Nu pārnuo septembra da majam kotra mieneša pādejā trešdinē Reigys Stradeņa universitatis Psihosomatikys klinikā nūtyka Kulturys piecpušdīnis, kuruos uorsti psihoterapeiti, kolegi nu dažaidu medicinys sferu, studenti, žurnalisti i cyti interesenti diskutieja par dažaidom aktualom temom.

Pādejā sasatikšonys reizē tyka izdūti vaicuojumi – Deļkuo Latgolā, kod kaids ir nūmirs ci ari teik pīmināts myrušūs pīminis pasuokumā, tyvinīki dzīž saļmys? Deļkuo itaida tradiceja zynoma viņ Latgolā? Kaida ir muzykys uorstnīcyskuo nūzeime žālobuos?

Iz itim vaicuojumim raudzieja atbiļdēt Dr. phil. Mārtiņš Boiko, muzykologs, profesors Jezupa Veitūla Latvejis Muzykys akademejā, Latgolys kulturys zynuotuojs i napaseņ izdūtuo CD/DVD akademiskuo izdavuma „Saļmu dzīduošona Latgolā” leidzautors.

Kab atguojušī saprastu Latgolys muzykys tradicejis, Mārtiņš Boiko īvoda daļā izstuosteja par vysom tradicionalajom muzykys formom, kas rakstureigys Latgolai, kur saļmys ir tik vīna nu taidom. Kai sovpateigu jaunu formu, kū jis pots vāroj ar interesi, Boiko atzeimuoja ari latgalīšu modernū muzyku. Kai atzyna atguojušī, ka pyrma tam kurs i nikuo nazynuoja par latgalīšu muzyku, piec ituo pasuokuma nūteikti giva piļneigu prīškstotu gon par folklorys boguoteibu i dažaideibu, dzīduošonys manīri i tradiceju, taipat i saļmu dzīduošonu i rošonūs i Latgolys muzyku kai taidu.

Niu, sadarbeibā ar RSU Psihosomatikys kliniku, pīduovojom izvylkumu nu diskusejis i Mārtiņa Boiko stuosteituo:

Latvīšu ļusteiguos bēris

Mārtiņš Boiko: – Kod kaids nūmirs, dzīsmis ir cīši vierteigs žālobu regulacejis mehanisms. Nu latvīšim nav sovu raudu, nav ari viests, ka taidys byutu bejušys. Raudys ir eipašs muzykys žanrs – eisys rečitacejis, kur kotrys rindenis golā ir nūpyutys. Raudys var atrast lītovīšu, boltkrīvu i pat igauņu tradicejuos. Balkanūs, Tyvajūs Austrumūs, Italejā i cytuvīt raudu dzīsmis ir cīši popularys, i, tuos dzīžūt, dzīduotuoja naratai plieš motus, dauza golvu pret greidu i cytaiži izpauž bādys. Nu latvīšim puorlīcynūšs, naapstreidams nūruodis iz raudom kai muzykys žanru nikur viesturyskuos līceibuos nav atrūnomys. Taišni ūtraiž – dokumentūs atrūnomys viests par prīceigajom bierem, kurys bejušys Kūrzeme i Vidzemē. Ari Zvīdrejā bērēs guojs ļusteigi, jo 17. – 18. godu symta līceibuos atrūnomi reikojumi – izbeigt vīnureiz tū prīceigū doncuošonu i ļusteišonu bērēs. Verīs, kristīšim tai napīsaīt. Nu pa vydam ļusteigom bērem i raudom bērēs sābru tautu tradicejuos, Latgolā jau seņ bejuse i vēļ arviņ ir atškireiga bieru tradiceja – saļmu dzīduošona aba myrušūs oficejs.

Par latgalīšu saļmu rošonūs

Mārtiņš Boiko: – Myusdīnu Latgola ir multietnisks veidojums ar cīši īspaideigu, pa daļai cīši arhaisku, konservativu kulturu. I Latgolā sastūpoms lyugšonu žanrs, kaida navā nikur cytur pasaulī – latgalīšu saļmys, latiņu volūdā – Officium defuntorum – aizlyugums par myrušajim. Myrušūs oficejs, tys ir – stuņžu lyugšonu eipašs veids.

Īrodums nūsaceitūs dīnnakts laikūs nūturēt lyugšonys izaveiduoja jau judaismā, tys tyka puorjims ari kristīteibā. Ap 4. godu symtu nūsastyprynuoja cykls, kas sastuovieja nu lelajom i mozajom lyugšonu stuņdem: leluos – matutins, laudis i vesperis. Lelajūs katuoļu klūsterūs tei ir kūra lyugšona, kas nasarimst ni dīnys jau tyukstūšys godu. Golvonais lyugšonys saturs ir saļmys. Aptuveni 8. godu symtā pasaruodeja vēļ oficeji, tūs vydā – myrušūs oficejs. Bet nu 18. godu symta viesturis dokumentūs atrūnom pīmynātu myrušūs oficeju Latgolā, kū sātys apstuokļūs dzīž sīvītis. Nav kluot nivīna gareidznīka. Kai liturgejis žanrs nu sakraluos vidis īguojs zemnīka sātā?

Pyrmais izdavums, kur atrūnomi latgalīšu saļmu teksti, ir 1771. godā izdūtuo gruomota, kurai nūsaukums, īvods i nūdaļu nūsaukumi ir puoļu volūdā, nu nūdaļu teksti – tik latgaliski. Ar itū izdavumu ari aizasuoce latgalīšu lyugšonu gruomotu tradiceja. Kod jezuiti – i tī beja Jezuitu ordeņa misejis puorstuovi Krīvejis teritorejā, kas īvīsa itū latgalīšu saļmu dzīduošonu – gataveja itū tulkuojumu, latgalīšu volūda kai rokstu volūda nabeja nūbrīduse. Jezuiti ir latgalīšu rokstu volūdys sataiseituoji. Ka veramīs antropologiski, lītojūt konstruktivisma pīeju, jezuiti izkonstruieja latgalīšus. Puorejuos latvīšu dalis golvonī kontruktori beja vuocbaltīši. Jezuiti beja katuoļu elite. Tū, kū jim 30 godu laikā izadeve padareit Latgolā, var redzēt vēļ šudiņ. Jezuiti beja cīši pīredziejuši socialī konstruktori ar agresivu darbeibys stilu, jī prota dabuot sovu. Na veļteigi nu daudzom vītom jī tyka padzeiti, 1821. godā – ari nu Krīvejis imperejos. Nu vys tik jūs īdibinuotuos tradicejis palykušys i padora Latgolys nūvodu tik atškireigu.

Kai nūteik saļmys aba myrušūs oficejs?

Mārtiņš  Boiko: – Oficeju Latgolā izpiļdeja i vēļ arviņ pa lelam dora sātā, nuove tradicionali beja sātys byušona. Myrušais tyka guļdeits sausā, ceistā, vāsā vītā: verandā, klietī, garažā, da bēru i vokorā pyrma bēru saguoja sātys ļauds, rodi i draugi i izpiļdeja monotonu, litanejveideigu muzyku. Piec saļmu dzīduošonys juobyut kuorteigam mīlastam. Īspieja dzīduot saļmys ir bieru dīnys reitā, tod piec 30 ci 40 dīnu, piečuok – miršonys godadīnā. Tei ir muzykala kompoziceja ar saļmu tekstim, kas jimti nu Vacuos Dereibys saļmu gruomotys: attīceiguos nūdalis nūsaukums latgalīšu lyugšonu gruomotuos ir „Lyugšonys par nūmyrušim”. Tradiceju kūpieju demografiskūs īmeslu deļ Latgolā kliust arviņ mozuok, nu ticeiba palykuse stypra, deļtuo naratai saļmu dzīduotuojis teik olguotys.

Deļkuo juodzīž saļmys?

Mārtiņš Boiko: – Kab tradiceja pastuovātu, juobyut lelai motivacejai tū kūpt i turpynuot. Tradicionalais izskots: ir itys pasauļs, dabasi i eļne. Nu katuolim ir vēļ škeisteitova aba purgatorejs (latiņu purgare – teireit). Miersteigī ir grieceigi, deļtuo dvēselis vysupyrma teik škeisteitovā, jo ar grākim dabasūs navar tikt. Škeisteitovā nu grākim atsateira šausmeiguos suopis i cīšonts. I saļmys ir lyugšona par dvēselem škeisteitovys gunī. Dzīduotuoja motivs, izpiļdūt myrušūs oficeju – jis tic, ka dzīžūt saļmys, var atvīgluot myrušuo liktini škeisteitovā. Nu ūtra motivaceja – tautys ticeiba ir, ka myrušais, tic nu škeisteitovys uorā, var lyugtīs par dzeivajim. I nu dzīduotuojom vaira reizis dzierdāts: „Jo tu dzeivē vaira lyudz par myrušajim, jo tev dzeivē lobuok īt”. Tys ir preteimā bazneicys dogmai, kas par myusim var lyugt viņ svātī i Dīva muote. Taidā veidā myrušūs oficejam ir saikne ar seņču kultu, veļuonīšu kultu. Jezuiti beja cik gudri, ka saprota – ite nikuo navarēs padareit, ka aizlīgs dūt dvieseļu laikā myrušūs tyvinīku dvēselem tyvinīku atvīglojumu. Nu jī, vysutycamuok, spieja īstuosteit, ka atvīglojumu veļuonīšim var dūt na nasūt iedīni iz piert, nu izdorūt myrušūs oficeju.

Myrušūs dvēselis sapynūs

Mārtiņš Boiko: – Ir ari cytys komunikaceju formys, kai myrušī i dzeivī sovā storpā var sasaprast. Na viņ lyudzūtīs. Latgolā var sasatikt ar tipizātim sapynim, kurim ir sižets par sasatikšonu ar myrušajim. Itys sižets atsakuortoj dažaidim cylvākim, dažaiduos vītuos. Cylvāki zyna par eipašu sapynu sižetim, gaida tūs ateimam. Lokaluos variacejis ir dažaidys. Pīvadumam, Latgolys zīmeļūs sapynā myrušais izasoka metaforiski, soka aptuveni itaidus vuordus: „Maņ nikuo nav”, „Maņ nav kuo ēst”, „Maņ nav nikuo iz golda”. Dzeivī tū tod iztulkoj, ka myrušais dora zynomu, ka jam ir vajadzeigs aizlyugums – saļmys. Dīnvidlatgolā nūruodejums sapynūs var byut taišns: „Cīši lyugtīs”.

Ir ari sapyni ar cytu sižetu – kai pateiceibys par nūtykušom lyugšonom, kuruos Latgolys zīmeļūs myrušūs dvēselis ari izmontoj metaforys, pīmāram: „Paļdis, ka pabaruoji”. Sapynā ari var byut nūruodejums pasasokūt trešajai personai, kura dzīduojuse saļmys. Cylvāki namaloj, jī radz itūs sapynus. Ka pasaveram latvīšu puorsokys i teikys, tod rudini sapynūs īt veļuonīši i prosa mīlasta. Īsadūmuosim jezuitu misionaru, kurs saprota, ka sapynim navar pavēlēt – ci atīt, ci naatīt. Vīneigais, kas palyka, beja – pīduovuot latgalīšu zemnīkam cytu sapynu interpretaceju. Na dvēseļu mīlasta praseibu, bet gon kai myrušūs lyugumu piec aizlyuguma.

Latgolā vysi zyna par itim eipašajim sapynim, kurūs myrušūs dvēselis īt i koč kū soka. Ka kaids itūs sapynus nasagaida, ir atvīgluots, jo izskota tū par lobu zeimi – myrušajim vyss kuorteibā.

Aicynojom izmontuot īspieju i reitu – 7. julī 10:00 nūīt ci nūbraukt iz Latgolys saļmu dzīduojumim festivala „Baltica 2012” laikā Reigā, Sv. Marejis Magdalenys bazneicā.

Saļmu dzīduošona i izdavuma prezentacejis svātki Jezupa Veitūla Latvejis muzykys akademejā