi. Paraleli veļās viersā vizeitis i humanitaruos kravys, tok Latvejis–Pūlejis ekonomiskuos i politiskuos attīceibys ari nikur napagaist.  Mes sekojam leidza Pūlejis īškpolitikai i uorpolitikai, jo mums ir svareigi saprast, kai ite atsateista Pūlejis nūstuoja atteiceibā ar Ukrainu, Vuoceju, Eiropu. Leidz ar tū itys ir bejs cīši aktivs i saspryngts laiks, ir vajadzeiga lela emocionaluo i ari fiziskuo nūtureiba.

Kod īprīšk bejot viestnīks Ukrainā, voi jums beja nūjauta, ka var suoktīs kars?

Nūjauta nūteikti beja. Es atguodoju, kod 2021. gods aprelī Krīvejis bruņuotī spāki suoce koncentrētīs ap Ukrainys rūbežim, beja sajiuta, ka jī tī nav pasaruodejuši taipat viņ, beja sajiuta, ka kars byus naizbāgams, jemūt vārā Ukrainys i Krīvejis diametriali atškireigūs redzīņus par sovu nuokūtni. Krīveja izlyka izsvoru iz imperejis atjaunuošonu, i ari Krīvejis sabīdryskajā dūmā i elitē volda redzīņs, ka bez Ukrainys Krīvejis tuoļuoka dzeivuotspieja nav īspiejama, cikom Ukrainys geopolitiskais vektors i dūmuošonys vierzīņs vīnnūzeimeigi beja orientāts iz Eiropu. Tok es nikod naspieju īsadūmuot, ka tys uzbrukums, kas nūtyka februarī, ka tys byus nu tik daudzu pušu, jo da tuo beja spekulacejis, ka Krīvejai ir interese sataiseit zemis koridoru iz Krimu, jo tylts nanūdrūsynoj stabilys pīguodis, beja sajiuta, ka Mariupole ir riska zonā. Beja daudzi spekulaceju, ka Krīveja gryb nūgrīzt Ukrainu nu Malnuos jiurys, kas nūzeimātu Odesys okupaceju. Redzīni beja dažaidi. Beja cylvāki, kas vyspuor naticēja karam, tī preteimā sarunuos Pūlejā daži eksperti paredzēja taišni tū, kai nūtyka. Kotrys mes baļstejamīs iz nazkaidu sajiutu, puorlīceibu. Beja ari cīši gryuts paredzēt ituo kara nūzīgumus. Tei poša Buča – tys jau pyrmajuos nedeļuos īzeimēja tū, kaida ir Krīvejis kara vesšonys muoksla. Vysi maroderisma gadīni i velismašynys, kas piec tam tyka vastys iz Krīveju. Tū beja gryuši paredzēt. Tys osai kontrastej ar tū, kū Putins pats soka, ka tuos ir bruoļu tautys. Tys, ka tu ej kaidu “atbreivuot” i beiguos aiznes velismašynu, tai vysā patuoli nu tuo vysa. Šausmeigu īspaidu pamat ari tuos filtracejis nūmetnis, kur tev juopīruoda, ka tu naesi sevi pretnūstatejs Krīvejis interesem. Eipaši, kod atsakluoja tī nūzīgumi atbreivuotajuos teritorejuos, tys beja kas taids, kū gryuši īsadūmuot. Ir smogai redzēt, ka okupātajuos teritorejuos teik dadzynuotys gruomotys, kas atguodynoj nacistu nūzīgumus, teik iznycynuoti pīminiekli, teik aizvuoktys paceli pīminis zeimis, kas saisteitys ar PSRS nūzīdzeigū politiku. Mes redzam, kai teik aizvasti bārni, kai jim maina identitatis, dzimšonys godus. Tys, kas nūteik ir baismeigi. Tai teiri personeigi cīši suop ari Hersonys stuosts – maņ ir lobys attīceibys ar Hersonys Muokslys muzeja direktori, tī beja daudzi latvīšu dorbu, nu tū vysu nūnese, vysus muokslys dorbus aizvede iz Krimu. Nu Hersonys ir aizvasts vyss – suocūt nu slimneicu gultu. Naaptveramys lītys 21. godu symtā, tok kaidam par tū beiguos byus juoatbiļd.

Ka atsagrīžam atpakaļ pi niulinejuos dzeivis Pūlejā. Kaida i cik lela ir latvīšu kūpīna ite?

Kūpīna ir nalela, jo Pūleja nav tei popularuokuo emigracejis vīta latvīšim. Tys koč voi tik aiz tuo, ka tī dzeivis leimini mums ir sovstarpeji saleidzynomi, ari i angļu volūdys zynuošonys mums ir lobuokys nakai pūļu. Iz taidim kūpīnys pasuokumim, kurus organizejam, voi iz svātdīnis školu nav seviški daudz cylvāku. Ari Saeimys vieliešonys tū pīruodeja, ka nasamoldu, tod iz vieliešonom atguoja kaidi 150 piļsūni, bet divejis trešdalis nu tūs beja cylvāki, kas brauce tranzitā voi tymā breidī atsaroda Varšavā. Ka saleidzynojam ar īcirknim Zvīdrejā, Lelbritanejā voi Norvegejā, tys ir nalels cipars. Mes nu sovys pusis asam atvārti jebkaidim kontaktim. Mes sasavuocam leluokūs svātkūs. Šūgod nūteikti organizēsim Juoņa dīnys svieteišonu, asam atjaunuojuši latvīšu školenis darbeibu. Koč i bārnu nav tik daudz, bet tei ir taida īspieja naoficialā gaisūtnē bārnim pasaspēlēt sovā vydā. Tai kai jim ir atškireigs volūdys leimiņs, tei ir vareiba sajust koč drupeit latvīšu volūdu. I ari vareiba vacuokim sovā vydā socializētīs. Tai kai kūpīna ir nalela, mes kotru pazeistam personeigi, tei otkon ir lobuo līta. Vaļstīs, kuruos ir lelys latvīšu kūpīnys, tys ir vīns nu viestnīceibys aizdavumu, jo mes nagribim pagaisynuot tūs cylvākus, kas ir nūbraukuši. Itys ir ari vīns nu īmesļu, parkū tyka īvīsts dubultpiļsūneibys instituts. Par pīmāru, viestnīceibys dorbam Pūlejā voi Ukrainā nabeja taids pastatejums nu Reigys, ka mums vajag sasadorbuot i draudzētīs, jo tūs cylvāku ite ir moz. Tei vaira ir myusu pošu iniciativa. Vaļsts atbolsts, saprūtams, tam ir, bet bīži viņ vyss ir atkareigs nu vīna cylvāka. 

Viesturiski ari Latgolai bejuse lela saisteiba ar Pūleju. Voi myusu dīnuos tys koč kū vēļ ite nūzeimoj?

Prūtams, ka nūzeimoj. Pyrmom kuortom tei ir daļa nu Latgolys viesturis. Katolicismys Latgolā lelā mārā ir sasaglobuojs, pasasokūt pūļu laikim. Attīceigi mums ir pūļu minoritate, viesturiski tī pūli, kuri dzeivuojuši Daugovpilī, Kruoslovā, jī tī vēļ arviņ ir. Tys, ka ir i Daugovpiļs vaļsts pūļu gimnazeja, ir pamatškola Kruoslovā, tei ir tei dzeivuo līceiba. Tod, kod pavysam agrā bierneibā dzeivuoju Kruoslovā pyrma mes ar saimi puorsacēlem iz Jelgovu, Kruoslovys centrā, Sv. Ludviga bazneicā redzēju Jana Matejko gleznu. Jis Pūlejā ir totals klasikis, i Pūlejis vaļdeiba paleidzēja taišni tuos gleznys atjaunuošonā. Ir skaidrys, ka Pūlejai ir zynoms sentiments pret Latgolu, īvārojūt tū, ka leidz 1772. godam tei beja Pūlejis sastuovdaļa. Caur tū viesturi ar Pūleju, Latgola ir kai daļa nu vysa Eiropys kulturviesturiskuo montuojuma i tam ir miļzeiga nūzeime. Mums ari vaļstiski ir svareigi, kab tī pūli, kuri dzeivoj Latgolā, apsazynoj, ka jī ir pūli – kai lojala etniskuo grupa Latvejis vaļstī, kai ļauds, kurim ir kai latvyskuo, tai pūliskuo identitate. Leidza ar tū ir ari svareigi, ka Pūleja kai syuta sovus školuotuojus, tai finaņsej tūs školu dorbu i paleidz viesturiskū pīminiekļu atjaunuošonā, tys ir svareigs moments. Caur Latgolu itys Pūlejis montuojums, kurs ir ari Latvejis montuojums, ir juosagloboj i juoatteista, taipat i cyti montuojumi. Piec naatkareibys dabuošonys pūli ari paleidzēja atbreivuot Latgolu, i mes janvarī svinējom kuortejū godadīnu – par tū Pūlejā ari atguodoj. Latgolā ir tī poši pūļu karaveiru kopi. Tei ir dzeivuo saikne. Tys vyss padora myusu attīceibys sovā storpā cīšuokys. Tys ir myusu kūpeigais montuojums.

Stuostejot par bierneibys laiku Styglovā i Ludzā, pīsaucet Kruoslovu. Kurys ir jiusu poša sirds vītys Latgolā?

Centraluo sirds vīta ir Ludzys piļskolns. Kod es nūbraucu gostūs da tāva muosys, vysod grybu izskrīt uorā pasastaiguot. Nūīmūt iz piļskolnu sevkurā goda laikā, var redzēt azarus, kūka sātys. Tys maņ ir taids energejis i spāka olūts! Nanūlīdžu, ka ir ari daudz cytu šmuku vītu, bet itei saistās ar tū, ka es tī daudzi laika asu pavadejs. Kod maņ juoīsadūmoj Latgola, pyrmais skots, kū es radzu, tys ir skots, kod kuopu pa trepeitem augšā Ludzys piļskolnā i īraugu piļsdrupys. Tī es izjiutu viesturis teciejumu i saikni, ka tys ir taids rītumu civilizacejis galejais punkts. Caur tom drupom saprūtu, ka da šenei tī vuocu krystneši ir atguojuši i pamatuši sovus pādus. Cīši pateik ari Ludzys muzejs, kurš ir palics taids vaira interaktivuoks. Šmuka ir ari atjaunuotuo sinagoga, kur var redzēt, cik lelu lūmu ari Ludzys viesturē ir spielējuši ebreji. Ludzys nūvods vyspuor ir cīši etniski daudzveideigs, vysa Latgola taida ir! I sovu reizi tei daudzveideiba teik uztvarta tai, ka tys ir traucieklis, kab Latgola piļnvierteigi atsateisteitu. Es tū otkon radzu kai lelu boguoteibu.

Kai tod saglobuot tū daudzveideibu, napagaisynojūt latvyskū i latgaliskū?

Maņ vysod ir bejs taids īspaids, ka itī vaicuojumi Latgolai ir bejuši sovā ziņā nabyutiski. Maņ beja daudzi radinīku Latgolā, jī runuoja latvyski, latgaliski, krīviski, atkareibā nu vajadzeibys. Tys, kū es vysod jutu, ka, byudami Latvejis patrioti, piļneigi puorlīcynuoti Latgolys katuoli, jī nikod naizjuta itū kai miļzeigu Latgolys problemu. Es dūmoju, ka Latgolā ituos storptautyskuos attīceibys ir izaveiduojušys sovaiduok nakai cytūs nūvodūs – etniski dažaidi cylvāki godu symtim ir spiejuši sadzeivuot kūpā. Skaidrys, ka Latgola ir naatjemama Latvejis sastuovdaļa, skaidrys, ka mums ir vīna vaļsts volūda, skaidrys, ka tim cylvākim, kuri dzeivoj vītuos, kur latvīšu ir mozuok, taipat ir obligatys latvīšu volūdys zynuošonys i tai tuoļuok. Tok es vysod asu juts, kū pīruodeja ari 20. g. s. 30. godi, ka muoksleiga latvyskuošonys politika eisti nikod nastruodoj, i maņ nazkai grybātūs dūmuot, ka cylvāki, dzeivuodami Latgolā, īvārojūt Latvejis lykumdūšonu, tiks golā ar tom problemom. Ir daudzi pozitivi pīmāri, tys pats Vīsturs Kairišs, kurs spiej saglobuot i latvyskū, i latgaliskū, i eiropeiskū identitati. Tys ir absoluti īspiejams. Ari munā saimē ir pīmāri, kod tuos tradicejis ir bejušys tik styprys, ka nivīna vara tuos navar ītekmēt. Latgola ir vyscīšuok bejuse pakļauta rusifikacejis riskam, tok nasaverūt iz tū, vysus itūs godus latgalīši ir iznasuši cauri sovu izpratni par dzeivi, pīsaisti katuoliciskajam i napagaisynuoja sovys saknis, turpynojūt palikt latvīši, latgalīši i tai tuoļuok. Latvejis vaļsts ari nūdrūsynoj vareibu saglobuot ituos latvyskuos i latgaliskuos tradicejis, ite viņ vaicuojums, cik pats cylvāks gryb voi nagryb justīs latgalīts.