Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kod es vuicejūs Viļānu Muzykys i muokslys školā, tuos direktore Inta Brence vysod beja kluotyn asūša vuiceibu procesā – muzicēja kai koncertmeistare, piļdeja vadeibys lītys direktoris kabinetā, vuiceja muzykys literaturu, pīsadaleja eksamenūs i ik pa šaļtim aizvītuoja kaidu školuotouju. Jū nūteikti var saukt par cylvāku “orkestri”, jo juos dzeivē harmoniski ir apvīnuotys tikpat daudzys cytys lītys uorpus školys – daudzbārnu saime, politika, bīdreibys vadeišona i byušona par atsauceigu i dzeivi meiļojūšu cylvāku.

Tikū Inta Brence sajēme ituo gods Nikodema Rancāna eipašū specbolvu – sapucātū leli Vydsmuižys Annužu, kuru jau ūtrū godu pasnādz bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” vadeituoja Iveta Seimanova. Bolva tyka pīškierta taišni par animacejis kinom, kurys jau pīcu godu garumā veidoj Viļānu Muzykys i muokslys školys audziekni. Itys ir eipašs gods, kod školāni veidoj jau pīktū kinu, kurys golvonuo varūne byus taišni Annuža. Da ituo školys bārni ir radejuši četrys kinys: “Biteit, muna zaltspuorneite” (2015), “Vasals, Vinnej Pūk” (2016), “Vinnejs Pūks Viļānūs”(2018), “Boņuka breivdīnys” (2019).

Bolva kai pamudynuojums dareit vaira

“Īejūt zālē, es īraudzeju Vydsmuižys tārpu i myusu absolventi Edeiti Rimšu ar Viļānu vaiņuku golvā, es saprotu, ka tei bolva drūsai viņ byus maņ. Tei ir lela saikne storp Viļānu Muzykys i muokslys školu i Vydsmuižu –  kai vuicūt myusu školā daudzus godus tik daudzus bārnus, tai ari tamā, ka taidi gaišī cylvāki vysod koncentrejās ap provincem i cyts cytu koč kaidā veidā atrūn. Ari mani itymā gadīnī atroda Iveta Seimanova, sokūt: “Inta, veiduosim animacejis kinu par Annužu.” Es saprotu, ka tagad maņ cīši nūpītni juosuoc struoduot tuoļuok.

Vydsmuižys Annuža, pa munam, ir cīši dziļš tykumeigys latgalītis tāls, kas maņ tagad ir uztycāts, sajemūt bolvu. Tys ir ļels pamudynuojums i aicynuojums dareit – tautys puorstuovu dorbu izgaismuot tuoļuok, veidojūt animacejis kinys,“ puordūmuos par sajimtū bolvu doluos Inta.

Viļānu Muzykys i muokslys školā var vuiceitīs muokslu, muzyku, deju, tok latgalīšu runa ir jaunuokais izgleiteibys pavedīņs, kuru Inta skaita par cīši byutisku i napīcīšamu kai bārnim, tai pīaugušajim.

Par animacejis kinu taiseišonu Inta stuosta, ka tuos vysod vaira veidojās iz sajiutom, jo suokumā pat nav eipaša scenareja. Vyss ir atkareigs nu tuo, kū pasaceis bārni, kū jī izzeimēs. Tys ir rodūšs process, kur navar vysu izpiļdeit piec nūteikta plāna. Poša Inta kinu izstruodē vaira īsasaista kai producente – plānoj, uzrunoj cylvākus i organizej procesu.

“Dorbuotīs dziļajā i kotram latgalīšam svareigajā laukā – sovys tautys tradiceju i vierteibu tuoļuokā nūdūšonā nuokamajom paaudzem. I na jau tai nu augšys – pīraksteit zynuotnysku pietejumu. Prūtams, ari taidi ir cīši napīcīšami. Tok mes tū dorom taidā vīnkuoršā i saprūtamā veidā na tik bārnim, tok ari pīaugušajim i tim, kas varbyut nav tik cīši īsadzilinuojuši myusu tautys tradicejuos i vierteibuos. Itūreiz caur taidu vīnkuoršu animacejis kinu pasavērt iz taidu smogsvoru veirteibom – etnografiskais tārps,” animacejis kinu vierteibu atkluoj školys direktore.

Inta jau drupeit īskicēja, par kū vaira byus kina, tok puorejū patur nūslāpumā veitu. Jei pasadola vaira ar tehniskom lītom, kas ir vēļ nabejušys īprīškejuos kinuos.

“Tei byus eistyna animacejis kina, tok byus ari puors elementi nu spēlfilmys ar realim kadrim. Golvonais tāls ir Vydsmuižys Annuža. Bārni, filmejūt sagataveitūs tālus, poši raudzeis veiduot tekstus. Storp taidim vīglajim, izklaidejūšajim tekstim byus ari īstarpynuoti cīši nūpītni etnografiskī teksti, kurus ir sagatavejuse poša Iveta Seimanova ar bīdreibu “Latgolys etnografisko viestnīceiba”. Cīši interesanti ir tys, ka kina byus kai etnografisks materials Latgolys i Latvejis tārpu prezentiešonai uorzemēs, jo kinai teik gataveits profesionals tulks, kurs spiej tulkuot etnografiskū volūdu angļu volūdā. Kinai byus titri latgalīšu i angļu volūdā. Tei ir lela atbiļdeiba, jo mes navarim pīlaist klaidys –  tekstim juobyut precizim. Ir veizis i postolys, tok, voi angļim ir taids vuords? Volūdys ziņā tys ir sarežgeiti,“ pastuosta Inta.

Jaunuo kina īsuokta veiduot ituo gods junī, tok leluokuo kulminaceja gaidoma taišni oktobra vydā, kod Viļānu Muzykys i muokslys školā nūtiks animacejis kinys meistardarbeicys, kur, školānim sasadorbojūt iz vītys, taps ari piļneigs kinys scenarejs i leluokī tuos eistynuošonys dorbi.

Animacejis kinu suokumi

Stuosts par animacejis kinom Viļānu Muzykys i muokslys školā suocēs, pasasokūt Viļānu Muzykys i muokslys školys bīdreibai, ar kurys guodeibu školys audziekni jau nu 2015. gods veidoj filmys latgaliski.

“Mes zynuojom, ka caur bīdreibu var pīsaisteit fondu leidzeklus i organizēt vysaidys aktivitatis. Cīši dreizā laikā dabuojom ari sabīdryskuo lobuma statusu. Caur projektim myus pamaneja Latvejā slovona kinematografiste i animatore Dace Liepa. Jei eistynuoja myusu pyrmū projektu, kas ir animacejis kina “Biteit, muna zaltspuorneite”. Tī beja īsaisteita ari Viļānu vydsškola, 3×3 nūmetnis dalinīki. Tūlaik mes tykom pi taidu pyrmūs īmaņu i saprasšonys, kai tys process vyspuor nūteik,” animacejis kinu pyrmsuokumus pīmiņ Inta.

“Nuokamuos animacejis kinys mes jau vaira eistynuojam poši sovim spākim, izmontojūt tū cylvākresursu, kaids beja Viļānu Muzykys i muokslys školai – breineigi muokslys školuotuoji. Saprotom, ka mes poši ari varim samontēt, safiļmēt, sakadrēt, jo mes jau vīnreiz redziejom, kai tys nūteik. Tod mums paleigā skrēja breineiguo viļānīte, kuru saucu par sovu literaturys i latgalīšu dzeivis školuotouju – Maruta Latkovska. Jei mums sataiseja scenareju, i mes veiduojom kinu “Vasals, Vinnej Pūk!”. Cīši naparostai beja braukt pi Eināra Lipska skaņu studejā – dzīdojom, spieliejom i īrakstejom ari teicieja tekstu i vysus puorejūs tālus. Vāluok sasajiemom sataiseit ari “Vinnejs Pūks Viļānūs” i  “Boņuka breivdīnys”, kas koč kaidā veidā mums saguoja kai spēlfilma – sataisejom ar dzeivim akterim, kas beja myusu školys školāni. Tī beja cīši lels atbolsts nu runys darbneicys školuotuojis Anitys Vulānis,” stuosta školys direktore.

Īsēt bārnūs mīlesteibu pret latgaliskū

Juosoka, ka sovā laikā es poša pīsadaleju kai tālu īrunuotuoja trejuos animacejis kinuos. Nu sovys pīredzis varu saceit, ka tys maņ ir īlics jiutamus pamatus latgalīšu volūdā, kū es suocu saprast tik tagad. Tys beja gryudīņs dareit vaira, puorlīceiba īsadreikstēt runuot latgaliski, kū es sovā kasdīnā īprīšk dareju cīši reši.

Ari Inta pīkreit saceitajam, pasadolūt leidzeiguos sajiutuos: “Mes vīnkuoršuotā veidā, caur taidu rūtaļu, kotrs asam īsadreikstiejuši runuot vaira latgaliski publiski. Pyrmajā kinā es īlaseju teicieja tekstu, kas beja latgaliski. Tei beja muna pyrmuo reize, kod atsaļuovu publiski īrunuot titrus latgaliski. Tys ari tuoļuok deve drūsmi palikt i dareit, turpynuot veiduot naparostus školys pasuokumus – runys darbneicys dalinīki vadeja školys pasuokumus latgaliski.”

Direktore cīši lapnojās ar audzieknim, kas caur multfilmom suoc vaira īsasaisteit latgaliskajuos nūtikšonos. Kai vīnu nu pīmāru jei pīmiņ Arti Zvīdriņu. “Jis ir nūrunuojs latgaliski tik daudzūs pasuokumūs, pīsadalejs “Vuolyudzānūs” i cytūs latgalīšu konkursūs. Itūgod jis jau ir sajiems atzineibys i tics pat da Reigai – par tū, kai jis lītuoj, kai jis runoj i roksta latgalīšu voļūdā. Fiļmenis ir davyšys tū drūsmi. Vys tik ir nūpītni juosagatavej i juodūmoj, cik tu pareizi runoj, daudzys reizis izlosūt tekstu. Tei varbyut nav vuiceišonuos tīšā veidā, tok napīspīsta praktiziešonuos, caur kuru tu daudz kū īsavuici.”

Inta Brence cīši lapnojās ar tū, kū kūpā ar školys audzieknim ir īsuokuši dareit, partū ka tys ir vierteigs resursu pīlītuojums, kas veiksmeigi rezuļtejas ari jaunīšu dzeivē iz prīšku.

“Eistynojūt tik svareiguos profesionaluos prasmis kai muzykys instrumentu i vizuali plastiskuo muokslys programma, mes ar sovim breineigajim resursim caur taidu lūdzeņu varim dasasnēgt i padūmuot par tū, ka leidza īviļkt vēļ sovys lokaluos latgaliskuos vierteibys i tuos paceļt augšuok. Paruodeit, ka tys nadzeivoj  tik īrostajuos folklorys kūpuos, babenis captajūs peirādzeņūs, bet ka tū var īnest ari bārnūs. Projekti, meistarklasis, kur bārns naapzynuotai pajam tū mīlesteibu i aiznas tuoļuok, jo jam tys teik dūts. Agri voi vālu tys īsātais cylvākā pasamūss,” puordūmuos pasadola direktore.

Miseja, kas īpeita dzeivys ritma komuleitī

“Viļānu Muzykys i muokslys škola ir pyrmuo i drūsai viņ ari vīneiguo muna dorba vīta,” pasasmej Inta. Īstuodē jei struoduoj jau 33 godus, nu kurūs 22 ir taišni direktoris omotā. Poša sevi jei skaita kai “pastarpynuotu školuotuoju”, jo pamatā kasdīnā vaira dora organizatoriskūs dorbus – kab kai školuotuojim, tai bārnim veicynuotu labvieleigu vidi školā.

“Direktora dorbs ir pateiceigs. Tys nav dorbs par stuņdem. Direktors sovu dorbu var dareit, kod jis grib, tok jam vysod ir juobyut kluotyn asūšam. Vysu laiku ir cylvāki i sarunys, tok taidim leluokim dokumentim ir vajadzeiga vīntuleiba. Tod es parastu mādzu struoduot naktīs, kod maņ nivīns natraucej, tok izagulēt vāluok ari vajag,” smejās Inta.

Atsagrīžūt ari sovūs školys godūs, direktori Intu vysod pīmiņu kai vālūs vokoru cylvāku, kurai nareši dorba laiks beidzās tod, kod školā jau vaira nav nivīna. Tys lyka apbreinuot cylvāka degsmi par sovu dorbu i tū, ka vysa aktivuo darbeiba teik sasaiteita ari ar ryupem pret sovu kuplū saimi. Inta ir pīcu bārnu mama i paraleli sovam direktoris amatam jei paspiej byut ari deputate Rēzeknis nūvoda dūmē.

“Prūtams, asu mozuok laika veļtejuse taišni sovim bārnim, bet jī vysod ir bejuši leidza i redziejuši munu dzeivi. Koč gon vysi soka, ka “mes nabyusim kai tu”. Iz dūtū šaļti nivīns ari nav izavieliejs ni muzyku, ni kulturys cyvlāka profeseju. Tok es jim īdevu taidu lobu formulu dzeivei – dareit tū, kas tev pateik i dareit daudz. Muna dzeive ir sovā veidā saplyuduse kūpā, deļtuo es navaru syudzeitīs par dorba apjūmu. Pasasokūt šausmeigajam kovida laikam, asu īsavuicejuse vīnlaiceigai byut daudzūs projektūs i dareit vysmoz divejus dorbus. Es ari nikod nasaveru, cik ir stuņdinīks – varu vokorā pastruoduot, taipat dorba laikā varu atsaļaut aizīt kaidam bārnam sovam pakaļ. Maņ ir tik breineigs dorbs i aktivitatis, ka es vysys sovus misejis varu salikt vīnā taidā komuleitī i pasaceit, ka tei ir muna dzeive. Maņ nav sadaleits, ka tagad laiks dorbam, tagad laiks saimei, tagad laiks politikai, i beiguos laiks maņ. Es asu tykuse da tuo, ka asu cīši laimeigs cylvāks, jo tei ir muna dzeive, ka es vaira nikuo nanūdolu. Ka es varu atnest dorbu iz sātu i dorbā īnest saimi. Es varu atsaļaut tai dzeivuot.”

Pedagoga dorbs ir pateiceigs

Inta pīzeist ari tū, cik svareigs ir školuotuojs nalelā apleicīnē, jo ite ir tei vareiba eistyn maineit bārnus ar sovu dorbu.

“Ka mes runojam taišni par muzykys vuiceibu, tod mums tei ir paradīzes škola. Ari ite ir školuotuoju deficits, naapšaubami. Prūtams, tys atolguojums nikod nabyus taids, kai mums grybātūs. Tok kuram vyspuor byus taids atolguojums, kaidu jis grybātu?” Tok ar pozitivismu i mīlesteibu pret muzyku pedagogs ite ilguokā laika periodā var izmaineit bārnus. Agri voi vālu pedagogs bārna acīs redz pateiceibys līsmi, i tys dūd spuornus. Tu teic uorā nu tuo sova puorguruma, izdegšonys i leluo dorba. Ir daudz juostruodoj i daudz seve juoatdūd, bet tu pamoni tuos līsmenis, tik pasasokūt tam, ka tu pats tuos īdedz. Tu palīc vasaluoks, laimeiguoks i esi pateiceigs itai profesejai. Ari bārni, tū radzūt, pajem tovu prīcu.”

Koč ari direktoris omots naļaun tik daudzi muzicēt, cik Intai grybātūs, jei nimoz nabādoj par tū, jo laiks ari tam tiks atrosts. “Maņ cīši pateik muzicēt! Tagad tam atlīk dīzgon moz laika, tok, kod es palykšu vaca, izspēlēšu vysu, kū grybu i naasu izpēlējuse. Tai var saglobuot cylvāka eseibu – losūt i dorūt tū, kas nav izdareits.”

Kai golvonū atslāgu, kai padareit sovu dorbu ar taidu energeju i profesionalismu, Inta soka, ka vyss globojās taišni mīlesteibā pret sovu dorbu i tū, kai tu sevi tymā paruodi. Taipoš naaizmierst par zalta lykumu, ka dūts deviejam atsadūd.

“Mīlēt sevi, bārnus, saimi i leidzcylvākus, jo agri vai vālu tu taipoš sajem tū vysu atpakaļ. Cytreiz tu tū pat nasaprūti. Tok cytreiz ir taidys šaļts, ka piļneigi šermuli pa kaulim, kod tu sajiuti, ka taidā veidā koč kas ir atguojs tev atpakaļ. Na jau ka tev vīnkuorši ir nūkrytuse koč kaida duovona nu dabasu, bet ka tu esi tū sajiems tik labi i tik vīgļi, i ka tys ir eistyn nūpeļneits dorūt, sevi nažālojūt i nivīnu šaļti namalojūt nivīnam. Asūt gūdeigam i patīsam kai pret sevi, tai ari pret apleicejim. Naaizmierst pasaceit “pīdūdit” i byut pateiceigim dzeivē ari par tū, kū mes naasam gaidejuši, i cylvākim, kuri ir bejuši kluotyn.”