Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Izgleiteibys darbinīks, dirigents, jauktuo kora “Sonitum” i veiru kora “Graidi” dybynuotuojs i vadeituojs Juoņs Mežinskis ar lelu mīlesteibu pret sovu dorbu, boguotu pīredzi i īsaguļdeišonu itūgod ir pīruodejs, ka voda Latvejā lobuokū veiru kori. Dirigents eistyn nūviertej sovus koristus i dabuotū ryudejumu, izīmūt caur daudzu godu garam ceļam koru dzīduošonā. Kai jis pats soka: “Dirigenta dorbs naapsarūbežoj viņ ar mieginuojumūs i koncertūs pavadeitom stuņdem.”

XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu svātku koru konkursa finalā “Koru karūs” aba konkursā, kurā sasacenšas lobuokī kori Latvejā, augstuokūs apbolvojumus veiru koru grupā dabuojuši taišni Latgolys kori – lelū bolvu sajēme Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknis Kulturys i turisma centrs” veiru kors “Graidi” Juoņa Mežinska vadeibā, tok 1. vītu – Daugovpiļs Vīneibys noma veiru kors “Forte” Jevgēnija Ustinskova vadeibā.

Veiksmis atslāga ir bogota pīredze

Piec golvonuos bolvys dabuošonys konkursa veiru koru grupā Juoņs Mežinskis sajiutys raksturoj tai: “Ir eistyna prīca i gondarejums par Latgolu i tuos dzīdūšajim veirim. Itys veikums ir kai pīruodejums tam, ka Latgola var dūt vysaugstuokū īguļdejumu Latvejis koru kulturys dzeivē.”

Vaicojūt, voi augstais sasnāgums taišni veiru korim nu Latgolys saisteits ar tū, ka Latgolys veiru bolsi ir eistyn spieceiguoki, Juoņs Mežinskis atbiļd, ka koru sasnāgumi ir atkareigi nu vairuoku faktoru, kas bolstās godim kruotā pīredzē.

“Konkursa “Koru kari” konkurenti ir vysā spieceigi, ar skaneigim bolsim i lelu pīredzi, kai, par pīmāru, veiru kors “Gaudeamus” ar muokslinīcyskū vadeituoju Ivaru Cinkusu, veiru kors “Tēvzeme” i muokslinīcyskais vadeituojs Tālivaldis Gulbis, veiru kors “Dziedonis”, muokslinīcyskais vadeituojs Uldis Kokars i cyti. Grybu saceit, ka sovūs studeju godūs Latvejis Vaļsts konservatorejā dzīduoju veiru korī “Dziedonis” Imanta Kokara vadeibā. Tei beja zeimeiga pīredze i izcyla škola veiru kora darbeibys organiziešonā.

Ir daudzi nianšu kora veiksmei i naveiksmei konkursūs. Ruodīs, pat taidūs moznūzeimeigūs seikumūs kai konkursa dīnys mieginuojumu grafika planavuošona, kora izvītuojums, psihologiskuo sagatavuoteiba, repertuara izvēle. Tai kai dzīduošona ir saisteita ar cylvāka fiziologeju, tod ari taidi faktori kai pīteikamys mīga stuņdis, atpyuta i slūdzis sabalansiešona var ītekmēt dzīduošonys kvalitati. Ituos niansis teik saprastys viņ ar pīredzi.”

Konkursā veiru kors kai izvēlis dzīsmi dzīduoja latgalīšu tautysdzīsmu “Čī, čī, Pīteri” komponistis Ilonys Rupainis apdarē. “Gribiejom paruodeit latgalīšu volūdys skaneigumu, humora izjiutu i energeju. Lels paļdis komponistei Ilonai Rupainei par atbolstu i tautysdzīsmis apdari, kas lyka tai īsaspaituot jaunuos kruosuos,” dzīsmis izalaseišonu pamatuoja kora dirigents.

Vysu vaira dirigents uzteic sovus koristus, kas nūpītni gatavejušīs kai ituo gods skatei, tai ari pošai kulminacejai – konkursa finalam. “Grybātūs pastreipuot tū, ka koristi iz svareigim nūtikumim spiej mobilizētīs i ar lelu atbiļdeibu sasagataveit. Koristu nūskaņuojums mieginuojumūs ir daudzveideigs, respektivi, koristi spiej byut kai ar humora dzierksti, tai ar nūpītnu attīksmi pīsadaleit dzīšmu vuiceišonys procesā. Leluokuo daļa dzīd korī jau nu tuo pyrmsuokumu, deļtuo jūs vydā volda bruoleiga attīksme, sovstorpiejs atbolsts i uzticiešona,” stuosta Juoņs. Kora snāgumu konkursa finalā var nūsavērt ITE.

Īspaids nu mamys

Latvejis Radejis Latgolys studejis raidejumā “Latgolys stuņde” “Graidu” vadeituojs pīminēja, ka augstuokais apbalvojums jam cīši saistuos ar juo mamu – Antoninu Mežinsku. Jei beja izcyla dirigente, kas izveiduojuse i garus godus ar lelim panuokumim vadejuse Latgolys korus, par pīmāru, “Ieviņa”, “Dzēlvērte”, Preiļu rajona školuotuoju jauktais kors. Mamys muzykaluo darbeiba lyka ari dālam pījimt koru muzyku kai dzeivis sastuovdaļu.

“Jau nu bierneibys asu bejs īsaisteits koru kusteibys kasdīnā, tei ir bejuse kai munys dzeivis sastuovdaļa. Leidz ar tū munai muotei beja lela lūma ari munys kordirigenta profesejis izvēlē. Zynomā mārā jei nūteikti beja muna autoritate, koč gon maņ vysod ir bejs individuals redzīņs iz lītom i naatkareigs sovs ceļa guojums,” tai dirigents.

Ka saleidzynoj, obeju dzeivis celi ir bejuši panuokumim boguoti taišni koru muzykā. Juoņs izsver, ka kotra cylvāka dorbs i sasnāgumi ir atkareigi viņ nu juo poša. “Runojūt par panuokumim, juosoka, ka tūs pamatā ir personeiguo pīredze, mierktīceigs dorbs i sovu klaidu izviertejums. Na vysod mierkis is saceņseiba, tok dreižuok tīkšonuos piec īspiejis lobuok sagataveit skaņdorbu i atkluot tymā īkodātys emocionaluos i ciļvieciskuos vierteibys.”

“Graidi” – nu ansambļa da Latvejis lobuokuo veiru kora

Itūšaļt Juoņs Mežinskis voda divejus korus – Rēzeknis Tehnologeju akademejis jauktū kori “Sonitum” i veiru kori “Graidi”. Jis ir obeju koru dybynuotuojs i dirigents. “Sonitum” dybynuots  1995. godā, tok “Graidi” 2009. godā, kod jau pyrmajā darbeibys godā kors dabuoja lelus sasnāgumus vyslatvejis konkursā.

“Veiru kora “Graidi” pyrmsuokumi meklejami Rēzeknis Tehnologeju akademejis, tūlaik tei beja Rēzeknis augstškola, jauktuo kora “Sonitum” veiru grupys sastuovā, kod roduos ideja par veiru ansambļa “8+1” dybynuošonu. Tod, taipat kai tagad, struoduojom kūpā ar dirigentu Edgaru Kārklinieku, ar kuru kūpā bejom struoduojuši veiru korī “Olūts”. Sasprīdem dzīduot veiru koru repertuaru. Kūpā ar Edgaru, Andri Ušpeli, Raimondu Ušpeli, Mārtiņu Kiščenko, Juri Mazūru, Jaroslavu Poļakovu, Mārtiņu Garjānu pīsadalejom vairuokūs koncertūs kai Latvejā, tai Leitovā. Pakuopeniski pīsavīnuoja cyti dalinīki, leidz sasnēdzm dubultokteta skaitu, kas ir 16. Guoja kluot kora dzīduošonys entuziasti i ilggadejī dzīduotuoji Gunārs Rupainis, Armands Lazdiņš, Oskars Lustiks, Artūrs Pliekšnis, Uldis Zujevs i cyti. 2009. godā pīsadalejom konkursā, dabojūt ūtrū vītu i bolvu kai “Spieceiguokais konkurents”. Tymā pošā godā dzīduotuoju sapuļcē tyka pījimts lāmums maineit statusu nu veiru vokaluo ansambļa iz veiru kori,” veiru kora “Graidi” pyrmsuokumu atguodoj dirigents.

Leidz ar jauna kora dybynuošonu roduos vajadzeiba ari pie kora nūsaukuma. “Pasasokūt Ilgys Šuplinskys īsacejumim, tika pajimts senejs latgalīšu vuords “Graidi”, kas nūzeimoj kruosainu dzeiporu audaklā ci kruosys sveitru. Tuoļuok sekoja intensiva kora darbeiba republikā i uorpus tuos koncertūs, skatēs, dzīšmu svātkūs i konkursūs.”

Runojūt par tū, kas korī ir puorsamejs itūs godu laikā, kora dybynuotuojs izsver vairuokus sasnāgumus i aktivū darbeibu, kuruos rezultats ir ar augsta snāgumu kvalitati. “Juosoka, ka asam dabuojuši zynomu rūdejumu i pīredzi. Ir pīsavīnuojuši jauni dalinīki, ir izaveiduojušys zynomys tradicejis, par pīmāru, sadarbeiba ar Rēzeknis Tautys teatri i pīsadaleišona režisoris Muorys Zaļaiskalns izruodē “Piļsātā nikod napaļīk tymss”, sadarbeibā ar komponistem Guntru Kuzminu-Juknu, Ilonu Rupaini i dzejneicu Inetu Atpili-Jugani i Oskaru Orlovu (Raibīs) īstudējuši muzykalū izvadumu “Dzeivis graidi”. Itūšaļt suoksim dorbu pi izvaduma “Dzeivis graidi” albuma īroksta, kas tiks īraksteits ar Rēzeknis “Mozū kulturys projektu” konkursa atbolstu. Kora pastuoviešonys laikā koncertdarbeiba i pīsadaleišona nūsauktajūs izvadumūs ir veicynuojuse kora snāguma kvalitati.”

Lobumi, deļkuo dzīduot korī

Vaicojūt, deļkuo byutu juodzīd korūs, Juoņs Mežinskis skaidroj, ka kolektivuo muziciešona pozitivi ītekmej kai cylvāka dzeivi, tai ari veseleibu vairuokūs aspektūs. 

“Vysa pyrma, ir pīteikami daudzi nūpītnu pietejumu, kas pīruoda tū, ka dzīduošona veicynoj dzeivis kvalitatis uzlobuojumu kai fiziologiskā, tai psihoemocionalā plānā. Ūtrkuort, kolektivuo muziciešona ir zynomā mārā tautys mentalitatis paudieja i kūpeibys sajiutys, izpratnis saglobuotuoja i veiduotuoja. Tei ir fantastiska kūpeibys sajiuta, kod ar koristim vīnuotā skaniejumā vari izsaceit sovys emocejis i sovys tautys goreigū montojumu,” koru dzīduošonys zeimeigumu pamatoj Juoņs.

Pīsavieršūt Latgolys koru kūpainai, pīredzejušais dirigents i koru vadeituojs nūruoda, ka Latgolā byutu vaira juonūviertej i juoatbolsta dirigenti, partū ka jī padora miļzeigu dorbu, kū varbyut cyti nu molys ari naradz.

“Pa munam, veiru kora “Graidi” veikums ir lobs motivejūšs faktors veiru koru kusteibys tuoļuokai atteisteibai. Vysim dirigentim, kuri struodoj ar koriem, ir juoizsoka miļzeiga pateiceiba, jo tys ir cīši dorbītiļpeigs i emocionali saspryngts dorbs. Byutu vajadzeigs leluoks materialais atbolsts dirigentim. Tys byutu stimuls jūs darbeibai, jo dirigenta dorbs naapsarūbežoj viņ ar mieginuojumūs i koncertūs pavadeitom stuņdem. Jim ir juoveic dorbs pi repertuara sagatavuošonys, tuo interpetacejis, taipoš vyss organizatoriskais dorbs i daudzi cyti aizdavumi kora darbeibys nūdrūsynuošonā. Kab vysim skaneigi i harmoniski!”