Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Dzeive nav īsadūmojama bez streidu – tī beja, ir i byus. Tok reizi nu reizis izskaņ pa kaidam leluokam streida gadīņam, kas nu mutiska dialoga puortūp fiziskā emoceju izluodē. Sevkurs sovā laikā ir pīdzeivuojs kaidu publisku pliesšonuos gadīni kulturys nomu ballēs voi cytūs pasuokumūs, tok nareši ir dzierdāta taišni tendence plēstīs ar sābru cīmim ci piļsātom. Portals lakuga.lv raudzeja nūskaidruot, kaidys ir attīceibys storp cīmim i piļsātom Latgolys apleicīnē, kaidys tuos ir bejušs senejuokūs laikūs, taipoš ari izzynuot kaidus realus pīredzis stuostus.

Portala socialajūs teiklūs (Instagram, Twitter i Facebook) tika izvītuota aptauja ar mierki nūskaidruot taišni skaiteituoju pīredzis – kurūs apleicīņu vydā bejuši konflikti i kai tys izapaude. Kūpumā aptaujā redzīnī pasadaleja ap 55 cylvākim.

Nu apvaicuotūs skaiteituoju 31 ir pīdzeivuojs streidu ar kaidu nu sovu sābru apleicīņu, tok 24 apvaicuotī, par laimi, taidu gadīni nav pīredziejuši.

Aptaujuos izakristalizēja vairuokys nazkod konfliktiejušuos sābru pusis. Leluokuo daļa nu tūs ir taišni Rēzeknis nūvodā: Bieržgaļs pret Leņdžim, Iļžukolns pret Rogovku. Taipoš divejis reizi tyka pīmynāti Viļāni, kas konfliktiejuši kai ar Varakļuonim, tai ar Stabuļnīkim Preiļu nūvodā.

Kab nūskaidruotu, kai cīmūs dzeivuotuoji jiutās itūšaļt i voi vys vēļ pastuov kaida napatyka, saceņseiba ci konkurence, portals uzrunuoja vairuokys kulturys nomu puorstuovus pīmynātajuos apleicīnēs.

Bieržgaļa pogosta kulturys noma vadeituoja Daila Ekimāne:

“Tys ir bejs vysod. Vysur ir kaseigi cylvāki, taipoš ari pi myusu ir kaseigi puiši. Ka beja sābri, tod ar sābrim kasiejuos, ka jūs nabeja, tod poši sovā storpā. Ir dzierdāti taidi gadīni, ka vyss ir labi, cikom atbrauc nautrānīši, rogovkīši voi nu Leņdžu, tod obligati nūteik kauteni. Pa munam, varbyut 80. godūs tys varēja byut izteiktuok, bet es navarātu saceit, ka tys byutu cīši izteikti ar kaidu konkretu cīmu.

Ka cylvākam ir tei vuts, kas naļauj mīrā sēdēt, tod taipat tys byus. Varbyut tagad puiši ir taidi leluoki, nūpītnuoki, tok taipat atsarass tys “garačais”, kas navarēs mīrā nūsēdēt. Vuords pa vuordam, vysi sasalosa, peipej – o, i sasaplieš jau. Baigūs īmaslu streidim ar sābrim nabeja – vot, atbrauce rogovkīši, niu juoīt jūs sist. Bet tod beja ari ūtraižuok, ka bieržgalīši vaira navarēja braukt pi sābru.

Muns tāvs vysod stuosteja, ka agruok beja večerinkys, kur saguoja vysaidi interesanti gadejumi. Večerinkys nūtyka pi koč kuo sātā. Beja vīns veirīts Ontons, pi kura vysod guoja iz sātu. Vysi vīnā ustobā doncuoja, beja kaids muzykants, kurs iz akordeona spielēja. I vysod ir bejušs taidi kaseigī puiši, kuri īsarūn i suocās kauteņš. Tod tik lampys teik sasystys, ar plitys riņčim i beņčim lūgi izsysti. Tod tik vysi dūmuoja, ka vyss, pi Ontona nikas vaira nanūtiks, jis naļaus nikuo reikuot, večerinku nabyus, partū ka beja izdemolāta gondreiž vysa sāta. Tok nā, jis sataiseja tū sātu i otkon da nuokamuos večerinkys (smejās).”

Nautrānu pogosta sporta hallis-kulturys noma vadeituoja Inga Vigule:

“Cīmi sovā storpā vysod ir karuojuši, tok tagad asu nūvāruojuse, ka cylvāki palīk atvārtuoki, nanūsaslādz aiz sovu pogosta rūbežu. Braukoj cyts pi cyta i nūviertej tū, kas ir cytur. Ir izaveiduojuse vaira kai draudzeiba i sadarbeiba, na konkurence. Tys ir struodojūšūs cylvāku nūpalns. Par pīmāru, cylvāki nu Iļžukolna dorbojās ari Nautrānu pogostā – deju i cytūs kolektivūs.

Beja laiki, kod karuoja Rogovka ar Iļžukolnu, Bieržgaļs ar Leņdžim, Strūžāni ar vysu apleicīni. Nadūd Dīvs, ka kurs aizbrauks iz balli. Ballēs beja kauteni, teritoreju daleišonys. Poša asu dzierdiejuse vairuokus stuostus nu vacuoku jauneibys.

Tagad mes vysi asam mobiluoki, vaira koč kur aizbraucam, ceļojam, gastejom. Tei jau ruodīs kai kasdīnys norma. Seņuok, īspiejams, tys nabeja tai organiski, deļtuo kotrys tūrēja tūs sovus rūbežus.

Ir vysaiži paaudžu viļņi. Ir tī, kuri ir taidi trokuoki. Seņuok beja taidi jaunīši, kod ballēs nūtyka vysa kuo naloba, tok tagad otkon ir paaudze, kuri ir teiri mīreigi. Mes tik prīcojamēs, ka pi myusu atbrauc gosti, jo mes lapnojamīs ar sovu vītu. Asam saprotuši, ka mums ir juobyut lapnim ar tū, kas ir. Na juotur aiz slāgtu durovu, tok juoruoda ari cytim.

Pādejuo gods rūbežūs asu pietejusi apmeklātuoju statistiku. Ir pasuokumi, kur ir tik 20% vītejūs apmaklātuoju, tok puorejī ir sabraukuši. Cytūs ir 50 iz 50. Cylvāki brauc pi myusu.”

Stabuļnīku kulturys noma vadeituoja Vita Baluode:

“Pogosta mārūgā konkurence ci naids nav jiutams. Mums ir daudz pošdarbnīku, kas braukoj iz sābru kolektivim, deļtuo mes dzeivojam taidā breivā, draudzeigā vidē. Varbyut cytreiz ir taids saceņseibys gors, ka vajag pasaceņst, kab naatpalyktu nu cytu.

Es 15 godus struodoju kulturys nomā, pa itū laiku ir bejs vysakuo. Ir vīni, kas brauc normalai atsapyust, tok ir ari tei kriminaluo daļa, saceisim, kas brauc kaseitīs. Tys ir atkareigs nu kotra cylvāka individuali, kai jis dzeivoj i veidoj attīceibys. Ar nažim ir skriejuši viersā, rysynuoti konflikti ar policeju.

Niu myusu jaunīši ir sataisejuši napatikšonys ar Viļānim, taipoš ari Preiļūs, Peliečūs, Gaļānūs, Leivuonā i Aglyunā. Jī ir zynomi tuoli i dikti. Tys nav pateikamai, tok taidi jaunīši ir. Nūteik ari provokacejis, agresejis. Drūseibys sajiutys cīma centrā nav. Nalaime ir tei, ka ari nu policejis drūseibys sajiuta nateik sajimta. Varbyut jī nagrib rysynuot i dziļuok īsasaisteit.

Maņ pošai personeigi ir napateikamais tys, ka, kod atbrauc kaidi kolektivi, maņ ir juobreidynoj, kab naatstuoj vaļā mašynys, montys. Es navaru byut drūsa, ka nikas nanūtiks. Breidynoju par tū, kaida ir “vītejuo banda” i kas ite nūteik.

Pīdziers nivīns nav gudrys. Tys vyss varbyut ir nu bezdarbeibys, ka cylvākim nav, kur sevi izluodēt. Taipoš ir ari bora instinkts. Daudz kas atkareigs ari nu vacuoku – vysatļauteiba, aizstuoviešona.”

Viļānu kulturys noma vadeituoja Margarita Cakula:

“Nu Viļānu beistās. Tys jau ir viesturiski, godu desmitis tai bejs. Taida slave – ka ite atbrauksi, tod dabuosi par purni, rupai sokūt. Taidi gadīni ir ari bejuši.

Es struodoju kulturys nomā nu 1991. goda. Tys jau ir 30 godu. Laikā, kod es tik suoču struoduot, mums jau beja cīši leli konflikti, ka mes pat globuojom tūs svešūs voi izvadejom pa ūtra gola durovom, kab jī varātu aizbraukt iz sātu. Par pīmāru, atbrauce vīns nu Jākubpiļs likt diskoteku. Beiguos jis pat navarēja tikt uorā, jo jū jau gaideja pi durovu.

Tagad tys varbyut ir mozuok, tok tagad jaunīšim vaira ir sovstorpejī riekini, par pīmāru, ar Stabuļnīkim. Pavysam naseņ beja troks gadīņs ar saudiešonūs. Deļtuo iz Viļānim nabrauc ni nu Stabuļnīku, ni Gaļānu, ni Varakļuonu i cytu vītu. Taidā ziņā mes asam dīzgon izolāti. Puorsvorā tik tuos švakuos slavis piec, ka iz Viļānim braukt navar, tok poši viļānīši brauc iz cytom vītom kautīs. Mums ir sovi kriminalī elementi, kas sovā laikā beja tai darejuši. Īsarūn iz ballem, kab speciali kaidu pīkautu.

Tei slave ir cīši ilga, bet mes tī nikuo navarim padareit. Piec byuteibys nikas taids jau ite nanūteik. Maņ ruodīs, ka tagad jau ir dīzgon mīreigai. Mums vysod ir apsardze, kas struodoj vysūs pasuokumūs, tok svešūs taipat kai nav, tai nav. Es varu aicynuot, kū es grybu, bet tī cylvāki nabrauks. Mums ir cīši lobi koncerti. Ot, sūpluok Varakļuonūs sabrauc tyukstūšom cylvāku, a pi myusu nav. Mums ir tik viļānīši.

Tys ir fenomens, mes tai vysod sokom. Cylvāki nu apleicīņu tai taišni i pasoka, ka nā, mes nabrauksim, mums nav vajadzeigys napatikšonys. Nasaverūt iz tū, mes, kulturys cylvāki, turpynojam struoduot, koč ari tys ir suopeigai i biedeigai.”

Skaiteituoju stuosti

Taipoš ari lakuga.lv skaiteituoji anonimi ir pasadalejuši ar sovim stuostim, par tū, kū ir izjutuši iz sovys uodys vai kū dūmoj par sābru pliesšonūs.

Nu tūs, kas dzeivē beja guojuši cauri škandalim, kas saistuos ar tyvuokū sābru apleicīni, 13 skaiteituoji nūruoda, ka konflikts ir izapauds kai pliesšonuos vītejūs pasuokumūs, 10 skaiteituoju atzyna, ka nasaskanis izapaudušs kai greizs acu skatīņs iz īlys, tok drupeit mozuok – 7 skaiteituoji jutuši nalobu attīksmi nu sābru voi dzierdiejuši pļotkys. 

“Es nazkod beju piļsietneica i braukuoju gostūs pi draugu iz ballem Leņdžūs. Vīnā nu taidu baļļu kaids jaunieklis nu Bieržgaļa, garum īmūt, sagiva aiz alkiunis i saceja, ka tagad asu juo meitine, i mes brauksim paceli iz Bieržgaļi. Vīneigais veids, kai izadeve atsabreivuot nu uzmuoceiguos attīksmis – samaluoju, ka asu preciejusīs ar vītejū puisi, i tī jis stuov ar sovu “bandu”. Sekuoja greizi skatīni puišu vydā, bet vysmoz rūku palaide i vokora gaitā vaira acīs nasaruodeja. Tagad smīkleigai atguoduot, partū ka eistyn asu apsapreciejuse ar tū foršū Leņdžu puisi, ar kuru draudieju tam žulikam.”

“Vīni sābri nakulturali uzavede vītejā piļsātā, deļtuo aizasuoce streids, kas puorsavērte bora kauteņā i cylvāka nūlaupiešonā. Īsasaisteja policeja. Taipoš ir radzāts, ka sābri brauc iz vītejom ballem ar mierki vīnkuorši puorsakaut, jo jim napateik sābri. Bīži tys napatikšonys īmeslis ir mārgys. Par pīmāru, Varakļuonu puiss syt kanti Viļānu mārgom, i tys cīši napateik Viļānu puišim.”