Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Paguojušū sastdiņ, 26. augustā, nūsaslēdze Daugovpiļs naatkareiguo interneta medeja Chayka.lv i Baļtejis pietnīcyskuos žurnalistikys centra Re:Baltica kūpeiguos mobiluos redakcejis pīcu dīnu dorbs Daugovpilī – Reigys i Mihoelsa īlys vydā. Sevkuram daugovpilīšam ci ībrauciejam beja vareiba atīt pi spūdri sorkonuos redakcejis teļts i pastuosteit žurnalistim tū, kas iz sirds – aktualuokuos problemys voi ari pasadaleit ar kū pozitivu. Ari portals lakuga.lv pagasteja redakcejā, kab nūskaidruotu, kas uztrauc daugovpilīšus i kai žurnalistim īt dzeivā vidē.

Portals lakuga.lv pi sorkonuos teļts īsaroda redakcejis trešajā dorba dīnā, kod maiņā struoduoja Re:Check žurnaliste Annija Petrova i Chayka.lv golvonuo redaktore Inna Plavoka.

Daugovpilīšu problemys ir cīši dažaidys

Annija Petrova poša ir nu Daugovpiļs, tok, dūdūtīs studēt iz Reigu, tī i palyka. Niu iz Daugovpili jei nūbrauc ik pa laikam. Žurnalistei tei beja ūtrei maiņa mobilajā redakcejā, kur uzklauseitī cylvākstuosti ruodejuos cīši dažaidi. “Pi myusu īt cylvāki, kab pastuosteitu tū, kas iz sirds. Ir cylvāki, kas atīt i soka –  maņ vyss ir forši. Tok puorsvorā atīt ar kaidom sasuopiejušom problemom, ar vuordim “jius asat myusu pādejuo cereiba”,” pastuosta Re:Baltica žurnaliste Annija.

Jei pīzeist, ka ari aktualuokuos temys, kas vaira uztrauc dzeivuotuojus, ir obligatuo vaļsts volūdys puorbaude Krīvejis piļsūnim, vītejuos pošvaļdeibys dorbs, izgleiteibys īstuožu puorīšona iz latvīšu volūdu, tok ir ari vairuoki personeiguoki pīredzis stuosti, par pīmāru, kai ir byut latvīšam Daugovpilī.

Taipoš dominej ari praktiskuoki vaicuojumi, kas nav mozuok byutiski. “Vakar atguoja vīna sīvīte, kura saceja, ka jai vajag izlīt asfaltu iz īlys. Jai pa īlu brauc smoguo tehnika, jai jau ir apsarībs vysu laiku mozguot lūgus nu putekļu. Beja ari kuņdze, kura atbrauce nu Daugovpiļs tuoluoka gola i saceja, ka jim vajagūt doktorata. Jim vysu laiku tik sūlej, jei jau nīvīnam vaira natyc. Taidi praktisku problemu pīmāri,” pastuosteja Annija Petrova.

Kūpumā projekta pīcu dīnu laikā mobiluos redakcejis žurnalisti paspiejuši pasarunuot ar 117 cylvākim, tai nūruoda portals chayka.lv.

Kai latvīšam dzeivuot Daugovpilī

Storp vysom runuotajom lītom portala chayka.lv redaktore Inna Plavoka sajuta ari svareigu problemu, kū īprīšk dorbā ar krīvvolūdeigūs auditoreju nabeja pamanejuse.

“Chayka ir īsadzilinuojuse krīvvolūdeiguos auditorejis probļemuos, tok latvīši atīt i soka Re:Balticai, ka jīm ite nav latvyskuos vidis, bārnim ir gryuši vuiceitīs latvīšu volūdu. Mes vysu laiku fokusejomēs iz krīvvolūdeigūs problemom, tok nikod nafokusejomēs, ar kaidom problemom sasaskar latvīši. Maņ tys ir svareigs signals. Es par tū vīnkuorši naaizadūmuoju, cik tys ir svareigi i ka tys tai vyspuor ir. Es cīši grybātu, lai myusu auditoreja ari aizadūmuotu par tū, koč ari jī tū varātu uzvert agresivi,” puordūmuos pasadaleja redaktore Inna Plavoka.

Paturpynojūt par latvīšu problemom Daugvopiļs vidē, ari Annija Petrova pastuosteja vīnys sīvītis gadīni, kura ar sovu sirdssuopi pasadaleja mobilajai redakcejai. “Vīna fantastiska sīvīte pastuosteja, kai ir dzeivuot Daugovpilī latvīšam, kurs nazyna krīvu volūdu i skaituos kai ībrauciejs. Ir smogai, kod jei navar puorīt iz krīvu volūdu, jo jei vīnkuorši nazyna. Kod jai vaicuoja, voi ir tai, kai ruoda televizejā, jei saceja, ka ir vēļ švakuok. Tok jei ite ir iz palikšonu, jei styprynuos latvyskumu ite. Jei ir apjiemeibys pylna, nasaverūt iz vysu gryuteibu. Īspiejams, jei uztver tū kai taidu izaicynuojumu,” stuosteja žurnaliste.

Tys ir tik suokums

Mobilajā redakcejā satykom arī atpazeistamū Re:Baltica žurnalisti Ingu Spriņgi, kura pastuosteja, kai vyspuor roduos ideja par kūpeigū projektu.

“Ideja patīseibā ir zogta (Smejās). Mums ir taids pietnīcyskūs žurnalistu teiklys Organized crime and corruption reporting project (OCCRP), kur mes regulari sasateikam. Vīna nu myusu kolegu ir nu Maķedonejis. Jei stuosteja, ka jī braukoj pa mozuokom apleicīnem, jim ir taida moziņka telts ar podesteņu, i jī aicynoj cylvākus runuotīs. Tī cylvāki vaira stuosta par korupceju. Nūdūmuojam, ka tei ir forša vareiba, kū paraudzeit. Mes ari tagad veidojam kinu par sabīdreibys šķeļšonūs. Vysi taišni runoj par Daugovpili, deļtuo mums ruodejuos, ka tei ir eistuo šaļts, kod atbraukt ite,” par projekta ideju stuosta žurnaliste.

Kod Re:Baltica puorstuovis Inga Spriņge i Sanita Jemberga pasadaleja ar ideju ar Daugovpiļs vītejū medeju Chayka.lv, tei tika uztvarta kai vareiba vītejam medejam augt i atsateisteit, taipoš ari tikt pi ideju potencialajim rokstim.

“Mes ar Re:Balticu draudzejamīs jau seņ. Cīši grybātu byut leidzeigi jim, partū ka saprūtam, cik jī ir kruti izmaklātuoji. Ir tik forši, ka jī myusūs radz tik lobus kolegus, ar kurim jim gribīs taiseit kūpeigus projektus. Maņ tai īpasatyka ideja, partū ka tei ir jauna pīredze! Chaykai tei ir vareiba pasarunuot ar cylvākim. Taipoš ir svareigi tys, ka myusu komandā ir daudzi jaunu cylvāku i jim ir vareiba pasavērt, kai struodoj Re:Baltica profesionali,” pastuosteja Inna Plavoka.

Re:Baltica žurnaliste Inga Spriņģe pīzyna, ka vysu vaira beidusēs par tū, ka cylvāki naīs, tok jī īt i runoj. Atsauceiba ir dīzgon lela – tys bejs kai leluokais puorsteigums. Žurnalistis aktivi struodoj i uzklausa sevkuru garumguojieju, kab apkūpuotu pīredzis i piečuok nu stuosteituo varātu veiduot pietnīcyskuos žurnalistikys materialus, taipoš ari leluokus projektus – kinu i rokstu serejis.

Ari Inna Plavoka pīzyna, ka itys projekts nasabeigs sastdiņ, tok tys ir tik suokums kam vēļ leluokam.

“Es saprūtu, ka Daugovpilī ir cīši daudzi tematu, kuri ir juopietej. Dīvamžāļ Chaykai nav tik daudzi resursu, kab tū dareitu, taipoš mes naasam specializiejušīs pietnīceibā. Es dzieržu, kū piļsātys dzeivuotuoji stuosta Re:Balticai i tycu, ka tuos pīredzis kolpuos kai pamats nūpītnim pietejumim, kur pīsadaleis ari Chayka. Cylvāki stuosta sovaidys lītys, kas nūteik pošvaļdeibā, problemys infrastrukturā, saimisteibuos,” pastuosteja Chayka.lv redaktore.

Inga Spriņge aplīcynoj, ka nu Re:Baltica golā gaidomi diveji produkti: četru sereju kina i rokstu sereja par izgleiteibys puorīšonu iz vaļsts volūdu.

Drupeit vaira taišni žurnalistu dorbu īskicēja Annija Petrova, kas vysai veikli pīfiksēja vīna kluotyn asūšuo veirīša stuosteitū, ka jis nimoz nadzierdēja datora klaviaturys klikškus i puorpraseja, voi žurnaliste eistyn vysu pīroksta. “Mes apkūpojam vysus stuostus, tūs rokstom vīnā lelā dokumentā. Tuoļuok mes tūs failus nūdūsim ari kolegim nu Chaykys, kab jī kai žurnalisti jau izlamtu, par kurim stuostim ir vārts raksteit. Vītejuos probļemys nav myusu, Re:Baltica, specifika. Mes ite asam atbraukuši struoduot ar izgleiteibys i uzturiešonuos atļauju tematim. Saprotom, ka mums ir juobrauc iz Daugovpili. Nu kura gola nasaver, vysi celi vad iz Daugovpili. I tys ruodejuos tik logiski. Saprotom, ka mums ir juorunoj ar cylvākim, i kū leidzeigu Latvejā da šam nivīns ari nav darejs,” pastuosteja žurnaliste Annija Petrova.

Rūnās ari konfliktsituacejis

Ir skaidrys, ka, aizgiunūt problemys, rūnās arī cīši daudzi nagativuo, kū na vysi daugovpilīši var nūkontrolēt. Tok, par laimi, tī ir bejuši tik puors taidi gadīni žurnalistu dorba laikā.

Ar vīnu nu tūs pasadaleja Annija: “Vakar pyrmū reizi beja juoizmontoj apsardzis pūga, jo atguoja vīns kungs ar kokteileiti i suoce vaicuot, kū mums ir stuostejs vīns cyts daugovpilīts. Jis beja redziejs, ka tys veirīts beja pi myusu. Jis gribēja pasastreidēt i naguoja paceli. Apsardze jū savuoce, tok vāluok palaide. Jis otkon guoja garum i izsvīde izsmieki myusu vierzīnī,” napateikamū pīredzi atkluoj Annija.

Ari Inna vīnā nu sovu maiņu beja dzierdiejuse kū našmukuoku: “Beja veirīts, kurs pasceja: “Apsyudzeibys vuocit kai 1937. godā? Nabyus jums nikuo, Daugovpilī vyss ir labi, problemu nav, piļsāta ir breineiga i tamā nav pījimts runuot par problemom.” Tok cylvāki runoj taipat, jim tys ir svareigi. Tys ir stuosts par komunikaceju.”

Socialajūs teiklūs izaplateja ari dūmstarpeibys latgalīšu vydā, kas izruodeja sovu naapmīrynuoteibu, ka iz mobiluos redakcejis teļts nav uzroksta latgaliski, tok ir tik latvyski i krīvyski. Ari Re:Baltica žurnalistei Annijai Petrovai itū gadīni beja pastuostejušys kolegis – vaicuojums tics pacalts na viņ škārsteiklā, tok ari iz vītys. “Kolegi soka, ka veirīts sacejs, ka latgalīši pīprosa uzrokstu iz teļts latgaliski. Es dūmoju, ka mums vīnkuorši nav zynuotuoju, kab mes tū varātu izdareit,” saceja žurnaliste.

Taipoš ari Inga Spriņge nūruodeja, ka tys tyka puormasts Twitter platformā. “Es poša naasocieju Daugovpili ar “tū Latgolu”, kur runoj latgaliski – tys ir muns stereotips,” situaceju no sovys pusis skaidruoja Spriņge.

Vierteiga pīredze žurnalistim, sabīdreibai izpratne par jūs dorbu

Chayka.lv i Re:Baltica puorstuovis pīzyna, ka tei ir eistyn vierteiga pīredze žurnalistu dorbā, kuru byutu vārts eistynuot ari tuoļuok, cytim medejim sekojūt jūs pīmāram. Tys ir vīns nu veidu, kai žurnalists var byut vīns pret vīnu ar sovu skaiteituoju, taipoš ari veicynoj sabīdreibys izpratni par žurnalistu dorbu i ļaun sajust jūs byušonu kluotyn.

“Pa munam, žurnalistam ir cīši svareigi uzturēt kontaktu ar cylvākim. Nikaidā cytā veidā, siežūt sovā Reigys ofisā voi komentaru burbulī, tu nateic sūpluok auditorejai. Tys ari ir cīši vierteigi, ka poši cylvāki vaira saprūt, kai žurnalisti struodoj. Varbyut jī nadaīt kluotyn, tok jim vysmoz ir tei sajiuta, ka nui, pi myusu ir bejuši,” pastuosteja Annija.

Taipoš jei ari pīzyna tū, ka tei auditoreja, kas vysod roksta nagativus komenturus – tei tī i palīk. Struodojūt “dzeivajā” ar cylvākim, tī pesimistiskī komentātuoji ir apspīsti.

“Kod mes atbraucem, beja lels cepīņs komentarūs. Cylvāki, kurim kasdīnā myusu dorbs napateik, capās komentarūs, tok ite, asūt iz vītys, tū vyspuor najiut. Tys nagativais ari palīk komentarūs. Tys cylvāks, kuram ir dusmis komentarūs, jis atīt, i tu ar jū normali parunoj kai ar draugu. Jis aizīt paceli, jam otkon koč kas napatyka i jis otkon koč kū pīroksta komentarūs. Mes jau nagribim nikuo pīruodeit cylvākim, tok vysmoz jim ir tei vareiba atīt i īpasazeit,” stuosteja žurnaliste.

Dorbs realā vidē duovoj žurnalistim lelu gondarejumu, ka jim ir vareiba uzklauseit cylvāku sirdssuopis.

“Iz mainis beigu tu esi nūgurs, tok tys ari dūd koč kaidu energeju, ka ar cylvākim ir parunuots, tu esi jūs uzklausiejs, kaidam ir īdūts padūms voi vysmoz tei vareiba izasaceit, jo daudzim jau ir vajadzeiga sajiuta, ka jū uzklausa. Ir milzeigs gondarejums par tū,” pīzyna Annija.

Jei ari pastuosteja, ka, asūt Latgolā, ir nūvāruojuse, ka cylvāki jiutās cīši nasadzierdāti. Tok ari itys vaicuojums pamozam teik rysynuots.

“Pa munam, ir cīši lobi uzlobuojumi – atsateista Latvejis Radejis Latgolys studeja, televizejis korespondenti nūbrauc iz Latgolu. Jusšonuos nasadzierdātim varbyut nav nu pošu latgalīšu pusis, tok, ka Reiga jūs nadzierd. Ka navar aizaklauvēt da tuos. Daži atīt pi myusu i iz reizis prosa – kurs ir tys nu Reigys, kuram var itū pastuosteit,” stuosta Annija Petrova.

Ari Innai Plavokai ruodīs pateikami, ka cylvāki ir gona atvārti i nasabeist uzticēt sovus stuostus žurnalistim.

“Maņ ruodejuos, ka mes jau tai asam atvārti, mums var pīraksteit sevkurā šaļtī, tok, īspiejams, cylvāki beistās voi skaita sovu problemu par mozuok svareigu. Ite cylvāki īt i runoj, radz, ka mēs nakūžam, asam normāli cylvāki. Es saprotu, ka cylvāki vystik uzatic i tic tam, ka par jūs stuosteitū žurnalistis spēs koč kū izdareit,” saceja Chayka.lv redaktore Inna Plavoka.

---