Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Kod pavasarī tyka izziņuots, ka itūvosor Jiurmolys festivala programā byus ari Zigmara Liepiņa operys “Parīzes Dievmātes katedrāle” jauns īstudiejums, Latgolā vysleluokuo prīca beja redzēt, ka golvonajā – Esmeraldys – lūmā tymā byus dzīduotuoja Ilze Grēvele-Skaraine. Izauguse Stiernīnē, piec senejuos muzykys studeju i seve pīruodeišonys itamā jūmā paraleli pīsavārsuse ari opermuzykai, Ilze vys vēļ par sovu sātu sauc Latgolu, kur ir juos saime – veirs i ituo gods suokumā dzymušuo meiteņa. Ar tyvuokūs atbolstu Ilze turpynoj aktivi koncertēt i sevi muzykali pylnveiduot.

Jau gona dreiži gaidoms operys “Parīzes Dievmātes katedrāle” īstudiejums. Ar kaidom sajiutom sajēmet itū pīduovuojumu i kai jiutatēs tagad?

Pīsadaleit maņ pīduovuoja paguojušajā vosorā. Es iz reizis beju cīši, cīši prīceiga, lai ari zynuoju, ka tys byus izaicynuojumim boguots laiks – tūlaik jau gaideju meiteņu. Nasaverūt iz tū, saceju jā. Taišni naseņ ar draugim runuoju – pyrma apmāram 10 godu “Parīzes Dievmātes katedrāles” uzvadums beja Nacionalajā teatrī, tūreiz es dzīduoju korī. Nu kora skatejūs i dūmuoju – byutu forši kaidreiz tū Esmeraldu nūdzīduot! (Smejās.) Redz, paguoja 10 godu, i maņ tei prīca ir tykuse!

Tagad jau ir suokušīs mieginuojumi, ari pādejuos tārpu pīlaikuošonys i šyušonys. Ir interesanti, bet nav vīgli – ir juodoncoj i juodzīd reizē, pi tuo varbyut tik cīši naasu pīroduse, tys prosa ari fiziskū treneņu. Bet ir forši – cīši atbolstūša i profesionala komanda. Iz festivala skotivis gon tiksim tik pādejuos dīnuos, kas ari ir izaicynojūši – byus tikai diveji mieginuojumi, kas nūzeimoj, ka vysam golvā pyrma tuo juobyut cīši labi īstruoduotam. Bet asu cīši prīceiga!

Juļa vydā byus na tik operys īstudiejums, bet dažys dīnys pyrma tuo uzastuosit Senejuos muzykys festivalā ar Baha programu. Varbyut itūvosor jums vēļ ari kaidys cytys lelys nūtikšonys paradzātys?

Jā, ari par Baha programu maņ beja zynoms jau lobu laiku īprīšk. Dūmoju, ka ir labi, ka tys sakreit ar operys projektu. Parosti jau tai ir, ka vairuoki projekti ir reizē. Tod tu vari nadaudz nu vīna atsaslēgt, atsapyust, pīmāram, nu operys kaidu dīnu puorsaslēgt tikai iz Baha muzyku. Senejuo muzyka ir muna pamatspecialitate. Programa, kū varēs dzierdēt 13. juļa vokorā Mozajā gildē, byus cīši skaista, skanēs taids īpatnejs Baha laika instruments kai oboja d’amore, kas Latvejā nav izplateita, tū spielēs Ieva Nīmane.

Vēļ vosorā byus vysaidys bārnu nūmetneitis, kur pīsadaleišu kai pedagogs. Tei jau ir muna kotrys vosorys leluo prīca i pīnuokums – “Dziedošās dienas” Stiernīnē juļa beiguos nūtiks jau 22. voi 23. reizi. Prūtams, vysam pa vydu byus Dzīšmu svātki, iz kurim braucu ar sovu vadeitū veiru ansambli nu Preiļu nūvoda Stabuļnīku kulturys noma. Augustā byus vairuok ar bazneicu saisteitu nūtykumu, ari Aglyunys svātki. Ir kū dareit! (Smaida.)

Jius asat jau nu pīmynātuos Stiernīnis, kas ir labi zynoma taišni ar goreiguos muzykys tradicejom. Voi ar tū saistuos ari jiusu muzykalī pyrmsuokumi?

Jā, asu nu Stiernīnis, tī asu izauguse, vuicejusēs skūlā. Saime tī dzeivuoja apmāram leidz munam 20 godu vacumam, tod puorsavuocem. Tī, prūtams, ir ari vysi muni muzykalī pyrmsuokumi – bazneicys kors, iz kuru mani aizvede sešu godu vacumā, tī ari suoču dzīduot pi Zepu Īvys i Gruduļu Juoņa. Jī beja muni pyrmī skūluotuoji, nu jau dūmubīdri, pi kurūs vysod varu vērstīs piec padūma, kūpā reikojam nūmetnis, koncertus.

Goreiguo muzyka beja ari pyrmais ceļš, pa kuru aizguoju, jo Rēzeknis muzykys vydsskūlā muna specialitate beja taišni bazneicys muzykys vadeiba – iergeļu spēle i dirigiešona.

Kai nu vargaņu i dirigiešonys tykot pi dzīduošonys?

4. kursā cīši saspielieju lobū rūku – beja par daudz treneņu, varbyut pīnuoceigai naizvyngrynuoju. Saprotu, ka profesionalā leiminī iergelis naspieliešu, vīnkuorši navariešu tū izdareit. Dirigiešona maņ cīši patyka, zynuoju, ka turpynuošu tū dareit. Vysi saceja, ka maņ vajadzātu pasavuiceit dzīduošonu, es gon dūmuoju, ka vokalistūs nimyužam natikšu. Bet maņ patyka senejuo muzyka, tei nūdaļa Muzykys akademejā beja saleidzynūši jauna, tī ari beja dzīduošona. Suokumā plāns beja vīnu gadeņu pasavuiceit, byut akademejis vidē, bet tod puorīt iz vokalistim. Tok tei senejuo muzyka tai īpasatyka, ka stuotīs vokalistūs nimoz nasagribēja. (Smejās.) Tai bakalaurs i magistrys tyka dabuots senejuos muzykys dzīduošonā.

Cik vyspuor Latvejā senejuo muzyka ir populara, cik daudz muziku taišni ar tū saista sovu profesionalū ceļu?

Ka verās cīši skrupulozi, tod taidu profesionaļu, kam ir taišni senejuos muzykys izgleiteiba, nav cīši daudz. Tys, ka profesionali muziki – vysaidu instrumentu spālātuoji – spielej senejū muzyku, ir koč kas cyts. Jī tū dora cīši labi, bet puorsvorā iz modernūs instrumentu, varbyut ari teoretiskuo bagaža nav tik advancāta, lai tū varātu saukt par viesturiski informātu atskaņuotuojmuokslu. Kod es vuicejūs, bejom pavysam nadaudz – kotrā kursā vīns voi div cylvāki. Es, pīmāram, kursā beju vīneiguo senejuos muzykys dzīduotuoja, vēļ beja instumentalisti. Bet nu jau cylvāku ar senejuos muzykys izgleiteibu palīk aizviņ vairuok. Mums Latgolā ir Ieva Saliete, Ilze Grudule ar kurom varim lapnuotīs. Juos vyspuor ir pyrmī calmlauži Latvejā senejuos muzykys lauceņā. Instrumentalistim tei ir ari duorga prīca – juopierk instrumenti, kas ir cīši duorgi. Maņ kai vokalistei bolss – muns instruments – vysod ir ar mani.

Latgolā interesi par senejū muzyku nazkod nūteikti radeja Baroka dīnys Rēzeknē, kas nu jau vairuokus godus vaira nanūteik. Voi napītryukst ituo pasuokuma?

Pītryukst. Maņ taišni Baroka dīnuos beja pyrmuo saskarsme ar senejū muzyku, kod tikū īsastuoju Muzykys vydsskūlā. Ilzi Gruduli (jei organizēja Baroka dīnys Rēzeknē – L.M.) labi zynuoju, jo asam nu Stiernīnis – jei maņ dzeivuoja puor pļaveņu. (Smejās.) Maņ jau 1. kursā īdeve dzīduot koč kaidu četru taktu solo. Tys beja taids wow i lela atbiļdeiba. Tymā laikā Baroka dīnys nūtyka kotru godu, i tys beja supereigs projekts, kur mes, jaunī, sasatykom ar Šveicis muokslinīkim, kas ruodeja pīmāru i reizē beja tik atvārti cylvāki – jī tev pavuiceja, vysu paruodeja. Munā gadejumā tī ari meklejamys saknis munai interesei par senejū muzyku – saprotu, ka tei pateik i pīstuov munam bolsam.

Tok ar senejuos muzykys studejom jums napītyka. Jau piec tuos magistranturys absolviešonys otkon īsastuojot Muzykys akademejā, nu jau studēt operdzīduošonu.

Studejūt bakalaurā senejū muzyku, 3. kursā aizbrauču iz Nēderlandi Erasmus apmaiņā. Tei vyspuor ir vīna nu senejuos muzykys meku, tī iz kotra styura ir koncertvītys, senejuos muzykys ansambli itt. Jau tī maņ skūluotuoja saceja, ka senejuo muzyka ir forša, bet maņ navajadzātu iz tū īsaciklēt, varūt dzīduot ari kū cytu. Es gon beju puorlīcynuota, ka maņ tū navajadzēs, dzīduošu tikai senejū muzyku. Tok piec bakalaura vīnkuorši interesis piec, dreižuok azarta dzeita magistranturā stuojūs divejuos nūdaļuos – operdzīduošonys i senejuos muzykys. Tyku obejuos nūdaļuos ar lobuokū rezultatu, bet vajadzēja izavielēt, jo divejuos programuos budžetā navar vuiceitīs. Tod dūmuoju, ka sovu apetiti asu nūdzynuse – saprotu, ka varu īsastuot ari operdzīduošonā, bet palyku pi senejuos muzykys i turpynuoju padzilinuoti tū dareit. Bet koncertūs i meistarklasēs maņ aizviņ vairuok guoja kluot skūluotuoji i saceja, ka paraleli vajadzātu padzīduot kaidu bel canto repertuaru, ārejis itt. Guoja vīns konkurss, ūtrys… Saprotu, ka muna bolsa kapacitate ir leluoka, nakai poša beju īsadūmuojuse. Vysu laiku beju dūmuojuse tik par senejū muzyku i apleik nasavāruse, bet, suocūt dzīduot klasiskū repertuaru, saprotu – o, cik skaistys ārejis, forša muzyka! (Smejās.) Piec senejuos muzykys magistranturys ruodejuos pošsaprūtami vēļreiz mieginuot stuotīs iz operdzīduošonu, lai tys byutu nūpītni, profesionali, na es koč kū sovā nūdobā dzīžu.

Tūlaik maņ beja jau 27-28 godi, bet nabeja ni jausmys par klasiskū repertuaru, vyspuor nasaorientēju opermuzykys pasaulī. Maņ soka: “Pajem Suzannys āreju!” Es: “Mhm, kas par operu, kur maņ juosaver, kas tys ir?” Bet nu jau ar kotru kuoju asu sovā lauceņā. Pagaidom izaver, ka cīši labi ar tū teiku golā.

Ilgi dūmuojom, kai byutu ārtuok sasatikt – Latgolā voi Reigā, bet beiguos myusu saruna nūteik “Zoom”. Kurā vītā niu vysvaira paīt jiusu kasdīna?

Ar veiru i meiteņu dzeivojam Rībeņūs, Preiļu nūvodā. Te par skūluotuoju struodoj muns veirs. Ari leidz tam pamatā treis dīnys beju Latgolā, bet puorejuos brauču iz Reigu. Tagad muna pamatdzeivis vīta ir te, bet principā kotru nedeļu asu sastūpama ari Reigā.

Sekojūt leidza Latgolys kulturys pasuokumim, asu nūvāruojuse, ka gona bīži koncertejot ari Latgolā – parosti tuos ir koncertprogramys bazneicuos. Kas ir tūs iniciators?

Smejūs, ka parosti tod, kod nav kū dareit, taisom jaunu programu. Prūtams, kū dareit ir vysu laiku, bet mums ar dūmubīdrim tei jau ir kai pošsaprūtama vajadzeiba. Mes, Stiernīnis jaunīši, nu jau asam dīzgon izmātuoti pa vysaidom vītom – kaids vēļ vuicuos akademejā i dzeivoj Reigā, cyts cytur, vēļ kaidam jau ir saime… Mieginuojumi ir laiks, kod ari poši te, munā vīsustobā Rībeņūs, sasateikam i varim izadzīduot nu sirds. Pyrms tam WhatsApp apsamainom idejom. Saīt tai pat nadaudz egoistiski. Bet goreiguo muzyka ir tei, ar kuru asam izauguši. Ari cylvāki soka, ka gaida myusu nuokušuos programys. Tī nav peļnis pasuokumi – mes asam kūpā i varim dūt cylvākim koč kaidu muzykalū gondarejumu lobā leimenī.

Klausūs, ka aktiva profesionaluo dzeive jums turpynojās ari tod, kod saimē ir mozs bierneņš. Kai saīt vysu veiksmeigai apvīnuot?

Smejūs, ka bārni poša izavielej sovus vacuokus – taitod jei zynuoja, kū izavielej. Paļdis Dīveņam, ka bierneņš ir mīreigs, i maņ ir ari lels saimis atbolsts. Mums ir kalendars, kur ar veiru jau mienešim iz prīšku ir saraksteits, kurs i kod byus ar mozū. Muna mama ir golvonuo aukle, jei dzeivoj tepat Preiļūs i brauc pi myusu, kod veiram ir dorbs, bet maņ projekti. Paleidz ari muna muosa. Smejūs, ka byušu izguojuse cīši lobus menedžeru kursus, varu paleidzēt cytim pavuiceit. (Smejās.) Bez saimis atbolsta es navarātu byut iz skotivis, tod byutu pylna laika mama.

Kaidi ir jiusu lelī sapyni, mierki iz prīšku?

Pyrmkuort, jau grybātūs turpynuot dzīduot, ceru, ka izadūs vysu apvīnuot. Ari naīsasēdēt dzeraunē, jo te ir cīši labi – svaigs gaiss, duorzs, bet Reiga tūmār ir treis stuņžu attuolumā. Gribīs saglobuot energeju, ka maņ tys pateik. Godi spīž vēļ paspēt pīsadaleit ari kaidā konkursā – tys taids kai sports, kas vajadzeigs, lai sevi uzturātu formā. Tod vēļ ir vysaidys muzykaluos idejis i pīduovuojumi, par kurim, kod īs tyvuok, nūteikti dzierdēsit. Golvonais – uzturēt sevi formā, lai teiku ar vysu golā ari iz prīšku.

Voi ir ari lelais sapyns par Reigys Boltū nomu – Operu?

Tū maņ vaicoj cīši bīži, i es soku, ka nā, taida sapyna nav. Maņ nūteikti grybātūs tī dzīduot, bet tys nav lelais mierkis, iz kurū mierktīceigai īmu. Maņ beja taids pīduovuojums, debejai Boltajā nomā vajadzēja byut 13. janvarī Mocarta operā “Dons Žuans”, bet 2. janvarī nūtyka muna debeja mamenis lūmā. (Smejās.) Izavielieju prioritatis. Ka byus lamts, es tī tikšu, bet tys nav muns pošmierkis. Ka byus, prīcuošūs, ka nā – maņ ir pīteikami daudz cyta kuo dareit.