Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Piec eisa puortraukuma portalā lakuga.lv atsagrīž rubrika par Latgolys muzeju kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Rēzeknis nūvoda Bieržgalī, kur atsarūn Ontona Rupaiņa muzejs. Tuo direktore Skaidreite Apeināne pastreipoj, ka, runojūt par īvārojamū latgalīšu rakstnīku, kura vuordā nūsaukts muzejs, nav īspiejams izdaleit vīnu prīškmatu, partū jūs kruojuma duorgums ir vyss Rupaiņa montuojums. Tai kai muzejs veļteits vysai Bieržgaļa apleicīnei, juoizceļ ari cyti tuo duorgumi – Ontona Kūkuoja pasteli “Ontona Rupaiņa zeme” i ritiņbraukšonys legendys Arkādija Svecis olimpiskūs spēļu paruodis forma.

Kotru ībraucieju Bieržgaļa centrā sagaida uzroksts ar treis zeimeigim cyparim – 555. Tys viestej, ka itei vīta itūgod svietej tik nūzeimeigu jubileju. Svātki goda beiguos byus ari Ontona Rupaiņa muzejam – tys oficiali atkluots 1988. gods 11. novembrī, taitod – pyrma 35 godu. Suokumā tys saukts par Bieržgaļa pogosta viesturis muzeju, tok piečuok puorsaukts īvārojamuo nūvadnīka vuordā, kab pīškiertu tam leluoku unikalitati. Vysaidu apdzeivuotu vītu muzeju Latvejā natryukst, tok Rupaiņa muzejs ir tik vīns, i ar jū bieržgalīši cīši lapnojās. Jau attaisūt durovys iz muzeju, prīškā ir fototapete ar Ontona Rupaiņa autografu, citatu i juo dzymtuos sātys Pūriskūs biļdi. Lai ari nazkod dzierdātys runys, ka kaidreiz varbyut muzejs varātu iz Pūriskim puorsaceļt, vysdreižuok, ka tai nanūtiks. Rupaiņa sāta ir privateipašums, kū labi uztur juo radinīki, tī ari var nūbraukt turisti, tok īpasazeit ar Bieržgaļa viesturi i Rupaiņa literarū i sabīdryskū darbeibu var pošā cīma centrā – ākā, kur atsarūn ari vysaidys cytys pogosta īstuodis, tymā skaitā kulturys noms. Turistim teik pīduovuota na tik ekskurseja pa muzeju, tok ari pa vysom Bieržgaļa īvārojamajom vītom. Tei ir mozu vītu prīškrūceiba, ka vysu var paruodeit ari dzeivē, na tik karteņuos! Muzejs aktivi eistynoj vysaidus projektus, jaunuokais beja pārņ ar Vaļsts kulturkapitala fonda paleigu realizātuo atkluotuo kruojuma izveide, kas ļaun apmaklātuojim redzēt ari tūs prīškmatus, kurūs īprīšk navarēja izstuodeit nalelūs ekspozicejis telpu deļ. Taišni tī var apsavērt ari leluokū daļu Skaidreitis Apeinānis atlaseitūs kruojuma duorgumu: pasteļus i Arkādija Svecis formu.

Ontona Rupaiņa montuojums

Lels muzeja kruojuma duorgums ir vyss Ontona Rupaiņa montuojums – tai soka Skaidreite Apeināne. Tys sevī ītver lelu skaitu manuskriptu, ari napublicātu dorbu fragmentus, pīmāram, gruomotys “Tauta grib dzeivuot” 2. dalis i romana “Pēdējais troņmantinieks”. Taipat muzeja kruojumā ir fotografejis i Rupaiņa korespondence – sarakste ar izdeviejim, gareidznīceibys puorstuovim, radinīkim, dūmubīdrim. 2019. godā sajimts cīši nūzeimeigs duovynuojums – vaira nakai 1000 Rupaiņa arhiva vīneibu – nu Varakļuonu nūvoda muzeja, kurs otkon beja sajiems dzejneicys, Ontona Rupaiņa literaruos krystameitys Paulīnis Zalānis montuojumu. Ekspozicejā radzamys ari vysys rakstnīka izdūtuos gruomotys, taipat nu juo dzymtuos sātys atvastuos mebelis, kas ir veiksmeigai restaurātys i roda autentisku nūskaņu par tū, kai nazkod dzeivuojs Rupaiņs. Taišni ar ekspedicejom iz Pūriskim nazkod suocīs dorbs pi ituo muzeja izveidis. Tī atrostys viestulis, kū jis nu trymdys ASV syutejs iz Latveju, kai ari Rupaiņa 1928. godā raksteituo braucīņa iz Ženevu (jis pīsadaleja storptautyskā školuotuoju kongresā) dīnysgruomota, kurā apraksteiti juo īspaidi par vairuokom Eiropys vaļstim. Dīnysgruomota bejuse dīzgon biedeigā stuovūklī, tok pyrma puors godu restaurāta i niu atsarūn muzeja ekspozicejā.

Ontona Kūkuoja pasteli

Muzejā globojās ari īvārojamuo Latgolys multimuokslinīka Ontona Kūkuoja pasteļu cyklys “Ontona Rupaiņa zeme”. Jis nazkod braucs iz Bieržgali, apstaiguojs ituos pusis īvārojamuokuos vītys i īmyužynuojs tuos sovūs dorbūs. Daļa pasteļu atkluotajā kruojumā izstuodeiti, daļa – radzama tik globuotivis plauktūs. Niu tī varim redzēt Kirkys kolna ainovu, ar kū saistomi Bieržgaļa pyrmsuokumi, Ontona Rupaiņa dzymtū sātu, Taudejāņu školu, kur Rupaiņs struoduojs par školuotuoju, Sarkaņu bazneicu. Skaidreite Apeināne soka, ka paradzāts ik pa laikam izstuodeitūs muokslys dorbus pamaineit, partū vārts piec kaida laika iz muzeju aizbraukt atkuortuoti, kab radzātu jau cytus dorbus.

Arkādija Svecis olimpiskūs spēļu paruodis forma

Nu Bieržgaļa pogosta īt ari ritiņbraukšonys legenda Arkādijs Svece. Sporta karjeru jis suocs kai ritiņbrauciejs, tok piečuok palics par īvārojamu velomehaniki, kurs vairuokys desmitgadis veļtejs dorbam Latvejis izlasē. Itaidā statusā Svece pīsadalejs ari sešuos olimpiskajuos spēlēs. 2017. godā Arkādijs Svece sajēme bolvu par myuža īguļdejumu Latvejis sportā, kas aplīcynoj juo vītu myusu vaļsts sporta viesturē. Dzymtū pusi Svece nav aizmierss, vosoruos regulari asūt sateikams Bieržgalī. Naseņ jis Ontona Rupaiņa muzejam izduovuojs sovu Sidnejis 2000. gods olimpiskūs spēļu paruodis formu, kas niu atkluotajā kruojumā radzama vysā sovā gūdeibā i spūžumā.

Galerejā Ontona Rupaiņa muzeja kruojuma duorgumi, ekspoziceja i atkluotais kruojums. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv