Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Šudiņ, 13. oktobrī, varim pīminēt literatu Madsolys Juoni 110. jubilejā. Jis teik skaiteits par vīnu nu izcyluokūs latgalīšu liriskuos dzejis autoru, tok rakstejs ari stuostus i lugys, bejs lobs pedagogs i aktivi īsaistejs vītejuos apleicīnis kulturys dzeivē kai dzymtajā Latgolā, tai Zemgalē, kur pavadeja dzeivis ūtrū pusi.

Madsolys Juoņs aba Juoņs Ludbuoržs pīdzyma 1913. gods 13. oktobrī Ludzys apriņka Zaļmuižys pogosta Gryudinīšūs vīnpadsmit bārnu saimē. Juo piečuokuo pseidonima izvēle ir vīnkuorša – sātu, kurā dzeivuoja Ludbuoržu saime, sauce par Madsolu. Tok par tū, kai itys nūsaukums izaciels, Mežavydu apleicīnē (niu Gryudinīši ītylpst Ludzys nūvoda Mežavydu pogostā) kleist nūstuosts, ka Juoņa dzeds reizi veds pylnu bucu ar madu, kas izkrytuse nu rotu i saškeiduse. Mads izlejs, tok tū ēst saskriejuši gonu puikys. Tai tei apleicīne īsaukta par Mada solu.

Juoņa ceļš leidz izgleiteibys dabuošonai nabeja vīglys. Piec Mežavydu pamatškolys pabeigšonys jis iz reizis navarēja atsaļaut vuiceitīs tuoļuok. Piec diveju godu, kod muosa beja suokuse struoduot Daugovpilī par kolpyuni i varēja finansiali paleidzēt bruoļam, jis īsastuoja Ludzys gimnazejā, tok nūmyra tāvs i vuiceibys vajadzēja puortraukt. Tod Juoņs īsastuoja Aglyunys gimnazejā, kur dorbs vosoruos školys saimisteibā deve vareibu tikt atbreivuotam nu vuiceibu i internata moksys. Aglyunys gimnazeju Juoņs pabeidze 1934. godā. Piečuok jis struoduoja vairuokuos Latgolys školuos, cikom īsastuoja Jelgovys Školuotuoju institutā, kuru pabeidze 1939. godā. Piec tuo jis atsagrīze dzymtajā pusē – dabuoja puorziņa dorbu Gryudinīšu pamatškolā, piečuok – Nautrānu pamatškolā. Itymā laikā ari uzplauka juo literaruo darbeiba.

2. pasauļa kara laikā Juoni mobilizēja legionā i nūsyuteja iz apvuiceibys rūtu pi Bauskys. Jis dezertēja, globuojuos mežūs. Piec kara palyka sīvys dzymtajā Zemgalis pusē – struoduoja školuos Lelvyrcovā, Zalinīkūs, Bierzē, Ukrūs par direktoru i puorzini. Paraleli tam nakluotīnē pabeidze ari Latvejis Vaļsts universitatis Filologejis fakultati. Kai atmiņuos roksta Madsolys Juoņa bruoļa dāls Roberts, dzeivuošona i struoduošona Latgolā Juoņam tymā laikā vaira nabeja vālama juo īprīškejuos aktivuos literaruos darbeibys deļ. Tok gostūs iz dzymtū pusi pi rodim jis braucs bīži, ar prīcu darejs tī vysus lauku dorbus i veds rodu bārnim duovonā gruomotys.

Madsolys Juoņa pyrmuo literaruo publikaceja beja 1933. godā žurnalā “Zīdūnis” – dzejūļs “Pūsteitōjs”, kurā jis izgaismoj ļaunumu, kū nūdora alkohols. Madsolys Juoņa dzejūļu kruojums “Lynu zīdi” izguoja 1943. godā Vladislava Luoča izdevnīceibā i piečuok dabuoja 1. vītu latgalīšu literarūs dorbu konkursā. Tys teik skaiteits par muokslinīcyski augstvierteiguokū dzejūļu kruojumu 30.-40. godu latgalīšu literaturā. Madsolys Juoņa dzejūli ir cīši daudzveideigi – kai tematikys, tai formys, muokslinīcyskuos izteiksmis leidzekļu ziņā. Tūs kai kvalitativu literaturu nūteikti nūvārtātu ari myusu dīnu skaiteituoji. Literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs rakstejs, ka “Madsolys Juoņa lirika ir latgaliskuos meditativuos liriskuos dzejis viersyune. Dzejnīks ir jiutu, sirds lirikys puorstuovs ar gleznīcisku, ornamentalu īvierzi.” Literaturys pietnīki Madsolys Juoņa dzejā saredz Friča Bārdys, Viļa Plūduoņa ītekmi. Bruoļa dālam Robertam jis eistyn asūt atziņs, ka F. Bārda asūt juo meiluokais dzejnīks.

1944. godā izguoja ari Madsolys Juoņa stuostu kruojums “Ausmas zemē”. Tys latgalīšu literarūs dorbu konkursā dabuoja 3. vītu. Madsolys Juoņa stuostu varūņūs var atrast daudz nu juo poša. Nareši tūs golvonais varūņs ir jauns Latgolys puiss, kurs, speitejūt gryuteibom, tīcās piec izgleiteibys i sasnādz sovu mierki. Nūzeimeiga stuostūs ir romantiskuo lineja, ari Juoņs ar sovu sīvu Mariju īpasazyna taišni Jelgovys Školuotuoju institutā, tok pyrma tuo bejuse ari nalaimeiga mīlesteiba, kurys puordzeivuojumi izmontuoti stuostā “Apse”. Stuostūs natryukst ari jaunīšu sabīdryskuos dzeivis aprokstu. Ari Juoņs bejs aktivs pošdarbnīks – dorbuojīs teatrī, dzīduojs korūs i ansambļūs, īsaistejs tamā ari sovus školānus. Jis ari rakstejs lugys bārnim, kas publicātys trymdā 1977. godā izdūtajā kruojumā “Dramas”. Madsolys Juoņa bruoļa dāls Roberts sovuos atmiņuos roksta, ka taišni teatris bejuse Juoņa leluokuo aizaraušona vysa myuža garumā.

Padūmu okupacejis godūs Madsolys Juoņa literata karjera apsaruove. Redakcejis nūraideja juo manuskriptus, taipat daudz laika i spāka praseja dorbs školā, ka naatlyka tuo raksteišonai. Tys radeja lelu nūmuokteibu. Itymā laikā topa juo dzejūļu kruojums “Draudzība ar sirdi” latvīšu literarajā volūdā, tok publicāts tys natyka, taipat ari poema par Pīteri Miglinīku. Literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs roksta, ka jiutama lela atškireiba storp Madsolys Juoņa tekstim latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. Vīna “dzeiva struovoj ļaužu apziņā i reizē izsoka ari pošu autoru”, ūtra ir “it kai nu molys pajimta volūda”, kurā najiut runys “dabiskū pulsaceju, kū cylvākam dūd tikai muotis volūda tuos dzeivajā tonalitatē”.

Madsolys Juoņs myužeibā nūguoja 1975. godā Dūbelis rajona Ukrūs, paglobuots tī asūšajūs Nesavys kopūs, lai ari asūt sapynuojs par myuža mīga vītu dzymtajā pusē.

1998. godā Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā (LKCI) izguoja Madsolys Juoņa dzejis izlase “Lynu zīdi”, kurā īkļauti kai taida poša nūsaukuma nazkod izdūtajā kruojumā bejušī dzejūli, tai lobuokī nu napublicātūs dorbu. Tū var nūsaukt ari par Madsolys Juoņa lobuokūs dorbu izlasi. Sovpus 2000. godā LKCI izdeve ari stuostu kruojumu “Ausmas zemē”. Madsolys Juoņa dzejūli ir tykuši ari komponāti – dzīsmis “Lyugums jauneibai” muzykys autors ir Valdis Muktupāvels, sovpus vairuokys dzīsmis sacerējuse ari komponiste Līga Liepiņa-Kanepe, bet īdzīduojuse latgalīte, operdzīduotuoja Anna Šņukute.